Kuršu kāpa
|
Evita Palermo
|
Beidzot! Šogad sev biju sasolījusies obligāti aizbraukt uz pavisam netālo ekselento smilšu veidojumu Baltijas jūras krastā. Un ar draudzeni ielecām baudāmajā auto un spītējot lietainam piektdienas vakaram ar telti bagāžniekā devāmies Liepājas virzienā (Iespējams caur Liepāju nav tuvākais ceļš, bet mums vēl bija savi plāni...
(Papes zirgi piemirsās - tie ar pa ceļam dabūja mūs redzēt)
Juodkrantē jau acis tver pirmos zivju veikaliņus, jo esam dzirdējušas slavas dziesmas par ekselentajiem kūpinājumiem, taču ņemot vērā, ka niecīgais litu krājums, ko pirms izbraukšanas savācu no savas valūtu pārpalikumu lādītes, ņemot vērā dabas parka nodokli un pāris saldējumus, ir sarucis gandrīz uz pusi un ir nosprausts mērķis izkratīt pirmo iespējamo bankomātu, mierīgu prātu stūrēju garām uzrakstiem "žuvis".
Pamanu arī norādi uz Raganu kalnu - kas jau sākotnēji nav izturējis konkursu par "noteikti jāredz" vietām Neringā...
Pēc aiztraukšanās garām kreisajā flangā esošam stāvlaukumam ar vairākiem tūrisma informācijas plakātiem, nomurminu - tur bija kaut kāda kāpa... nospriežam, ka rīt atpakaļceļā paskatīsimies un iespējams iziesim pa to kādu līkumiņu... nemaz nenojaušot, ka tā ir tā, tā ir īstā Kuršu kāpa...
Pēc 3 km iebraucam jaukciematiņā Pervalkā, kurš paķer ar savu sakoptību un jaukajām krāsainajām koka mājiņām, ekskursija caur vaļēju auto jumtu beidzas izbraucot turp atpakaļ pa galveno un iespējams vienīgo ielu...
Pēc aptuveni 10 jūdzēm esam Nidā, kas ir tikpat jauku un krāsainu namiņu pilna, un lēnām izbraucam cauri pilsētiņai, lai aptuveni nojaustu kur ir kas... smuki īres namiņi... ieliņas, suvenīru bodītes, jauka ostiņa, bankomāti arī ir... tad viss kārtībā (jo pērn uz Munameģi braucot par igauņu kronu nepieciešamību atcerējos tikai tad, kad tumsai iestājoties mēģināju viesu nama saimniekus pierunāt, ka varu maksāt latos - starpcitu, izdevās - tikai latu arī nebija pietiekoši daudz) Ar draudzeni vēl nospriežam, ka neviena no mums nav noprecizējusi, kur atrodas mūsu it kā norezervētais kempings - pat nepaspējot sākt sarunas ar vietējiem pareizo norāžu noskaidrošanai, pamanām zīmes "Nidos Kempingas" un 2 minūšu laikā esam klāt.
Kapēc kempings un telts? - Tik vēlu sadomājot braucienu, viesnīcas ir pieejamas tikai par 130 eiro un tamlīdzīgās summās... uzreiz teltij tiek piešķirta īpaša svaigā gaisa eksotika!
Pēc telts uzsliešanas organismam steidzami ir nepieciešama jūra! No kempinga 7 minūšu gājienā ir Baltijas jūras krasts ar lielajiem vilņiem, baltajām smiltīm un nūdistu pludmales zīmēm... ir jau arī bikini pludmale, bet vietējiem vai nu stipri jūk virzieni vai ir tīri vienalga kurā zonā atsegt kušķi un pārējos apaļumus... bet tas traucē daudz mazāk kā pamalē saviltais tumšzilais mākonis, kurš izskatās, ka ies garām Nidai... un pareizi izskatās. Lieli viļņi, pat mazliet atgādina okeānu un iedzen bijību, veldzējiens tajos ir ekselents... ūdens dzestrs, bet izturams.
Lecam kabrioletā un pēc nepilnas jūdzes jau parkojamies stāvlaukumā pie Parnidžio kāpas... ekselenti... vakara saule un baltā kāpa komplektā ar skaistajiem skatiem uz Kaļiņingradas apgabalu un siltajām smiltīm starp pēdu pirkstiem... ik pa laikam gribās teikt - tik liela, nu tik liela! :) aizelsienā pēdojam sasilušo kāpu krustu šķērsu un tērzējam cik super laba vieta, kur kādreiz atbraukt pabaudīt romantiku... jau uzbūru ainiņu... mmmmm....
Jāatzīst, nekad nebūtu domājusi, ka šajā pilsētiņā būs tādas problēmas ar noparkošanos - visi brīvie stūrīši apkrāsoti ar dzeltenām līnijām un ik pa brīdim manāmi trafarētie auto, kas cītīgi dara savu darbu... izriņķojam pāris apļus un vēl krustu šķērsu pa Nidas centru un taisam atkāpi nostāk dzīvojamajā rajonā, kur viss ir rezervēts iedzīvotājiem un vēl kāds letiņu auto jau tiek aplīmēts ar soda kvītiņu... stāvlaukums kalnā šajā mirklī jau šķiet pietiekami tuvs... aizņemam pēdējo brīvo vietu, un neliedzam sev pastaigu... nu ir pietiekami jauki un labi, bankomātam ir servisstundas līdz svētdienas rītam un tas maina tikai iepirkšanās vietas izvēli... magnētiņi pavisam parasti, neiedvesmo... un atlieku pirkumu...
Veikalā veiksmīgi nomedīta maize un piens... jo vakarā ir plāns mieloties ar avārijas rezultātā iegūto medu, mellenes, kola un Nidas siers, tā lai vēderam ir brīvdienu sajūta...
ejot pie auto visai skaidri noprotam leišu sarunas tēmu, šie garāmejot apspriež mūsu krešu pie prāmja, pasmejam un apstiprinām, ka jā, jā tas pats vien ir... :) es atkal pasūdzos draudzenei, ka piemirsām pateikt, ka es nebiju vainīga... :D
Kempingā sastādām taktiku galda zagšanai - tas ir pārnešanai no kaimiņu pleķīša uz mūsējo... jo mums ir tikusi liela miskaste, bet ar to īsti nepietiek... pēc brīža staipīšanās plāns tiek aizstāts ar ievakarēšanu kaimiņu zonā, jo kāda starpība, kur ēst medusmaizi ar pienu un tērzēt par dzīvi... atzinīgi novērtēju draudzenes precizitāti nepieciešamo ruma resursu izvērtēšanā un kolīdz saprotam, ka dienas enerģijas lādiņš jau iztukšojies, lienam guļammaisos...
Mazliet nesaprotams ir pārlieku vēsais rīts... un svētdienas peldi jūrā izlaižam pa taisno ejot uz dušām...
Kafija... meikaps... telts nojaukšana... un neatverot jumtu starts uz Kuršu kāpu, kas protams ir skaista un prasa savu devu piepūles uztraucoties tajā augšā... bet vizuāli sagādā baudu! Mazā doma pie sevis par platleņķa objektīvu... neaizņēmos šoreiz, bet būtu gan noderējis...
Noraujam jumtu - izņemu no bagāžnieka pāris līdzi iesviestos žurnālus un iegrimušas mūzikas skaņās un tekstos mūs pēkšņi pārsteidz jaunskungs ar bravurīgu izsaucienu - runātīgais letiņš ir no autobusa, kas atrodas vēl krietnu gabalu aiz mums un joprojām ir brīvdienu svinēšanas stadijā... saņemam kabriomeitenēm piespēlēto bonusu zemeņu saldējuma veidā, kas tajā mirklī tik tiešām iepriecina... Paldies!
Ceļš uz mājām atkal ved caur Liepāju, kur it kā pat nekas neliecina par Baltic Beach Party trakulībām... Mums ir iestājies izsalkums un kaut kā ļoti gribās to remdēt visbaudāmākajā veidā... tāpēc ieviesojamies Promenādes viesnīcas restorānā un izbaudām jauko apkalpošanu un gardos ēdienus... šķiet, ka braucienam pielikts pietiekami jauks punkts!
Atgriežoties Rīgā vadības panelis rāda 510 jūdžu nobraukumu, par ko es mazliet pabrīnos... tas ir 820 km... drusku vairāk nekā biju iedomājusies...
Informācijai: Prāmja izmaksas - auto + 2 zaķi - ~50 liti; Dabas parka nodoklis - 20 liti (sistēma, kā iebraucot Jūrmalā);
Kempinga izmaksas - auto + neliela telts + 2 zaķi - 78 liti;
delfinārijā neiegājām, bet info te: http://www.muziejus.lt/en/index.html
ekonomisko cenu viesnīcas jārezervē aptuveni nedēļu pirms tam, mums bija palicis tikai dārgais gals.
