Chicken buses jebshu Vistinjbusi
|
mārcis pļaviņš
|
www.papasauli.wordpress.com
Peec paaris dienaam, ko pavadiijaam Granadaa un Leonaa kopaa ar Ometepes salaa sastaptajaam holandieteem Esteri un Anni un amerikaani Eibu, pienaaca laiks atvadiities un doties taalaak.
Aizvien vairaak apzinaajos, ka 28.maijaa nopirktaa bilete un pustukshaas kabatas manu celojumu padara kruietni gruutaaku. Nepilnas divas nedeeljas Nikaragvaa un biju iemiileejis sho valsti. Laipni, kaut nabadziigi cilveeki, tachu daba – neaprakstaami skaista daba un neaprakstaami leeta dziivoshana.
15.maijaa pametu Leonu, lai dotos Gvatemalas virzienaa. Cieshaa budzheta un laika deelj iznjeemu no Marshruta svariigu Maiju civilizaacijas pilseetu Copan, taapat Hondurasas galvaspilseetu Tegucigalpu. Noleemu aatri, ar vistinjbusiem (Chicken buses – anglu val.) izbraukt cauri Hondurasai un nokluut San Salvadoraa – Salvadoras galvaspilseetaa.
Aatraakais veids to izdariit buutu ar TicaBus, kas paarvadaaja cilveekus eertos, lielso autobusos ar gaisa kondicionieriem, kas nearko neatshkjiiraas no tiem Eiropaa. Sheit tos sauca par luksus klases autobusiem…To priekshrociiba bija tikai viena – tie bija aatri un eerti, nebija jaapaarseezhas – atlika iekaapt un izkaapt galameerkjii. Ne tik daudz lai ietaupiitu naudu (neizveeloties eertos autobusus ietaupiiju ap 15 dolarus), bet driizak lai maksimaali izbaudiitu vidi, ieseedos autobusaa no Leonas uz Esteli.
Shoreiz, atshkiriibaa no ieprieksheejaas pieredzes autobuss bija pustukss. Veeroju dabu, cilveekus un notikumus aiz loga, vulkaani un kalni kaa vienmeer taalumaa sniedzaas maakonju virzienaa. ¨Viss, ko darat shajaa autobusaa tiek filmeets¨ veestiija pazinjojums, aciimredzot veel no laikiem, kad shajos pashos skoleenu autobusa kreeslos seedeeja mazie amerikaanju beernelji… Dievs vien sazina, kur vini sobriid atradaas. Sis pazinjojums lika man aizdomaaties par atskjiriibu starp shejienieshiem un amerikas kultuuru vai pat muusu pashu – eiropas. Sheit beerni vizinaajaas uz mashiinu jumtiem, tie skraidiija ap autobusu un paardeva uudeni polietileena maisinjos pa pieciem santiimiem gabalaa. Gadus seshus vecs puisiits aiz loga iekrampeejies virvee, kuras otrs gals bija apsiets mazam teleenam ap kaklu, shljuuca liidzi izmisushajam dziivniekam. Desmitgadiigas meiteniites ar groziem uz galvas skaljaas balsiis kliedza un piedaavaaja cepumus un riekstus…. Un tas viss shajaa autobusaa – kur pirms daudziem gadiem amerikaanju beerni shajaa pashaa vecumaa tiiraam dreebeem un skolas somaam devaas maaciities.. palika skumiigi.
Bet bija daudz smiekliigu lietu vistinjbusos – saakot jau ar to nosaukumu, kursh sevi pilniibaa attaisnoja, jo vistas, caurdurtos dreebju maisos, kaklus izbaazushas un manaami apmulsushas biezhi bija manaamas starp pasazhieriem. Taapat bileshu konduktors, kurs parasti bija jauns viirietis, izliecies pa durviim svilpa un kliedza galapunkta vaardu, lai ievilinaatu maksimaali daudz pasazhieru. Kaads no tierm celjaa no Esteli uz Somoto, kas atradaas netaalu no Nikaragvas – Hondurasas robezhas, man, kaa vieniigajam gringo (aarzemniekam) autobusaa (peedeejo divu dienu laikaa pabiju septinjos dazhaados vistinjbusos, seshos no tiem biju vieniigais aarzemnieks…) par godu, konduktors uzlika amerikaanju muuziku. Protams, visi pieveersaas man un jautaaja vai patiik shii muuzika. Es atbildeeju, plaatot muti liidzi Guns n Roses November Rain. Vieteejie bija draudziigi, bet nenoliedzami tiem gribeejas uz mani skatiities kaa uz citplaneetieti. Es neiebildu un skatiijos tikmeer uz vistaam..
Ja nu kaadam interesee, piedalies Kampanjaa -