Olá Portugal!

Dana Putniece 31.05.2010 9 min lasīšanai 113 foto

Saulainais ceļojums uz Portugāli nāca pavisam negaidot un neplānojot! Jau labu laiku par manu ieradumu ir kļuvusi samērā regulāra Ryanair piedāvāto lidojumu un jaunāko akciju izpēte. Taču, tā kā no Rīgas piedāvāto un vēl neizmēģināto lidojumu klāsts jau ir manāmi sarucis, jau labu laiku domāju par iespēju pievērsties ceļojumu meklēšanai ar pārlidojumiem.

Kādā vēl pavisam ziemīgā aprīļa piektdienā kā jau parasti - bet noteikta mērķa un vēlmēm krustām šķērsām burtiski izskrēju cauri Ryanair piedāvājumam! Tad apstājos... un izrādījās, ka esmu atradusi pavisam neticami lētu iespēju caur Oslo aizceļot uz saulaino Portugāli!

25 Ls līdz Portugālei!

Ieraudzīju cenu, sakombinēju dienas... ideāli - viss sanāk! Visi lidojumi kopā tikai 25 Ls!!! Nedomājot ne mirkli, par savu atradumu informēju savu draudzeni Santu, ar kuru šis nu jau bija 3. kopīgais ceļojums. Manuprāt, nebija pagājusi pat stunda, kad viss jau bija izlemts...

Pērkam biļetes un pēc tam domāsim!

Lai izvairītos no lieku gandrīz 4 Ls maksāšanas par katru lidojumu, norēķinoties ar VISA karti, sazinājos ar savu paziņu Viktoru, kuram ir MasterCard Prepaid karte. Taču diemžēl ar biļešu pirkšanu negāja tik viegli kā cerēts, jo kā vēlāk izrādījās - bija problēmas ar biļešu nopirkšanu latos, tāpēc nekas cits neatlika kā vien Rīga-Oslo lidojuma dēļ noziedot dažus latus. Lielais paldies Viktoram par palīdzību! :)

Kad biļetes jau bija kabatā, vajadzēja pievērsties pašam patīkamākajam procesam – ceļojuma plānošanai. Kur, kā un ar ko nokļūt, kur nakšņot, ko redzēt, cik tas izmaksās un tā tālāk un tā joprojām... taču jāsaka uzreiz, ka šī ceļojuma gaidīšana un plānošana mums sagādāja ne vienu vien pārsteigumu!

Vulkān, rimsties! Gribam uz Portugāli!

Aptuveni 2 nedēļas pirms mūsu došanās ceļojumā notika kas absolūti negaidīts un neplānots – Islandes vulkāna izvirdums. Iestājās nesaprašana – ko darīt??? Atteikties no lidojumiem? Atcelt viesnīcas rezervāciju? Dienas gāja, bet uzlabojumu nekādu – vienu pēc otras slēdz lidostas un tajās valdošais haoss nu nemaz neliecināja, ka tuvākajā laikā viss atkal varētu nokārtoties… Taču par laimi vulkāns pierima, lidostas atsāka savu darbību un tas nozīmēja tikai vienu – ceļojums uz Portugāli būs!!!

Bet nu par visu pēc kārtas…

1. maijs.

Tieši 19:25 izlidojām no Rīgas lidostas uz Norvēģijas galvaspilsētu Oslo un pamājām atvadas aukstajam laikam. Pēc nepilna pusotras stundas ilga lidojuma jau nolaidāmies Rygge lidostā un aši devāmies meklēt autobusu, ar ko nokļūt Oslo. Autobusu atrast bija pavisam, pavisam viegli un biļete turp – atpakaļ izmaksāja 210 kronas (~ 18Ls).

Veicot nelielu izpēti par naktsmītnēm Oslo un tās apkārtnē, tikai guvām apstiprinājumu tam, ka Norvēģija ir dārga valsts, kas, protams, nebija nekāds jaunums. Piemēram, pus litra ūdens pudelīte jau maksā gandrīz 3 Ls! Lētākās naktsmītnes, ko spējām atrast bija ~ 30Ls par nakti no cilvēka. Taču tā kā Norvēģijā mums nācās uzturēties 2 naktis – šī summa likās mums par lielu, jo pat lidojums izmaksāja lētāk… Vēl tika apsvērta ideja naktīs uzturēties lidostā, taču visbeidzot pati labākā ideja…

Piereģistrēties CouchSurfing.org!!!

Tiem, kas vēl nezina, varu īsi pastāstīt, ka tas ir portāls, kurā pulcējas un apvienojas cilvēki no visas pasaules un piedāvā viens otram gan naktsmītnes, gan iespēju iepazīstināt ar savām pilsētām utt. Tad nu es arī piereģistrējos un pēc atsauksmēm atradām apmēram 10 cilvēkus Oslo, pie kā varētu apmesties un steidzīgi rakstīju vēstules, jo praktiski jau bija palikusi vien vairs kāda nedēļa līdz ceļojumam. Pārsteidzoša bija visu uzrunāto cilvēku atsaucība un laipnība, līdz visbeidzot atradām kādu norvēģu puisi vārdā Anders, kurš bija gatavs mūs uzņemt.

Vienā dzīvoklī ar norvēģi un divām spānietēm!

Andersam mēs ar Santu nebijām vienīgie ciemiņi, bez mums pie viņa apmetās vēl divas spāņu meitenes – Julia un Paulina. Vakarā, kad ieradāmies Oslo, Anders un Julia bija nolēmuši doties uz kino. Tā kā mēs līdz kino sākumam uz Oslo nepaspējām, tad norunājām ar Andersu tikties vecpilsētā pēc filmas. Tikmēr abas ar Santu devāmies iepazīt naksnīgo Oslo. Galvenais tā vakara mūsu apbrīnas vērtais apskates objekts bija 2008.gadā pabeigtā Oslo Opera, kura manā skatījumā tiešām ir īsts arhitektūras šedevrs. Viscaur balta un stiklota ēka un pats galvenais – tajā iespējams uzkāpt!

Pēc naksnīgās Oslo apskates nedaudz pirms pusnakts devāmies uz mūsu norunāto tikšanās vietu. Satikāmies ar Anders un Juliu un priecīgi devāmies uz mūsu naktsmītnēm, kas atradās aptuveni 20 minūšu ar metro braucienā no Oslo vecpilsētas. Iekārtojāmies uz mums piešķirtajiem matračiem un devāmies gulēt!

2.maijs.

Šorīt cēlāmies tikai ap 11, paēdām brokastis, apspriedām dienas plānu un visi devāmies uz pilsētu. Katrs bija nolēmis apskatīties ko savu – Paulina gribēja doties uz Edvarda Munka muzeju, Anders un Julia – izbraucienā pa klinšainajām saliņām…

Bet mēs – iepazīt Oslo vecpilsētu!

Vispirms devāmies uz vienu no Oslo simboliem – lielāko pilsētas parku - Vīgelanna parku, kurā izvietotas 212 savdabīgas kailu cilvēku ķermeņu skulptūras, kuras ataino cilvēku visās tā izpausmēs. Pašā parka centrā atrodas „Monolīts” jeb skulptūra, kurā savijušās un cita citu atbalsta un tur 121 cilvēka figūra. Parks ir ļoti skaists, taču tikai dažas no skulptūrām man šķita acīm tīkamas un pieņemamas… par pārējām varat spriest paši!

Pēc pastaigas pa parku apskatījām arī Karaļa pili, un jāsaka godīgi - tā mani ne ar ko nepārsteidza. Arī tas, ka pie pils nav krāšņu dārzu, jau vairs nebija nekāds pārsteigums, jo Skandināvijas valstīs ar tādām greznībām neviens neaizraujas.

Vēl apskatījām arī Nacionālo teātri un Rātsnamu – kantainu, neizteiksmīgu celtni, kura, manuprāt, nu nekādi neiederas pilsētas kopējā ainavā un arhitektūras tēlā. Taču tas, protams, ir mans subjektīvais viedoklis. Pēc tam apmeklējām un uzkāpām arī vienā no vairāk apmeklētākajām vietām Oslo – Akešhūsas cietoksnī, pēc kura vēl izdomājām pavizināties ar kuģīti līdz tuvējām saliņām. Ak, jā – par kuģīti mums nenācās maksāt ne santīma, jo iegādājoties metro biļeti uz diennakti (cena 70 kronas), visi pārējie sabiedriskie transportlīdzekļi ir par brīvu.

Pēc ekskursijas pa ūdeņiem vēl pievērsāmies pavisam nelielai pastaigai pa Oslo un tad jau atkal uz metro un prom pie Andersa. Pagatavojām vēl vakariņas, izrunājāmies ar Andersu un spāņu meitenēm… Izrādās, Anders, kopš piereģistrējies CouchSurfing, ik dienas saņem ap 10-15 vēstuļu no nakšņot gribētājiem Oslo!!! Un vēl – kopš uzņem sērfotājus, viņš virtuvē vairs pats neko negatavo!!!

3. maijs.

Cēlāmies agri, lai jau laicīgi varētu paspēt uz Oslo centru un aizbraukt ar autobusu līdz lidostai. Ierodoties autoostā, mūs pārņēma neliela neizpratne, no kura perona aties autobuss uz Rygge lidostu, taču pēc neilga brīža ekrānos tika parādīti gan laiki, gan informācija par atiešanas peroniem. Jāpiemin, ka autobusu sistēma ir atstrādāta ļoti precīzi, jo, piemēram, uz lidostām autobusi iet tieši 2 stundas pirms katra lidojuma.

Lidostā jau bijām laicīgi un tāpēc izmantoju izdevību savus ziemas zābakus norakt pašā dziļākajā somas nostūrī un to vietā uzvilkt mazas vasarīgas čībiņas!

Lidojums līdz pašiem Portugāles dienvidiem - Faro pilsētai ilga gandrīz 4 stundas, un, tuvojoties Faro, skats pa lidmašīnas mazo lodziņu bija tik tiešām fantastisks un vārdiem neaprakstāms – zem mums krāšņā Portugāle un skatam paveras pats varenais Atlantijas okeāns... Izkāpjot no lidmašīnas, nespēju slēpt prieku par valdošo siltumu, zilajām debesīm, saulīti, palmām…

Viesnīcu nebijām rezervējušas Faro, bet gan aptuveni 30 km attālajā Portugāles tūristu galvaspilsētā Albufeirā, uz kuru diemžēl no lidostas tiešais autobuss neiet. Tāpēc nekas cits neatlika, kā vispirms doties uz Faro un tad tālāk uz mūsu galamērķi. Bet ja Oslo ar autobusu sistēmu viss bija skaidrs kā diena, tad te nu gan ne! Ne bija iespējams saprast, kādā pieturā jākāpj ārā, ne – kur iekšā. Lai nu kā, bet viss jau bija pareizi un nonākot Faro, uzreiz izdevās nopirkt autobusa biļetes līdz Albufeirai (cena 4,20 eiro) un devāmies ceļā. Pēc vairāk kā pus stundas brauciena bijām stacijā... Tātad – Albufeira! Jākāpj ārā! Tā arī darījām un apbruņojušās ar karti devāmies meklēt mūsu viesnīcu. Taču pēc aptuveni stundas maldīšanās un bez jebkādiem panākumiem attiecībā uz viesnīcas atrašanu, nolēmām, ka kaut kas tomēr nav kārtībā. Apjautājoties kādam pretim nākošam pārim par mūsu viesnīcu, abi sāka stāstīt, ka neejam īstajā virzienā, ka mūsu viesnīca atrodas vēl tālu uz priekšu, un visbeidzot, ka mēs vispār nemaz neesot Albufeirā!!! Sākumā, protams, negribējām tam ticēt un domājām – kādas muļķības mums te stāsta, bet tomēr, aizejot atpakaļ uz autoostu, bija pilnīgi skaidrs, ka…

Nekāda Albufeira te nav, bet gan Quarteira!!! He, bet vai nav vienalga, skan jau gandrīz vienādi! (giggle)

Izrādās - bijām izkāpušas nepareizajā stacijā! Jo, redziet, stacijas nosaukumā vārdam Quarteira ar grafitti bija aizkrāsota pirmā daļa - Quart! :D Nekas cits neatliek – jāpērk atkal jaunas autobusa biļetes. Tā arī izdarījām un gājām sēdēt peronā gaidīt autobusu. Bet tur priekšā jau viens latviešu pāris, kam, kā izrādījās, arī nebija īpaši veicies ar saprašanu, kurā pilsētā īsti esam! Jeb arī – viņi vienkārši gribēja noticēt citiem latviešiem, t.i. mums!

Līkumojot pa neskaitāmām ieliņām, visbeidzot nonācām arī ilgi gaidītajā Albufeirā! Pirmās asociācijas: te jau gandrīz kā Beverlihilsā!!! Un nevaru saprast, vai ticēt savām acīm vai nē, taču pāris reizes tās aizverot un atverot, sapratu, ka tomēr viss ir īsts un jāsāk pierast pie apkārt redzamā!

Viesnīca pa 20 Ls pašā Atlantijas okeāna krastā…

Trīszvaigžņu viesnīcu „Auramar Beach Resort” rezervējām caur eurobookings.com. Šī bija vienīgā viesnīca, kura mani pa īstam uzrunāja, kad meklējām naktsmītnes Portugālē. Un pie tam – bija akcija un tā bija neticami lēta - izmaksāja mums vien 20 Ls par nakti, par istabu!

No autoostas līdz mūsu viesnīcai bija aptuveni stundu ilgs gājiens, kas ļāva mums saprast tikai vienu…

Vajag iegādāties portugāļu vīnu un atzīmēt!!!

Jāsaka godīgi, ka viesnīcā varējām tiešām uzdzīvot ne pa jokam! Mums bija milzīga istaba ar gultām un dīvānu, balkonu ar skatu uz okeānu (priekšā gan nedaudz bija priede, bet tas jau lietas būtību nemaina) :D un pat virtuvi ar visu nepieciešamo! Un vēl – cenā bija iekļautas arī ļoti bagātīgas un garšīgas brokastis un bezmaksas autobuss nokļūšanai Albufeiras vecpilsētā!

Pēc iekārtošanās steigšus metāmies pirmo reizi klātienē apskatīt un arī iebrist Atlantijas okeāna ūdenī, kā arī – sajust raupjās smiltis tā piekrastē. Pēc pastaigas vēl tikai atzīmējām veiksmīgo nokļūšanu Portugālē un tad jau lēnām sākam taisīties gulēt, lai nākamajā dienā esam spēka pilnas, jo…

Gribas tik daudz ko redzēt, piedzīvot, sajust, izbaudīt šajā zemē!!!

4.maijs.

Jau no rīta 10 bijām uz strīpas pie viesnīcas, lai ieņemtu vietas autobusā un dotos uz Albufeiras vecpilsētu. Maza, ar krāšņi baltām, kaļķotām un pakāpeniski izvietotām mājiņām – tāda man tagad atmiņā ir palikusi Albufeira.

Bet todien… Pastaigājāmies pa vecpilsētu, sapirkām suvenīrus, kā arī bijām izlēmušas, ka nedrīkst no Portugāles doties prom, nemaz neizbaudot sauļošanās priekus. Tāpēc par apmēram 5 Ls nopirku sev arī peldkostīmu. Un, protams, vēl tikai pirms došanās atpakaļ uz mūsu kūrortu, bija atlicis nodrošināties ar pārtikas krājumiem, ko veiksmīgi īstenojām LIDL veikalā. Cenas ievērojami lētākas nekā pie mums.

Nebeidzamā vīriešu uzmanība…

Nevaru nepastāstīt par uzkrītošo vīriešu uzmanību, ko piedzīvojām… ejot pa ielu, katrs garām braucošās mašīnas šoferis noskatās, uzsmaida, cits uzpīpina, cits pat atver logu un pamāj, vēl dažs paspēj pat kādu komentāru izteikt. Patīkami, bet no otras puses - jāsaka godīgi - sākumā tas bija pat nedaudz apgrūtinoši, taču beigās – laikam pat iepatikās tā vīriešu uzmanība!

Atbraucot atpakaļ uz viesnīcu, steidzīgi uzvilkām peldkostīmus un devāmies aizņemt sauļošanās krēslus pie baseina. Gaisā bija jūtams dzestrais okeāna vējš, bet tai pat laikā saulīte cepināja kā traka un…

Pēc pāris stundu sauļošanās jau bijām nocepušās sarkani brūnas!

Tad vēl pat iedomāties nevarējām, kā mēnesi pēc tam nāksies mocīties ar ādas lobīšanos…

Pēc sauļošanās nolēmām doties pastaigā pa okeāna klinšaino piekrasti un pludmalēm… izbradājāmies pa ūdeni, salasījām fantastiskus gliemežvākus (starpcitu – manuprāt, vislabākais suvenīrs) un visbeidzot – atkal paspēju tikt pie pielūdzēja!

Okeānu vajag sajust pa īstam!

Tāpēc turpat viesnīcas recepcijā palūdzām norezervēt mums braucienu ar kuģīti nākamajā dienā (cena 15 eiro no cilvēka). Viesnīcā tiek piedāvāts noorganizēt daudz un dažādas izklaides iespējas dažādām gaumēm – un protams, pēc finansiālajām iespējām. Sākot no izbrauciena ar kuģīti, ko izmantojām mēs, un beidzot ar makšķerēšanu okeānā, peldēšanu kopā ar delfīniem, dienas kruīziem utt.

5.maijs.

Šorīt, kā jau parasti, atkal cēlāmies agri, paēdām bagātīgās brokastis un tad devāmies pēdējā pastaigā gar Atlantijas okeāna piekrasti un 10 jau atkal bijām uz strīpas, lai ar viesnīcas autobusu dotos uz pilsētu. Vecpilsētā vēl sapirkām dāvaniņas mājās palicējiem, kā arī uzdāvināju lakatu pati sev, lai piesegtu vakar apdedzinātos plecus.

Pēc tam mūsu ceļš veda uz Albufeiras autoostu, lai dotos uz Vilamoura, kas ir pilsētiņa pavisam netālu no Albufeiras un kur mums bija paredzēts izbrauciens okeānā ar kuģīti. Trijos pēcpusdienā ar mūsu kuģīti „Moena” devāmies ceļā, pretodamies okeāna viļņiem, garām neskaitāmam pludmalēm, klintīm, viesnīcām… un arī mūsu viesnīcai! Pēc 3 stundu izbrauciena bijām atpakaļ un aši devāmies uz pieturu gaidīt savu autobusu, lai tiktu atpakaļ uz Faro, jo jau nākamajā rītā mums agri bija paredzēts lidojums atpakaļ uz Oslo. Kad ieradāmies Faro, uzzinājām, ka mums ir tieši stunda laika pastaigai pa Faro līdz pēdējai iespējai tikt līdz lidostai.

Pēdējo nakti Portugālē bijām nolēmušas pavadīt lidostā…

6. maijs.

Jau agri no rīta izlidojām atpakaļ uz Oslo, kur mums nācās vēl dažas stundas pagaidīt līdz mūsu lidojumam atpakaļ uz mājām, pēc kurām šajā gandrīz nedēļu ilgajā ceļojumā paspējām jau diezgan pamatīgi noilgoties…