Divas nedēļas Gruzijā.

  • 4 min lasīšanai
  • 59 foto
Par cik tekstiņš : “es jau zinu,ka Tu esi atvaļinājumā, bet...”pēdējo padsmit gadu laikā ir krietni vien apnicis(sevišķi pēc mobilo telefonu ienākšanas mūsu dzīvē),šopavasar nolemju doties atpūsties pietiekoši tālu,lai šos vārdus nedzirdētu.Pēc vairāku variantu apsvēršanas palieku pie Gruzijas-savulaik kā okupācijas karaspēka ierindnieks jau tur esmu bijis,atmiņas par dabu un vietējiem iedzīvotājiem ir patīkamas,vēl jo vairāk apņemšanos nostiprina netā atrastā ziņa,ka vīza nav nepieciešama,taisnais reiss Rīga-Tbilisi ir divreiz nedēļā,atliek tikai rezervēt vietiņu lidmašīnā. Tātad Gruzija 14.09.-29.09.,primārā vēlēšanās atpūsties,līdz ar to nekādus maršrutus neizstrādāju,vēlētos apskatīt Mchetu,Bordžomi,Vardziu,kā arī savu bijušo dienesta vietu. Tbilisi sagaida ar lietu,taksometra šoferis ir visai izbrīnīts par iespēju mani nogādāt viesnīcā pēc viņa izvēles,pa ceļam vēl tiek samainīta naudiņa(ejošas ir divas ,vietējais lari un USD,maina arī EUR un RUR),tad tiek uzcelts viss nelielās viesnīciņas personāls,kafija,neliela iepazīšanās un ar labu nakti(īstenībā rītu-ir ap 5 rītā). Lai arī no rīta vēl līst,dodos nelielā izlūkgājienā,tepat blakus ir centrālā-Rustaveli avēnija,pa to arī nesteidzīgi pārvietojos.Pirmais iespaids-automašīnas pārvietojas ātrāk,ļauži tā kā nesteidzīgāk.Visās malās daudz apsargu un policistu-liekas ka pašreiz Tbilisi centrs varētu būt visdrošākā vieta pasaulē,pie tam ne tikai dienā,bet ,kā vēlāk izrādījās, arī naktī. Kāpjot vecpilsētas stāvajās ieliņās,jūtu,ka kaut kas īsti nav kārtībā,ir sācis stiprāk līt,un vai nu lietussargs ir par mazu,vai es par lielu,bet kāda daļa manis visu laiku ir stihijas varā...Dodoties atpakaļ,novēroju visai raksturīgu ainu-kāds visai pabriesmīga izskata auto bez iestumšanas nu nekādi negrib ripot,klāt ir bariņš apsargu ,autiņš izgriež uz vienvirziena ielas “pret spalvu”(toties no kalna lejup),ierūcas un mierīgi aizbrauc.Loģikas pilnīga uzvara pār noteikumiem.Starp citu,ir divas lietas,kas tiek sodītas bez žēlastības-braukšana pie sarkanās gaismas un apdzīšana,šķērsojot nepārtraukto līniju.Pats pie stūres pilsētā varētu sēsties,ja “izkostu”,kurš vienādas nozīmes krustojumā brauc pirmais,jo labās rokas likums it kā strādā,it kā ne... Nākošajā dienā turpinu nesteidzīgi iepazīt pilsētu,cenšoties iejusties šejienes dzīves ritmā.Apmeklēju Māti Gruziju,botānisko dārzu,zoodārzu,vakarā krastmalā tautas mūzikas koncerts,salūts kora mūzikas pavadījumā,skaisti... Pārdesmit centimetrus no manis nokrīt priedes čiekurs,tik liels kā rokasgranāta.Prātā iešaujas doma-te nu gan es par mežsargu negribētu strādāt! Trešajā dienā no rīta grūti iekustēties,taču turpinu staigāt pa pilsētu,vērojot arhitektūru,cilvēkus,turpinu degustēt gruzīnu virtuvi(ļoti laba!).Vakarā tiek sarunāta mašīna,braukšu uz Mchetu,vietu kur bija galvaspilsēta pirms Tbilisi. Ceturtās dienas rītā iepazīstos ar Amirani-manu pavadoni, tagad arī labu draugu.Mchetā apmeklējam katedrāles un klosterus,sajūtas kas pārņem ieejot Džvari(VI gs)ir neaprakstāmas.Skats uz vietu,kur satek Aragvi un Mtkvari(Kūra),kalnu gaiss...Lasiet Ļermontovu,viņam to visu aprakstīt ir izdevies,es labāk nemaz nemēģināšu! Dodamies pa Mtkvari ieleju uz kalnos izkalto pilsētu,kas saucas Vardzia.Šoreiz kompānija lielāka-Amirani draugs Gia un dēls Giorgi,kas arī tur nav bijuši.Sajūsminos par kalnu ainavām,runājam par vēsturi,ja mūsu glābiņš bija mežs,tad gruzīniem kalnu virsotnes,kā tur visu varēja uzbūvēt,nestādos priekšā.Ienaidnieki gan mums bijuši dažādi,izņemot vienu... Vardzia no attāluma izskatās kā čurkstu ligzdas klintī.Iezis gan nav visai ciets,bet vienalga,darba tur bijis neiedomājami daudz,kā nekā patvērumu varējuši rast 55000 cilvēku!Žēl ka zemestrīce 2/3 pilsētas iznīcinājusi,bet vienalga iespaidīgi! Atpakaļceļā piestājam Bordžomi,nu tajā vietiņā,no kuras es dzēru, minītis pēc garšas stipri atšķīrās no pie mums nopērkamā!Starp citu Gruzijā pirktais arī!Var jau būt ka citi urbumi... Diena atpūtai un plānu kalšanai.Pēc garākām diskusijām Amirani saka gala vārdu-braucam uz Svaneti. Ceļš tāls >500 km,tāpēc izbraucam agri no rīta,taču te tomēr ir austrumi,un nekas nenotiek kā plānots.Pa ceļam ir Kutaisi,kas izrādās Amirani dzimtā pilsēta,līdz ar to jāapciemo mamma.Pēc tam izrādās,ka uz Mestia(pilsētiņa, kas ir mūsu mērķis),brauc sievasbrālis ar būvmateriāliem vietējās skolas remontam,nu ko,jābrauc kopā,tikai izrādās,ka viņi ir kādu stundu aiz mums.Nu nekas,pabrauksim lēnāk(jāsaka,man par prieku,jo iepriekš vecais mersis reizēm tā kā drusku mazāk brauca,vairāk tā kā lidoja...),gan jau noķers!Apskatījām Inguri HES-aizsprosta augstums 500 m(ja nepārklausījos,bet tā varētu būt gan),pabraucām vēl uz priekšu kalnos,apstājamies gaidīt radu.Telefonsarunā noskaidrojas,ka gazelei it kā niķojas gāzes sistēma,it kā aizdedze,kalnā ejot tikai ar 1.ātrumu,vispār vakars!Vakars arī tiešā nozīmē,jo ir jau satumsis.Omas uzlabošanai Amirani tā klusi nosaka,ka vienmēr ir izvairījies pa šo ceļu braukt naktī...Optimismu vieš arī pa ceļam redzētie krusti,pieminekļi un bojā gājušo fotogrāfijas,kas ir nu itin spilgti ataust atmiņā!Īstenība izrādās drusciņ savādāka-gazelei braucot pa priekšu,mūsu tuvajos uguņos ne velna nevar redzēt,bez tam labais lukturis spīdina kaut kur uz mākoņu pusi ,nevis aizā,tā ka jūtos visai komfortabli.Nav vēl ne trīs naktī,kad esam galā,kur mūs gaida uzklāts galds... Nākošajā dienā braucam tālāk uz Ušguli-Eiropā tik augstu kalnos (2200m)neviens cits nedzīvo.Fantastiski skaists ceļš,fantastiski skaista vieta,ko kolorīti papildina svanu dzīvojamās mājas-torņi,tā ir skaistākā vārda diena manā mūžā! No rīta pamostoties pa logu skatos kalna sienā,pa kuru gandrīz acu augstumā peld mākonīši...Jūtos tā ne visai,laikam kalni tomēr liek sevi manīt,bet tas ātri pāriet. Bezgala garšīgie svanu āboli,narzāns,svanu virtuve... Ceturtajā dienā tā paagrāk taisāmies atpakaļ,laižamies no kalniem lejā,tad vienā brīdī atskan-iebrauksim pie sievasmātes,ja būs labs ceļš,un auto strauji iegriež sānceļā.Ceļš bija,nu kā lai to saka,nu... atpakaļ mēs braucām bez izpūtēja,bez tam nobira starteris un sāka slīdēt sajūgs...Sievasmāte izrādījās 94 gadus veca,visai žirgta večiņa,un kamēr citi nez kur bija pazuduši,mēs itin jauki papļāpājām,tas nekas,ka uz vienu krievu vārdu bija trīs gruzīnu(svanu?),mēs sapratāmies. Ja kāds pazīst Ausmu Kantāni vai Imantu Ziedoni,to vietu sauc Čuberi,un tas bija tas pagalms un tā ģimene...Sveiciens viņiem! No kalniem lejā tikām reizē ar tumsiņu,tālāko atceros ne visai labprāt-gaismas nenoregulētas,visai daudz eksemplāru,kas par gaismu pārslēgšanu neko nav dzirdējuši,ātrums reizēm virs pieļaujamā riska līmeņa,neiztur pat Giorgi,nu pēc viņa aizrādījuma vismaz sākam braukt nedaudz lēnāk. Vēl nelielas ekskursijas ap un pa Tbilisi,suvenīri,dāvanas,un diemžēl jātaisās uz māju pusi.Šoreiz neredzēta palika Kaheti,ar visu manu dienesta vietu,Kazbegi,jūra ...un vēl, un vēl, un vēl!Varat iedomāties uz kurieni es braukšu nākamgad! Un vēl...Par negatīvo-netīrība,viss tiek mests ārā,neskatoties kur.Tbilisi centrs gan pašreiz tiek sakopts,jācer ka tas turpināsies arī tālāk.Vienīgi kā nu ar tiem lopiņiem,kas klenderē visur,izņemot pilsētu centrus,tikt galā,nezinu.Tā ka ar abām acīm,kājām staigājot,uz kalniem blenzt nevar,jāmācās visu laiku fiksēt situāciju zem kājām arī!Smēķē gandrīz visi,liels)(a) vai mazs(a),daudz un visur. Krievijas politika Kaukāzā ir absolūti amorāla,vecais skaldi un valdi princips,diemžēl visai sarežģītās starpnacionālās attiecības un naftas dolāri ļauj šai melīgajai un nekaunīgajai valstij tur rīkoties kā savā ķēķī,lai gan karu viņi tur nekad neuzsāks.Gruzīni pret krieviem izturas ar tādu izteikti pieklājīgu vēsumu,kuru nevar aprakstīt, var tikai sajust... Patiesībā Gruzija pašreiz atgādina mūs gadus 10-12 atpakaļ, pašreiz strauji attīstās Tbilisi,bet laukos valda paliels bezceris,sevišķi veco ļaužu vidū.Cenas tikai nedaudz zemākas kā pie mums ,pensija 20 USD... Nu, re ,kamēr te pamazām rakstījos un bakstījos, lidmašīnu reisi uz Tbilisi jau ir trīs reizes nedēļā!Laimīgu ceļu! P.S.Atvainojos, fotogrāfijās valda paliels haosiņš, bet tā nu sanāca!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais