Pēterburgas pasaka

  • 1 min lasīšanai
... biju šodien darbā, bet nespēju diez ko koncentrēties... centos pamosties.... pamosties no sapņa, kurā biju veselas trīs dienas. Stāstu jāsāk parasti no sākuma :), nu tad bija tā .... Tad, kad piedāvāja ekskursiju uz Sankt-Pēterburgu, skatījos ar palielu skepsi.., bet draudzene mani pierunāja neatteikties. Sākās gara saraksta rakstīšana - ko jāņem līdz, ko jāpērk, jāsamaina vēl nauda... ? bet cik? :))... Galu galā viss atrisinājās vienkārši - pēdējā vakarā, pusi no mantām, izliku atpakaļ dīvānā, atstājot palielu bardaciņu aiz sevis mājās, un biju gatava doties ceļā - bet nevarēju aizmigt - jo tā negribējās braukt... pat nezināju - kādēļ... pāris reizes nolamāju sevi par "dīvaini" :))) un ap diviem naktī tomēr aizmigu... Sapnī redzēju dažādus sižetiņus, saistītus ar braucienu, bet no viena pamodos satraukta, jo tajā nokavēju autobusu :))) No rīta cēlos, vēlos, un devos uz darbu, jo izbrauciens bija uz pl.19:00 vakarā.... Vakarā iekāpu autobusā, aizņemām ar draudzeni noskatītās vietas - un aidā... 3 robežkontroles tikām ļoti ātri cauri, un agrā , miglainā rītā ieradāmies Sankt-Pēterburgā... Nu un sākās mani izbrīnas saucieni- oh... uh..uj, au....:)) Pilsēta sajūsmināja ar tik labi saglabājušos arhitektūru, pie tam, vienviet, jeb no vienas vietas :))) tik daudz skaistu ēku, katedrāļu, baznīcu, piļu... un tilti un tiltiņi.... Mums paveicās, jo visas trīs dienas bija saulainas, un pilsēta mūs sagaidīja ar saulē mirdzošiem kupoliem, apzeltītiem ēņģeļiem, nārām, cakiņām, Pēteri pirmo zirgā (tas bija pie tagadējās Putina rezidences ārpus pilsētas), un daudzajiem zirgiem, kurus savalda labi veidoti vīriešu tēli :), un lauvām, un kā aizmirt "Čižiku pižiku" :) ....tur netrūkst nekā - mitoloģija pie mitoloģijas... Gide stāstīja tik daudz interesantas un aizraujošas lietas - stāstus no vēstures, smieklīgus atgadījumus no tā laika sadzīves, kā arī anekdotes, kuras radušās šai pilsētā, ka katra māja apauga ar tēlu - te māja kur dzīvoja "Maša Goļeņkaja", meitene, kura nēsāja tērpus ar mūždien atkailinātiem pleciņiem... te māja "Kareļevi noči"... te apmeties bija Pušķins, šī katedrāle celta uz asins utt... Kāri klausījos, kaut no mazgulētās nakts autobusā brīžiem plaksiņi vērās ciet, kaut sērkociņus stutē :))).. bet, vai tas mums traucēja - ne mirkli! Vajadzēja tikai izkāpt no autobusa, ieiet apskates objektā, kaut vai piemēram katedrālē "Spas na krovi" un viss,.. no apbrīnas pat runāt aizmirstu, :)) mute vaļā kā mazam bērnam :)),.. vai Ermitāžā, vai Carskoje selo, vai Jekateriņinskij dvorec utt.... tā arhitektūra, strūklakas, apstādījumi, interjers...... Vai tiešām to visu varēja radīt cilvēks?!!! Arhitekti..... un kādu darbu ieguldījuši restauratori!!!! Viņu darbs pat nav novērtējams, ne aptverams... Piļu greznībā - pat grēcīgā greznībā - savās džinsiņās un džamperī jutos neomulīgi un neiederīgi :))) Tā gribējās uzvilkt karaliski piedienīgu tērpu un graciozi peldēt pa koridoriem, istabām, zālēm :)))). Katrai pilsētai ir sava seja un raksturs, un Pēterburgai tā ir neatkārtojama plašuma, greznības un tā laika varenības zīmols... Kā mūsu pieredzējusī, ļoti zinošā gide izteicās "Pēterburga tā ir pasaka gan dienā, gan naktī" kuru viņa vēlējās mums uzdāvināt.... un tas arī izdevās.....


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais