Kādā lietainā novembra vakarā... (2. daļa)

  • 1 min lasīšanai
...man reāli palaimējās, ka vilciena kupejā, kura bija paredzēta 6 cilvēkiem, biju tikai es un vēl viens ķīnietis. Palaimējās tāpēc, ka blakus kupejas bija piebāztas līdz pēdējai vietai - smirdīgas un bez gaisa. Domāju, ja jau jāpavada ar to ķīnieti kopā 6 dienas (tik ilgi jābrauc līdz Pekinai), tad tuvāk jāiepazīstas, nu valodu, protams, tajā laikā vēl nemaz nepratu, sāku pa krieviski. Tas bija kāds spicais ķīniešu pavārs, kurš bijis Pēterburgā apmācīt vietējos ķīnas virtuves mākslā, nu devās pie savas sievas. Grūtākais bija viņam paskaidrot no kurienes es esmu. Ķīnieši latviju nezin, domā ka tā atrodas kautkur Krievijā (vēlāk man pat viens tāds gudrinieks uzbrauca, sakot, ka es neizskatoties pēc eiropieša, bet gan pēc krieva!!!:(((( ). Nu tad es viņam ņēmos zīmēt visādas kartes. Šis bija nopircis bundžu ar šprotēm, kas izrādījās Latvijā ražotas...tā es viņu iepazīstināju ar Rīgu (uz budžas vāka bijā Rīgas siluets). 6 dienas pagāja samērā ātri, jo vilciens bieži pieturēja visādās sīkās sibīrijas sādžās, kur varēja nopirkt vietējo šmigu pa 100-150 rubļiem. Piestājām arī tāda veidojuma kā Burjatijas republika galvaspilsētā Ulan-Ude, kur kāds vietējais man piesējās par to, kāpēc es gribot fotografēt stacijas ēku, beigās vēl 10 rubļus prasīja. Taču vislabāk man atmiņā palika kāda ēdnīca Zabaikaļskas stacijā: Vārdu sakot liela telpa, galdiņu vietā skolas soli, kaktā sēž "fāterīts"- vecs mongolis, bārmenis - gruzīns, oficiante kāda galīgi nodzīta krievu meitenīte, kas, acīm redzot, tur strādā tikai par ēdienu. Ēdiens...nu mans nu jau draugs ķīnietis tikai nopūtas: " ...ņevkusnooo", tā arī bija. Tajā pat naktī iebraucām Ķīnā. Uz robežas taisīja kārtējo kratīšanu. Ķīnietis man atdeva visus savus porno žurnālus, lai es tos paslēpju un saku, ka manējie. Sākumā domāju, ka tā viņiem aizliegtā literatūra, vēlāk gan sapratu, ka tur var dabūt vēl labākas lietas. Ķīnas ziemeļi (Mandžūrija) mani pārsteidza...milzīgs, neapdzīvots līdzenums, visur audzē kukurūzu un šur tur redzamas t.s. " darba nometnes": ar dzeloņdrātīm apjozta teritorija ar barakām un basketbola laukumu vidū. Visā visumā bēdīgs un vienmuļš skats, tagad jau bija tikai viena doma: ātrāk galā...(turp. sekos...)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais