Ķemeri vakar un šodien.
|
Imants Romanovskis
|
Kad vēl nedaudz par aukstu, lai brīvdienās palaiskotos pie kāda ezera vai jūras krastā, bet pavasara saulīte jau vilināt vilina, nolemjam, ka ir īstais brīdis likt lietā riteņus.
Nolemjam izbraukt pa Ķemeru nacionālo parku.
Ķemeri kādreiz bijusi Jūrmalas pilsētas lepnākā daļa - šeit uz krāšņām vasarnīcām atpūsties un sanatorijās paārstēties devušies ļaudis no tuvām un tālām zemēm. Mūsdienās sanācis gluži pretēji - Ķemeri ir šķietami aizmirsta, pa pusei pamesta vieta. Bet neskatoties uz to, mēs šeit pavadījām ļoti jauku un iespaidiem bagātu dienu. Izlīkumojām pa sakopto Ķemeru sanatorijas parku. Šeit atrodas unikāli Ķemeru sēravoti. Skābais purva ūdens un īpašas baktērijas reaģē ar ūdeni, veidojot sērūdeņradi. Šis unikālais gruntsūdens zem zemes lēni virzās no Lielā Ķemeru tīreļa uz Ķemeru pusi. Daudzviet tas izplūst zemes virspusē, izplatot ap sevi puvušu olu smaku un pārklājot zemi ar dzeltenām sēra nogulsnēm. Šāds process ir ļoti reti sastopams un šādi veidojies sērūdens ir ar unikālām dziednieciskām īpašībām.
Vēl pirms divdesmit gadiem Ķemeros valdīja savdabīga lielpilsētas gaisotne - ar cilvēkiem pārpildītām ietvēm, bagātīgu kultūras dzīvi. No malu malām uz Ķemeru sanatoriju cilvēki brauca uzlabot savu veselību.
Bet Ķemeru šodiena ir skumja - noticis pilnīgs kūrorta sabrukums. Šķiet, nevienu citu Latvijas apdzīvoto vietu nesenās ekonomikas pārmaiņas nav tik smagi piemeklējušas. Šeit viss ir izpārdots, iznīcināts un pamests. Kūrorta atjaunošana (ja vispār tas vēl ir iespējams) būs ļoti smags un ilgstošs darbs - diemžēl, izskatās, ka šis darbs tagad interesē tikai dažus avantūriskus ārvalstu investorus. Žēl, bet šis ir fakts par kuru „lielo paldies” šodien varam teikt mūsu valstsvīriem, kas paši savām rokām Ķemerus ir izpārdevuši un pilnībā izputinājuši.
Tas lai nu paliek mūsu „vareno”ziņā , bet es pastāstīšu jums par mūsu izvēlēto maršruru -
Ķemeri - Slokas ezers - Kūdra- Ķemeri (12 km).
Iebraucam apskaitīt „Meža māju”, kas 1933.g.bija uzcelts kā smalks restorāns. Ķemeru dumbrāja odiem šis restorāns bijusi īsta svētība. Tā nu “Meža māja” ieguva iesauku - “Jautrais ods”. Tālāk, sekojot norādei, pa meža ceļu dodamies Slokas ezera virzienā. Ķemeru nacionālā parka darbinieki ir attīrījuši ceļa malas no kokiem un krūmiem, tādēļ brauciens ir nudien baudāms un atduras taisni pret Slokas ezeru. Brīžiem mežmala iekrāsojas zilganos toņos, jo visapkārt zied zilie vizbuļi! Pie Slokas ezerair neliela automašīnu stāvvieta, iekārtota ugunskura vieta, peldošs putnu vērošanas tornītis, kas noteikti šķitīs ievērības cienīgs Jūsu bērniem. Turpat līdzās var aplūkot cilvēka nepārveidotu sēravotu, kas ieplūst ezerā.
Līkumots, labs un autotransportam ārkārtīgi maz izmantots ceļš mūs ved garām dūņu ieguves laukiem.Vecajā purvā starp zemām eglītēm, iespējams pavīdēs viens vai divi nelieli purva ezeriņi vai, iespējams, lieli akači, bet labajā pusē, kur atrodas Slokas purvs ir ezers, kura nosaukums ir "Akacis". Pašā ceļa malā ieraugām bebru mitekli.
Tālāk grantētais ceļš aizvedis uz Kūdru- mazu ciematu, kas atgādina dārzkopības kooperatīvu, un pietuvosies dzelzceļa pārbrauktuvei.
Tālāk cauri pamestai dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcai. No dumbrāja un purva pilnīgi atšķirīga ainava, Tā asavā ziņā aizrauj ar savu izdzisušo varenību, kas zināmā mērā simbolizē cilvēka rīcības un ambīciju nenozīmīgumu salīdzinājumā ar dabas spēku un mūžīgo diženumu. Rūpnīcas teritorijā valda neiedomājama postaža. Pametot vecās rūpnīcas teritoriju, pēkšņi atkal noklūstam pilnīgi citā vidē- mitrā, kūdrainā slokas purva daļā. Šeit vērojama cilvēku neskarta ainava. Ceļš ved caurigan bebru uzpludinātam purvam, gan sausākām vietām. un braucot taisni vien izved uz Jaunķemeru ceļa taisni pretim ceļam uz Meža māju- apmēram divus kilometrus no Ķemeru dzelzceļa stacijas.
Manuprāt šis ir lieliskas apļveida maršruts, kas ir pa spēkam jebkura sagatavotības līmeņa riteņbraucējam.
Lielu paldies gribam teikt Ķemeru pnacionālā parka darbiniekiem par sakopto vidi, nokrāsotiem soliņiem parkos un uzstādītām maršrutu norādēm ceļa malās.
Varbūt tuvākajā nākotnē notiks brīnums un no ķemeru purviem iznāks varžu ķēniņš, kas liks Ķemeriem atkal pārvērsties par kādreiz bijušo Jūrmalas pilsētas lepnāko daļu.
Visu labu vēlot,
Imants.
