Rīga – Varšava – Krakova – Zakopāne – Živieca - Rīga
|
Miks Salcēvičs
|
Rīga – Varšava – Krakova – Zakopāne – Živieca - Rīga
12.jūlijs
Rīga - Varšavas vecpilsēta
Izbraucam 7.30 no Rīgas, esam 4 cilvēki – 2 pārīši., auto – Škoda Octavia pikaps ar TomTom navigāciju.Pirmais mērķis ir ap pusdienlaiku sasniegt Suwalki, kur dažus km no šīs pilsētiņas robežas ir ēstuve Cowboy (ceļa malā kreisajā pusē). Reiz tur biju pusdienojis, un atmiņā bija palikušas lielas un garšīgas porcijas. Ieradāmies savlaicīgi, jo pēc mums piebrauca autobuss ar latviešu tūristiem, kas izveidoja rindu ~30 cilvēku garumā. J Papusdienojuši turpinām ceļu līdz Varšavai, ko sasniedzam ap 17.00 Ar grūtībām atrodam norezervēto hosteli Garden Villa. Kaut gan mūsu mērķis bija pirmajā naktī palikt dajebkur, bet šādu spoku māju iepretim dīvainai medicīnas iestādei (tipa – trako namam :)) nebijām gaidījuši. Bet ko var gribēt par ~
10 EUR no cilvēka, vismaz dabūjam 8 vietīgo numuru ar solījumu, ka tas būs mums 4 un nevienu tur iekšā vairāk neizmitinās. Iesmejam un dodamies Varšavas vecpilsētas virzienā. Pēc stundas gājiena saprotam., ka turpinot iet ar kājām, vecpilsētu sasniegsim naktī. Lecam iekšā tramvajā un pēc kādām ~8 pieturām esam klāt. Beidzot izdodas redzēt citu Varšavu – bez krāsainām reklāmām un sērkociņ kastīšu mājām – viduslaiku arhitektūra, daudz baznīcu uc. kultūras pieminekļi, žēl tikai, ka neizdevās tuvumā atrast Info centru, lai iegūtu sīkāku info par apskates objektiem. Apskatījuši pili, cietoksni un citus galvenos objektus dodamies „noskalot putekļus” uz vienu no daudzajiem Varšavas krodziņiem. Tur arī pirmo reizi „degustējam” vietējo alu Žyviec, kas tiek atzīts par gana labu esam. Pēc pāris kausiem turpinām pastaigu, izstaigājam Varšavas centru, apskatām bibliotēku, 40 gadā kritušo pieminekli, kā arī uzkāpjam skatu tornī pils laukumā, kur var baudīt pilsētas panorāmu. Ir jau ap 23.00 un ar pēdējo tramvaju dodamies mūsu hosteļa virzienā. Diemžēl piespiedu kārtā nākas braukt pa zaķi, jo vadītājs/konduktors plāta rokas, ka biļetes izbeigušās. Atgriežoties hostelī nākas secināt, ka nakts nebūs viegla, pirmā stāvā iet vaļā kaut kādas svinības uz pilnu klapi. Tā arī ir, jo tiklīdz izdodas aizmigt, tā atkal aiz durvīm divdomīgas skaņas pamodina :)
13.jūlijs
Krakova - Zakopāne
Urrrā, beidzot rīts! Nelielas brokastis un dodamies uz nākamo pieturas punktu – Krakovu. Šeit gan viss sakārtots – vecpilsētas sākumā info centrā nodrošināmies ar kartēm un pastaigu maršrutiem, kam sekojot apskatām centrālo tirgus laukumu, seno „shoping centru” laukuma vidū, grezno Marijas katedrāli (noteikti jāapskata arī no iekšpuses!), rātsnamu, Floriāna ielu un cietoksni un, protams, Vāveles pili, kas ir grandioza! Starp citu, tur arī apskatāms bojā gājušā prezidenta zārks un piemiņas vieta. Par cik ārā valda ap 35’ karstums, lielu baudu sagādā vēsās pūķa alas apmeklējums pazemē zem pils. Pie izejas arī uzmetam aci pūķim, kas ik pēc 4 min.spļauj uguni. Atsvaidzināmies pie strūklakas parkā, lai ir spēks tikt līdz mašīnai – un tālāk taisni līdz Zakopānei! Braukt nav garlaicīgi, ceļš ir kalnains un līkumains, pie kam mašīnas pārvietojas ar ātrumu 110-130 km/h. Tuvāk Zakopānei maksimālais braukšanas ātrums samazinās, bet kalni paliek arvien augstāki. Ar grūtībām atrodam norezervēto namiņu kalnos – Apartmenti Jan. Namiņš glīts, nesen uzbūvēts, apartamenta tipa numurs ir plašs, ar virtuvi, vannas istabu un galvenais – balkonu ar skatu uz kalniem. Saimniece izsniedz kartes un izstāsta kur un kā labāk nokļūt, kā arī atbild uz mūs interesējošiem jautājumiem par Zakopani un tās apkārtni. Saruna notiek poļu valodā, bet, kā par brīnumu, saprotamies. Ir jau vakars, un, par cik man šodien ir dzimšanas diena, dodamies uz Krupowki ielu to atzīmēt. Tā ir ieliņa ar neskaitāmiem krodziņiem, ēstuvēm un veikaliem. Grūti pat atrast brīvu vietu, cilvēku plūsma te ir liela. Secinām, ka lielākoties tie ir paši poļi, kas brauc pavadīt atvaļinājumu Polijas dienvidos, citas valodas izņemot poļu te praktiski nedzird. Cenas sekojošas – alus kauss ap 6-7 zlotiem, kas ir nedaudz virs lata, paliels kebabs 10 zloti jeb 1,80 Ls. Nav dārgi!
14. jūlijs
Gubalowka – termālie baseini
Labi izgulējušies ieturam brokastis uz balkona. Kad tas izdarīts, dodamies uz pacēlāju, kas mūs uzved Gubalowka virsotnē. No augšas paveras skaisti skati uz lejā esošo Zakopāni. Gubalowka virsotne mūs sagaida ar neskaitāmiem suvenīru veikaliņiem, īpaši topā te ir aitu ādas izstrādājumi, kas maksā divreiz-trīsreiz lētāk nekā Latvijā. Ir arī citas izklaides iespējas – kvadracikli, rodeļi, krodziņi. Lejā ceļu var mērot ar kājām vai vagoniņu. Izvēlamies otro, kas dažu minūšu laikā noved mūs lejā uz Zakopani. Dodamies nedaudz iepusdienot uz Krupowki, bet jūtam, ka patiesībā vēlamies ko citu - atveldzēties. Par laimi turpat blakus mūsu namiņam atrodas termālie baseini, kas ir tieši tas, kas vajadzīgs, kad arā pāri +35. Ūdens baseinos sākumā šķiet pārāk silts, taču lienot ārā, gaiss liekas pārsteidzoši vēss. Ik pa laikam baseinos sastopamas „sēnītes”, no kurām nāk ledaini auksts termālo avotu ūdens, kas smaržo pēc sēra jeb puvušām olām :), bet nu tā ir vietējā eksotika. Jāpiebilst, ka baseini ir zem klajas debess, visapkārt kalni, kalni, kalni – paradīze! Nodzīvojamies pa baseiniem līdz slēgšanai – plkst.18.00 Pēc tam dodamies vietējā ciemata veikaliņā iepirkt ko ēdamu un dzeramu un uz namiņu - rīt priekšā liels pārgājiens, jāatpūšas.
15.jūlijs
Morskie Oko
Ap 8.00 izbraucam uz Tatru nacionālo parku, lai dotos pārgājienā uz kalnu ezeru Morskie Oko. Dažas stundas jeb ~10 km pa asfaltētu ceļu kalnā un esam klāt. Ezers, protams, skaists, pa ceļam sastapti daži ūdenskritumi, bet ir neliela vilšanās – tas ir viss? Izrādās – nē! Nedaudz iestiprināmies ar zupiņām kalnu ēstuvē un par spīti svelmei, kas kalnos nav mazāka kā lejā, turpinam ceļu uz nākamo kalnu ezeru un ūdenskritumu- Czarny Staw pod Rysami. No sākuma daži kilometri gar ezeru Morskie Oko - te jau vairs nav asfaltētu ceļu, bet jālēkā no akmeņa uz akmeni, starp kuriem urdz kalnu strautiņi. Bet tās arī vēl tikai odziņas – īstais gājiens sākas, kad jākāpj kalnā augšā. Kāpiens samērā stāvs, svelme pamatīga, bet augšā tikt gribās! Pa ceļam norāde, ka līdz augšai vēl pusstunda... bet vēlme tikt augšā ir spēcīgāka par nogurumu un karstumu, un ar dažām pauzēm esam augšā! Nu var atslābt – apavus nost, kājas ūdenskritumā, esam augšā! Skats burvīgs! Kādu stundu relaksējamies pa augšu un tad uzsākam lejupceļu. Par cik neesam vienīgie lejā kāpēji, jāiekļaujas straumē. Ik pa brīdim kāds paklūp, bet traumas nav lielas, daži plāksteri un esam lejā. Vēl tāds sīkums kā padsmit km jānoiet līdz starta punktam :) Atpakaļceļu mērojam pa ezera otru pusi – tas ir to vērts, jo pa ceļam ir daži skaisti un veldzējoši ūdenskritumi. Ap 16.00 esam lejā. Atpakaļceļā ieskrienam Slovākijā – būtu grēks paskriet garām, jo robežpunkts Lysa Polana ir viens pagrieziens atpakaļceļā uz Zakopāni. Iebraucot Slovākijā, redzam augstos Tatrus, bet tie lai paliek nākamajam ceļojumam! Atgriežamies mūsu namiņā, stundiņa atpūtai un dodamies vakariņās uz Krupowki ielu. Vidēji porcija izmaksā ap 3 Ls, alus ap 1 Ls. Labi paēduši un padzēruši, atgriežamies apartamentos.
16.jūlijs.
Zakopāne - Živieca – mājupceļš
Šodien ir mūsu pēdējā dienā Zakopānē. No rīta aizskrienam līdz tirdziņam – tas atrodas Krupowki ielas sākumā – lai iepirktu suvenīrus. Tiem, kas apciemo Zakopāni, suvenīrus vai aitādas izstrādājumus iesaku iegādāties tieši šeit, cenas ir zemākas nekā Krupowki ielā vai Gubalowkas virsotnē. Bet ar to mūsu ceļojums nebeidzas! Par cik vakaros sēžot krodziņos ir iegaršojies Žyviec alus, dodamies uz Žyviec pilsētiņu, kas atrodas Beskidu kalnos apmēram 2 stundu attālumā no Zakopānes. Ceļš nav viegls, jo ceļu remontu dēl nākas braukt pa „objezdiem” caur poļu lauku ciemiem un šauriem ceļiem, kur samainīties ar pretim braucošiem traktoriem nav viegli. Bet nav jau izvēles, un pēc neilga laika jau atkal esam uz lielceļa un sasniedza alus darītavu
Žyviec. Pēc stundas sākas ekskursija pa alus muzeju/rūpnīcu, tā gan būs poļu valodā, bet ja jau tik tālu atbraukuši esam, tad nav variantu – pērkam biļetes. Uz biļetēm rakstīts – fotografējiet, aiztieciet visu, ko redzat, uzdodiet jautājumus, ja ir kas jautājams. Interaktīvi! Ekskursija pa muzeju ir atraktīva, ar laika mašīnu mūs nogādā 18 gs, uz brīdi paviesojamies pagātnē, tad spēlējam boulingu, ejam pa labirintu un beigās degustējam Žyviec alu. Šis prieks tiek tiem kas nestūrē, pārējie degustē suliņas :), joPolijā nedarbojas sauklis – vienu var – pieļaujamais alkohola saturs 0,2 promiles. Alus rūpnīcas apmeklējums ir mūsu pēdējais pieturas punkts – uzliekam TomTomā galamērķi mājas un saņemam info, ka jābrauc ~14 stundas un ~1000 km. Pašlaik ir ap pieciem, tātad no rīta būsim Rīgā!
17.jūlijs
Mājās!
Nakts brauciens noris mierīgi, „stūrmaņi” mainās ik pēc 3 stundām. Rezultātā 9.00esam mājās! Patīkams nogurums... var sākt plānot nākamo Tatru apmeklējumu no Slovākijas puses :)
PS. Ceļojuma bilžu izlasi skat. pielikumā ;)
