Kādā lietainā novembra vakarā... (3. daļa)

  • 2 min lasīšanai
...Visu nedēļu vilcienā biju pārticis pārsvarā tikai no tējas un konfektēm, tāpēc kādu stundu pirms iebraukšanas Pekinas stacijā, runājoties ar vagona pavadoni par viņa kreisajiem Ķīnas biznesiem, uz līdzenas vietas vienkārši noģību:)) Beidzot iebraucām Pekinā, pa ceļam mans ķīnietis jau bija sastāstjis cik tur būšot auksts (viņš apgalvoja, ka vēl aukstāks nekā Sibīrijā, kur mums nācās izbaudīt arī -40 grādu salu, par laimitikai uz kādām 5minūtē,. nu, kamēr kādā pieturā izgājām uzpīpēt), kad izkāpām no vilciena šķita pat tas, ka ir silts, lai gan bija bieza migla. Visur ķīnieši - skrien, bļauj, neko nevar saprast, totāls apjukums! Mans kupejas biedrs gaidīja savu sievu, jāpiezīmē, ka man par laimi, jo atklāju, ka esmu iztērējis visus savus juaņu (ķīn. naudas vienība =0.07Ls) krājumus, tāpēc jautāju, vai nezinu, kur to var izdarīt. Protams, ka bankas tādā agrā rīta stundā bija slēgtas, tāpēc mans ķīnietis, savācis manus dolārus, devās taisnā ceļā pie aizdomīga izskata kadriem, kas bariņā dežūrēja netālu no mums. Redzēju, kā viņš ar kādu tipu sāk bļaut viens uz otru, mētāties ar rokām pa gaisu, purināt galvu. Prātā es jau atvadījos no savas naudiņas, apsverot, cik dienas, vai nedēļas man prasīs, lai aizkļūtu uz Kantonu ar stopiem. Nāca mans ķīnietis, apsēdās man blakus un izdvesa :"...slikts kurss!":) Beidzot parādījās arī viņa cienītā, pēc sirdi plosošām atkalredzēšanās ainām, nokārtojās arī mana naudas problēma, vienkārši manus dolārus pārdevu viņa sievai par solīdu bakas kursu 1USD = 8RMB(juaņas). Jutos atkal bagāts, bet atkal mana āda bija briesmās, jo, es kā cilvēks, kas nāk no pilsētas kurā ir tikai viea stacija, tā pati centrālā, es iedomājos, ka arī Pekinā varētu būt līdzīgi. Izrādījās, ka esmu maldījies, jo Pekinā stacijas ir 4. Es biju Beijing East, bet vilciens uz Guangzhou atiet no stacijas Beijing West, kurā mana ceļojuma beigu posmā vēl piedzīvoju savādus brīnumus. Vārdu sakot, man bija tikai kāda pusotra stunda, bet nebija ne mazākās nojēgas uz kuru pusi...un atkal manu ādu glāba mans biedrs ķīnietis ar savu sievu. Viņi mani iesēdināja autobusā, pavadīja līdz Beijing West stacijai, ķīnietis atstāja savu sievu, lai tā sargā mūsu koferus, pa to laiku mēs abi devāmies meklēt ko ēdamu. Atradām kādu korejiešu!!! ēstruvi, kur viņš uzstāja, ka man noteikti jāpagaršo kādas gaļas plācenīšiem līdzīgas pankūkas. Pēc būtības jau nebija nekas īpašs. Vienīgās problēmas un jautrību sagādāja mana nespēja ar kociņiem tuvināt to plāceni mutei. Redzot manu nespēju, ķīnietis kādā blakus esošajā eiropiešu ēstuvē (parodija par franču bistro) sadabūja plastmasas nazīti un dakšiņu. Jāpiezīmē, ka jau vilcienā un arī vēlāk ievēroju, ka paši ķīnieši ikdienā ir ārkārtīgi kāri uz sausajām zupām, bet tur viņas arī ir 100x labākas nekā Latvijā un arī 100x lētākas:)) Paēdām, uzpīpējām, uzpīpējām, padzērām tēju (pa to laiku cienītā uzticīgi sargāja mūsu mantas), tā pagāja laiks un pienāca šķiršanās brīdis, kad mans ķīnietis tika no manis vaļā. Es paliku viens starp ļoti daudziem. Neesmu īpaši emocionāls, bet man pat asara acī ieskrēja, tā bija pēdēja reize, kad es redzēju savu ķīnieti!!! Kad pārgāja mazā vientulības sāpīte, kura visos mēnešos, kyurus es pavadīju Ķīna, regulāri pie manis atgriezās, saņēmos un zvanīju savai draudzenei, lai noskaidrotu, kā tad es viņu īst varēšu sameklēt. Uz šo jautājumu atbilde bija īsa un kodolīga: "Prasi, kur ir ZHONGSHAN DAXUE :))) !!!" Kas tas par zvēru un ko tas ēd??? Tākā es izrādījos pīetiekams auns, lai spētu ko tādu izrunāt (vēlāk bieži trenējos to izrunāt, patiesībā ir ļoti vienkārš, tas nozīmē tikdaudz, kā "Kalna gala universitāte", bet pasakot to neīstajos toņos, sanāk "sist kalnu, stādīt sniegu", tādwejādi es uzjautrināju ne vienu vien Guangzhou taksistu)., nolēmām pie telefona pieaicināt kādu ķīnieti. Pirmā pa rokai gadījās kāda kundze gados, nu es tad viņai arī iegrūdu klausuli rokā, šī laikam padomāja, ka tas kāds realitātes šovs, smaids jau bija žilbinošs:) Ar viņas palīdzību tad arī dabūju Zhongshan Daxue drukāto versiju (ar hieroglifiem uz papīra, ko man vajadzēja rādīt cilvēkiem, lai palīdz man atrast vajadzīgo vietu). Vilciens pienāca ap 11:00...(turp.sekos)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais