Par brīvprātīgo darbiem un nedarbiem Spānijas ziemeļos

12.10.2006
9 min lasīšanai
9 foto

Spānijā piedalījos brīvprātīgo darba projektā un nodzīvoju tur 9 mēnešus no 2004. līdz 2005. gadam. Zemāk apraxtītais ir izvilkums no maniem e-pastiem, ko toreiz sūtīju radiem un draugiem. Daudzi tapuši mirkļa iespaidos. Bez garumzīmēm, jo tādu nav manā e-pastā. Laimigi esmu nokluvusi Spanija. Esmu te vairak ka nedelju, kakls sap, punki un iesnas - nav joka lieta no Latvijas aukstumiem noklut 25 grados. Dzeru teju ar Latvijas balzamu un kukoju, jo spanjiem shodien un rit fiesta - visur karogi, bet man labi - nav jastrada. Pagajushonedel visu nedelu nodzivoju maza ciematina Galisija, Allariz, tads mazinsh prieksh rukjishiem - man likas, ka esmu lielaka par tam mazajam akmens majelem. Bet skaisti bez gala - kalni visapkart, shauras ieleles, bet iedzivotaji ta pamaz - pec paris stundam viss ciemats zinaja, ka te ir sabraukushi vacieshi un visadi citadi svesha valoda runajoshi. Nakamaja diena shie jau mus sveicinaja, bet pedejo nakti pavadijam vieteja bara un uztaisijam kartigu fiestu - mes cilveku ap 30, kad gajam pa ielu, mashinas braucoshie palika valejam mutem - shitaja miestinja tik daudz cilveku vienkopus vel nebija redzeti! Es vistalak no ziemeliem, man silts, eju isam rocinam, lauka ap 17 gradiem. Nabaga arabi gandriz galus atdeva no smiekliem, kad stastiju, ka Latvija normala ziema ir ta ap -20 un ka pie -25 varam ari neiet uz darbu vai skolu, un ka sniegs citreiz sasnieg ta, ka nevar attaisit durvis un ka jasauc traktors, lai izshkure celju. Shie shoka, jo tie +17 viniem tonakt bija `ledus aukstums´ un shie satinushies shalles un jakas. Kad atpakal nakot ap 2 nakti teicu, ka paliek mazliet vesi un ka jauzmet jaka uz pleciem, shie gandriz no smiekliem iekrita upe. Bet nu vispar nedelja loti noderiga - mums bija neraxtitais likums, ka runajam tikai spaniski - daudzi tur jau valodu zinaja loti labi. Tad nu runajam, un ja kaut ko nezinajam, tad ar kajam un rokam un visiem iespejamiem radishanas lidzekliem. Bezjedzigi smiekligs bija pats celjojums uz Allariz. Ja skatas karte, tas ir diezgan tuvu - ar mashinu tads divu stundu putiens vien butu. Bet ar vilcienu ta shtelle neiet.. Metam likumus trisstura veida un nomainijam 3 vilcienus, protams pedejais bija visilgakais - 5 stundas, bet viss celjojums ilga 13 stundas. Un protams, nakti, jo no rita jau sakas seminars. Tad nu mes saritinajamies gulammaisos turpat stacija un saldi chuchejam, lidz pienaca karteja reize iet uz nakamo vilcienu. Atpakalcelsh tas pats, tikai izradijas, ka musu spanji atkal kaut ko sajaukushi un triju vilcienu vieta mierigi varejam braukt ar diviem - no Gijon pa taisno uz Leon, a mes braucam no Gijon uz Oviedo. Pec tam Oviedo kapam ara un keram vilcienu uz Leon. Bet velak izradijas, ka Oviedo pa celam vien ir - tas pats vilciens. To mes atklajam pavisam nejaushi, jo atpakalcela Oviedo pieturu vilciena nogulejam, un mus pamodinaja, kad bijam jau Gijon. Shodien te internetistaba kojas satiku vienu izraelieti, sakam plapat, un izradas, shim tevs latvietis. Ko tik tie latvieshi nesadara... Neizskatijas jau pec riktiga izraeliesha, tads pagaishiem matiem un acim, bet nu jau skaidrs, kapec. Treshdien bija mana pirma darba diena. Iepazinamies ar kolegiem un telpam un gajam majas - darba diena beidzas! Ceturtdien no rita pirma spanju valodas nodarbiba - valodu centra, arzemniekiem. Izradas, tur visi tadi, kas spaniski ne bum bum, bet viena veca tantina no Kanadas vispar nesaprata, kur nokluvusi. Viirs vinas gan turejas brashi un pacietigi skaidroja, kas ir kas. Kjinietis ari bija mazliet ka no citas planetas, bet mes ar manu francuzieti kukojam - pamatus jau bijam apguvushas pashmacibas celja. Tad nu laimigi tikam pieraxtitas augstaka limenja grupa. Pec tam devamies uz darbu, plkst 12. Ofiss tuksh. Izradas - visi sezh restorana un dzer kafiju. Mes ari. Ap 13 visi atgriezhas, bet 14 sakas siesta - tad atkal ofiss tuksh lidz pieciem, un kas grib, nak atpakal piecos lidz pusastoniem. Daudzi gan negrib, tapec lielaka dala vakaros strada tikai 2 dienas nedela. Mes pec siestas dodamies uz universitati, kur mums paredzeta spanju valoda - nu tas augstais limenis! Ta ka valodas macibas mums skaitas darba stundas, uz darbu pec siestas vairs neejam. Universitate visa piepipeta, nasis krit ciet, bet vajadzigo auditoriju neatrodam - pakukojam un ejam staigat pa veikaliem. Uz ielas mazs shunelis gainja balozhus un viens balodis man ielido gandriz gjimi. Sunim par to baigie prieki. Pakemmejam veikalus - feini jau bez gala, bet nauda jataupa un beidzot atljaujamies sev ¨roskosh¨ - braucam majas ar autobusu!! Nav jau dargi - 0,9 eiro, bet salecas, un mums nabaga voluntieriem ta tomer ir naudinja. Shodien bijam darba devinjos. Ka mums paskaidroja shefs, pirma stunda darba pilnigi oficiali tiek atveleta tejai, kafijai un avizem. Ap 10 sakas kustiba - kads iet pipet, kadam atbrauc bebis ciemos ar visiem ratiem un viss ofiss - uh un ah - saskrien nabagam apkart, lidz tas sak shkaudit un visiem protams liela zviga! 11:30 visi iet uz kafejnicu dzert kafiju (kaut gan ofisa ir kafija un automats), atgriezhas pec stundas, un vel pec stundas sakas siesta - tad visi pazud un dala neatgriezhas. Ta mes te stradajam. Pa kuru laiku vini bida tos projektus, man nav ne jausmas. Bet projekti ir un daudz. Kad es to izdibinashu, doshu zinju. Bijam banka atvert kontu. Problemas sakas bridi, kad tantei pieleca, ka ne man, ne Maitei nav otra uzvarda - spanjiem visiem ir otrs uzvards, un datora viss iekartots ta, ka preti vardam jaieraxta divi uzvardi. Ja Krievija dzelzcela kases tantei likas, ka Latvija ir mans tevavards, tad te tante gribeja pieshut man Rigu ka manu otru uzvardu. Ilgi nacas skaidrot, ka tas nav mans uzvards, bet gan Latvijas galvaspilseta. Kad tas atklajas, tante zvanija vismaz 15 reizes uz visiem iespejamiem numuriem, lai noskaidrotu, ko darit, ja cilvekam nav otra uzvarda. Pec stundas problemu kaut ka atrisinaja un tikam pie konta. Aizvakar vakarinjas kojas nokavejas - visi sedeja virtuve un skatijas futbola speli Spanija - Lietuva. Atkal kartejo reizi nacas skaidrot, ka Latvija un Lietuva nav viens un tas pats. Spani bija parliecinati, ka rezultats bus 4:0 Spanijas laba, bet nakamaja rita pie brokastu galda visi tadi klusinji, kad jautaju ka nospeleja. (tiem, kas nezina - 0:0). Spanji visu vainu novela uz tiem -5 gradiem Lietuva - savadak jau vinji butu vinnejushi... Viens otrs te zina Kambalu un Verpakovski. Vakar kojas ieradas grupa ar klainojoshiem vecishiem un indianja tipa paskata vireli. Pie brokastu galda atklajas, ka tie ir svetcelnieki no Francijas un tas indianis no Meksikas. Iet ar kajam sveto Santiago de Compostela celu, kopa paredzets noiet 40 dienas. Indianis izradas ieradies no Meksikas viens pats, un jau 9. diena bija palicis bez naudas un vesela saprata - sedejis ar savu pushamo instrumentu celja mala un kukojis. Lidz saticis vecos francuzhus un tagad visi laimigi celjo kopa. Shi viniem bija 18. diena. Pa celam satikushi ari igauni. Kad nav jastrada, mes ar Maiti ilgi gulam. Ka jau visur, ari musu logam prieksha ir slegi. Smuki aiztaisam vakara, a no rita paveru acis - o, tumsh, var gulet talak. Pec laicina atkal paveru acis - a, nakts, gulam talak. Finala ap pusdienaslaiku pielec, ka logiem tachu slegi prieksha - saule jau sen zenita.. Tagad vairs slegus netaisam ciet. Visu nedelu gaidijam, kad naks beidzot apkopeja - grida jau nu ta un ta mums tai istaba sak izskatities, bet prichendalu, ar ko iztirit, mums nav - za to ir apkopeja!! Vinas tirishanas diena bija vakar. Vienigais, ko vina bija izdarijusi, bija izmetusi musu atkritummaisinu. Beidzot mums uzdots reals darbs - ta ka stradajam pilsetas pashvaldibas iestade, mums jaapstaiga visadas citas pashvaldibas iestades, kas strada ar jaunieshiem, jasavac visada informacija un pec tam jataisa bukleti, kurus pec tam iespiedis un drukas. Bet pirms tam mums jasazvana tas iestades un jasaruna randinji. Ta ka mums spanju valoda vel nav tik laba, lai runatu ar pashvaldibas iestadem pa telefonu, shim uzdevumam tiek deligjeta sekretarite... 5 stundu laika ir sazvanitas tieshi 4 iestades. Starp zvanishanas (ne)reizem sekretarite chatojas ar puishiem un ir dikti aiznjemta. Mums tiek apsolits, ka lidz treshdienai (!!!!) tiks piezvanits ari parejam iestadem. Rit braucam uz Oviedo satikt kaut kadu tanti, kas mus dikti grib redzet, - tatad nestradajam. Ka jau pec krietni nostradatas nedeljas, piektdienas vakara kojas tusinsh. Viens stasts ir par to, vai es vispar sapratu, ko tie spanji runa, jo runa vini atri, skalji un visi reize. Otrs stasts ir par to, cik daudz vinji var izdzert. Un treshais - par to, kaa vinji vispar pie tiem dzerieniem tiek. Sakshu no beigam. Vakara ap 23 visi sapulcejas koju virtuve (tada miliga vinja ums ir, ar televizoru, galda futbolu, improvizetu baru un muzikas centru). Atnak koju shefs, atsledz baru, nokrame mums visus iespejamos dzerienus (sakot ar paris kastem sidra un beidzot ar brendiju, martini un shnabi - visu, ko vien sirds karo), pabridina parak netrokshnot, jo kojas apmetushies dazhi turisti un aiziet gulet. Ziniet - ja man likas, ka Krievija daudz dzer, tad vismaz shajas kojas Krievija nobal. Krievija mes, kartis spelejot, 2 pudeles shnabja uz chetriem iztukshojam stundas laika, tad te 20 minushu laika lielaka dalja pudelju bija jau pustukshas. Viena daminja, kura pirms tam nezinaja, kuru no 15 pariem shpilku izveleties, vakaru pabeidza jau pec pusstundas. Un ta apdzershanas te ir pavisam vienkarsha - metot kapeikas. Visi pec kartas met 2 kapeikas - ja uzkrit 2 jerbonji, dzer visi, ja 1 gjerbonis 1 cipars, dzer viens no kompanijas pec meteja izveles, ja 2 cipari - dzer pats metejs. Meshana notiek atri, apdzershanas vel atrak, jo lai kas ari uzkristu, jadzer. Kad 15 no 20 pudelem jau tukshas un vel 5 iesaktas, visi izdoma iet uz pilsetu.. dzert! Pustrijos nakti visi sataisas un iet uz centru dzert. Es eju gulet. Nakamaja vakara atkal visi nolemj, ka jaiet uz centru.. Runa, ka Hihina esot visvairak baaru uz kvadratmetru. Vai iedzivotaju. Viens no shitiem variantiem. Mums pedejas dienas loti siltas, briziem pat +27C! Ista vasara - ja okeana nebutu tads paisums, ka pat trepes uz pilsetu ir zem udens, varetu jau iet zvilnet smiltinas. Shonedel gajam uz bariem. Baros alkohols ir letaks par sulu, un ja, piemeram, velies iedzert shnabi, tad gaidita 50-gramiga pingerota vieta, pie ka tik loti esam pieradushi Latvija, atnes lielo viskija glazi gandriz lidz malam pilnu ar alkoholu. Turklat ta cena nudien ir tada pati, ka Latvija vienam pingjerotam. Velak uz ielas pamaniju, ka no tuvejas skersielas nak drausmigi nelaba smaka... Pasperu dazhus solus atpakal, lai paluretu, kas uz tas ielas notiek… Izradas, ta ir ... virieshu churajama iela! Visi virieshi, kam vien vajag vajag, iet uz tas ielas un chura. Ta pilnigi normali. Vakar ar francuzieti bijam baznica. Sezham, apgarotas skatamies uz altari, un tad.. ieraugm vecu vireli, kas ar birsti shiverejas pa altara kupola augshu ar birsti roka un slauka puteklus. Virelis bija apmetis sev virvi ap padusem un virves otrs gals apmests ap krustu. Un staveja vins uz vienas kajas, jo apmalite kupolam shaurina. Mes ar Maiti pratojam, vai tas ir apkopejs vai ari pats macitajs, un ka vinsh dabujis to virvi apkart krustam, jo krusts atrodas kupola pasha aughsa, kur nemaz nevar noklut, jo kupols apalsh un loti augstu. Un tad man ienaca prata, ka tas nabags tur karatos virs altara virve aiz padusem ar galvu uz leju, ja vinam gadijuma paslidetu kaja.. Ta tas vechuks tur balanseja uz vienas kajas altara pasha augsha un paraleli slaucishanas darbiem vel meginaja parvietot virvi sev vajadzigaja virziena, kas citreiz spitigi iekeras krusta un nekustejas. Pedejie jaunumi – mes parvacamies uz dzivokli. Dzivosim milziga dzivokli ar trim gulamistabam, viesistabu, 2 vannasistabam, gaishu virtuvi, diviem gariem koridoriem un milzumdaudzumu sienasskapjiem, visam mebelem un elektroiericem, ar liftu un pasha pilseta centra blakus galvenai autoostai 5 min no pludmales un 2 min no vecpilsetas par 160 eiro no katras. Sakuma saimniekparis gribeja 170 eiro menesi, bet ta ka esam nabaga voluntieri, nolaida uz 160. Svetdien bijam Aviles - dikti jauka un miliga pilsetina, nu tada ista Spanija - vecas majeles un bazniceles no 12. gs, shauras ielas, visur velja un pukes, bet vienas majas logu rota virve sakarinati sipoli un Ziemassvetku eglishu mantinjas. Man liekas, ka spanjus loti labi raksturo vinju logi. Iegajam restoraninja, kur vechi skatijas futbolu, iedzert kafiju - pietiekami silts, lai sedetu lauka uz terases. Man pasniedz mazu pingjerotu ar bistami melnu shkidrumu. No pirma malka man acis bija uz katinjiem, pec tresha malka manas garshas karpinjas atteicas darboties, bet vel pec 5 stundam biju tik pacilata stavokli, ka pusi nakts nevareju aizmigt. Musu pretiga jauna dzivokla kaimina del parvacamies uz jaunu dzivokli. Pec pedeja kautinja nolemam, ka vismaz pedejos 2 meneshus Spanija gribam pavadit tranquila. Turpmak vares savus netiros traukus un zekes bazt pats sava trauku skapiti, nevis museja. Uz atvadam salejam vina piena un sulas pakas shnabi (vinsh nelieto alkoholu), kakao pacinas saturu palielinajam ar karija pulveri, zirnu zupu uzlabojam ar puskilogramu cukura, bet Kellogs, cerams, garshos labak ar sals un pipara maisijumu. Lai aizrijas. Nevienam nenovelu tik ljaunu istabas biedru., varbut vienigi vinam pasham. Spanjiem, vismaz sheit ziemeljos, popularakais vards ir `tranquila´, kas nozime apmeram - mierigi! Diena to dzirdu simitiem reizhu - darba no shefa, jo ´shodien mes ta ´tranquila´, kojas, veikalos, visur. Te neviens nesteidzas, neviens neko nekave, visiem ir labi. Viss ir ´tranquila´. Pedejas dienas Hihona. Pamatigs murgs, censhos no visiem skapjiem un plauktiem sakasit savas mantas. Chemodanos nepietiek vietas, dazhas izmetu ara. Pa 9 meneshiem esmu uzkrajusi pamatigu mantu. Lidosta jamaksa soda nauda par parsniegtu bagazhas limitu, bet man viss vienalga, jo man piemeties vedera viruss. Laikam no visiem tiem atvadu tusiniem, sidras daudzumiem, uztraukuma un gastronomiskam izvirtibam astonjkaju un gliemezhu izskata. Eh, pietruks man skaistas Asturijas. Bet majas atgrieshanas prieks man liek tikai pasmaidit par vecu kinieshu babushku, kas lidojumaa Amsterdama - Riga censhas iekaustit stjuarti. Par ko, ta ari nesapratu - kienieshu valoda nav mana stipra puse. Pēc atgriešanās no Spānijas esmu sapratusi, ka šīs valsts ziemeļi ir vieta, kurā varētu apmesties uz dzīvi.

Par brīvprātīgo darbiem un nedarbiem Spānijas ziemeļos

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem