Maroka. Tikai cenas. Un trīs objektu reklāmas un antireklāmas

Anita Bula 14.07.2010 4 min lasīšanai 31 foto

10 dh = 1 eiro

Petit taxi pēc skaitītāja mierīgi izgriež pogas Rīgas Satiksmei, īpaši ja jūs braucat draugu bariņš, nevis viens vientuļš tūrists.

Autobuss Errašidija-Erfouda 20 dh.

Takšu pieturā mums prasa 15 eiro par personu līdz Merzougai. Mums sešos no rīta nekur nav jāskrien, pagaidām, līdz atbrauc šoferis, kam nav smadzenes izbirušas, un veicam ceļu divos paņēmienos:

Erfouda-Rissani 7 dh par personu,

Rissani-Merzouga 5 eiro par trim personām kopā.

Tur nonākušiem, mums jāiet uz nākamo takšu pieturu, lai tiktu tālāk, pa ceļam netīšām ieklīstam paklāju galerijā. (Iesaku. Sk. zemāk.)

Grand taxi Rissani-Errašidija 25 dh par personu.

Errašidijā piesakāmies taksim uz Tinehiru par 50 dh, bet, kā zināms, grand taxi nebrauc, kamēr nav pielādēts pilns ar sešiem pasažieriem. Tikmēr delegāts aiziet uz turpat netālu esošo autoostu un noskaidro, ka autobuss mūsu virzienā brauc pēc 15 min un maksā tikai 30 dh. Un nebūs jāsēž uz pusdibena kā taksī.

Tinerhira-Ouarzazate grand taxi 50 dh par personu. Autobuss par 30 dh ir pilns, nav vietu.

Ouarzazatē iebraucam ap pusdiviem naktī un meklējam viesnīcu... (nonākam Al Waha. Neiesaku!!! sk. zemāk)

Ouarzazates medinā sabildējam krāsainas durvis un tiekam ievesti berberu muzejā (sk. zemāk)

Ouarzazate-Marakeša buss 4 stundas, 50 dh. Skaisti skati pa logu! Brauciet, kamēr saule vēl nav rietā!

Marākešā apmetamies hotel Elazhar, numuriņā tikai izlietne, tualete un duša visam stāvam kopīga. Viena nakts 100 dh par personu. Te palagi ir novalkāti jau līdz sīkiem caurumiņiem, toties TĪRI!!!

Autobuss Marakeša-Essaouira 4 stundas, 50 dh. Mums vēl cenšas noplēst 20 dh par katru bagāžā nododamo somu!! Pēc mērena strīdiņa samaksājam 10 dh par abām divām un braucam.

Autobuss Essaouira-Feza 11 stundas, 170 dh.

Un te pāris iespaidu.

Vēlreiz Āfriku? Nē, paldies :) Es labāk braucu uz Āziju, tur vismaz nav sajūtas, ka viss, kas vietējos tevī interesē, ir tava nauda.

Kaut gan īstenībā mēs satikām tikai trīs sliktus cilvēkus. To pašu var norakstīt uz kultūras atšķirībām. Kaulēšanās bija lieliska, appīpējušies rastafari, kas piejūras festivālā dejo, dziedādami par Allāhu, bija krāšņs skats, puišeļi pilsētas skvērā mums tāpat vien sniedza akrobātikas paraugdemonstrējumus, un tuksnesis īstenībā ir vienīgā vieta, ko Āfrikā ir vērts izbaudīt. Un mazie bērneļi tev pieskrien nevis tāpēc, lai kaut ko diedelētu, bet lai vienkārši pateiktu bonžūr :)

Dažas reklāmas un antireklāmas. Un ieteikumi.

Nemēģiniet uz ielas bučoties citādi kā uz vaiga – nomētās ar akmeņiem :) Ja esat pārdevējam prasījuši lielās dateles, pieskatiet, ka viņš jums par lielo cenu neiesver mazās. Aizmirstiet eiropiešu pieeju “pajautāšu, cik maksā, ja tas būs gana lēti, tad ņemšu”, jums VIENMĒR ir skaidri jāzina, vai prece jums tiešām patīk un vai jūs šo lietu gribat vai ne! Tikai no tā brīža sākas saruna. Citādi, ja tāpat vien pajautāsiet cenu kādam priekšmetam, to nenopirkt, pat ja jums to nevajag, būs ļoti, ļoti grūti... un nepieklājīgi. Savukārt par to, kas jums patīk, lielākoties var noslēgt abpusēji izdevīgu darījumu.

Man, piemēram, patika divas apskates (tikpat labi arī šopinga) vietas.

Rissani starp divām takšu pieturām ieraugu apgleznotu žogu, pāreju pāri ielai, lai to apskatītu tuvāk. Te kā no zemes izlīdis, parādās balti tērpts vīrs un ieaicina mūs savā paklāju galerijā: viņš vācis paklājus 35 gadus un var pastāstīt gluži vai par jebkuru: par krāsām, par rakstiem, reģionālajām atšķirībām, lietojumu, ornamentiem... atrodam “latviešu” ornamentus, bet te tiem ir cita nozīme, piemēram, mūsu zalkša zīme musulmaņiem ir piecinieks, kas simbolizē piecas galvenās lūgšanas, un to parasti attēlo uz lūgšanu paklājiem. Te ir simt gadu veci meistardarbi ar vēstures elpu un moderni, austi karaļa sagaidīšanai, izšūti ar auto attēliem :) Vīrs atritina jaunus un jaunus tepiķus, līdz ar tiem noklāta visa zāles grīda! Vēlāk medinu veikalos salīdzinot, secinām, ka tur pārdod švakus pakaļdarinājumus, tik sarežģītu rakstu, kā redzējām galerijā, nav nekur. Mums vīrs un viņa mākslas telpa tik ļoti patika, ka apsolījos viņu pareklamēt citiem latviešiem, lūk, adrese:

La Maison Saharienne

Dribi Alaoui Feres

Grande Exposition Artisanale

Cuivre – tapis – Bijoux – Cuir

Expedition pour tout pays

BP 72 Rissani – Ksar Abouame Rissani

tel. 06 64 28 54 76

Otra vieta, kur nejauši ieklīdām ir berberu muzejiņš Ouarzazates medinā, kur berberi sanesuši lērumu senlietu un arī pašu austas vieglas jo vieglas kamieļvilnas segas, kuras nopērkot, jūs pabalstāt berberu ģimenes. Segu sākumcena bija 380 dh.

Te ir adrese, ko tas vīrs ieskrīpāja manā ceļojuma pierakstu blokā:

(A.S.T.T.A)

(Artisanat touts sorts de Tissage

en laine et Soie, Tableaux

Plintures et Autres m)

Adress: Mohamed Najib Kamim

N.113 Deux Tifira

Street Hay Taourirte

Ouarzazate

Ouarzazatē veikaliņā pie ieejas medinā bija jaukākais kaulēšanās piedzīvojums (ieguvums – tunika, lakats, krekls, tadžinas, rotas, dāvanā smilšu rozes...) Sveiciniet Ahmedu :) Bet pilsēta kā tāda sākās ar drausmīgāko servisu, kādu piedzīvoju pirmo (un ceru, ka vienīgo) reizi savā mūžā (pat nenojautu, ka kaut kas tāds iespējams).

Iebraucam ar taksi pusdivos naktī, pajautājam, uz kuru pusi ir hotelis. Viens esot uz vienu pusi, otrs uz otru pusi. Ejam uz to vienu pusi. Te kā no zemes izlīdis (tā jau tas parasti Marokā notiek) parādās vīrs berberu tērpā, izskatās, ka rokā viņam ir nūja, ar ko gāzt tūristiem pa galvu un vilkt uz savu alu :) Viņš mūs aizved līdz hotelim “Al Waha”. Abpus vārdam “hotel” virs ieejas ir pa zvaigznītei, tikai tās nav viesnīcu zvaigznītes, bet gan marokāņu zvaigznītes... Mums miegainiem tiek parādīts numuriņš – nu, divas saklātas gultas, gana liels, ņemam, gan būs labs... Uz divām tiek izsniegts VIENS dvielis. Skatos uz recepcionistu, kamēr viņš vilcinādamies izvelk no letes apakšas un iedod arī otru. Ieejam numuriņā. Pēc brīža gribam nolikt kaut ko uz galda, atklājas, ka tas ir viscaur nolaistīts ar kaut ko lipīgu un nobārstīts ar drupačām. Vannas istabā neiznesta miskaste, netīra grīda un salūzusi klozetkaste. Lai nomazgātu seju un nenolaistītu sevi no galvas līdz kājām, galva jābāž zem spoguļplauktiņa. Izsniegtie dvieļi ar dīvainu smaciņu. Logam nav mušu tīkla. Un RŪPĪGI SAKLĀTAJĀS gultās... pelēki traipaini palagi un pa spilvendrānām staipās melni mati!!!

Izņemot šo cūkkūti, Ourzazate kā pilsēta man pat ļoti patika. Jauks bija arī tuksnesis. Marākešas centrālā laukuma bungu ritmi tumsā. Vairāki labie cilvēki starp tiem neskaitāmajiem tūkstošiem, kas cenšas acumirklī izvērtēt tava maka biezumu un cik no tā var izdabūt. Mājās gatavots kuskuss un kukurūzas maize.

Un tomēr – labāk braukt uz Āziju.