Austrumpruusijas anabaaze

17.06.2010
5 min lasīšanai

2001 gadaa nobrieda doma, ka vajag riikot botaanisku ekspediiciju uz Kaljingradas apgabalu ar domu veikt izpeeti shii apgabala savvaljas piilaadzhu sugaas. Polijas botaaniskaas kartes liecina, ka Polijas ziemeljos, pie Baltijas juuras sastopams zveidru piilaadzis Sorbus intermedia, par cik Kaljingradas apgabals ir ljoti tuvu plaanos ietilpst paarbaudiit vai arii Kaljingradas apgabalaa tas nav atrodams. Celjsh saakaas no Liepaajas, stopeejot gar Palangu, Klaipeedu, Shiluti. Jau Lietuvas teritorijaa gar Nemunas upi ainava ir savaadaaka, uzkriitoshi ir plashie lauki un nebeidzamas alejas gar celju malu - liepas, zirgkastanjas u.c. koki, ko savaa laikaa ir staadiijushi vaacieshi. Viens otrs alejas koks ir apskaadeets, var redzeet ka pagaatnee tajos ir ietriekushaas automashiinas. Peecpusdienaa ir sasniegta Sovetskas pilseeta, shkjeersoju robezhu pa tiltu paar Nemunas upi. Sovestkas pilseetas panoraama ir daudzstaavu blokmaajas dzhunglji ar paaris milziigiem ruupniicu un TEC duumenjiem. Pamatiigs kontrasts zaljajai Lietuvai. Pirms ienirshanas Austrumpruusijaa pamatiiga somas izkratiishana ko veic Krievijas muita. Tiek paarbaudiits jebkursh somaa esoshais priekshmets, paliek mazliet neveikli kad tiek uz aaru izgrieztas smirdoshas savalkaatas zekjes un izjauktas sastaavdaljaas pildspalvas. Nekas aizdomiigs netiek atrasts un esmu robezhas otraa pusee. Tur jau tuseejaas naudas mijeeji un bez aizspriedumiem samainot ieguustu kaadu zhuuksni Krievijas rublju. Taalaak ar kaajaam cauri visai Sovetskai lai tiktu uz shosejas un stopeetu liidz Kaljingradai. Gar ielas malaam pamanu milzigus baltaa ziidkoka - Morus alba kokus, vaacieshiem pirms 100 gadiem ir bijusi doma taisiit ziida razhoshanu, un ziidkoki ir staadiiti ziidtaurinju kaapuru bariibai. Ziidkopiibas projekts ir aizgaajis senaa veesturee, bet koki palikushi... Jau pie pilseetas robezhas uzmaniibu piesaista nebijusi benziintanku koncentraacija, to ir veicinaajusi cenu starpiiba ar Lietuvu, lietuvieshi izmanto iespeeju uzpildiit vaagjus 2x reiz leetaak nekaa Lietuvaa. Peec kaada laika izdodaas nostopeet mashiinu liidz pashai Kaljingradai. Pirmo reizi redzu dabiigus dizhskabaarzhu mezhus. Veelaa peecpusdienaa esmu Kaljungradaa, jauka atgrieshanaas 10-15 gadus pagaatnee, uz ielaam tirgo kvasu mucaas, un sajuusmaa uzreiz izdzeru to kaadu litru. Eestuves gan centraa baigi daargas , tajaas redz tikai vaacu tuuristus un noteiktas nodarboshanaas sievietes. Tomeer alinjsh ir leets un kljuudas peec izdzeru paaris kausu 7% graadiigo alinju, jo liekas kaadeelj par taadu pashu naudu neiegadaaties stipraaku dziru. 30 graadu karstumaa alinjsh ir pamatiigi iedevis pa galvu un nav labi atrasties sveshaa pilseetaa paalii, tachu par laimi reibums nav ilgs, ap devinjiem vakaraa koordinaacija ir pilniigaa kaartiibaa un jaaiet mekleet nakstmaajas. Par cik viesniicas pleesh no aarzemniekeim 3-5Xkaart vairaak nekaa no krieviem, mekleeju universitaates kojas, kur vienojoties ar sargu par nelielaam naudinjaam ieguustu guljasvietu. Sargs gan briidina ka 6 no riita buus jaapamet kojas. Obligaats apskates objekts ir botaaniskais daarzs, kuru atrodu jau pirms 8, daarzs veras apmekleetaajiem 10 un sarunaaju ar sardzes tantuku, ka liidz taa atveershanai paklejoshu pa to. Gribaas satikties ar krievu koleegjiem un uzzinaat piilaadzhu aktualitaates no vinjiem. Iespaidiiga ir botaaniskaa daarza dalja ko ieriikojushi vaacieshi pirms vairaak kaa 100 gadiem , eksoti sasniegushi iespadiigus izmeerus. Jauko botaanisko pastaigu peekshnji paartrauc sargs, kursh uzrodaas ar diviem sunjiem - Kaukaaza un Vaacu aitu sugas sunji. Prasa man biljeti. Protams ka man tadas nav un naakamaa prasiiba ir uzraadiit dokumentus. Iedodu pasi, un vechuks sajuusmaa izdvesh - mezhdunarodnij skandal. Taaalaak sargs eskortee mani uz Botaaniskaa daarza izeju, pa celjam staastot, ka latvieshus vajadzeetu izniideet uzreiz peec ebrejiem. Citeejot paaris veestures dokumentus, kur latvieshi aprakstiita kaa alkatiiga, kashkjiiga un nesaticiiga naacija. Pie botaniskaa daarza vaartiem no antisemiitiskaa sarga mani izpestii daarza direktore, kura ljoti atvainojaas par shaadu starpgadiijumu. Pa celjam apskatot botaanisko daarzu uzduramies straadniekiem, no kuriem dalja jau riita agrumaa ir stipri sagurushi no alkohola lietoshanas. Parsu direktorei, kaadeelj vinja tur darbaa taadus alkaanus. Vinja atbild, jums jau ir vienkaarshi, izmet no shances un lieta dariita, bet Krievijaa lai atbriivotu no darba ir jasauc milicja, kura konstatee ka darbinieks ir reibuma staavoklii. Pirmais shaads gadiijums beidzaas ar sabiedrisko nopeelumu, naakamais ir biedru tiesa, un tikai 3 recidiiva gadiijumaa var saakt domaat par atlaishanu no darba. Izshkjirstot daarza augu sugu botaaniskaas kartes secinu ka zviedru piilaadzi krievu koleegji nav atradushi. Dodos atpakalj uz pilseetu, kur bezjeedziigi pavadu laiku dzerot kvasu un ieedot porciju pelmenju kas ir visleetaakais eediens centra eestuvees. Taalaak nakts tajaas pashaas univesritaates kojaas. Nakamai dienai ir lieli plaani, izmalt cauri Krievijas kurshu steerles dalju, kas skaitaas rezervaats. Tieku liidz Zeljenogradai, kura ir apmeeram Juurmalas analogs, viss orienteets uz atpuutniekiem, un gar juuras malu var redzeet nebeidzamu daachu rindu, kurai neredz malas. Ja muusu Juurmalaa ir saglabaajusies kaada priede, tad Zeljenograda nav gandriiz ne minjas nio zaljumiem. No tuuristu bukletiem uzzinu ka Kurshu streele ir sausi priezhu mezhi, kas stiprina elposhanas celjus un plaushas, sniedz esteetisku baudiijumu. Sagatavojos uz jauku pastaigu, tachu ieejot rezervaataa bukletos aprakstiitais neatbilst patiesiibai, baigie dzhunglji, augsta zaale ar mitraaju elementiem. Peec 10--15 km noklejoshanas secinu ka krievu koleegjiem ir bijusi taisniiba, nekaadi zviedru piilaadzhi te neaug, izkuljos uz shosejas un saaku stopeet. Mashiinas paved tikai mazu gabalinju un pie katras izlaishanas reizes iebrienu mezhos ar domu, ja nu tomeer kaut ko interesantu atrodu. No botaaniskaa un mezhsaimniciskaa vieniigais atziimeeshanas veerts ir fakts ka starp priedeem kaa pamezh ir staadiitas Kanaadas egles - Picea glauca. Peedeejaa mashiina kura paved 15 km aiz Ribachjes un kura ir peedeejaa apdziivotaa vieta pirms Lietuvas Nidas. Mashiinaa brauc straadnieki kuri peec darba beigaam dodaas iegadaaties uz sho ciemu kandzhu. Straadnieki piedaavaa piedaliities iedzershanaa, tachu pateicos kandzhas dzeeraajiem par pavesto celju un dodos ar kaajaam uz robezhpunktu. Negausiigaa aukstaa kvasa dzershana ir atstaajusi sliktu iespaidu uz kaklu un saprotu ka 30 graadu karstumaa esmu dabuujis angiinu, piedevaam visu dienu nav nekas eests un peedeejais celja posms kaadi 20 km ko veicu ar kajaam ir gana nogurdinosh. Tachu beidzot paraadaas koka tornis kuraa laikam ir ieriikota lozhmeteeja ligzda un uzeceeta zemes streele un ir arii 3 jauni robezhsargi ar automaatiem, kuri ir ljoti paarsteigti par manu paraadiishanos. Peec dokumentu apskates puishi saka, ka shis robezhpunkts nav paredzeets lai shkjeersotu ar kaajaam. tachu puishi atrod labu risinaajumu, apstaadina mashiinu un robezhu shkjeersoshu kaa pasazhieris. Pie robezhas ir milziiga mashiinu rinda, un muitnieki ir bezgala laiski. Tiek izlaisti cauri tikai vaacu tuuristu busi, bet mashiinu rindaa briest neapmierinaatiiba. Beidzot taa spontaani izlauzhaas uz aaru, pie muitnieku buudas savaacaas puulis, kuri ar krievu maates vaadiem lamaa muitu un valdiibu. Mashiinaa kuraa seezhu man tiek paskaidrots, ka korupcija te plaukst un zelj. Pat melnaa muita ir korumpeejusies. Par spiiti tam ka muitnieku rotaacija notiek ik pa 3 meeneshiem, tie tomeer pamanaas shajaa iisajaa laikaa korumpeeties. Lietuvaa ierodos pusnaktii, noguris, izsalcis un riebiigaakais bez nevienas kapeikas lietuvieshu naudinjaas. Ir tikai rublji dolaari un lati. Mistiskaa veidaa izdodaas no bankomaata dabuut laukaa 50 litu, u un ieturos kadaa tuuristu kafejniicaa ar eedienu kas saucaas kmelinis un iisteniibaa izraadaas ka kmelinis lietuviski noziimee kjimenes un pieedos putrveidiigu galjas un kjimenju maisiijumu. Naktsmaajas neatrodaas atrast, visi viesbushi un kambarelji ir pilni ar tuuristiem, un ielavos kaadaa vasarniicas nojumee, kur nakti nosnauzhu uz solinja. No riita 6 nomazgaaju juuraa muti un izdodaas sarunaat ar tuurista busa lietuvieshu shoferi, ka aizvediis liidz Klaipeedai. Uz Klaipeedas praamja lietuvieshu shoferis atrod mashiinu ar Latvijas numuru un sarunaa man celju liidz Riigai. Liels Paldies lietuvietim un tautieshiem kuri aizvizina liidz Riigai. Tachu Riigaa ierodos Riigas 800 gades kulminaacijaa, un par shausmaam visas eestuves ir ciet un izmisiigi mekleeju stendu ar nosaukumu - Riiga eed. Dievs vien zina ko tur vinji eeda, tachu neko vairaak par milziigu druuzmu netradu... Botaaniskaa ekspediicija beidzaas ar tukshu veederu Bullju ielas kojaas... Zviedru piilaadzis tomeer neaug Kaljingradas apgabalaa...

Austrumpruusijas anabaaze

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem