4 dienas Parīzē

03.05.2010
11 min lasīšanai
17 foto

Kamēr vēl iespaidi svaigi un sulīgi:) Par Parīzi biju sapņojusi jau sen un domās biju uzbūrusi savu sapņu ainiņu par to kā tur varētu būt. Nez kāpēc biju sacerējusies ieraudzīt romantiskāko pilsētu pasaulē uz kuru noteikti ir jābrauc kopā ar mīļoto cilvēku. Tā nu šogad Ziemassvētkos saņemot zem eglītes arī lakatu ar Parīzes eifeli un uzrakstiem, žēli noskandēju vīram ausī, ka nu beidzot tak vajadzētu sievas vēlmes arī piepildīt. Bet nu tā viss palika karājoties gaisā. Līdz brīdim, kad aprīļa sākumā pēķši notikās visādas runas, ka uz manu apaļo jubileju es varētu nokļūt pilsētā par kuru sapņoju. Labi, ka pa starpām bija Stokman trakās dienas un lai arī nebija tik lēti kā citus gadus, tomēr viena biļete 149Ls bija lētākais piedāvājums, kas bija iespējams, pie tam izlidošana bija tieši manā dzimšanas dienā. Pa tām starpām izlasīju n-tos forumus un viedokļus par Parīzi, un visu centos sev salikt pa plauktiņiem, taču tas izdevās visai slikti, jo ja nav riktīga priekšstata, tad viss paliek prātā haotiski. Tā nu lasot komentārus sapratu uz ko vērst uzmanību - metro, uz cilvēkiem, kas piedāvā savus ''interesantos " pakalpojumus - ar tiem domājot pīnīšu vijējus, parakstīšanos par mieru, par to kas noteikti jāredz un daudz ko citu. Tā nu izlidojam 28 aprīlī no rīta, diemžēļ reiss ir ar gaidīšanu arī Helsinku lidostā, tā nu Parīzē ielidojam tikai 6 vakarā! Un tā - biju kaut kur lasījusi komentārus, ka var no lidostas līdz centram tikt pa brīvu. Nu nevar:D Lielajā stacijā sakumā esam kā apmulsušas zivis. Staigājam cenšamies saprast vieglo metro sistēmu, kuru liekas nekad nesapratīsim. Beigās kaut kā atrodam kasi un nopērkam biļeti RER B līnijai uz centru pa 8.50Eur, braucam un nevaram saprast, kur tad lai kāpj ārā, jo lidostā it kā teica kāpt ārā GARE DU Nord un tālāk līdz mūsu viesnīcai jāņem 4līnijas metro; protams gribas izmantot to biļeti aizbraucot pēc iespējas tuvāk un nepirkt atkal biļet, bet tad es nez kāpēc izlasu, ka ar šito tiket var nobraukt tik 2 pieturas no CDG lidostas, un otrā pietura ir tieši tā G DU NORD. Tā nu izkāpjam un pērkam 2 individuālās biļetes, bet pārsteigums ir tāds, ka izrādās nekur to biļeti neliek likt iekšā, respektīvi varam braukt uz jebkuru vietu tālāk. Tā nu veiksmīgi izkāpjam savā stacijā, kas mums ir Reaumur Sebastopol. Un dodamies meklēt viesnīcu, kas izrādās ir turpat arī blakus. Viesnīcas ieliņa tāda klusa un mierīga liekas, un galā kaut kāda baznīca. Lieki teikt, ka mājas lapā viesnīca izskatījās labāk, un Cāļa forumā izlasītais ieteikums, ka tur ir okey, nemaz beigās tik ļoti okey nav - jo tādu istabas iekārtojumu / mēbeles/ es laikam pēdējo reizi redzēju padomju laikā savai vecmammai:)) Izrādās vīrs ar nav lasījis labākas atsauksmes, abi iesmejam, bet nu labi ko tu vari gribēt pa 80 eiro Parīzes centrā un brokastis iekļautas. Tā nu dodamies knaši meklēt kādu veikalu, lai uztaisītu man svētku vakariņas - sapērkam dažus sierus, vīnogas, zemenes, šampi, gliemežus un dodamies baudīt jaunās garšas. Un jā garšu jaunumus ilgi nav jāgaida izrādās tas Prezident siers - sapuvēns- kā es viņu te Rīgā saucu un kas man ļoti garšo; tur garšo pavisam savādāk, pie tam tā, ka tas ritulis momentā lido miskastē. Labi, ka ir pārējie labumi ar kuriem tad arī remdinām izsalkumu. Pirmā nakts paiet kā murgā - izrādās mūsu klusā ieliņa nemaz nav tik klusa, vietējās baznīcas Kvazimodo zvana savu zvanu kā viņam ienāk prātā; papildus francūži ir reālie tusētāji un viņiem mēdz dzīties pakaļ arī policija, un viņi kaut ko dauza un pēc tam laižas lapās, neskaitot ka ""ī ū ī ū"' mašīnas arī braukā pa nakti nosntopā! Papildus nākamā atskārsme ir tā, ka tas matracis ir ekstra mīksts un mugura arī sāp. he he! Tā nu rīts klāt un dodamies brokastīs - nu jā, puskukulis franču maizes, svieta 10 grami un džems + kafija. Bet nu ir okey! Galvenais jau ir tas, ka esam šeit. Tā kā konkrēta plāna mums nav, jo kā var vienoties ko skatīties, ja it kā ir jāredz viss. Un vispār bez plāna ir interesantāk! tā nu izejam no viesnīcas un vienojamies par virzienu, kas ved uz Sitē salas pusi./ papildus gribu teikt, ka vienīgā karte un apraksts mums līdzi bija Kabatas ceļvedis - Parīze! Tiešām labs, neko vairāk arī nevajag, i karte, i metro karte, i mazs apraksts par objektiem./ Tā nu ejam pa ielu un grozam galvas uz visām pusēm, un skatamies, kas būtu reālas uzmanības cienīgs. Pirmais, ko ieraugam pa ceļam, ir Fontaine des Innocents, un ejam skatīt tuvāk, mjā sētnieki izrādās arī sāk darbu tad, kad pārējie un apkārtne ir vienkārši nejēgā piemēslota, tā ka nav jēgas bildēt, taču uz priekšu pavīd tāds kā parks, kas ir Forum des Halles, pabildējamies pie tā interesantā veidojuma un secinām, ka laikam pirmais Parīzes riktīgais objekts ko skatīt būs Parīzes Dievmātes katedrāle, tā nu uzņemam virzienu; pa ceļam ir vēl dažas smukas vietas, kur pabildējamies. Pie katedrāles jau pulcējas krietns pulcņš tūristu kaut ir tikai 9 no rīta. Pašiem neticās, ka esam te. Pie katedrāles arī tirgo Eifeļa tornīšus un kā izrādās lētākos Parīzē, pa 1eur var dabūt 10gab. Iespads par katedrāli grandiozs, neticās, ka tādu varēja uzbūvēt cilvēki, pie tam bez modernām tehnoloģijām. Apmetam loku pa salu, un dodamies Luvras virzienā. Iemaldamies Luvrā tā teikt pa sētas durvīm:) un no sākuma liekas, kas tad te tāds, protams pats labākais tikai priekšā, stikla piramīda un Elizejas lauki. Ārā gan ir netipsiski karts laiks +28, un tā vien liekas, ka beigās arī mēs kaut kur nopirksim mazu minerāļa pudelīti par milzu cenu, bet nu nav tik traki litru Evian dabonam pa 3 eur, tāpat arī apkārt skraida melnie ar spainīšiem ar mazajiem minerāļiem pa 1-2eur. Mūsu mērķis ir aiziet līdz Triumfa arkai, un tāpat arī atrast to mazo restorāniņu, par kuru izlasīju, ka vajadzētu noteikti tur ieiet un ka tur ir garšīgi, un arī cenas labas. Restorāniņu mistiskā kārtā tiešām atrodam, kaut arī ne 200m no triumfa arkas, bet gan 50 un nosaukums ir - chez clement. Tā nu izdomājam, ka piedāvājums pa 25 eur pers, ar 3 ēdieniem būs okey. Un tiešām, restorāns izrā'das iekšpusē ir milzīgs, nolienam romantiskā strūrītī un sākam studēt ēdienkarti, oficiants bija reāli ieinteresēts tādos tūristos un izrāda visu iespējamo šarmu un protams uzjautā no kurienes mēs. Tad apjautājos ko tad viņš ieska ņemt no tām 3 izvēlēm, kas ir šajā piedāvājumā. Kad jau grasos parakstīties uz gliemežiem, viņš tāds skatā uz mani un paprasa vai es tiešām saprotu ko ēdīšu, pie reizes vēl novaibstās un uzzīmē gliemezi uz salvetes:D. Viņš iesaka kaut ko, kas man nav skaidrs, bet nu labi. Vīrs gan sakatījiS trešājā piedāvājumā gaļas nosaukumu, parakstā labāk uz to. Tā nu viņš tiek pie parasta šķinķa ko likt uz maizes, toties man ir karsti kūpošs podiņš ar makaroniem un sieru un brokoļiem un vēl kaut ko, garsīģi! Bet - manā uztverē tas nu nemaz nav starteris, jo iedomājoties, ka pēc tā vēl jāēd galvenais ēdiens...hmmm. Un tā nu man atnes pīles steiku ar kartupeļiem; milzīgu porciju. Izskatās ļoti garšīgi, bet kur lai vēderā atrod vietu??! Vīrama acis ieplešas uz manu porciju skatoties; viņš savukārt tiek pie vistas podiņā/ un diezgan lielā podiņā/, labi ka viņam atnes arī tīru šķīvi kur likt to, tā nu paņemu šķīvi, nogriežu mazu gabaliņu savas pīles un 3 kartupeļus. Vīrs pa tām starpām mocās ar visu pārējo. Un tagad saldais! O jē! izvēles atkal 3 un paņemam abi saldējumu ar zemenēm, kas ir interesanti sakopots, pa virsu vēl milzīga deva putukrējuma. Nu un protams arī vīnu uzdzeram, minerālūdeni neņēmām, jo izrādās vienkāršu aukstu ūdeni pudelē var dabūt tāpat, un to arī man liekas izdzērām litrus 2. Tik brangi mēs nebijām ēduši sen! Samaksājām 70 eur un gandarīti ejam skatīt Arku. Piebildīšu, ka ja ir vēlme kaut ko nopirkt bērniem, tieši no rotaļļietām, tad vienīgais veikals ko vispār mēs atradām bija tikai uz tās pašas "Arkas" ielas - Disneja veikals. Vairāk neredzēju nevienu pašu. Un tā nu apskatījuši arku dodamies iepirkt mantas bērniem. Labi, ka tuvumā, nu gandrīz tuvumā ir Metro stacija un laipns korejietis, kurš saprot angļu val. pats uzprasās mums palīdzēt saprats kā lai tiekam uz viesnīcu. Kājas jau kauc no nostaigātās kilometrāžas. Tomēr pa spīti visam saņemamies un dodamies skatīt Eifeli, nolemjam gan, ka turp brauksim ar metro. Tā nu jau pustumsā dodamies Eifeļa virzienā. tomēr, lai ko citi teiktu, ka tā ir tikai drūma metāla kaudze, bet padomājot ka tas ir celts vairāk kā 100 gadus atpakaļ, atkal rodas jautājums - kā tas bija iespējams! Iespaidīgs, tiešām iespaidīgs. Un kaut arī biju salasījusies, ka labāk skatītes uz Parīzi no Monparnasas torņa, lai Eifelis ir tajā. Man nerodas ne mazākās šaubas, ka es gribu uzbraukt tieši šajā tornī. Rindas protams ir nomācošas un tajās ir jāstāv ne tikai pie kases, bet arī uz Eifeli un katrā stāvā pie lifta, gan augšā braucot, gan lejā. Tas ir nomācoši, bet efekts ir sasniegts. Un skatoties naksnīgajā Parīzē no pašas augšas, atkal neticās, ka esam te. Un protams seko no vīra puses profesionālais humors, viņam pirmā reakcija ir skats uz pašu galu ar vārdiem - nez vai te ir SAF antena, nu tipiski tipiski tiem, kas nodarbojas ar internetu:) Braucot jau lejā tornis jau ir izgaismots un gadās arī neliels misēklis, lifts iesprūst un neviens netiek ārā, vienai tūristei ir jau lēkme no balēm, tā krīt gar zemi un sten un vaid biedēdama pārējos; nu protams iedomājoties, ka šitas lifts nāks no vairāk kā 200m augstuma lejā, nekas visdrīzāk dzīvs tajā nepaliks....bet nu 10 min. stresa un lifts sakustās. Pirmā diena godam pavadīta! Viena Parīzes puse it kā apstaigāta, nu izņemot Monmartu, bet nu to taupam. Nākamo rītu atkal sākam ar tradicionālo gājienu tajā pašā virzienā, tikai šoreiz jau rinķojam pa ielām, izrādās Pompidū centrs ir gandrīz mums blakus, interesants no ārpuses, bet kaut kā gribēšana tājā ieiet mums nerodas. Tālāk atkal gājiens gar Parīzes Dievmātes katedrāli, tikai no otras puses, un izrādās tā ir daudz skaistāka, tur ir arī dārzs, un kaut kāda īpaša atmosfēra / ka arī nākamajā dienā tur aizgājām, un pirms aizbraukšanas arī gribējām, bet kājas atteica/. Tagad dodamies iekarot Latiņu kvartālu, iespaidīga celtne Panteons, bet tas arī viss...Luksemburgas dārzs skaists parks, bet es nez kāpēc biju iedomājusies ko vairāk. Paēdam turpat arī vietējās bulciņas, un dodamies tālāk uz Monparnasu. Melnais lielais debeskrāpis izrādās ir arī tas pats tornis no kurienes vērot Parīzi, nu ko - ne mazākās vēlmes tajā uzbraukt. pa ceļam uz to ir veikalu iela, kur nu var šopot pēc pilnas programmas, tik izrādās, kaut cenas ir tik ļoti demokrātiskas, nav ko reāli nopirkt, nu vismaz man. Tad par laimi "'Melnajā mājā"' ir tāds C&A veikals, nu tas gan man patika, iznācu apmierinājumā ar 3 jauniem topiņiem. Īstenībā nezinu kā citiem, bet ieiešana veikalos it kā atviegloja nenormālās kāju sāpes, kurām vēlāk piebiedrojās arī muguras. Pa ceļam gadās arī vietējais tirdziņš, kas ir izvietojies ielas vidū, un tur nu tirgo visu - no sieriem līdz gaļām un gliemežiem, kā arī drēbes un zaļumus, mūsu sanitārā inspekcija klapētu plaukstiņas, ja redzētu kā tiek tirgota gaļa:D Tālāk dodamies uz Invalīdu pusi, un gala mērķis ir Eifeļa tornis no Marsa laukuma puses. Man pavīd doma, ka nu šodien Eifelī varētu kāpt arī ar kājām, jo citi tā dara, bet nu tā kā arī par to jāmaksā līdzīga cena, tad pārdomājām. Kad esam šīs dienas varoņdarbus paveikuši, atkal dodamies ieprikt vīnu un sierus, ar zemenēm un vīnogām / un tā katru vakaru/. Trešā diena bija mums atvēlēta Versaļas braucienam. Gājiens atkal gar katedrāli un tālāk pa citām neredzētājām ieliņām Latīņu kvartālā un esam RER C līnijas stacijā / ir tiešām jāatdzīst, ka metro sistēma ir elementāra, nu jau esam spečuki/ Brauciens diviem abos virzienos 6eur. Un, ja man kādreiz likās, ka Versaļa būs nomaļa pils kaut kādā zālāja vidū, tad esmu maldījusies. Un pats iespaids - atkal biju gaidījusi ko grandiozāku, nez kāpēc, papildus tam - Versaļa apmeklātājiem ir slēgta un tāda paliks arī visu šo gadu, jo pilī rit liela rekonstrukcija. Parks liels un iespaidīgs, taču bez puķēm. Jā, un šeit beidzot ieraugu pirmo franču kaķi, kas arī bija vienīgais ko redzēju ceļojuma laikā. Apstaigājam dārzus un dodamies atpakaļ uz centru, lai dotos uz Monmartu un apskatītu arī Mulinrūžu. Pēc kartes tuvākā līnija kas mūs pieveda bija 4 un izkāpām stacijā zem nosaukuma - Barbes Rochechouart. Nu mī un žē, dabūju riktīgu kultūršoku! Pati izeja no stacijas un ielas visapkārt bija tādas it kā kāds nonstopā būtu izgāzis miskastes. Uzreiz man kāds pie sejas pielika Malboro paciņu un piedāvāja to noprkt, Čum un mudž no melnajiem/ neesmu es rasiste, bet nu neomulīgi riktīgi/ savu somiņu labāk iebāzu aiz jakas. Uz ielas vēl daudzi piedāvāja nopirkt visu iesējamo; arī veikali no vienas rindas ar dažādām precēm, beidzot ieraudzīju arī TATI veikalus un sapratu kāpēc tur iet iepirkties arābi:D Pagājām pa šo ielu kā hipnotizēti riktīgu gabalu, un tik tad piefiksējām, ka mums tak jānogriežas, lai tiktu uz mērķi. Un tad kā ar nazi nodalīta ir Monmarta, it kā turpat blakus, tai pašā laikā pavisam savādāka. Izrādās Parīzē ir arī kalni:) Kad nokļuvām Monmartas epicentrā, tur bija cilvēku kā biezs. Un laukums ar māksliniekiem, kuri zīmēja portretus bija vienkārši ekselents, varētu vienkārši stāvēt blakus un skatīties. Katram sava zīmēšanas tehnika.Tad arī mums sagribējās kādu vieglu relaksu un beidzot arī es biju gatava sēdēt ielas malā ar skatu uz ielu un dzert vīnu, pirms tam man likās nesaprotami, kāds prieks blenzt ielas virzienā. Un vīns bija garšīgs, kā arī pacēla garīgo, vienīgi, ka mazliet aizmirsām padomāt par to, cik tad tas maksās un zinot, ka var sagaidīt zilus brīnumus, gatavojāmies lielākajam. Jo blakus sēdošais onkolītis mūsu tik laipnajam oficiantam kaut ko teica par savu rēķinu un ūdeni; uz ko laipnais viemīlis pēkšņi niknā sejas izteiksmē uzbļāva - ka te nav supermārkets! Bāc - stresiņš uzradās, Iztempu savu glāzi un teicu vīram lai iet maksā rēķinu! Par laimi 2 glazēs vīna bija lētākas par ūdeni -10eur. Kāds atvieglojums! Tad devāmies meklēt Sarkanās Dzirnavas. Un atkal maz aplauziens, parastas ielas malā...Un iela tiešām riktīga Sexa iela un cilvēku daudz. Tā nu uzņēmām kursu uz hoteli, ilgais ceļš kāpās, kas veda pa dažādām ielām, kurai katrai sas kontrats - te viss glīti, te pēkšņi melnie, te atkal hhmmm pat protitūtas stāv. Veiksmīgas dienas iznākumam atkal siera un vīna komplekts! Pēdējo dienu veltījam Luvras apskatei. Tā kā mēneša pirmā svētdiena ir bezmaksas, tad to arī izmantojām. Nu jā rinda puskilometra garumā, ja ne vairāk, bet 45 min. tā bija izstāvēta. / beigās vien varu pačukstēt, ka ieeja Luvrā ir ne tikai pa galveno eju, bet arī pa sānu ejām, un tur cilvēku rinda ne garāka pa 10m/ Katrā ziņā cilvēku bija 'ļoti daudz, bet nu telpas jau arī iespaidīgas, tā nu vienojāmies par mākslas minimumu - Mona Lisa un ēgiptiešu spārns + Napaleona 3 apartamenti. kopumā aizņēma 3 stundas...tā kā lai izstaigātu visu muzeju -laiku vajag ļoti daudz! Ietaupot uz biļešu rēķina, paēdām turpat Luvrā. Normāla parasta ēdnīca, ar garšīgu ēdienu un pa lēto - 10eur pers! Pēc iznāciena no Luvras izdomājām, ka varam noiet no otras puses tam Forum des Halles un apskatīt kārtējo katedrāli, pie reizes arī dārzu. Tomēr kājas drīz vien atkal atteica un lēnām gājām savas viesnīcas virzienā. Pašā vakarā gan atkal sakopojām spēkus un pēc mūsu tradicionālajām vakariņām izgājām ielās. tā nu nonācām atkal turpat, tik no citas puses un iemaldījāmies tādā - Restaurant Flunch! Atkal kultūršoks, viss pa lēto un publika arī tāda, ka pirmais kas man nāca prātā atgrižoties hotelī, bija - gribu dušā nomazgāties no tās atmosfēras. Ēdiens gan jāatzīst bija garšīgs - nu vismaz tā zemeņu kūkas groziņš - izcils. Un tad kopsavilkumā: Metro - vienkāršs, ērts, ar vienu biļeti var izbraukt sev vēlamo virzienu,/ vai pie mums ar vienu biļeti var aizbraukt no Bolderājas līdz Pļavniekime par vienas biļetes cenu?/ kopumā nopirkām uz diviem 10 biļetes pa 11.60 un 2 palika arī pāri. PARISE VISITE likās pilnīgi lieka, kaut sākumā šķita, ka noteikti vajadzēs; varbūt ja būtu tās pielietojums no piem 18.00 līdz nākamās dienas 18.00, tad okey, bet ja tu nopērc 18.00 un tā der tik līdz šīs dienas beigām, tad rezultātā mūsu gadījumā jau būtu vajadzīga biļete uz 6 dienām! Ēdiens - interesants, sierus beigās ēdām tikai kazas - nez kāpēc, pārējos bija jau bail mēģināt; pie tam viss rakstīts franciski var nopirkt kā mēs - cieto sieru, a izrādās tas ir sviets! Pīnīšu pinēji ap pirkstiem, parakstīšanās par brīvību Mozambikā un papildus jauns veids, ka dāvina puķes un kavalierim naudu prasa - viss joprojām notiekās. Un uz visiem jautājumiem - Do you speak english / ja jautā melnie vai cita rase, nu ne baltie/ vajag atbildēt savā valodā. Arī uzmācīgie Eifeļu tornīšu tirgotāji visās malās un spēj tik nonstopā griezt prom galvu, ka tev nevajag. Izkāpu arī kādā nezināmakās Metro stacijā, lai ieraudzītu tos piedāvājumus, kas varētu nebūt centrā - nu švaki švaki, nasing spešal kā teiktu Slakteris. Toties ir vērts varbūt pastaigāt pa to galveno ielu kas ved uz Luvru no back up puses, tur ir lielie veikali, kā piem. C&A:) Mašīnas - tikai gandrīz Mini; tā kā man personīgi patīk auto - tad statistikai - redzēju tikai 2 X5 džipus, 1 land c. un divus Avenšus, un kādus pāris mazos bemberīšus. Godīgi, es nesaprotu kā var braukt ar Smart:)))) Un ja man būtu bijusi Parīzē vēl viena diena, tad laikam gulētu tikai viesnīcā - jo spēku izsīkums ir reāls:) Pagaidām tomēr romantiskākā pilsēta, ko esmu redzējusi, ir Zalcburga;)

4 dienas Parīzē

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem