Muzeju maratons Berlīnē
|
Ingrīda Briede
|
Berlīnē neesmu pirmo reizi. Iepriekšējās reizes palikušās prātā ar daudziem cilvēkiem (pārāk daudziem) un nemitīgu pārvietošanos dažāda veida transporta līdzekļos. Visbiežāk S- bāņos ( pilsētas dzelzceļš). Man šī pilsēta neiepatikās.
Tomēr nolemju riskēt un piekrītu uzaicinājumu vēlreiz apciemot Vācijas galvaspilsētu, bet šoreiz īpašu uzmanību pievērst tās muzeju bagātībām. Tā kā man kabatā preses karte, ar kuru muzejos varu iekļūt bez maksas, tad nolemju – aiziet! Padoms – muzejus var izdevīgi apmeklēt arī ar muzeju pasi. Tāda trim dienām maksā 10 eiro un ar to var apmeklēt gandrīz visus valsts muzejus Berlīnē. Salīdzinājumam- biļete vienā muzejā jau maksā ap septiņi eiro. Savukārt sabiedriskajam transportam var iegādāties dažāda veida dienas, nedēļas, brīvdienu un citas kartes. Vislabāk pirms biļešu pirkšanas aprunāties ar servisa darbiniekiem, kas ieteiks labāko variantu. Piemēram, ar nedēļas karti var braukt līdzi arī otrs cilvēks par brīvu- vakaros un nedēļas nogalē.
Uzreiz atklāšu- arī šoreiz man šī pilsēta neiepatikās. Tai nav centra. Cilvēku joprojām par daudz, un kā šoreiz īpaši ievēroju- mazākā daļa no tiem runāja vāciski. Lielākā – daļa citās mēlēs, un it īpaši tajā, kas dzirdama bieži arī Rīgas ielās. Bet muzejus apmeklēt bija tā vērts- iesaku visiem!
Pergamons un Jaunais muzejs
Ja jau Berlīnes muzeji- tad jāsāk ar pamatu – muzejiem , kas atrodas Muzeju salā. Tātad Pergamona muzejs un jaunais muzejs ( Tas kara laikā tika izpostīts un pārvērsts drupās, pēc tam atjaunots un no jauna svinīgi atvērts 2009.gada nogalē). Visideālāk jau būtu, ja uz šiem muzejiem nāktu nedēļas garumā un skatītos gabaliņu pa gabalam. Vai arī -izvēlētos tikai kādu vienu sirdij tīkamāko tēmu. Vienai reizei šī muzeja deva ir nudien par lielu- kā nekā te ir redzama visa mākslas vēsture- Grieķija, Babilonija, Sīrija, islāma māksla. Daudz interesantu un ievērības cienīgu eksponātu. Starp citu, muzejs savu nosaukumu ieguvis par godu antīkajai Grieķijas pilsētai Pergamonai. Mūsdienās šī pilsēta tiek dēvēta turku nosaukumā par Bergamu.Muzejā ir aplūkojams templis no šis pilsētas.
Muzejā ienākot paveras telpa, kas visa pārvērsta it kā par grieķu templino Pergamonas. Uz milzīgajām kāpnēm sēž cilvēki kā skudriņas. Sevišķu uzmanību pievēršam lauvām- var redzēt tie senajiem grieķiem patikuši! Varenie dzīvnieki attēloti visdažādākajās pozās. Tālāk blakus telpā atrodams Babilonas mūra Ištaras vārti. Tie man vistīkamākie ar interesanto flīžu tehniku, lauvām un gaisīgajām margrietiņām. Atklājums ir arī islāma māksla ar greznajiem paklājiem, pils mūri, kas ir vienās akmens mežģīnēs un Aleppo istaba ar kristīgiem motīviem. Mani pārsteidz un mazliet liek pasmaidīt – mazie it kā olīši ar ķīļrakstiem, kas ir gan līgumi, gan mantojumu saraksti, gan vēstules. Ļoti ērts formāts. Bet kā gan viņi dabūjuši gatavu ierakstīt tik sīkas rakstu zīmes?
Muzejā ir tik daudz apmeklētāju, un laikam slikta ventilācija, ka ir vainīga, kate ir karsts un trūkst gaisa. Žēl paliek skatoties uz apsargiem, kam te visa diena pavadāma. Un apsargi te ir vīra cilvēki labākajos gados, un nevis cienījama vecuma kundzes.
Interesants ir muzeja veikals –jāpiebilst, ka interesanti ir visos muzejos – kur atrodama visa iespējamā literatūra par muzejā redzamo. Ja kāds ieinteresējies par kādu tematu – lūdzu, var iegādāties literatūru un iedziļināties interesējošajā tēmā.
Jau pērkot biļetes Pergamonam, mums jautā, vai nevēlamies redzēt slaveno Nofreteti – skaistas sievietes skulptūru, ar ko sacelts tik daudz kņadas. No vienas puses – labi, jo muzejam noder šāds troksnis. Vairāk apmeklētāju. Līdz šim šī skulptūra bijusi apskatāma citā muzejā, un tad tā tur stāvējusi gandrīz neviena neievērota, bet nu nonākusi superzvaigznes godā. Lai regulētu apmeklētāju plūsmu, Jaunajam muzejam biļetes tiek pārdomas ar noteiktu ieejas laiku, līdzīgi kā uz kādu koncertu.
Tā ir skaista varena ēka ar plašām zālēm, tikai pavisam nesen atkal atvērta skatītājiem, īpatnēji, ka vietām atstāti apkvēpuši mūri, lai atgādinātu kara nodarījumus.
Un arī šeit ir atrodamas mākslas bagātības – galvenokārt Ēģiptes kultūras dārgumi. Jābrīnās, cik čakli ir bijuši vācu vēstures pētnieki, kas to visu ir savākuši un atveduši uz Vāciju.
Slavenajai Nofretetei ierādīta goda vieta skaistā zālē. Te nu tā ir, stikla būrī istabas jeb drīzāk jau zāles )vidū apbrīnojama šīs sievietes skulptūra, ko daudzi uzskata par skaistuma ideālu. Droši vien, ka viņa jūtas gandarīta tapt tik daudzu acu apbrīnota.
Tā nu viena muzeju diena pagājusi, knapi velkot kājas un pārguruši no bezgaisa un daudzajiem iespaidiem dodamies uz naktsmītni. Rītdien plānos Dahlemas Brīvdabas muzejs un pasaules kultūru muzejs.
Dahlemas Brīvdabas muzejs
Arī šeit dodamies ar U-bahni- metro. Jau pārsēžoties sākas interesanti piedzīvojumi. Stacijā „Heidelbergas laukums” redzams, ka mākslinieki, skulptori te bijuši radoši noskaņoti. Kolonas te rotātas dažādu dzīvnieku tēliem. Uz pirmās ir žurkas, tad zivs, varde, un citi. Pie sienas skati no Heidelbergas. Dahlemas muzeja pieturā toties interesants sols, izveidots kā divas sievietes un vīrietis ar visiem dzimumiem raksturīgajiem atribūtiem. Redz, vari iesēsties kādam klēpī. Un kad iznākam no stacijas un atskatāmies atpakaļ, tad redzam, ka tai ir pildrežģu sienas un salmu jums. Uz muzeju ejot pāri ielai ir vecais krogs „Alte Kneipe”. Var ieiet uz pusdienām senatnīgā gaisotnē. Bet muzejā mūs sagaida pārsteigums- sentimentālais tirgus. Karuseļi, dažādas senlaiku spēles un izklaides, končas un cukurvate. Bērni var vizināties ar zirgu pajūgiem, kāpt ponijam mugurā un izbraukt ar traktoru. Muzejs pats nav viss etnogrāfiskas mājas, bet ir veltīts Vācijas agrārajai kultūrai. Esam nonākuši laukos Berlīnes vidū. Te aug kartupeļi glītās vagās, zemenes, zied ābeles, ganās aitas un govis. Lopiņi ir vecās Vācijas šķirnes – piemēram, mazas kalnu gotiņas. Arī mums derētu šāds muzejs, kur ir saglabātas vecās labās latviešu šķirnes. Kaut kas tāds mazliet jau ir, cik zinu, Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā un Rīgas zoodārzā. Bērni muzejā var darboties keramikas darbnīcā vai zilās drukas tehnikā. Tomēr muzejam ir arī ēkas- šķūnis redzama dažādu tehniku un darbarīkiem un muižas nams jeb domicils, kurā ir pat skaista kapela, seno laiku veikals un ekspozīcija par sadzīves lietām dažādos laikos. Uzteicami, ka muzejā ir iespējams nosvinēt bērnu dzimšanas dienas, un te viņi var arī apmeklēt dažādus radošus kursus.
Tā kā laiks steidzina, tad dodamies uz Kultūru muzeju. Man jau ir par daudz eksotisko kultūru un tādēļ gribu redzēt, kas šeit būs rādīts Eiropas un Skandināvijas tautu nodaļā. Bet tā slēgta, un tā jāpievēršas atkal tālākām kultūrām – Austrālija, Afrika un Āzija. Te ir viss!
Bet kad iznākam no muzeja, jūtamies izsalkuši . Bet tā kā vecais krogs nav mums pa kabatai, meklējam ko citu. Kāda vilšanās – desu bodīte ar slaveno Berlīnes „Currywurst” desu jau ir ciet, un arī turku tirgotājam uz stūra kebavi jau izbeigušies. Dodamies uz Berlīnes centru desu meklējumos. Brīdinu, arī ja ir piesolīta dubultporcija ar curry desu, tā būs vilšanās! Kečupā peld kaut kas cīsiņiem līdzīgs un no tā nevar paēst pat viens cilvēks. Droši vien, ka labāki paraugi bija atrodami curry desu muzejā, bet tas diemžēlvakarā, kad tur nonācām, bija slēgts kādam slēgtajam vakaram.
Bet ja esat Berlīnes satiksmes mezglā „Berlin – zoo”, tad noteikti apskatiet Berlīnes zoodārzu.
Berlīnes zoodārzs
Berlīnes zoodārzam ir divas daļas- puse atrodas Berlīnes centrā, tur kur Vilhelma baznīca un stacija ”Berlin- zoo”, bet otra daļa ir tālāk no centra. Arī tas tamdēļ ka Berlīne reiz bija sadalīta divās daļās. Taču abi zoodārzi cieši sadarbojas, katram ir savi īpaši dzīvnieki un tiek lūkots, lai dzīvnieku sugas nedublētos.
Es apmeklēju to zoodārza daļu, kas atrodas pilsētas centrā. Biļetes te normāli maksā 18 eiro, bet mums biļetes uzdāvina personiski dārza direktors. Paldies! Zoodārzs pats iekārtots kā skaists parks ar košumkrūmiem un ziedu dobēm. Pa vidu skaistas eksotiskā stila ēkas, pie kurām pastaigājas dzīvnieki ar neuzkrītoši ar grāvju palīdzību norobežoti no cilvēkiem. Ideja šeit ierīkot eksotiskus namus pieder pirmajam zoodārza direktoram DR. Heinriham Bodinus. Par direktoru viņš kļuva 1869.gadā. Savukārt viņš skaistās mājas bija nolūkojis Antverpenes zoodārzā. Tā 1871.gadā tika atklāta antilopu māja ar 4 minaretiem un drīz vien kļuva par ievērojamu apskates objektu Berlīnē. Te uz politiskām sarunām reiz tikušies 3 eiropas valdnieki – vācu ķeizars Vilhelms I, Austrijas-Ungārijas valdnieks ķeizars Francis Jozefs un krievu cars Aleksandrs II. Antilopu mājai sekoja ziloņu nams indiešu stilā, štrausu mītne ēģiptiešu stilā un japāniskais putnu nams, kā arī ziloņu vārti un vairākas arābu stila ēkas.
Ēkas patiešām ir skaistas un kopā ar dažādajiem dzīvniekiemrada skaistu un cēlu iespaidu. Interesanta ir arī pingvīnu māja, kur šos interesantos radījumus var redzētne tikai vien uzturoties krastā, bet arī peldot iekš ūdens, jo skatītāji caur stikla sienu var redzēt arī to, kas notiek zem ūdens. Berlīnē aplūkojami arī ziloņi, vesels pulks. Aizkustinoši ir tas, ka plāksnītē pie žoga izlasāmi ziloņu vārdi un vecums. Mums tiek tas gods redzēt, kā ziloņi ar slotām tiek atbrīvoti no putekļiem.
Ne visi dzīvnieki ir apskatāmi brīvā dabā, daudzi ir arī stikla būros telpu iekšienē, tā piemēram pērtiķi, kaķveidīgie un lauva.
Pirms neilga laika slavenākais Berlīnes zoodārza iemītnieks bija mazais baltais lāčuks Knuts. Nu jau viņš ir izaudzis un kļuvis par lielu kārtīgu balto lāci.
Interesanti, ka zoodārzā bieži vien notiek dažādi koncerti un pasākumi, un te ir iespējams arī laulāties – īpaši šim nolūkam tiek ieteikta nīlzirgu mītne, un pēc tam svinēt kāzas.
Dabaszinību muzejs
Jauki ir tas, ka te redzamas daudzas ģimenes ar bērniem. Bet ja man jāizvēlas skatīt dzīvniekus zoodārzā vai izbāzeņus muzejā, tad izvēlēšos pirmo. Tiesa gan – muzejā esošos dinozaurus brīvā dabā vairs nesatiksi. Interesanta ideja man liekas viens no muzeja stendiem, kur valis un delfīns un citi ūdens iemītnieki no vienas stenda puses redzami ar savu ietērpu, bet no otras puses redzami to skeleti. Atsevišķa izstāde muzejā veltīta parazītiem. Jauka ir ekspozīcija par vietējiem Vācijas dzīvniekiem un putniem. Vēl cita ekspozīcija stāsta par to kā tiek preparēti dzīvnieki un izgatavoti izbāzeņi. Smalks un precīzs darbs!
Ārpus muzejiem
Tāds nu bija mūsu muzeju maratons. Protams, visu nepaspējam, un atstājām citām reizēm. Man būtu gribējies vēl redzēt mākslas tekstiliju muzeju Kopernikā, arī kādu no dzimtenes muzejiem Berlīnes nomalēs. Bet – tad Berlīnē būtu jāpavada mēnesis vai vēl vairāk. Un Berlīne jau nesastāv vien no muzejiem.
Dažas idejas ko vēl apskatīt un sadarīt:
Potsdamas laukums ar Sony centru, kas pazīstams no slavenajiem Berlīnes kinofestivāliem. No šejienes var sākt pastaigu pa Berlīnes Tiergarten - skaistu parku jeb var pat tikt mežu pilsētas vidū!
Aleksandra laukums ar slaveno televīzijas torni. Te ir arī brīvdabas izstāde par laiku pirms Vācijas atkalapvienošanās.
Bundestags ar stikla kupolu no kā redzams skaists skats uz Berlīni.
Brandeburgas vārti – Berlīnes simbols.
Vairāk informācijas:
http://www.smb.spk-berlin.de/smb/home/index.php
http://www.museumsportal-berlin.de/
Vairāk par maniem ceļojumiem: http://livzeme.wordpress.com/
