Côte d'Azur

08.06.2010
8 min lasīšanai
33 foto

Francijas Rivjēra jeb Côte d'Azur jau gadiem ilgi skaitās smalka atpūtas vieta pie Vidusjūras. Šogad nolēmām noskaidrot, kas tad tur TĀDS SEVIŠĶS ir. Tā nu mēs, divas ģimenes ar tīņu vecuma bērniem, ieplānojam Lieldienu brīvdienas pavadīt Francijas dienvidos. Lieldienas šogad ir agras, aprīļa pats sākums. No vienas puses tas labi, jo tūrisma sezona nav vēl sākusiesun ir cerības nemīcīties pa atpūtnieku biežņu. No otras puses ne tik labi, jo, izpētot klimatiskās laika prognozes, laika apstākļi varētu atbilst mūsu izpratnē drīzāk vēlīnam pavasarim nekā vasaras sākumam, kas būtu mūsu prātam tīkamāks. Bet lai nu kā – siltāks būs kā mājās, kur sniega kaudzes vēl gana lielas un jāstaigā ziemas jakās. Mūsu noīrētā mājiņa atrodas piejūras pilsētiņā Cagnes Sur Mer, kas ir turpat Nicas tuvumā – tikai 10 km attālumā uz rietumu pusi. Savā prātā nez kāpēc biju iedomājusies, ka tā būs idilliska mazpilsētiņa, tikpat kā lauki, bet izrādās, ka tur dzīvo ap 50 000 cilvēku un Nicā savukārt 350 000. Un turpat vēl 7-10 km tālāk uz rietumiem atkal nākošā ”mazpilsētiņa” Villeneuve-Loubet ar 15 000 iedzīvotājiem – tā kā varat iedomāties, kāds tur iedzīvotāju blīvums. Hmm, izredzes uz baigo spaidīšanos pa pūli īpašu entuziasmu nerada, bet nu neko, māja jau nobukēta, brauksim vien, vai tad nu akurāt mums kāds kāju pirkstus tur nomīņās. Ja kas, tad ķersimies pie plāna B - sēdēsim jūrmalā jebšu turpat sētā un dzersim vīnu. Uz Nicu var tīri ērti nokļūt ar dažādām aviokompānijām ieskaitot arī Air Baltic. Sabiedriskais transports šai Francijas apvidū labi attīstīts. Tomēr nolemjam īrēt auto, jo plānojam visādus izbraukumus uz apkārtnes ievērojamākajām vietām. Kad pirmsd brauciena sāku meklēt info par šo rajonu, tad biju pārsteigta, ka visādu mūs interesējošu objektu Nicas tuvumā netrūkst. Agrāk man bija priekšstats, ka nekas vairāk par sablīvētu ķermeņu klājienu jūrmalā, promenādi pa jūrmalas ielu Promenade des Anglais un dārgu ēšanu kafejnīcās tur nav. Par laimi, šis priekšstats ir maldīgs. Tātad auto īre – izvēlamies mazu un ekonomisku auto un tā pilnīgi noteikti ir pareizā izvēle! Jo mazāks auto, jo vieglāk izlavierēt pa šaurajām ieliņām un noparkoties mikroskopiskās šķirbiņās. Un, kā vēlāk izrādās, automātiskā kārba ir baigi labais variants, ja paredzēti izbraukumi pa kalnu ceļiem. (sevišķi, kad navigators apjūk un ieved mūs kaut kādos miniatūros celiņos, kas brīžiem iet turpat 45 grādu slīpumā taisni augšā pa kalnu un man instinktīvi jāpaliecas pēc iespējas uz priekšu – jo sajūta tāda, ka mašīnas purns tūdaļ atrausies no zemes un mēs pārmetīsim kūleni uz aizmuguri). Ekonomiskums arī ir baigi labā štelle – tai pašā kalnu izbraucienā atklājam, ka uztankoties dienas vidū arī var būt pamatīga problēma. (kā vēlāk izrādās, arī pēdējā vakarā, kad tā ap 10-iem gribam uztankot, lai nākošajā rītā nav jākrāmējas pirms mašīnas atdošanas, nākas apbraukāt vismaz 5 bezīntankus, līdz atrodam vienu, kurš atvērts un kur var uzpildīties ar karti. Un tas pilsētā!) Ieradušies Nicā, vispirms savācam auto un dodamies meklēt mūsu mājvietu. Vēl auto sakarā jāpiezīmē, ka A8 šoseja no Itālijas piepilsētas Menton uz Marseļu ir par maksu. Īsti nepieleca tā maksāšanas sistēma – dažbrīd jāmaksā, uz maģistrāles uzbraucot, dažbrīd atkal vispirms jāizņem tāds taloniņš, kurš vēlāk jāiebāž maksājamā automātā un jāmaksā. Maksāt var gan kases lodziņos, gan arī automātā, ieberot naudu tādā kā tūtē, atlikumu arī automāts izdod. Bet nekas sarežģīts šai maksāšanas pasākumā nav. Mūsu namiņš atrodas ārpus centra, uz pakalna savrupmāju rajonā un līdz ar to varen smuks skats gan pāri pilsētai uz Vidusjūru, gan arī uz vecpilsētu Haute de Cagnes (tā ir viena riktīgi veca un gleznaina pilsētas daļa, kas aizņem veselu kalnu ar cietoksni kalna galā). Kartē, ko mums pirms izbraukšanas atsūtīja izīrētāji, nez kāpēc atzīmēts tuvumā esošais Casino – toreiz nospriedām, ka laikam šie domā, ka mēs baigie azartspēlmaņi. Tomēr izrādās, ka ar azartspēlēm šai vietai maz sakara – Casino ir baigi labais pārtikas veikalu tīkls. Tur esam bieži viesi un iepērkam visādus vietējos gardumus. Zivju nodaļa ir vienkārši super! Un lielais plaukts ar vietējā ražojuma Rosé vīniem ir arī super! Pirmajā vakarā neko daudz vairāk vairs nejaudājam kā tikai paēst, pabrīnīties par logu “nocietinājumiem” ar pamatīgām žalūzijām, ko savukārt vēl jānostiprina ar riktīgu metāla stieni (tā rakstīts instrukcijā, kas mūs sagaida uz galda). Paskats kā cietumā aiz šādi aizstieņotiem logiem. Ejam laukā pētīt, vai visās mājās šāda sistēma – izrādās tiešām visi logi vakaros tiek tadā veidā aizspundēti. Nu neko – jāpieņem vietējās paražas. Tālāko ceļojuma gaitu neaprakstīšu hronoloģiskā kārtībā, bet vairāk pēc iespaida. Visi šie izbraukumi ir mierīgi pieveicami dienas garumā. Hronoloģisko kārtību var redzēt bilžu galerijā. Vieta Nr 1 mums visiem izrādās Monako. Te nu tiešām jāpriecājas, ka sezona vēl īsti nav sākusies – tūristu padaudz, bet nav tomēr jāgrūstās un jāspiežās pie katra objekta. Vairums tūristu ir itāļi vai krievi, vismaz šīs valodas dzirdamas visbiežāk. Pilsēta, protams, ļoti skaista un apbrīnojami sakopta – nekur nekas nemētājas, viss nospodrināts, publiskie lifti spīd un laistās… Attālumi nav īpaši lieli, principā pa dienu varētu visus ievērojamākos objektus izstaigāt kājām. Bet pasākumu sarežģī fakts, ka pilsēta ir kalnā vairākos līmeņos (no viena līmeņa uz otru nokļūst ar liftu vai, protams, pa kāpnēm).Karte mums ir , bet ar visu to ir pagrūti orientēties, jo, pētot karti, mana domāšana ir divdimensionāla un grūti to “ievietot” dabā. Izrādās, arī TomToms nav nekāds lielais palīgs – arī navigators apjūk un regulāri mēģina mums iegalvot, ka ejam pa citu ielu nevis pa to, kur tiešām atrodamies. Ielas it kā izskatās paralēli, bet patiesībā ir viena virs otras, ar ļoti nelielu nobīdi plaknē. Tā kā īstenībā attālumi sanāk lielāki nekā šķiet, skatoties kartē. Droši vien visjēdzīgāk varētu būt sight-seeing autobuss, kurš pieved pie visiem objektiem un tur var iekāpt un izkāpt pēc vajadzības. Tikpat labi varētu izmantot arī pilsētas busus – tie arī pieved praktiski pie visiem ievērojamākajiem objektiem. Bet mēs vispirms izbraucam ar sight-seeing vilcieniņu (atiet no Okeanogrāfijas muzeja) un tad tālāk dodamies ar kājām. Apskatāmo objektu Monako daudz, tos te neuzskaitīšu. Bet noteikti gribētu ieteikt apmeklēt Jardin Exotique ar tur atrodošos alu Grotte de l’Observatoire. Nekad līdz šim neesmu bijusi pazemes alā, kur iekšā ir silts. Un tādus stalaktītus un stalagmītus arī nemūžam neesmu redzējusi! Gida stāstījums gan tikai franciski, bet kas mums nekaiš – meita šo valodu mācas skolā un var patulkot. Arī pats kaktusu dārzs ir foršs un skati uz pilsētu dievīgi. Ļoti skaists ir D1098 ceļš gar jūras malu posmā St-Raphael – Antibes. Tur jābrauc gar iespaidīgu kalnu grēdu Massif de l’Estrel – kalnu varenums un to neparasti sarkanā krāsa kontrastā ar jūras zilumu ir kolosāls skats. Tur var arī vairākās vietās izkāpt un doties nelielās ekspedīcijās. Ceļvežu grāmatās kā Provansas lepnums tiek pieminēts Gorges du Verdon, ko sauc arī par Francijas Grand Canyon un tas nereti tiek dēvēts par vienu no Francijas skaistākajiem un dramatiskākajiem dabas objektiem – tur Verdonas upe lauž sev ceļu caur kalnu grēdām un ir izgrauzusi pat līdz 700 m dziļas aizas savā plūdumā uz Lac de Ste-Croix ezeru, kurā tā ietek. Nu tāds varens skaistums mums, protams, jāredz. TomToms apgalvo, ka līdz turienei tiksim pēc apmēram 1,5 stundas brauciena. Tad nu ieplānojam pa ceļam pieķert klāt vēl otru dramatiski skaistu vietu Gorges du Loup, kur līdzīgu kalna graušanas darbu izveic Loup upe.Bet realitāte ir cita – līkkumlīkumaini, šauri kalnu ceļi, civilizācija pamazām atkāpjas, kalni nāk tuvāk un brīžam klintis pārkaras pāri ceļam, TomToms ieved mūs kaut kādos mistiskos mazceļos, kur pat mūsu mikroskopiskajam mersītim knapi pietiek vietas uz ceļa, benzīns tiek apēsts vairāk nekā vajadzētu, benzīntanku nav, benzīntanki atrodas, bet slēgti, laiks iet, gribas ēst, uzmācas jūrasslimība…Paiet vismaz 3,5 stundas līdz pamazām izsalkuši un noguruši tuvojamies mērķim. Ir, protams, tur ļoti skaisti un dramatiski skati, tiešām. Bet nu jāsaka tā – ja nebūtu iepriekš Norvēģiju izbraukājuši, tad droši vien būtu stāvā sajūsmā. Bet Norvēģijas kalni, fjordi un ūdenskritumi man likās gan skaistāki, gan kaut kādā veidā varenāki. Atpakaļceļā no kalniem gribam apskatīt viduslaiku dzīvojamās alas Villecroze ciematiņā – tur gan sezona sākas tik no maija, tālab aprobežojamies ar aplūkošanu no ārpuses. Domāju, ka noteikti būtu interesanti izpētīt tuvāk, kā senos laikos cilvēki iekārtojuši sev dzīvokļus klintīs. Kas mums vēl patīk – tīri labi ir tāpat vien pastaigāties pa mūspilsētas pludmales promenādi, iekafijot/iesaldējumot kādā no daudzajiem barošanās punktiem. Daudz sportisku ļaužu ar skrituļslidām, iespēja iznomāt visdažādākā veida ar pedāļiem darbināmus braucamrīkus – gan gluži parastus divriteņus, gan tandēmus, dīvainus trīsriteņus un arī kaut kādus kājminamai karietei līdzīgus ģimenes braucamos. Turpat tuvumā Villeneuve Loubet pilsētiņā ir foršas izklaides iespējas sportiskām ģimenēm. Tie, kam bērni mazāki, vai paši ne tik sportiski, var apmeklēt le Labyrinthe de l Aventure parku un pāris stundas pavadīt, mēģinot atrast pareizo izeju no labirinta, pie tam tur javeic arī dažādas grūtību pakāpes uzdevumi. Tas ir tīri interesanti. Turpat blakus ir arī pāris baigi labo un lielo rotaļlaukumu mazākiem bērniem. Savukārt sportiskākiem ļaudīm, kam patīk ekstrēmākas Mežakaķa tipa aktivitātes, domāts Canyon Forest kuru laika trūkuma dēļ diemžēl nevaram apmeklēt. St Tropez – bagātnieku paradīze uz mums nekādu lielo iespaidu neatstāj (varbūt tāpēc, ka laiks nav no labākajiem, bet īstenībā mani tādas vietas ne sevišķi saista). Diezgan krāmīgi ir arī iebraukšana tur – jāšķērso milzumdaudz apļu, vietām nelieli sastrēgumiņi, laiks paiet krietni ilgāks nekā navigators saka. Port Grimaud – 60-os gados uzbūvētā Venēcijai līdzīgā ūdenspilsētiņa St Tropez līcī ir tiešām gleznaina un apskates vērta. Bet ļoti uz tūristiem orientēta gan… Mājā, kuru īrējam, atrodam viesu grāmatu, kur iepriekšējie īrnieki sarakstījuši savus iespaidus. Daudzi sajūsminās par šopingu Nicā un mūsu trīs tīņu vecuma dāmām par prieku veltam pusi dienas šopingcentram Cap3000, kur atrodami gandrīz visi tie paši brendi, kas Nicas centrā, ieskaitot arī franchu slavenās Galeries Lafayette. Jāsaka gan, ka nekas TĀDS tur nebija – rezultātā katrs kaut ko nopirkām, bet tikpat labi būtu varējuši bez tā iztikt. Apskatām tuvāk arī Cagnes Sur Mer vecpilsētu Haut de Cagnes, izstaigājam cietokšņa muzeju (nekas sevišķs), iechekojam vietējo smaržu fabriciņu, sauļojamies pagalmā, bērni peldas baseinā… Tā tas laiks paiet… Tas laiks tā paiet ļoti ātri un diemžēl drīz vien jāsāk posties mājupceļam.Eyjafjallajökull vulkāns pamodīsies vēl tik pēc kādas nedēļas un lidmašīnas nav atceltas, tālab jāatstāj vien šī foršā atvaļinājumu vieta. Manuprāt tur mierīgi varētu vēl kādu nedēļu pavadīt, jo ir vēl daudz vietu, kuras mēs būtu gribējuši redzēt, bet nepaspējām. Uzskaitīšu vēl pārējās vietas, kuras man liekas apskates vērtas:

* Coudou Parc pie Toulon pilsētas,

* Marineland ūdensparks Antibes,

* vasaras aktivitātes slēpošanas kūrortā La Colmiane,

* Grotte de baume Obscure pie St Vallier de Thiey ciematiņa,

* Massif des Maures kalnu grēda,

* izbraukt ar riteni pa Porquerolles salu pie Toulon,

* izstaigāt kādu no tik daudzajiem pārgājienu maršrutiem,

* Eze ciematiņš ar parku Jardin Exotique,

* Vence pilsētiņa,

* izbraukt ar kalnu vilcienu līdz Digne-les-bains,

* Parc Phoenic Nicā,

* varbūt Frejus pilsētiņa ar zoodārzu.

Hmm, ja vēl pieķer klāt kādu izbraucienu līdz netālajai Itālijai, sanāk ko darīt visu atvaļinājumu…

Un nevar nepieminēt, ka ēdieni tur ļoti garšīgi (apmeklējām tās ēstuves, kuras par labām bija atzītas mājas viesu grāmatā). Visiem zināms fakts, ka francūži nelabprāt runā citās valodās. Rivjēra ir tik populāra tūristu vieta, ka biju iedomājusies, ka te nu noteikti visi ļoti labi runās angliski. Bet nekā - frāze désolé, je ne parle pas français lieti noder gan restorānos, gan veikalos un tālāk izskaidrošanās var turpināties zīmju valodā. Secinājums – Rivjēra patiešām ir laba atpūtas vieta, esmu gauži apmierināta ar tur pavadīto nedēļu un labprāt būtu to pagarinājusi. Vienīgi laikam neieteiktu tur braukt pašā sezonas karstumā, kad tur vēl vairāk cilvēku.

Côte d'Azur

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem