Kādā 2008.gada decembra vakarā ar draudzeni kopīgi nolēmām, ka vajadzētu kaut kur aizbraukt. Atvērām Ryanair lidojumu karti un nopētījām, kurš ir tālākais punkts, kur var aizlidot un kur varētu būt silti. Malta atbilda – tā atrodas teju 2 500 km attālumā, Vidusjūras klimats, vajadzētu būt silti un labi. Tā dažu minūšu laikā radās ceļojuma plāns un arī iegādātas biļetes – ceļojuma tālākā plānošana varēja sākties. (Daudzi komentāri ir pie bildēm pievienotajās galerijās)
Gulētas vien pāris stundas un dodamies ar vilcienu uz Rīgu. Cilvēki vēl samiegojušies, rīts ir auksts, bet mēs nedodamies darba gaitās, bet dodamies uz lidostu. Reti ātra drošības pārbaude un dodamies gaidīt lidmašīnu uz Skavsta (Zviedrija). Negaidīti ātri aizlidojām – plānotās stundas vietā ielidojām aptuveni 15 minūtes pirms noliktā laika, pl. 10 jau esam Skavstā. Nākamais lidojums ir 16:30, tādēļ izlemjam aizbraukt līdz tuvākajai pilsētai Nykoping – neliela pilsētiņa lidostas tuvumā. Nolemjam atbraukt vēl kādu reizi, bet siltākā laikā – šo solījumu arī pēc pāris mēnešiem veiksmīgi izpildām.
Pirms lidojuma vēl ieturam maltīti – līdzi paņemtā rupjmaize (draugu dāvinātā Lāču maize), burkāni un siers. Kāpjot lidmašīnā gadījās smieklīgs dialogs starp kādu vīrieti pie lidmašīnas un jauniem vecākiem, kuri mēģināja nodot bagāžā bērna ratiņus. Vīrietis lūdza vecākus pašus salikt bērna ratiņus, sakot: „Esmu stulbs, esmu tikai pilots!” Visi apkārt sirsnīgi nosmējāmies. 3,5 stundu lidojums no Skavstas uz Maltu vēl pirms gada bija viens no garākajiem lidojumiem Ryanair tīklā, šobrīd ar to varētu skrieties garie lidojumi no jaunizveidotās Oslo bāzes. Maltā ielidojam ap pl. 20, apkārt jau tumšs. Ārpus lidostas vējš un lietus,bet daudz palmas. Esam pēc tām jau noilgojušies, ziemas mēneši dara savu. Satiksmes autobusa atrašana sagādāja mazlie grūtības, bet tomēr izdevās atrast. Biju dzirdējis un redzējis bildēs Maltas autobusus – tie ir šīs valsts simboli uz daudziem suvenīriem, tomēr mūsu autobuss pārspēja visu! Autobuss pēc skata atgādināja vecu padomju laiku LAZ autobusu – tam nebija aizveramas durvis, pieturu paziņo, paraujot auklu virs galvas, ātrumu pārslēgšana notiek ar tādu troksni, ka liekas, tūlīt autobuss izjuks pa detaļām. Drīz vien sākās trakais brauciens pa Maltas ielām, ar milzīgu joni, pieturas ir nevis apstāšanās, bet vienkārši ātruma samazināšana, lai pasažieri var izlēkt un ielēkt. Šoferis vairāk skatījās un runāja ar savu draugu, kurš sēdēja uz ķebļa blakus vadītājam, nekā skatījās uz ceļa. Neierastā braukšana Lielbritānijas stilā šaurajās ielās radīja vēl lielāku smieklu lēkmi! Pēc 40 minūšu brauciena esam Maltas autoostā – esam veiksmīgi pārdzīvojuši!
Autoostā kāds busa šoferis atlaidies savā braucamrīkā, kājas uzlicis uz stūres snauž. Meklējam mūsu autobusu uz viesnīcu Sliemā, pa tumsu un mēģinot saprast autobusu izvietojumu pa platformām, ātri vien izdodās atrast īsto numuru. Mums veicas, nākamais autobuss ir ievērojami labāks, spriežam, varbūt speciāli šādus autobusus novirza uz lidostu – tūristu izpriecām tā teikt. Braucam uz Sliemu, šoferis palīdz ar īstās pieturas atrašanu – esam klāt mūsu viesnīcā BayView. Noliekam mantas un dodamies nelielās vakariņās: iedzeram siltu kakao un kādā vientuļā turku kafejnīcā iekožam kebabu. Īsi pirms pusnakts rakstam atslēgvārdus, ceram uz labu laiku un dodamies pie miera.
Ceturtdiena, 12.februāris
Šodien ir plānots brauciens uz Maltai blakus esošo Gozo salu. Laikus ir rezervēta dienas ekskursija no kompānijas ChooseMalta, nepārspējama cena vienam cilvēkam – tikai 10 eiro (+prāmja biļete uz Gozo salu abos virzienos 4,50 eiro - šobrīd vairs šādu piedāvājumu neatradu). Pirms pl. 7 ceļamies un ātri brokastīs, lai 7:45 būtu vestibilā, kur mūs savāc busiņš uz ostu, grupā esam 8 cilvēki. Lietus mākoņus nomaina saule, tomēr uz prāmja situācija strauji mainās – par mums nāk negaisa mākoņi, sākās vējš un prāmi pamatīgi mētā, nākas cieši turēties. Gozo salā spīd saule, atveroties prāmja izejai, pasažieri nevilšus vienojas kopīgā sajūsmā par sauli. Mūs sagaida Gozo šoferītis – gids. Sākam ar Gozo Heritage – privāts muzejs par Maltas vēsturi, skaisti stikla suvenīri. Pa ceļam uz Ta’Pinu (http://www.tapinu.org) baznīcu kārtīgi nolīst, pie baznīcas no kāda vietējā uzzinām, ka šī ir pēdējos 15 gadus lietainākais mēnesis. Baznīcā izvietota Dievmātes statuja, kuru cilvēki pielūdz un tic, ka tā spēj darīt brīnumus. Baznīcā vairākās telpās ir izvietotas dziedināto cilvēku vēstules, avīžu izgriezumi, kruķi u.c. Pilnīgi negaidīts pavērsiens, veltiet laiku izlasīt dažas no vēstulēm vai avīžu izgriezumiem, neticami notikumi, kurus tiešām grūti savādāk nodēvēt, kā tikai par brīnumu.Nākamā pietura ir Azure window – jūras krasta klintīs izveidojies smilšakmens logs, viens no populārākajiem tūristu galamērķiem Gozo salā. Naski dodamies tālāk pusdienot uz Gozo lielāko pilsētu Viktoriju – pretī kafejnīcai skola. Atskan zvans un izskrien daudzi skolnieki, kuri nesteidzīgi sakāpj daudzajos autobusos, kuri sabraukuši, lai izvadātu skolniekus pa mājām. Izstaigājāmies pa pilsētu, brīvais laiks. Apmeklējam Viktorijas pilsētas citadeli un tās cietumu – tieši cietums ar tā aprakstiem par cietumnieku dzīvi, organizāciju pirms vairākiem simtiem gadu, pārsteidza visvairāk. Uz sienām arī palikuši dažādi uzraksti un zīmējumi kopš 18.gs. cietumniekiem. Tālāk ceļš ved kūrortpilsētu Xlendi – nesezonā tā pārplūdusi no lielajiem lietiem un atgādina spoku pilsētu, dažas automašīnas, neviena cilvēka, izņemot mūsu grupiņu. Atkal līst, bet mūsu pēdējā apskates objektā, Ggantija tempļos, atkal saulains. Tempļi ir būvētipirms ~ 3 500 gadiem p.m.ē., teju 6000 gadus veci! Nebeidz pārsteigt cilvēku spējas uzcelt milzīgus tempļus ar akmeņiem, kuru uzstādīšanai un transportam vajadzētu arī mūsdienu laikam nozīmīgu tehniku. Dodamies uz ostu, Gozo salā nav biļešu kases, tādēļ dodamies uzreiz uz prāmi. Vēlā pēcpusdienā ierodamies viesnīcā, aktīvā diena un nogurums dara savu – aizdodamies uz supermarketu un uztaisam pikniku ar vīnu, sieru un pastizzi turpat krastmalā. Viesnīcā vakaros skatos Holivudas filmu kanālu ar subtitriem arābu valodā – nevar nemanīt cenzūru, piemēram, piepeši izgrieztas dažas vairāk atklātas filmas epizodes, sākumā nesapratu, kādēļ filma tik piepeši pārlec.
Piektdiena, 13.februāris
Dodamies ar busu uz Valetu, autoostā atrodam autobusu nr.1, tas dodas caur pilsētu Paolo, tieši tur pl. 11 mums mēnesi iepriekš ir rezervēta ekskursija Hypogeum – vienā no ievērojamākajiem Maltas vēstures objektiem. To vienkāršoti varētu nodēvēt par pazemes bunkuru, kura pirmsākumi ir meklējami pirms ~ 5 000 gadiem, tas ir izveidots trīs līmeņos. Telpa ir sadalīta kā mazās istabās. Visu pārsteidzošo par šo visu nevar izstāstīt, tas ir jāpiedzīvo pašam. Pirms ieiešanas muzejā visas somas, mobilos tālruņus, fotoaparātus lika novietot tam paredzētā novietnē, bildēt ir aizliegts, gids piešķir audio gidu un pirms ieiešanas pazemē, kopīgi noskatāmies videofilmu. Objektu vienā reizē ir ne vairāk kā 10 cilvēki, dienā notiek 7 tūres, tieši tādēļ biļetes sezonā tiek rezervētas 1-2 mēnešus uz priekšu (ieeja 20 eiro, studentiem 15 eiro, biļetes online https://maltaticket.com/index.asp?page=heritage) Šie ierobežojumi ir izveidoti, lai iespējami maz ietekmētu mikroklimatu, arī apgaismojums pazemē ir ierobežots. Vairāk par Ħal Saflieni Hypogeum var uzzināt wiki mājas lapā. http://en.wikipedia.org/wiki/Hypogeum_of_%C4%A6al-Saflieni
Izmantojam iespēju un apmeklējam arī Tarxien tempļus, netālu no Hypogeum. Piepeši lietu nomaina pamatīga krusa. Samirkuši braucam uz Valetu, spriežam par tālākajiem plāniem. Nolemjam braukt uz Mdinu, tur vecpilsētā Rabatā ieturam pusdienas. Turpat netālu atrodas katakombas, veltam laiku un naudu, lai apmeklētu arī tās. No vecpilsētas mūriem paverās fantastisks panorāmas skats pāri visai Maltai. Atpakaļceļā uz Valetu mums atkal paveicās ar šoferi – pīpina meitenēm, ar katru iekāpušo tūristu pajoko un vēl mūs visus iepriecina ar piedziedājumu radio skanošajām dziesmām kā Madonas Like a virgin un Kailijas Can't get you out of my head. Šoferīša bekvokāls dedzina! Mums paveicas, šis ir taisnais bus uz Sliema. Viesnīcā mazliet atpūtas un sākam vakara pastaigas pa naksnīgo Sliemu.
Sestdiena, 14.februāris
Viesnīcā brokastis ir bufetes tipa – tipiskās britu brokastis: pupiņas tomātu mērcē, omlete u.c. Priecē, ka var kārtīgi ieturēties. Lieliem aktīvistiem kā mums tas ir svarīgi. Mūs priecē saulains laiks un nolemjam doties uz Blue Grotto, klints alu veidojums un vēl viens nozīmīgs tūrisma objekts. Pirms brauciena izstaigājam mazu loku pa Valetas vecpilsētu, kādā dzērienu veikalā notiek remonts un logi aizlīmēti ar alkohola pudeļu plauktu foto. Tās centrā lepni gozējas.. mūsu pašu trīsgraudu šņabis! Drīz vien ar 38.autobusu dodamies uz Hagar Quim tempļiem, turpat netālu arī mērķis – Blue Grotto. Tempļu autobusa pietura pie lauku ceļa, pa kuru uz priekšu, līdz kasēm. Tempļi iespaidīgi ar savu apjomu un veco jautājumu – kā gan cilvēki bija spējīgi ko tādu izveidot. Mazliet tālāk vēl vienas tempļa drupas, kuras bija slēgtas. Pa ceļam novirzamies un gar klinšaino krastu dodamies Blue Grotto virzienā. Diemžēl, raugoties kartē, nesapratu, ka mūsu ceļā esošā grava ir pildīta ar ūdeni un tādēļ otrā pusē netiekam, nākas iet atpakaļ pa citu taku. Izejam pie autobusa pieturas, dodamies pa ceļu uz priekšu. Piestāj taksis un saka, ka ar kājām baigi tālu, piedāvā par 3 eiro no katra aizvest. Paldies – nē. Labi vien, ka tā, pēc puskilometra ieraudzījām šo savādo klinšu veidojumu. Papriecājāmies, pāris foto un redzam, ka no jūras tuvojas negaisa mākoņi, sāk pilināt un pēdējā brīdī pagūstam noslēpties autobusa pieturā – zeme sāk iekrāsoties balta. Atkal krusa. Drīz arī autobuss, bet pa ceļam uz Valletu, kādā pilsētā nākas pārsēsties citā autobusā. Šoferis garmatains mačo, nu gluži kā Antonio Banderass, to arī izbaudījām braucot pa līkumotajiem ceļiem. Britu pensionāri knapi turējās, lai neielidotu pretējos sēdekļos. Brauciena nobeigumā šoferis priecīgi izsaucās – Finish! Viens ir skaidrs – Maltā ar autobusiem un šoferiem garlaicīgi nav. No Valetas tālāk dodamies uz Trim pilsētām (Three cities). Nesteidzīg izklaiņojam, iekožam pa kādai picai, pavērojam Valletu no otras puses, drīz arī dodamies atpakaļ, jo sāk satumst un dikti gribas vakariņas. Izstaigājām pilsētu, līdz ar tumsas iestāšanos, skaisti izgaismo pilsētas mūrus. Valentīndienas vakariņas. Baudam nepārspējami garšīgu mājas vīnu un jūras veltes.
Svētdiena, 15.februāris
Pēdējā diena Maltā. Pamostamies ar saulainu laiku. Izrakstamies no viesnīcas, dodamies kārtējā trakajā braucienā ar autobusu uz centru – doma nopirkt suvenīrus, nopirkt līdzi paņemamo ēdamo. Bet.. kāda skāde, svētdienās faktiski viss ir slēgts. Iemaldamies kādā krievu veikalā (ka tik nebija Kaļinka kā jau daudzviet Eiropā) un uz mirkli pārņēma sajūtu, ka piepeši esmu teleportējies uz Latviju: saldētāvā pelmeņi, plauktos Rolton’i, prjaņņiki, plašā sortimentā Latvijas balzāma produkcija. Atkal jau pastaiga pa Valletu, notiek gatavošanās pavasara festivālam, kas notiks pēc nedēļas, apkārt liela rosība. Beidzot tieku pie ilgi gaidītā Maltas nacionālā ēdiena – fenkata (truša gaļas sautējums), to visu pasniedz milzīgās porcijās. Paēduši dodamies uz lidostu. Tur nopirkām divas pudeles lēta vīna – ja Zviedrijā nelaidīs pāri, liks atstāt, tad vismaz nebūs žēl. Vēl daži suvenīri un saldumi mājniekiem, dodamies uz pacelšanos. Ap pl. 19 dodamies uz Zviedriju, Skavstā ielidojam ap pl. 23. Ilgi mēģinu iekārtoties nakšņošanai, iepriekš biju dzirdējis nostāstus, ka gulēt neļauj un dzen uz blakus esošo viesnīcu. Sabīdu kafejnīcas koka krēslus kopā, neērti, bet vismaz mazliet sanāk iesnausties. Apsardze apkārt staigā, bet prom neviens nedzen. Sirdi silda, ka drīz jau lidmašīna. Pirmdien no rīta pl. 9 ielidojam Rīgā, siltumu nomainījis aukstums un sniegs. Dodamies mājās, mazliet atpūtas un vakarā James Blunt koncerts Arēnā Rīga – fantastisks noslēgums lieliskam ceļojumam uz mazāko valsti Eiropas Savienībā.
Kopsavilkums
Lidojums: Rīga-Skavsta-Malta-Skavsta-Rīga – 50 Ls, Ryanair, rezervējām 2 mēnešus iepriekš.
Ceļveži: izmantoju Lonely Planet ceļvedi (23.aprīlī būs jaunākais izdevums) http://bit.ly/malta-gozo un Top10 Malta/Gozo http://bit.ly/top10malta Ceļojumu pilnībā izplānoju izmantojot Lonely Planet ceļvedi, papildus informāciju iegūstot internetā.
Maltā visur saprot angliski, tādēļ angliski runājošajiem nebūs problēmas ar saziņu.
Ar Isic studenta karti ir atlaides. Tiem, kuri nav studenti, noder arī Euro<26 karte.
Sabiedriskais transports ir lēts un autobusu tīkls nosedz visu salu. Taksometri ir salīdzinoši dārgi, tādēļ ieteicams izmantot sabiedrisko transportu. Autobusu platformas sākumā var likties juceklīgas, bet ātri vien piešaujās.
Malta ir neliela valsts, bet tas nenozīmē, ka pāris dienās ir iespējams paspēt to apskatīt un izbaudīt pilnībā. Mēs daudz ko redzējām, bet vēl daudz vairāk palika citai reizei.Pirms tam par Maltu zināju diezgan maz, tādēļ pašam prieks par iespēju iepazīt šo interesanto valsti. Kā mīkla man ir palikušas maltiešu un angļu valodas attiecības.
Sliema - galvaspilsētas rajons, līdzās mierīgs jūras līcis un daudz daudz jahtu.
Viesnīcas Sliemā var meklēt un salīdzināt uzreiz 32 rezervēšanas portālos šajā lapā: http://hotelmegasearch.com/lv/city/sliemaAtkal jau busi :) Neļaujieties stereotipiem par to, ka Maltas autobusu satiksme ir haotiska. Mazliet pacietības un tie kļūs par liekākajiem draugiem. Skats uz Vallettu no Trim pilsētām.Nu patīk man viņi - ij dienā, ij naktī :) Vallettas centrālajā ielā dzērienu veikalā notiek remontdarbi un aizsegam tiek izmantots asortimenta foto. Līdzās Stoļičnajai pamanīju piepeši Trīsgraudu šņabīti no Dzimtenes. Vēlāk nejauši uzgājām arī Russian food store, kur varēja nopirkt gan sēmenes, gan pelmeņus, gan visu ko citu krievisku. Tostarp par 12 eiro var iegādāties arī jau pieminēto "Trīsgraudu" :)Luzzus jeb Maltas laiviņas. Maltu raksturo arī daudzi forti un tiem līdzi vēdī vēstures elpa. Šiem fortiem ir veltīti daudzi informatīvie materiāli, ekskursijas un citas izklaides iespējas. Īpaši daudz atrakciju notiek svētdienās. Kā jau visas pilsētas arī Sliema naktī pārvēršas, iedegās ielu apgaismojums un var nebēdnīgi sēdēt līča malā uz soliņiem un dzert lētu, bet makten labu vīnu. Sliemas rajons, līdzās pārējiem jūras krastā izvietotajiem, noklāts ar tūristiem domātām viesnīcām. Māju pie mājas, viesnīca pie viesnīcas. Nenoliedzami interesanti, bet praktiskos mērķus arvien neesmu sapratis. Arhitektūrā laikam visam nevajag būt praktiskam.Valletas centrālā ielaPiedāvāju filmu "Vella kalpi 3" uzņemt Maltā - viņiem viss nepieciešamais jau ir :) Nedēļu pēc ceļojuma Maltā notika brangs karnevāls, diemžēl nācās iztikt vien ar mēģinājumu un vēlāk skatīt bildes no karnevāla un nekustīgās bildes savienot ar atmiņām par priekšnesumu Vallettas centrā."Nothing special :)"
Maltas finanšu ministrija Maltas finanšu ministrijas ēkaAtgriežoties mājās. Nekur nav tik labi kā mājās, tomēr pelēcība dikti nospiedoša.Maltas autobusi - spilgtākais šīs valsts simbols, attēlots uz visa veida suvenīriem. Brauciens ar šiem busiem noteikti paliks atmiņā - ne tikai ar braukšanas stilu, bet arī ar iespēju izbraukāt salu krustu un škērsu. Gozo salas apceļošanai labāk tiešām izvēlēties kādu tūri, tur autobusu satiksme nav pārāk attīstīta. Lielisks variants ir apceļot Gozo ar kājām vai ar velo.
Viesnīcas Sliemā var meklēt un salīdzināt uzreiz 32 rezervēšanas portālos šajā lapā: http://hotelmegasearch.com/lv/city/sliemaMaltieši līdzdarbjas pilsētas un savas apkārtnes sakopšanā, prieks skatīties un staigāt pa tīrām ielām. Porcijas ir labi lielas, pēdējā dienā pagaršoju arī Maltas nacionālo ēdienu fenkata - cepta truša gaļa. Porcijas, kā redzams lielas, turklāt daudzviet.Paturpinot stāstu par autobusiem - dažos autobusos ir paredzētas aukliņas, kuras paraujot, noskan zvans un tā ir zīme, ka nākamajā pieturā vajadzēs apstāties. Visbiežāk durvis stāv vaļā - vecākiem busiem durvju aizvēršana vispār nebija. Katoļticīgi cilvēki, to varēja redzēt ik uz stūra - daudzviet pie mājām izvietotas reliģiskas statujas, iespējams, ka mājas svētie aizbildņi. Starp citu, vienīgā valsts Eiropā, kurā šķiršanās nav juridiski atļauta. Tarxien tempļi - atkal jau dikten veca tempļa paliekas. Šo apmeklējumu mazliet sabojāja spēcīgais lietus, bet mazliet romantiski vienlaikus slēpties no lietus zem tūkštošiem gadus veciem monolītiem tempļa akmeņiem.Arī šī šajos tempļos atrastā statuja, kura simbolizē tā laika auglības kultu, labi to arī ilustrē. Oriģināls tas nav, bet arī šo skupltūru varētu nodēvēt par suvenīru ikonu - daudzviet izmantota.Plānotākā ekskursija bija uz Hypogeum. Tai jāpiesakās ļoti laicīgi un arī nesezonā ekskursijas bija aizņemtas vairāk kā nedēļu uz priekšu. Ik dienas apmeklēt var tikai 70 cilvēki (10 cilvēki vienā ekskursijā - stundā). Bildi nācās paņemt no Internet ārēm, jo tur aizliegts bildēt/filmēt. Visu nācās atstāt pie ieejas. Hypogeum izveidots aptuveni 2500 gadus p.m.ē. Atliek vien apbrīnot cilvēku spējas lāpu gaismā bez nopietniem instrumentiem izveidot šādu pazemes templi trīs stāvos, turklāt pārcietis daudzās zemestrīces. Ļoti iesaku Maltas apmeklējumā aizdoties līdz Paolo pilsētai, kur atrodas šis un Tarxien tempļi.Maltas vidū - pilsēta Mdina. Skaista pilsēta ar vēl skaistāku vecpilsētu. Ir vērts teju dienu veltīt nesteidzīgai pilsētas apmeklēšanai. No vecpilsētas mūriem pārskatāma visa sala.Skats uz Maltu, Mdina.Svētās Agates katakombas, Mdina. Diezgan nesaprotami 17.gs katakombu veidojumi, noteikti ir jāņem audiogids, mēs to nedarījām, tādēļ pavandījāmies un metām mieru. Vienmēr apakšzeme interesējusi :) Hagar Quim tempļi - it kā kārtējās paliekas, bet vienlaikus iepazīstot šo tempļu vēsturi un dažādos atklājumus saistībā ar tiem, padara tos daudz interesantākus. Iesaku pirms tam palasīt un uzzināt daudz interesantu lietu. Līdzīgi piramīdām arī šie tempļi ir veidoti saskaņā ar Saules ceļu.Nekur aprakstos nebija minēts šis Hagar Quim tuvumā esošais Azur window mazais brālis. Lielais ir Gozo salā. Tālumā mazā Fiflas saliņa. Vidusjūras ūdeņu zilgme un dabas brīnumi klintīsTālāk sekoja branga pastaiga, tās vidū sāku kost pirkstos, ka tomēr neesmu nopircis detalizētu Maltas karti - piepeši līcis un otrā pusē netiekam. Svaigs gaiss un pastaiga jūras krastā ir tieši laikā - turklāt saule lutina. Bāka :)Blue Grotto - sākotnējais pastaigas gala mērķis, bet tomēr, lai to sasniegtu nācās izmest lociņu. Vasarā iespēja ar kuģīti iebraukt zem klintīs esošajās daudzajās alās. Mirklis pie Blue Grotto un steiga doties atpakaļ, patverties autobusa pieturā. Savelkušies negaisa mākoņi un tuvojas lietus siena. Pēdējā brīdī paspējām patverties, kad pāri sāka krist lietus un krusa. mmm.... Crêpes ar balto šokolādi, kokosriekstiem un riekstiem. Īsta ņamma. Līdz šim tās man asociējušās tikai ar Parīzi. Valentīndienas noslēgums pie vīna glāzes kādā no Valletas krodziņiem ar faaaaantastisku mājas vīnu. Tik garšīgu mājas vīnu vēl nebiju dzēris - līdzās Vidusjūras zivju virtuvei tas ir vēl viens labs iemesls atgriezties tieši šeit.
Viesnīcas Sliemā var meklēt un salīdzināt uzreiz 32 rezervēšanas portālos šajā lapā: http://hotelmegasearch.com/lv/city/sliemaPēc tam, kad decembrī tika pieņemts lēmums doties uz Maltu pēc saules un siltuma (heh), uzzināju, ka Malta nav vienīgā ievērības cienīgā sala šajā valstī - ir arī Gozo sala. Turp arī devāmies pirmajā ceļojuma dienā. Ar prāmi no Maltas uz Gozo. Tuvojās negaiss. Kad tas pienāca, tad kuģi mētāja ne pa jokam un uz klāja atrasties kļuva bīstami. Iekšā salonā nostāvēt varēja stingri turoties. Īss ceļojums (~ 25min), bet ņipri izmētāja tieši negaisa vidū. Diena, kas iesākās tik saulaini, likās turpināsies lietaini. Gozo sala sagaidīja ar sauli. Līdz ar durvju atvēršanu starp pasažieriem ieskanējās dažādās valodās prieka pilni izsaucieni par sauli. Laiks mainās ātri - to mēs izbaudījām arī braukājot busiņā pa salu. Visas spēcīgās lietus reizes pārcietām busiņā braucot - paveicās. (Sīkāka praktiskā informācija plānojas nākotnē - ceļojumu aprakstā)Uz prāmja klāja. Tuvojas negaiss un lietus siena. Gozo heritage - privāts muzejs, kurā interaktīvā veidā pastāsta par Gozo salas vēsturi, notikumiem. Šajā muzejā var iegādāties skaistus Gozo stikla traukus - citur iegādāties šādus neredzēju. Bik škrobīgi.Vienīgā Gozo salas skola - uniformas un daudz autobusu, kuri sabraukuši, lai izvadātu skolniekus pa mājām. Šaurajā ielā saskaitīju 10 busus.Gozo lielākās pilsētas Viktorijas vidū atrodas Citadele - cietoksnis ar viduslaikiem pienācīgām lietām, tostarp cietumu. Uz sienām gadu simtiem veci cietumnieku "grafiti" jeb skrāpējumi, grebumi un mūsdienu apraksti par cietumnieku ikdienas dzīvi. Mazliet iztēles, mazliet informācijas un var iztēloties dzīvi šajās dienās pirms gadsimtiem.aci pret aci - objektīvu pret objektīvu - Ed pret Sol - Canon pret Sony (skat. iepriekš. bild)Ta'Pinu katedrāle - vēl nezinu, kādi pārsteigumi sagaida iekšpusē.Vienmēr ir pārsteigušas jumta konstrukcijas, kuras ir izveidotas pirms ilga laika, tomēr ir saglabājušās un prasmīgi izveidotas. Te arī sākās pārsteigumi par to, ka liela daļa baznīcas blakus telpu sienu ir noklātas ar dažādiem fotorāmjiem, bērnu drēbītēm, kruķiem, dažādiem ortopēdiskiem palīglīdzekļiem. Vēstules, fotogrāfijas, rotaļietas - tas viss piepilda šīs sienas, radot mistisku noskaņu. Izrādās, ka cilvēki no visas pasaules ir atsūtījuši pateicības par lūgšanām, kuras veltītas katedrāles gleznā attēlotajai Jaunavai Marijai. Tai piedēvē spējas dziedēt. Izlasīju dažus no dzīves stāstiem (vēstules un avīžu izgriezumi), tos visus var nodēvēt tikai vienā vārdā - brīnums. Prieks, ka cilvēki ir raduši ticību brīnumam un tas ir noticis. To visu lasot un redzot sev apkārt pārņem mazliet neomulīga sajūta - tomēr vilinošs noslēpums.Kur dabas spēks, tur arī es. Pielīdu labi tuvu un centos paglābties no viļņiem, kas ik pa laikam likās pāri un atlika vien nosargāt arī kameru, tīrīt objektīvu.Vējš (kas janvāri un februārī ir īpaši stiprs) mierīgi varēja skrieties ar Islandes okeāna vējiem. Klintis arī stipri atgādina tās ziemeļu radinieces.Zilā ūdens valdzinājums. Superdzidrais ūdens ir paradīze daivingam. Redzamība dažviet esot līdz 40 m dziļumam. Baltijas jūrā 2 metrus no krasta vairs neredzu savas pēdas. Azur window. Kārtējais dabas brīnums. Kā izrādās arī pašā Maltā, netālu no Blue grotto atrodams ļoti līdzīgs veidojums - bet tas bija atklājums, jo nebiju nekur lasījis par to. Bet lielais "logs" Gozo salā ir ievērības cienīgs. Salu sedz salīdzinoši vienveidīga apbūve, no Viktorijas cietokšņiem var pārredzēt visu salu - viss kā uz delnas. šauras ieliņas ar daudziem "tupikiem" - interesanti paklaiņot un iepazīt mazas ieliņas, tomēr dažkārt tās beidzās ar ieeju dzīvoklī un tālāk nekur. Karte/ceļvedis ir ļoti iesakāms, tikai mazās ieliņas tur visbiežāk bez nosaukuma. Kartēm mērogs nereti bija tik 200m - apmaldīties pagrūti, bet var :) nesaprotu šādu balkoniņu praktisko nozīmi, tomēr plaši izplatīti visā Maltā. Ggantijas tempļi. Visu vēl saistošāku padara tas, ka šie tempļi ir veidoti "pasen" - 3600-2500 p.m.ē. Tie ir vieni no vecākajiem cilvēka veidotiem reliģiskajiem objektiem pasaulē. Laiks, kad vēl nebija nekādu metāla rīku un nebija pat ritens izdomāts, bet pieļauj, ka šo lielo akmeņu stumdīšanai izmantoti apaļi akmeņi, kurus palika zem lielajiem. Bail domāt par šāda projekta resursu prasībām un deadliniem :DMasalforna. Vasarā ļaužu iecienīts kūrorts. Februāra vidū kā pamesta pilsēta. Vien mēs, 8 dažādu tautu pārstāvji, klaiņojam pa pilsētu. Līdz ar lietaino laiku ūdens līmenis jūrā cēlies un arī pa galveno ceļu jūrā ieplūst ūdens straumes no pakalniem.Tikai 1964.gadā Malta ieguva neatkarību no Lielbritānijas - tās ilgstošā ietekme ir jūtama arvien, t.sk., sarkanās britu telefonbūdiņas. Ceļojuma laikā bieži šķita, ka esmu Lielbritānijā nevis Vidusjūras apskalotā salā. Daudz britu tūristi, angļu valodā lielākā daļa informācijas. Tā arī nesapratu maltiešu un angļu valodas savstarpējās attiecības šajā salās - neskaidrs jautājums arvien.Skavstas lidosta bija iemesls Nykopinas apmeklējumam, starp lidojumiem bija brīvs laiks un pieņēmām lēmumu aizdoties uz tuvējo pilsētu Nykoping'u. Ceļā ir 10 minūtes un esi pilsētā.
Uzreiz iesaku palasīt šodien atrasto ceļojumu aprakstu: http://www.draugiem.lv/travel/travel.php?tid=6824 Labs variants, kā izrauties no Latvijas un pa mazām naudiņām apmeklēt šo pilsētu un apkārtni. Uz Skavsta lidostu biļetes ir salīdzinoši lētas visu laiku (Ryanair.com). Biļešu variantus iesaku meklēt šeit: skyscanner.net - mans uzticamais sabiedrotais jau vairākus gadus.
Līdz ar Zviedrijas apciemojumu (beidzot!) esmu pabijis visās Skandināvijas valstīs (tik Dānija tāda pievilkta - tur vien lidostā pabūts)Ledlauzis "Aurora" piestājis Zviedrijas krastos. Stūrmane Sol pie komandtiltiņa.Attēlā skats uz airēšanas stadionu. Uz pontoniem izvietots gājēju (skatītāju) ceļš. Lidostā jau satikām latviešu grupu, kas devās jau mājup un vairākas reizes šķērsojām ceļu viņiem ( arī mums sekoja :))saulainākā dienā te noteikti izskatās dikti jauki, nospriedām, ka ir vērts atbraukt kādu citu reizi siltākā laikā. Maza un klusa pilsēta, tomēr ar savu brūvētavu, kura dikten labi smaržo. Noteikti labāk par Beck alusdarītavu Brēmenē :| Sniegs nebija, tādēļ līdzpaņemtie burkāni sniegavīriem deguniem netika, nācās pašiem nograuzt. Cienāju arī citus, bet Gustavs atteica - šim esot jāskrien uz airēšanas stadionu dauzīt ledus un turpināt trenēties. Vislabāk ir paļauties pašam uz sevi un par ēdienreizēm parūpēties pašam. Tādēļ arī līdzi paķertas pēdējās rikas no draugu dāvātās sālsmaizes un pēdējā brīdī nopirktās siera šķēles. Arī Zviedrijā esot atbalstījām Latvijas ekonomiku - visu vajadzīgo nopirkām dzimtenē. Lidošana vienmēr ar kaut ko jaunu pārsteidz, skandinājām dziesmu Tur aiz mākoņiem ir saule. Lai arī cik apmācies un drūms šķiet uz zemes, tad paceļoties atkal priecē saule. Paskaitīju un sanāca, ka ar šo ceļojumu sanāca pārkāpt 30 reizi, kad paceļos lidmašīnā - priecājos, ka nosēšanās reižu skaitlis ir tāds pats.
Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem
Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais