Laukos (30.04-04.05.2010)

  • 1 min lasīšanai
Ārā viss sazaļojis. Drīz ziedēs pienenes. Lidinās bezdelīgas un visās malās dzied lakstīgalas. Mūsu dīķī vienu nakti nakšņoja pīles. Kad izgāju ārā, tad sāka neapmierinātas kurnēt. Divas reizes no rītiem cēlos agri un 4:30 gāju ārā pie meža, lai dzirdētu, redzētu un sajustu vienu no visneparastākajiem planētas Zeme mirkļiem. Tas notiek pirms Saullēkta, un tam ir plašas variācijas atšķirībā no gadalaika. Tagad, pavasarī, tas visvairāk ir saistīts ar putniem. Kad debesīs sāk aust gaisma, tad mostas daba. Mostas putni un citas radības. Bet vēl ir pārāk tumšs, lai ķertos pie dienas darbiem. Un šis ir vispiemērotākais laiks krāšņam koncertam. Šajā laikā dzied visvairāk putnu. Pēc Saullēkta koncerts vairs nav tik skanīgs, jo radības dodas brokastu meklējumos un citos dienas darbos. Ir agrs rīts. Debesīs aust gaisma. Tepat mežmalā gaisu piepilda neskaitāmi dažādas putnu dziesmas. Pa kreisi dzied lakstīgala. Pa labi pelēkais strazds būvē ligzdu. Un viņš vēl paspēj ik pa brīdim uzdziedāt. Tālumā dzirdams rubeņu riests. Dzeguze dzied tālumā. Kaut kur netālu sauc stirnu buks. Tik daudz visa kā, ka nevar ne saskaitīt, ne aprakstīt. Saule lec. Putnu dziesmas pamazām aprimst. Putniem un dzīvniekiem sākas rīta rosme. Jānis Blūms


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais