Ceļš Vidzemes naktī

  • 1 min lasīšanai
... pirms sācies rudens īsts, pirms lieti liek raudzīties aklumā, pirms sniegs visu dara baltu. Tā Kunga kurā tur gadā, oktobra vidus pusē, Vidzemes naktī... Gaujiena - mana paradīze... Jāzepa Vītola vārdi. Bet tautas gudrība teic, ka labi ir tur, kur mūs nav. Un tas kopumā veido salduma pilnu atmiņu par Palšu muižu, par Kalameciem un Markuziem, par vēl pāra vietām, kur kādreiz ir jāvar nebūt... Ceļš. Zvārtava. Aiz tumsas pilniem krūmiem pils. Ezers. Ūdensrozes velns sen kā nogrūdis savā šķūnī līdz nākamajai ziedēšanai, pats ar kur noslēpies līdz nākamajai ezera ciet vilkšanai... Ceļš. Kāds miests, kuram cauri asfalts. Izjūtu diendusa vakarpusē. Tad Aumeisteri pa kreisi roki. Un mežos kapi - ne tie, kur vairs nekā ko redzēt, bet tikai šaušalas just. Citi. Kur Rūdolfs Pērle. Latviešu Čurļonis, kura laivas domās noteikti krietni lielākas kā gleznās. Un piemineklis koku starpās ierāvies, kapos ar savādi sena izjūta... Ceļš. Cirgaļi. Aleja. Meži pirms un pēc - Gauja čabinās līdzās uz jūras pusi. Meži. Tāla Ielīcu elpa... Zvaigznes pāri kā kādā jostā... ... un tad Valkas uguņi ar vilka pelēko rijību aprij visu.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais