Stambula 2010.maijs
Stambula. 2010. maijs Ieteikumi tiem, kas gatavojas doties uz Stambulu. TAS NAV CEĻOJUMA APRAKSTS! Viesnīcu iesaku izvēlēties Beyazit, Sultanahmet, Cagaloglu vai Sirkeci rajonā – tas ir vēsturiskais centrs un visas ievērojamākās vietas var izstaigāt kājām. No lidostas ar metro var nokļūt līdz stacijai Akasaray un no tās ar tramvaju līdz centram, sabiedriskais transports maksā 1,5 turku liras(1 lira apmēram Ls 0,36). Pie metro ieejas ir automāti JETONMATIK, iemetot liras vai papīra naudu, saņemsiet sarkanus žetonus, un uz priekšu! Žetoni der arī tramvajiem. Prāmjiem arī nepieciešami žetoni, bet tie ir kā monētas. Automāti it gandrīz pie katras pieturas. Ar autobusiem sarežģītāk. Tikai dažos var nopirkt biļeti. No lidostas īdz centram taksometrs izmaksās kādas 40 TL. Noteikti jāapskata Svētās Sofijas katedrāle un Zilā mošeja (noteikti arī vakarā, kad izgaismotas) Sultanahmeta laukumā. Skaista ir Topkapi pils, kas 400 gadus bija sultānu rezidence. Iespaidīga ir pils dārgumu krātuve. Uz mošeju un katedrāli labāk doties no rīta pēc pl.9, jo ap 11 jau ir milzīgas rindas. Sv.Sofijas katedrāle uzcelta 6.gs – viens no pasaules arhitektūras šedevriem. 15.gs turki to pārvērta par mošeju (diemžēl). Apskates vērtas ir mozaīkas, kas daļēji saglabājušās no 9.gs. Ieejot katedrālē, dodoties pa kreisi, redzamsSv.Gregora Brīnumdarītāja pīlārs. Tajā ir caurums, kurā iebāžot īkšķi un pagriežot plaukstu par 180 grādiem, jāiedomājas vēlēšanās. Stāsta, ka piepildās. Droši vien tiem, kas tic. Zilā mošeja uzcelta 1616.g. Nosaukumu ieguva flīžu dēļ, ar kurām izklāta mošejas iekšpuse. Grezni. Skats uz kupoliem un puskupoliem ir tik nereāli skaists... Ejot mošejās, jānovelk apavi un sievietēm jāsien lakats. Netālu ir Bazilkas cisterna – milzīga pazemes ūdens cisterna celta 6.gs, kuru balsta 336 astoņus metrus augstas kolonnas. Iespaidīgi. Pazemē var nofotografēties tautas tērpos. Izskatījās jautri. Gandrīz visās pilīs, muzejos ieejas biļete ir 20 TL. Noteikti jādodas uz Āziju ar satiksmes prāmi pāri Bosforam. Tas atiet no Eminonu, kas atrodas pie Galatas tilta, uz Uskudar. Ar tramvaju var pārbraukt pāri Galatas tiltam līdz Dolmabahčes pilij. Pili var apmeklēt tikai gida pavadībā(turku, angļu). Tā būvēta 1856.g. Grezns dažādu stilu sajaukums. Harēma telpas atgādina kopmītnes, nekā no sultāna apartamentu greznības. Atpakaļ dodoties, jāpāriet pāri Galatas tiltam tiem, kas meklē skaistos skatus. Tirgus ir apmēram tik pat liels kā Vecrīga. Tirgus liels, bet iespējas ko labu nopirkt – mazas. Turki ir laipni, bet liekas, tikai tāpēc, lai andele labāk ietu. Labākais ko aizvest draugiem un radiem - garšvielas, zīda lakati. Atrast vietu, kur garšīgi un nedārgi paēst, nav tik vienkārši. Uz galvenajām ielām cenas ir neadekvātas. Ideāli, ja viesnīcā ir labs restorāns. Pārējais pēc pašu ieskatiem. Ir ko redzēt un vienu reizi noteikti Stambulu der apskatīt. Uz ielām absolūts haoss. Sievietes melnās parandžās nesas pāri ielām pie sarkanās gaismas ar dievpalīgu. Brauc tas, kuram skaļāka taure. Gājēji virpuļo pa ielu starp mašīnām ar svarīgu sejas izteiksmi. Un viss beidzas labi. Kopumā ceļojums bija lielisks, bet nezinu vai tā ir vieta, kurp otrreiz gribētos doties. Laikam nē, lai gan vēl tik daudz ko gribēju apskatīt... Apraksts pagarš, jācer, ka kādam noderēs. Jautājiet, ja nepieciešama informācija.