Kornetu-Peļļu pārgājiens
|
Artūrs Krastiņš
|
Pārgājiena maršruts veda pa Kornetu-Peļļu iegultni un ap tuvējā apkārtnē esošajiem dabas objektiem. Šoreiz divu dienu pārgājiens bija atšķirīgs ar to, ka nestaigājām apkārt ar lielām somām un nenesām mantas līdzi, bet bija bāzes vieta, kur atstājām teltis un mantas. Mūsu bāzes vieta bija darba kolēģes lauku mājas, kas atradās 100m no Igaunijas robežas.
PIEKTDIENAS VAKARS
Sapirkuši pārtiku un sagaidījuši visus piecus pārgājiena dalībniekus ap pulksten 9 vakarā ar mašīnu dodamies Apes virzienā. Ap pusnakti iebraucam lauku mājās, kurās plānota nakšņošana. Uzceļam teltis un dodamies gulēt.
SESTDIENA
Ceļamies pulksten 6, paēdam brokastis un pulksten 7 dodamies plānotajā pārgājienā. Sākotnēji maršruts ved gar 3 ezeriem: Ilgāju, Sūnekli un Smilšāju. Ilgāja ezerā ir saliņa, par kuru ir nostāsti, ka to izmantojuši spirta kontrabandisti, tā pēc to sauc par Kontrabandistu saliņu. Taču šobrīd to ir sabojājuši bebri paceļot ūdens līmeni ezerā. Ezera Igaunijas pusē atrodas lieli akmens krāvumi, kurus sauc par uguns laivām.
Ezeru bija plānots ezerus apiet pa Igaunijas pusi, bet kaut kā sanāca, ka aizgājām pa Latvijas pusi. Latvijas pusē mūs sagaidīja brikšņi un pļavas ar garu zāli, bet tas mūsu kompāniju nebaida. Apgājuši Ilgāja ezeru, dodamies uz Igaunijas pusi. Tā nu sanācis, ka priekšā purvs. Vislabākā vieta, kur to šķērsot bija grāvis ar mīkstu dibenu. Novelkam bikses un apavus un brienam pāri. Dziļums sanāca apmēram 80-90 cm, atkarībā no gājēja masas J.
Igaunijas pusē mūs sagaida skaista taciņa. Dodamies tālāk un uzkāpjam 176m augstajā Raadi kalnā. Šeit ir skaisti sakopta atpūtas vieta. Diemžēl skatu tornis ir nojaukts un skats uz apkārtni ir ierobežots.
Turpinām ceļu pa Igaunijas pusi gar Peļļupīti. Sākotnēji vēl ir iztīrītas takas, taču tālāk atkal brienam pa džungļiem. Tā kā mums ir salūzis kompasa, tad orientējamies pēc saules. Nedaudz palīkumojot izejam jaukā pļaviņā, kur ir daudz meža zemeņu. Paēdam pusdienas atlaižamies zālītē un atpūšamies. Esam nogājuši ¼ no dienas plāna.
Tālāk gar Sokariem dodamies pāri Peļļupītei uz Latvijas pusi. Mūsu maršruts ved gar Vītuma ezeru un tālāk uz Apes pusi. Apē mūs sagaida Dzenīšu dižvītols, kurš ir lielākais Baltijā un kura diametrs ir 8,2 m. Lai gan ir mēģināts to kopā savilkt ar trosēm, tomēr daļa no koka zariem jau ir nolūzuši. Šeit iestiprināmies un dodamies tālāk uz Kornetu veco lielceļu. Apē kā izrādās vēl var apskatīt Raganu klintis- apmēram 100m garu smilšakmens atsegumu Vaidavas krastā, bet to šoreiz mēs kaut kā palaidām garām.
Soļojot pa veco Kornetu lielceļu, ejam uz nākamo apskates objektu- Palpiera Naudas akmeni. Tas atrodas pie Palpiera ezera. Teika stāsta, ka zem akmens zviedru karavīri aprakuši naudas lādi, tāpēc akmens apkārtne ir mantas meklētāju izrakņāta. Mežā pie akmens atrodam daudz, daudz mellenes. Saēdamies tā, ka mute un rokas zilas J Palpiera ezerā mēs nopeldamies. Ūdens ir silts un ir patīkami atsvaidzināties pēc karstās dienas.
Tālāk mūsu maršruts ved uz 182 m augsto Vizlu kalnu. No šejienes paveras skaists skats uz vakarīgo apkārtnes ainavu. Apskatījuši pēdējo šajā dienā paredzēto dabas stūrīti virzāmies atpakaļ uz bāzes vietu. Pulksten 10 vakarā tur arī ierodamies. Šajā dienā 15 h ir veikti apmēram 30 km. Ja neskaita grāvī sabojāto kāju, tad jūtos diezgan labi.
Tumsiņu sagaidām pie ugunskura ēdot desas un dzerot tēju. Ilgi gan nesanāk pasēdēt, jo šausmīgi uzbrūk odi, tāpēc dodamies uz teltīm. Nedaudz pačalojam un ap pusnakti iemiegam.
SVĒTDIENA
Pulkstenis jau atkal rāda 6, kad mēs ceļamies. Nedaudz iestiprināmies un dodamies ceļā. Mūsu ceļš atkal ved pa Kornetu-Peļļu iegultni, taču šoreiz austrumu virzienā. Sākumā ejam pa ceļu, bet tad pagriežamies uz iegultes nogāzes malu. Pa to mēģinām sasniegt Drusku pilskalnu. Sākumā ir pļava, bet tad sākas mežs, kur ir kārtīgs biezoknis. Lēnām virzāmies uz priekšu. Sanāk šķērsot arī nelielu pārpurvojušos meža daļu. Izrādās, ka nesam nedaudz nepareizi izvēlējušies virzienu un nedaudz ātrāk iznākam ārā no meža. Tad nu pa ceļu ejot sasniedzam Drusku kalnu. No tā paveras skaists skats uz Igaunijas pusi. It kā no tā esot redzams Munameģis, taču bija grūti pateikt, kurā vietā tas īsti ir.
Tālāk ejam uz Ievas un Trumulīša ezeru. Pa ceļam ieejam vietējā Kornetu veikalā, kur nopērkam saldējumu. Pie veikala ir sludinājumu dēlis, kur izlikti daži interesanti sludinājumi. Apēduši saldējumu, ejam skatīties ezerus. Ievas ezerā ir skaista peldvieta, bet to neizmantojam, jo uzskatām, ka nav jēgas tik agri peldēties.
Nākamais apskates objekts ir Dievakalns un Māraspēdas akmens. Pa ceļam uz turieni satiekam vietējo iedzīvotāju, kurš mums izstāsta interesantas lietas par apkārtni un parāda labāko ceļu uz Dievakalnu. Lai tiktu uz turieni, šķērsojam grāvi pa bebru aizsprostu un uzkāpjam pa stāvo nogāzi. Augšā sēžot uz Māraspēdas akmens iestiprināmies.
Tā kā vakarā vajadzīgs laicīgi atgriezties mājās, tad dodamies uz mūsu bāzes vietu, lai nopeldētos, savāktu mantas un nedaudz iestiprinātos. Pulksten 17 izbraucam atpakaļ uz Rīgu. Atpakaļceļā piestājam pie Grūbes HES un apskatam Grūbes ūdenskritumu.
Secinot varu teikt to, ka ir patīkami apskatīt aizvien jaunas vietas Latvijā un apzināties, cik tomēr pie mums ir jauki un skaisti. Tomēr jāsecina arī tas, ka vasara, īpaši, kad ir tik karsts, nav pārāk piemērota pārgājieniem. To labāk darīt pavasarī vai rudenī.
