Realitātes šovs Stopēšana Eiropā 5

  • 2 min lasīšanai
Bijām jau nelielā paguruma transā, bet tas ātri vien pārgāja, kad sapratām,ka jārīkojas ātri. Iegājām tajā Riklas Estuvē.Un mums paveicās, bija ļoti izpalīdzīgi cilvēki.Aizveda mūs aiz rociņas kādus 2 km līdz Riclas stacijai. Iegājām stacijā.Sapratām, ka tiešo reisu uz Barselonu nav. Atradām arī kasieri, kas bija kaut kur ieslēdzies.:))Viņš mums paskaidroja situāciju, ka nav iespējams tikt uz Barselonu pa taisno no Riclas.Bija vienīgā iespēja braukt uz Zaragosu un pēc tam uz Barselonu.Līdz mūsu vilcienam bija atlikušas 20 min. Nopirkām biļetes.Izjautājām kasieri kas un kā.Pēc tam devāmies uz peronu. Ar lielām somām klumpačojām uz perona pusi.Apsēdāmies uz somām un sākām smieties par to kur esam un ko mēs īsti vēlējāmies redzēt šajā ceļojumā.Sēdējām un domājām... smieties vai raudāt???Protams, ka izvēlējāmies smieties... Nedaudz vēlāk iznāca no stacijas kasieris un žestu valodā skaidroja, ka mums tak ir 10 min laika... lai neuztraucoties!:D Tas mums uzdzina lielākus smieklus...mēs jau tā visur visu kavējām!!!Un 10 min mums šķita nieks!! Apkārt staigāja vietējie nesdami uz pleciem grozus ar augļiem.Kā jau no senām un netik senām filmām. Sagaidījām vilcienu par kura biļeti samaksājām palielu naudas summu.Braucām kādas 2 vai 3 stundas.Vakarpusē nonācām tur.Info centrā guvām informāciju kur mēs varam nakšņot un kā tikt uz Barselonu.Ejot ārā no info centra iepazināmies ar vienu anglieti, kura savukārt devās mājās no Barselonas.Sapratām, ka mums jādodas uz vienu hosteli, kas bija lētākais Zaragosā.Kopā bija mazāka iespēja apmaldīties!:))Pēc kādas pusstundas nonācām tur.Bet kas to būtu domājis...lai apmestos šajā hostelī ir nepieciešama kaut kāda dalībnieka karte.Mums laipni palūdza pamest hosteli...heheee..ko tālāk???Tumšs jau pamazām paliek.Mums atkal kā vienmēr paveicās un satikām vienu meiteni šajā hostelī, kura zināja mums pateikt, ka ir tāds nakts reiss no Zaragosas uz Barselonu.:)Nopriecājāmies un lēnām devāmies uz autoostu.Smējāmies vēl, ka atkal varētu būt tā, ka kavēsim, lai gan tas šķita pilnīgi nereāli, jo mums bija 2 stundas laika! Meitene bija paskaidrojusi ceļu un mēs devāmies ārpus hosteļa.BET izejot ārā no hosteļa jau sākām strīdētie uz kuru pusi jāiet!!!Labi, ka nāca viens puisis pretīm, kuram pajautājām ceļu uz autoostu.Viņš norādīja ceļu...devāmies tālāk. Iegājām vēl veikalā un nopirkām lēto spāņu vīnu.Mierīgu sirdi devāmies tālāk. Nebijām iedomājušās, ka autoostas viņiem ir tik noslēptas starp daudzdzīvojamām mājām.Hmmm.. nācās pamekēt rūpīgāk.Bija atlikušas kādas 20 min.Nodomājām, ka būsim laicīgi.BET BET kurš būtu domājis, ka Zaragosā ir ļoti daudz autoostu!!:D Protams, ka bijām neīstajā.Ātri skrējām ar savām smagajām somām un vēl to stulbo vīna pudeli...prasījām uz kurieni jāskrien, lai mēs nonāktu Barselonas autoostā...mums parādīja ceļu un noteica, ka tas prasīšot kādas 30 min lai tiktu uz to pieturu!!!Bet mums jau tikai bija 15 minūtes....Skrējām, skrējām.. kā pa murgu... murgu kurā saglabāt mierīgu prātu nebija iespējams...nonācām īstajā autoostā.Protams, ka bijām nokavējušas autiņu uz Barselonu un nācās gaidīt nākamo,kas brauca tikai pēc 2 stundām.Apsēdāmies uzgaidāmajā telpā un nosēdējām tajā visu laiku. Interesanti bija vērot cilvēkus, kuri jau ir aimiguši ar spilvenu zem galvas.Izrādās spāņiem tiešām visa dzīve sākās naktī.Nedomājām, ka tik daudzi pārvietosies ar autiņu nakts laikā. Sagaidījām autiņu un nācās jau kāpt autiņā.Draudzene man jautāja vai es tiešām nevēlos paņemt jaku salonā, jo taču vēss var būt...hmmm...viņa pēcāk ierakstīja ierakstu manā ceļojuma dienas grāmatā un tas bija šāds:"03:25 mēs sēžam autobusā, ir pavēsi-man ir pavēsi, Ivetai ir auksti.Pirms iekāpšanas autobusā Ivetai jautāju, lai varbūt paņem jaku, bet viņa man pārliecinošā balsī atbildēja"Inese, priekškam tev jaka, vai tu te kādam redzi jaku, vai tad tu nesaproti,mēs braucam uz Barselonu, tur ir karsti, tur nevienam nav vajadzīgas jakas!"Un tagad viņa sēž un salst un nevar attaisīt pudeli!!"=D No rīta ap 6.25 bijām Baselonā.Bijām nogurušas un negulējušas, kā arī pārsalušas...Neticējām, ka esam Barselonā...bet mēs pat nezinājām kur palikt un ko tālāk darīt.Stacijā satikām atkal vienu meiteni, kurai jaut;aj;am, kur būtu tuvākais un lētākais hostelis.Viņa gaidīja draugu, kurš atbraukšot pēc viņas.Viņa izteica domu, ka viņi varētu mūs paņemt līdzi un apbraukāt tuvākos hosteļus...Diemžēl visi bija aizņemti.Mūs pēc kādas stundas meklējumiem atgrieza atpakaļ stacijā.Inese jau vispār tā klanijās, ka gulēja uz katra stūra... es izdzēu kafiju un stacijā meklēju info kā tikt uz kādu kempu. Atradu arī. Brīvs kemps bija kādus 15 km no Barselonas.Braucām ar vilcienu un autiņu līdz tam.Kad no nācām tur...bez vārda runas uzslējām telti,salikām tur savas mantas un aizgājām uz pludmali. Tā mēs tur nogulējām kādas 4 vai 5 stundas neticot faktam, ka esam, esam pie vidusjūras!!!:)) Sajūta bija brīnumjauka...bija tā vērts to visu piedzīvot..:)) Turpiājums sekos!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais