Mīlestība uz mūžu - MARMARISA!

30.09.2006
9 min lasīšanai

Čau! Čau! Ko dari nākam mēness? Nezinu vēl ko konkrēti ,bet zinu, ka būs atvaļinājums! Nu tad varbūt sastādisi man un manai māsai kompāniju un laižam kaut kur atpūsties? Uz kurieni? Nu uz kādu kūrortu. Varbūt uz Turciju? Nu laižam ar, kapēc gan ne!? (nodomāju es, un tikai tad sāku domāt cik atvaļinājuma laikā varu atļauties iztērēt naudiņas, bet tā kā biju dzirdējusi, ka Turcijā varot dabūt labu atpūtu par samērā nelielu naudas summu, uzreiz piekritu) Varbūt uz Marmarisu?! Skaisti skan nodomaju es, un dēvos interneta dzīlēs lasīt un pētīt kas tā Marmarisa tāda ir. Marmarisa – viens no Turcijas kūrortiem. Tuvākais no slavenās Pamukāles, kā arī netālu no Grieķijas skaistākās Rodosas salas, kur arī tā kā varētu pie reizes iegriezties ceļojuma laikā. Ir labi, man šī ideja iepatikās. Pasūtam biļetes! Uzreiz ziņojums praktiķiem – lētāk pirkt “karstos” ceļojumus, neviss sūtīt mēnesi iepriekš!!! Mēneša laikā cenas kritās man šķiet kādas divas reizes, bet atbraucot uz Turciju satikām pāri no Latvijas, kuri bija iegādājušies biļetes pa 80 Ls lētāk un pa trim dienām ilgāk taja pašā mūsu viesnīcā “karsto” piedāvājumu cenu laikā! Sāksim ar to, ka ceļojums bija stipri par īsu (tik septiņas naktis), bet toties emocijas līdz nākošajam gadam J Braucām mēs jūlija sākumā. Sākās viss ar to, ka iesēdāmies lidmašīnā AIR BALTIC (nekad iepriekš lidojusi nebiju, tāpēc tāds manāms satraukums).. Sākām celties gaisā, sajūtas briesmīgas un “iekšā” viss saraujas, bet nu kaut ka pārdzīvoju. Lidojam. Apakšā tikai balti mākoņi . Iepriekš biju domājusi , ka parasti no augšas kaut ko redz, bet izrādījās, ka neko. Kad ieraudzīju caur mākoņiem apakšā kalnus, sapratu, ka lidojam virs Rumānijas. Bija skaidrs, ka tuvojamies lidostai Turcijā – Bodrumā. Ielidojām un sajutām + 40 grādus ēnā. Īstenībā nebija tik traki, jo taisni tajās dienās arī Latvijā bija baigi karsts +33 grādi ēnā, noteikti ka atceraties. Tur salīdzinājuma ar Latviju karstums ir vieglāk panesams, jo ir sauss gaiss. Īstenībā klimats tur ir daudz labāks, aug visādi dabas brīnumi. Biju pārsteigta, ka ejot pa ielām uz kokiem redzēju apelsīnus, olīves! Arbūzi uz lauka arī esot, kā arī tabakas plantācijas! Tircija vēl arī ir slavena ar saviem lētajiem ādas izstrādājumiem un zeltu, bet ne vienu ne otru nepirku, kaut gan ja vēlaties iegādāties jaunu rudens va ziemas ādas jaku, tur par 200 dolāriem var dabūt tādas, kādas pie mums maksā 400 Ls. Tiaki jāpatirgojas! Nu lūk, ierados lidostā un tur jau mūs sagaidīja smaidīgie turki un mūsu celojuma kopānijas TEZ TOUR gidi. Mūs visus iesēdināja autobusā lai aivestu uz terminālu (nodomāju, ka tas atrodas kaut kur tālu, ja jau ved ar autobusu, bet kā man nāca smiekli, ka pēc 50 metriem bija jau jākāpj ārā (nu gan serviss, varējām jau arī ar kājām aiziet)! Jā, desmit eiro par vīzu un vari doties uz sapņu zemi Marmarisu! Trīs ar puss stundas pa kalnotajiem ceļiem braucām uz vietu , kur mūs gaidīja trīs zavaigžņu viesnīca Club Palm (AI) Marmarisā. Braucot nevarēju attiet no sajūsmas - daba vienkārši fantastiska. Uzreiz iekrita acīs mani mīļākie koki – palmas! Tās lielās aizas pilnīgi rāva jumtu nost, kā gribējās uz mirkli kļūt par putnu un pārlidot visam pāri! Bet tad uzreiz doma, ja noripo lejā pa akmeņajnajiem kalniem aizā, neviens i neatradīs! Pēc neilga laika (laiks lidoja vēja spārniem, jo viss bija tik jauns, nezināms un interesants) bijām jau Marmarisā! Atvērās super skats ar daudz mazām ieliņām, viesnīcām, pieminekļiem. Pilsētas centrs ļoti līzinājās (manā uztverē) mūsu mīļajai Vecrīgai, bet lielākos apmēros. Acīs iekrita tas, ka turku sievietes nav vispār. Marmarisa ir kūrorta pilsēta, kurā viss “strādā” tikai no marta mēnešā līdz oktobrim, pārēja laikā tur ir slēgts un neviena nav. Tikai pieczvaigžņu viesnīcas darbojās, lai uzturētu kārtību. Bet tā savā ziņā Marmarisa aukstajos mēnešos ir spoku pisēta. Ziemas periodā uz ielām varot sastapt tikai suņus un kaķus, kurus turki nemīl. Kaķus vēl kaut cik , bet suņi musuļmaņiem nav cieņā. Vispār Marmarisa skaitās “tusiņu” – pilsēta un tur reti var sastapt īstenos turkus ar savām paražām un Islamu. Kaut gan piecas reizes dienā varēja dzirdēt, kā vietējās ”baznīcas” skaļruņi musulmaņus sasauc uz lūgšanu. Mums netālu no viesnīcas arī bija tās ēkas ar tornīšiem galā. Vakarā varēja labi saklausīt “mācītāju” dīkšanu, vai lūgšanu (maz no tā visa saprotu) Viesnīcu ar noluku izvēlējāmies ar trīs zvaigznītēm, jo zinājām, ka uzturēsimies tur reti, bet parūpējāmies lai viss būtu iekļauts cenā , tas ir ēdiens trīs reizes dienā, un vietējais alkohols bez maksas. Viss bija ok, nemaz i nevajadzēja 5 zvaigžņu! Istabiņas tīrīja katru dienu un ja atstāj tējas naudu tad vēl arī mainīja dvieļus un veidoja mākslas darbus no segām uz gultas. Īstenībā tur skaitījās labs tonis katru dienu apkopējai atstāt 1 dolāru, ko arī darījām. Ūdens krānā gan bija dikti hlorēts, zobus no rītiem nācās tīrīt ar negāzētu minerāl ūdeni, ko pirkām par 0,60 Ls par 1,5 litri. Skaloties pēc mazgāšanās dušā arī gribējās ar tīru ūdeni.. Vienreiz meiģinaju ar tādu ūdens palīdzību iztīrīt zobus, gandrīz uz korķi neparāva, kad visa mute bija pilna ar hloru! Fui...Tā sakrita, ka numuriņš mums bija ar lielisku balkonu, uz kura atradās izkārti visādu valstu karodziņi un tas viss kopumā izskatījās, ka mums tāds prezidentu numuriņš! Super sajūtas ik reizi izejot uz balkona. Vienu vakaru nedaudz iedzērām vietējo turku šņabi (reibums galvā, dūša liela) un no dusmām, ka Latvijas karoga nav, uzkārām uz viena brīva stieņa mūsējo karogu – peldkostīma augšiņas izskatā, vot tur gan turki bija mēmi! Bet mums viss pie vienas vietas! Skaistās Latvijas meičas izklaidējas! Kad iebraucām viesnīcā un sakārtojam mantas, gājām iepazīties ar Turciju kā tādu. Kas kur ir. Turcijā visās iespējamās vietās (viesnīcās, veikalos, mikrīšos, valutas maiņas punktos) stāv TIP BOX ! Tās ir tādas kastītes, kur met tējas naudu. Viesnīcā tādas bija pie recepcijas, restorānā, pie virtuves, pie bāra un t.t. Marmarisa vispār pamatā ir balstīta uz tūrisma biznesu. Sezonas laikā viņi sapelna naudu un ziemā brauc pie radiniekiem ar naudas žulksni un atkal gaida nakamo sezonu. Es nevarētu iedomāties strādāt sešus mēnešus pēc kārtas, septiņas dienas nedēļā un 14 stundas diennaktī, bet turki to spēj un arī dara! Tā ir viņu maize. Par ekskursijām bija tā. Pilsētā ekskursiju organizētāji stāv ik pa solim. Lētāk un izdevīgāk izmantot vietējo ekskursiju piedāvājumus. Noteikti arī kaulējaties, nepiekrītiet uzreiz, jo arī var nokaulēt kadu latu, divus. Ieekonomesiet līdz pat 50% no tūr operātora piedāvājuma. Piemēram turku pirti mūsu tūr operātors sagādāja mums par 30 dolāriem, un kad uzzinājām, ka no vietējiem to varēja dabūt pat pa septiņiem dolāriem, bijām mēmas un dusmīgas. Tur ar visiem un par visu var tirgoties! Vēl viens piemērs, piedāvāto 40 dolāru vietā par ekskursiju uz Pamukāli un Kleopatras baseinu , kā arī Heropolisi samaksājam 23 par personu. Neiesaku braukt uz piedāvātajām tūr operātoru bezmaksas ekskursijām pirmajā atpūtas dienā. Tīrākā naudas slaukšana, jo izvadā tevi ar autobusu pa vietējiem veikaliem, kur pašiem noteikti ir sava izdevība ( āda, zelts, apģērbi, tējas, saldumi un suvenīri) , lai atpūtas sākumā nabaga tūristiņi izgrūž visu līdzi paņemto naudu! Cenas tajos veikalos (kaut arī gidi saka ka ļoti izdevīgas un nekur lētāk nedabūsiet) , ir stipri par dārgu. Piemēram slaveno turku tēju specializētajā veikalā, kur mūs ieveda, maksāja 4,5 eiro par paku, bet veikalā 4 liras (kas ir 1,20 Ls) Pilnīgi garām! Nopirku un tad dusmojos uz sevi. Un tā ar visu piedāvāto preču klāstu. Nu kā jau ieminējos, sākām ar to, ka gribējām izbaudīt turku pirti! Sakot, ka tas ir noteikti jāizmēģina, jo tikai Turcijā ir īstas turku pirtis, kā arī šī pirts procedūra attīra ādu un pēc tam var vienmērīgi iesauļoties. Tanī pašā vakarā devāmies uz pirti - HAMAM. Īsuma ir tā, sākumā divas reizes pēc kārtas ej uz parasto pirti un ik pēc 10 minūtēm lec baseinā, bet pēc tam tevi “noliek” uz marmora “postomenta” un sāk pirts procedūru ar skrubja cimdu (visu lieko, veco ādu norauj nost), tad ar ziepju putām, masāžām un vēlāk ēļļās masāžām. Mēs bijām trīs vientuļas, simpātiskas draudzenes un mūs tur izmasēja uz nebēdu. Ja teikt galīgi atklāti bija momenti, kad trakie turku veči masāžas laikā palaida rokas, nu bet ja klients strikti dod saprast, ka nekādas erotiskās masāžas neies krastā, tad viņi atslābst, bet ja esi ar mieru, ta tevi ne tikai izmasēs....bet uzaicinās arī pavadīt garāku laika sprīdi kopā... Iznāc ārā kā no jauna piedzimis! Sajūtas neaprakstāmas, tas ir jāizbauda. Turcijā ātri paliek tumšs, tas priekš manis bija jaunums. Vasaras periodā astoņos vakarā jau pilnīga tumsa un sākas nakts dzīve. Bet pirmās dienas vakarā pēc pirts devāmies uz viesnīcu gulēt. Nakamā dienā bija norunāts, ka ejam sauļoties. Pie jūras visi guļ uz plastmasa “ļežakiem” kuri ir neoficiāli jāīrē pa 1 dolāru no cilvēka.Vai nu ir varianti kad tai pašā Marmarisā, par pludmales ļežaku var arī nemaksāt, ja viņš ir iekļauts viesnīcas cenā vai nu ir vietas kur nav jāmaksā, jo pludmale skaitās par velti , bet ir viens "bet" pieklājības dēļ kaut kas bārā jānopērk. Marmarisā policija ķer neliešus, kuri mēģina iekasēt naudu par ļežakiem. Šoreiz noīrējām pa dolāru. Saulojamies. Apkārt staigā ielas tirgotāji un nemitīgi kaut ko tirgo. Pārsvarā dzirdi kliedzienus - KUKURUZAAA. Tantes pārdod vārītu, karstu kukurūzu. Bet kam tā nafik tādā svelmē ir vajadziga,sālīta, karsta....brrr....nezinu! Nekad neaizmirsīšu kā draudzene zem “ležaka” matrača aizmirsa maku un aizejot uz viesnīcu attapas, ka maka nav. Atgriezās uz to pašu vietu, un smaidīgais turks jau māj ar roku un maku atgriež īpašniecei. Turki īstenībā ir ļoti godīgi un starp turkiem zagļu it kā nav. Kā mums teica mūsu tūr operātors, ka tur zog tikai tūristi. Islams stingri aizliedz tādaslietas. Todien pirmo reizi dzīvē uzzināju, ka es varu un maku peldēt !!! Izrādās ka Vidusjūrā un Egejas jūrā ir tik sālīts ūdens, ka noslikt vispār nav iespējams. Sāls tevi met uz augšu, kā vārītu olu! Ūdens ir tik sālīts, ka nenod Dievs trāpīs acīs, pēc tam sāp riktīgi. Bet nu sajūtas kolosālas, kad tu vari atļauties lekt no kuģīša klāja lejā un tevi ūdens grūž ārā. Un nav jabaidās par bērniem, jo tie peld, kā profesionāļi! Krasti Turcijā ir akmeņaini (nu vismaz Marmarisā, tā bija) Bet ūdens superīgi caurspīdīgs, pat 15 metrus dziļumā redzi kas ir zem tevis. Ūdens eži, medūzas ...mmm skaisti. Pilnīgi neizturējām un nopirkām brilles ņurkošanai, lai riktīgi varētu visu apskatīt. Iesaku pa 15 lirām ( tas ir 4 Ls), visu dienu pavadīt uz kuģīša. Tur ir kādas piecas pieturas, kur brauciena laikā tu vari peldēties gan Vidusjūrā, gan Egejas jūrā. Gan zilajos ūdeņos, gan zaļajos caurspīdīgajos ūdeņos (baigi labi redz atšķirību uz fotogrāfijām) Sākotnēji, kā jau pieminēju, bija ideja aizlaist līdz Grieķijai uz Rodosa salu, bet laika nepietika, nolēmām nākam reiz, jo mums atšķirībā no Krievijas tūristiem vīzas nav vajadzīgas. Var divus zaķu reizē nošaut! I Turcijā pabūt i Grieķijas skaistākajā tauriņu salā! Bet nu nekas, nākam reiz. Spilgti atmiņā palika dāvaniņu iegāde Turcijas tirgū un iela smalās mazajos veikaliņos. Kad tu ieej tirgošanās azartā, tā ir kā spēle. Kurš vairāk notirgos. Reāli cenu var nosist nost uz pusi, citiem ir izdevies vēl lētāk. Smiekli nāca no D&G, Versači un citu pazīstamu brendu klāsta. Nopirku sev lina bikses D&G par 10 Ls :-D PUMAs čībiņas par trīs latiem. Tas vēl būtu sīkums, ka tik lēti, bet pārsteidza tas, ka izvēlētās bikses man bija par garu, bet pārdevējs teica NO PROBLEM, 5 MINUTS AND ALL OK! (tik smieklīgi arī teica) Nomērija mērus un pēc pāris sekundēm redzu, ka viens puisis uzsēžas uz riteņa un kaut kur aizbrauc ar manām biksēm. Nepagāja i 10 minūtes, ka džeks jau klāt ar atšūtiem galiem (un diezgan labi atšūtiem). Izrādās, ka viņiem ir iespējams arī pilns serviss J Dažādus suvenīrus , dvieļus, galdautus, rotas lietas kaulējām ne pa jokam. Cenas drēbēm un apaviem tur ir daudz reiz lētākas, nekā pie mums. Nu un štrunts ar to, ka nav īsts D&G, bet par to topiņi par 2 Ls gabalā, kādēļ ne?! Aizbraucām arī uz Pamukāli, bet tas ir garš stāsts. Īstenībā ja esat Turcijā, noteikti izbaudiet šo ekskursiju, atmiņas uz visu mūžu. Vienā ekskursijā i Kleopatras baseini ar šampānieša burbulīšim ūdenī, i vecais amfiteātris ar drupām, i sniegbaltie kaļķu kalni uz kura fona sanāks lieliskas bildes, ko rādīt mazbērniem :D Vēl arī liels pluss, ka no Marmarisas līdz Pamukālei ir īsākais ceļš. Ietaupīsiet laiku. Nevar nepieminēt Marmarisas centru ar slaveno BĀRA IELU. Uz katra soļa klubs, bārs, restorāns, un katras iestādes darbinieki vēlas ievilināt tieši pie sevis. Diskoklubu tur ir kā sēņu lietus laikā! Bijām klubā CrezyDazy , super gaismu specifekti, Latvijā neko līdzīgu nebiju redzējusi. Laba mūsdienīga mūzika, bet daudz turku džeku un visi kaut ko grib J Marmarisa ir ideāla atpūtas vieta, jo tur visi un viss strādā cauru diennakti, salīdzinājumā ar citām Turcijas pilsētām, kurās jau pēc 24.00 gandrīz viss ir ciet un naktsmiers pārklāj pilsētu! Kopumā atmiņas ir siltas, jaukas, jautras un patīkamas. Uz Marmarisu ir jābrauc iztusēt. Tur ir viss, sākot a romantiskām naktīm uz kuģīša (lieliska atpūta jaunlaulātajiem), gan skaļi vakari turku puišu kompānijās (piedzīvojumu meklētājām). Džekiem noteikti patiks visas ūdens atrakcijas, džip safārī, raftings, bet vecākiem ļaudīm izbraucieni ar kuģīti un atpūta pie viesnīcas baseina! :-D Nu katrā gadījumā katrs atradīs atpūtu pēc interesēm! Zinu vienu, nākam gad es tur atgriezīšos jau ar savu vīru un meitu! Un nekur citur, kā tikai uz Marmarisu! Bet atceraties vienu, zinoši cilvēki saka, ka Turcija un Marmarisa ir divas dažādas lietas ! Esot Marmarisā, Jūs it kā nemaz nēesat bijis Turcijā J Bet šā vai tā iesaku izbaudīt šo visu, tas ir to vērts. Domāju, ka neviens vien cilvēks iemīlēs šo vietu, kā tas bija ar mani! Lai veicas!

Mīlestība uz mūžu - MARMARISA!

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem