Četras vasaras dienas Parīzē -uz dullo.

  • 5 min lasīšanai
  • 30 foto
Parīzē līdz šim sabiju veselas...trīs stundas.Pagājušā gada novembrī,ar Air France lidojot atpakaļ uz Skotiju no Floridas,bija mazliet laika paklimst pa Parīzi.Tik vien sanāca,kā nostaigāt gar Sēnu,un doties atpakaļ uz lidostu.(Kā redzēju tagad-nostaigāts tika krietni,toties redzēts-gandrīz nekas.)Un-tapt skaidram,ka noteikti gribu šo Eiropas megapoli apskatīt vēlreiz un-pamatīgi.Dievināto,apdziedāto,aprakstīto,vēsturisko "mīlnieku pilsētu". Domāts-darīts.Kopš strādāju Skotijā,nopelnītais šad tad atļauj ceļot. Internetā krietni laicīgi atradu aviobiļetes un viesnīcu-jo laicīgāk to kārtot,jo lētāk tas izmaksās. Agrs jūnija rīts Edinburgas lidostā.Kā allaž-ceļoju tikai ar rokas bagāžu-atkrīt lieki izdevumi un gaidīšanas lidostās.Lielāko tilpumu mugursomā aizņem mans Skotu bruncis-kilts.Tas paredzēts ģērbšanai Latvijā,kurp dodos tālāk no Parīzes. Saulainā rītā Easy Jet Airbus 319 paceļas virs Skotijas zemes.Atvados no tās. (Kopš dzīvoju ārzemēs,iegājies sasveicināties un atvadīties ar un no zemēm,kurp dodos.)Pēc pusotras stundas sveicinu Franciju un Parīzi. Ar vilcienu uz pilsētu.Jau lidostā vilciena vagonos sarodas un sāk rosīties vietējie "profesionālie" ubagotāji.Jauns vīrišķis ar patumšu ādu franciski izklāsta savu sūro dzīves stāstu.Uz galdiņiem viņš pēc tam naski izdala tā saīsināto printēto versiju.Ar tulkojumu angļu valodā-lai franciski nerunājošie arī varētu līdzēt grūtdienītim.Pēc tam puisis apstaigā pasažierus,katram veltot izmisušu acu skatienu.Kad pienāk pie manis-horizontāli pakratu galvu.Tomēr lūdzējs neatlaižas...vai tad drīkst palikt vienaldzīgs pret cietēju??!!Angliski un samērā cieti puisim paskaidroju,ka-garām.Arī-kāpēc garām.Tur man ir savs "burvju sakāmais",kurš allaž līdz un liedz tālāko iespēju "spiest" uz vainas sajūtu.(Par savu arodu protošiem Parīzes ubagotājiem vēlāk minēšu vēl.) Nelielo hoteli atrast nav grūti.Nolieku savu ekipējumu,un-prom uz pilsētu pirmajā promenādē. Tuvākā ievērojamā vieta,kurp dodos-Bastīlijas laukums.Jo tuvāk tam,jo biezāks ļaužu.Esmu negaidot uztrāpījis uz Parīzes geju/lezbiešu praidu.(Tūlīt gribu lūgt-lieki un nevajadzīgi šo tēmu nekomentēt.Minu to tikai un vienīgi ceļojuma kontekstā.Mūsu sabiedrībā ierasts-atliek to pieminēt,kad efekts līdzinās lapseņu midzeņa bikstīšanai un izraisa asas,toties-pilnīgi tukšas diskusijas komentos.)Laukums-pārpilns.Publika-krāšņa.Ļoti daudz tūristu-tādu pašu,kā es.Spēlē mūzika,brauc transparenti ar cilvēku grupām-krāsainos kostīmtērpos.Pārstāv dažādas organizācijas;pat-Francijas Komunistisko partiju.Kā jautrā karnevālā-tā jūtas paši parādes dalībnieki,tā to uztver arī skatītāji.Nav neviena paša protestētāja-piemēram-pravieša,kurš ruporā skaļi nobļautos "Allelūja",un-viņa reliģijas sekotāju bars tūdaļ ekstāzes lēkmē viens pēc otra sakristu gar zemi,vai-dāmas melnā ar lielu krustu,kura špegotu gājienam pa priekšu atšpurgāniski un gultos zemē. Lēnām dodos atpakaļ ko iekost,lai pēcāk atkal atgrieztos pilsētā.Ar baudu izdzeru tasi kafijas un noēdu pāris gardu kūku-Latvijā tikpat gardas ir,bet-ne Lielbritānijā.Dodos uz vakarīgo Parīzi.Pilsētas apguve sākusies. Ceļot allaž patīk vienam-tad jūtos pilnīgi brīvs,varu doties,kurp vien gribu. Klimstot savā nodabā,pieķeru sevi pie domas,ka visu laiku mēģinu salīdzināt Parīzi ar citām pilsētām,kur pabūts.Visvairāk-ar otru megapoli-Londonu.Tā salīdzinot šķiet pagalam lietišķa-biznesa pilsēta.Parīzē viss izskatās nesteidzīgāks,bezrūpīgāks.It visur-āra kafejnīcas.Pierasti citur-nogriezties no galvenās ielas,un dzīvelīgums tur tūliņ aprimst.Parīzē-kurp vien dodies-picērijas,kafejnīcas,veikali.Tomēr laiskuma iespaids,protams,ir mānīgs-visa šī industrija paredzēta milzīgajam tūristu daudzumam,un strādā perfekti. Ielās daudz apstādījumu,koku.Mājas-gandrīz visas ar balkoniem un mansardiem.Logi piesegti ar sarkaniem slāģiem,uz to palodzēm-puķu podi.Kopti un skaisti.Parasti lielpilsētās ielas krustojas perpendikulāri.Parīzē liela krustojumu daļa savienojas starveidīgi šauros leņķos.Ļoti daudz ēku ķīļa formā,atdalot slīpi kārtējo šķērsielu. Nekādu konkrētu plānu kultūras pasākumiem neesmu stādījis.Cenšos redzēt pēc iespējas daudz un-pašplūsmas secībā. Uz Eifela torni dodos,cilpojot uz Marsa laukumu pa šķērsielām.Arī tur-kafejnīciņas-viena pie otras.Garām pabrauc zirga pajūgs-fotoaparātā noķeru īstu "Parīzes romantikas" kadru. Ar monumentālajām būvēm ir tā-īsteni novērtēt,cik tās lielas,var tikai tad,kad esi pavisam klāt.Tā bija arī ar Teletorni Berlīnē.(Arī-mūsu pašu Zaķu salas torni.)Eifela kunga darinājums ir grandiozs.Turpat pakājē tumši puiši (neievēroju nevienu sievieti šajā cunftē) tirgo suvenīrus.Dāmas (arī tumšas) neko netirgo-tās toties cilpo starp tūristiem izmisušām sejām un lūdz naudu.Mana burvju frāze līdz arī šeit. Atradis torni skaistu esam,dodos pāri Sēnai tālāk. Jāpiebilst-doma uzbraukt tornī vēlāk atkrita,tāpat,kā Luvras apmeklējums.Ieraudzījis rindas,atskārtu,ka tornis ,Luvra un es savstarpēji viens bez otra tomēr iztiksim. Monmartrā karsta saule un spoža debess.Tā apspīd visu Parīzi,kura no turienes lieliski apskatāma kā uz delnas.Nolemju prieka pēc turp augšā doties ar funikulieri,nevis pa kāpnēm.Kad vagonā pārmiju vārdu ar angļu tūristu ģimeni,tie ar smaidu tūliņ vaicā-vai esmu no Skotijas.Nebiju domājis,ka vietējais akcents tiktāl pielipis,ka to tūliņ pat jebkurš brits "atkož".Palīkumoju pa ieliņām,kur atkal-kafejnīcas un-kā jau Monmartrai klājas-mākslas veikali un darbnīcas. Kā vairākkārt izrādījās,pēc izskata esmu noturēts par amerikāni.Pigāla laukuma apkaimē,ejot garām seksšopu rindām,man tūliņ pat angliski tiek piedāvāta "laba adrese" vai-"laba atlaide"-"labi pakalpojumi".Iztieku gan bez adreses,gan atlaides,gan-paša "pakalpojuma". Pie Mulenrūžas-metro ventilācijas lūka.Tur uzrāpjos un palūdzu kādam pārim,lai mani uzbildē.(Tā tapušas gandrīz visas Parīzes bildes,kur esmu redzams-palūdzot kādu garāmgājēju izlīdzēt.)Vēja pūsma uzrauj uz augšu kreklu,līdzīgi kā Merilinas svārciņu pasaulslavenajā foto. Ar kājām kā allaž nostaigāju lielus attālumus.It kā nevasarīgie melnie armijas tipa zābaki šeit noder ideāli. Franči ciena savus eks-prezidentus.To vārdos nodēvēti dažādi kultūras centri;šarla De Golla vārdā-galvenā lidosta. Arhitektūra iespaidīga un grezna.Nostaigāju gar Operas teātri,atceroties stāstu par nelaimīgi mīlošo Operas Spoku un dziedātāju Kristīni.Triumfa arka-cēla un monumentāla.Baznīcas ar Himērām-uz sienām un torņiem tupošiem briesmeklīšiem-katram ar citādu ģīmīti.Sēnā kursē tūristu ekskursiju kuģi.Tie izskatās īpaši skaisti vēlu vakaros,kad iedegti to krāsainie apgaismojumi. Tikpat,cik angliska ir Londona,Parīze ir franciska.Ar visu milzīgo tūristu plūsmu abās megapolēs,noteikti šķiet,ka etnisko to pamatsastāvu sastāda cittautieši-daždažādu tautu pārstāvji,kurus raksturo tumšāka ādas krāsa un bieži-cita reliģija.Tumšas,marokāniski-alžīriskas sejas,šķiet,vairāk,nekā eiropeiskās. Mani jau iepriekš brīdināja,ka franči angliski runā ļoti maz.Franciski nekad neesmu pratis,tomār ar savu inglišu tieku cauri it naski. Cik nācies ceļot,nekur citur neesmu sastapies ar tik plašu ubagošanas industriju.Lūdzēji un blēži angliski prot-tas pieder pie "profesionālās" izglītības.Zinu,ka salda maize nav,šādi pelnīta,tomēr-neizskatās,ka šis rieciens būtu pārāk plāns un bez sviesta virsū-pēc redzētā,ko šādi "sērdieņi" paēd pusdienās kādā no turienes bistro.Saprotu,ka,ja cilvēks ir narkotiku varā,tad produktīvu darbu darīt tāds nespēj.Spriežot pēc vairuma ubagu rosīguma un skolotības,šiem cilvēkiem gluži vienkārši nav vajadzības pēc cita amata,jo gana labi apgūtais rūpals dzīvi nodrošina tīri brangi. Divas reizes vienā dienā man no kājapakšas veikla tumša roka paceļ zelta (vai-ne zelta...) gredzenu,laipni jautājot-vai tas mans.Tā kā šis triks nebūt nav jaunums un esmu par tādu dzirdējis-tā arī laipnajiem "izpalīdzētājiem" saku.Tas iedarbojas momentāni-blēži apcērtas uz papēža,un dodas meklēt nākamo,kurš "pazaudējis gredzenu".
. Neiztiek bez piedzīvojumiem.Kādu dienu atgriežos viesnīcā pa dienu-paēst un atpūsties,kad-visa šķērsiela pilna ar ugunsdzēsēju mašīnām.No mansarda loga plūst dūmi,pa kāpnēm lodā vīri spectērpos,laista ūdeni un met lejā kūpošus sadzīves priekšmetus.Izskatās-viss noķerts laicīgi,kad vēl nav sākusies dūmgāzu degšana un liesmas nešaujas ārā pa visiem logiem.Nepalaižu garām izdevību kādu kadru uzbildēt. Četras saulaini karstās dienas paiet ātri.Esmu izlodājis krustu-šķērsu-kā pašam allaž paticis.Paēdis gardu gardās kūkas-dzīvojot Skotijā,tās vienmēr jo īpaši kārojas.Francijas alus-gana labs.Gards arī siers.Karstajā laikā ēst gribas ļoti maz.Pārtiku nopērku tur pat veikaliņā.Kā mani jau informēja draugi-restorāni Parīzē ir ļoti dārgi.Tie mani arī tāpat maz interesē,bet,ja sagribas pinti alus,tā Parīzē maksā ap 5 Eiro. Pēdējā vakarā vēl izmetu nesteidzīgu loku pa jau satumsušo pilsētu.Ievēroju pa ietvi rāpojam makten prāvu vaboli.Kad noliecos to aplūkot,redzu,ka tā ir Latvijā par īpašu retumu un Sarkanās Grāmatas sargājamu dzīvnieku atzītā briežvabole-šīs sugas tēviņiem ir lieli,žuburaini palielināti žokļu taustekļi,kuru dēļ bambālis latviski tā tiek dēvēts.Pie sevis nosmaidu,ka,iespējams,tas man atvadām no Parīzes-laba zīme-tāpat vien.Ieveļu radībiņu turpat ventilācijas režģī,bīstoties,ka citādi to kāds tīši vai netīši sabradās. Pēdējā rītā,uz lidostu dodoties,redzu,ka ir atvērta Parīzes Dievmātes katedrāle.Neesmu pārāk reloiģiozs,tomēr pa reizei,kad sirds pasaka priekšā,baznīcā ieeju-noskaitīt Tēvreizi un šo to padomāt,kas citkārt paskrien garām.Pie durvīm tur sēdošajiem ubagiem pa monētai iedodu-šie cilvēki ir acīm redzami slimi.Tādiem-patiešām nav žēl. Ar vilcienu-uz lidostu.Jaukās priekšnojautās,jo lidoju tālāk atvaļinājumā mājup uz Latviju. Reģistrācijas rinda kust kā gliemezis.Nez kāpēc neizbrīna kurnēšana apkārt-franciski nē,toties krieviski un latviski-gan.Smaidot klusiņām svilpoju melodiju-dziesmiņu Don't Worry Be Happy. To ironiski sauc par Air Baltic "Classic" servisu-pēc varāk,kā stundas kavēšanās lidmašīna paceļas gaisā.Saku ardievas skaistajai Parīzei un Francijai.Drīz sveicināšu savas mīļās mājas Latviju un Rīgu.Skaisti ir ceļot,tomēr sirds joprojām pieder manai Latvijai.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais