Baltijas debesu sargi
|
Viktors U.LB.ERTS
|
Gaisa telpā kārtību uzrauga franču kaujas mašīnas
"Varat nešaubīties, ka jūsu gaisa telpa tiek aizsargāta visaugstākajā līmenī," pārliecinoši saka Francijas Gaisa spēku virsnieks Sebastians Valets, kurš komandē četru iznīcinātāju "Mirage 2000" eskadriļas apkalpojošā personāla kontingentu, kas bāzējas tikai apmēram 200 kilometru attālumā no Liepājas pie Šauļiem Lietuvā. Un tā ir viena no reāli jūtamākajām NATO drošības lietussarga sastāvdaļām, kas tika nodrošināta līdz ar Baltijas valstu iestāšanos šajā aliansē 2004. gadā.
Neslēpjas mežos
Nokļūšana Zokņu aviācijas bāzē nav vienkārša. Ir jāaizpilda anketas un jānosūta potenciālo ciemiņu dokumentu kopijas Lietuvas aizsardzības ministrijai, kas savukārt, informē par šādu vēlmi franču kontingentu, un viņi pieņem lēmumu, vai ciemiņus uzņemt. Tai pat laikā, kad šīs formalitātes nokārtotas, viesi tiek sagaidīti draudzīgi, un mūsu uzņemšanai pat norīkots Lietuvas Gaisa spēku virsnieks.
Pats Zokņu lidlauks nav viss kaut kādā tālā mežā, kā varētu iedomāties. No Šauļiem tikai apmēram 10 minūtes jābrauc gar dzelzceļa sliedēm, kad skatam pēkšņi pavīd dzeloņdrātīm apvīti žogi un angāri - vēl no padomju laikiem. Taču tas nepārprotami liecina, ka esam klāt.
Pašas aviācijas bāzes teritorija ir ļoti plaša. Tas nav brīnums, jo, kā vēlāk uzzinām, padomju militāristi Zokņos būvēja 3,5 kilometrus garu skrejceļu, lai tur varētu nolaisties tā arī neīstenotās amerikāņu "Shuttle" radniecīgā "Buran" programmas kosmosa kuģi.
Militārajā lidlaukā ir arī eiropeiski akcenti. Piemēram, iekšējo ceļu malās uzstādīti stabiņi ar atstarojošiem elementiem, ko civilajā dzīvē vismaz Latvijā atļaujas tikai pie intensīvākās satiksmes ceļiem.
Gatavi pacelties jebkurā brīdī
Franču kontingents iekārtojies vienā lidlauka stūrī. Pēdējos divus mēnešus to komandē Sebastians Valets, kurš pats arī ir iznīcinātāju pilots ar 10 gadu stāžu. Viņš pastāstīja, ka NATO rotācijas kārtībā Baltijas valstu gaisa telpu viņi ieradušies sargāt no Ziemeļfrancijas pilsētas Cambrai, kas atrodas netālu no Beļģijas robežas. Eskadriļā ir četri iznīcinātāji "Mirage 2000", un tos apkalpo 140 cilvēku liels militāristu kontingents, no kuriem tikai seši ir piloti. Kāpēc tik daudz? Sebastians skaidro, ka viņiem līdzi ir pilns speciālistu komplekts, lai kontingents būtu pašpietiekams. Eskadriļai līdzi ir savi aviācijas tehniķi,ugunsdzēsēji, apsargi un citi speciālisti. Kā vēlāk uzzinām, frančiem līdzi atveduši pat savus sargsuņus.
S. Valets stāsta, ka "Mirage 2000"atbilst pasaulē pārsvarā izmantoto iznīcinātāju standartiem, šis franču militārās rūpniecības produkts lidojumos esot pat stabilāks reizēs, kad jālido ar nelielu ātrumu. Baltijas valstu debesīs iznīcinātāji dodas, bruņoti ar ložmetēju un raķetēm, kas aprīkotas ar infrasarkanajiem sensoriem. Aviobumbu nav, tāpēc arī nav jābaidās, ka kāds spridzeklis varētu nejauši nokrist uz galvas. Gaisa telpu aizsardzības funkciju veikšanai viņiem ir pietiekama pieredze Francijā. Tāpēc mēs varot nešaubīties, ka viņi spēj gaisa telpu pienācīgi nosargāt. Franču piloti dežūrē 24 stundas diennaktī, un ir gatavi vajadzības gadījumā pacelties gaisā dažu minūšu laikā.
Vaicāts par īstām kaujas trauksmēm, S. Valets ir diplomātisks: "Tā ir klasificēta informācija." Tai pat laikā viņš apgalvo, ka neesot problēmu ar kaimiņvalsts lidaparātiem. Un neesot arī militāras konfrontācijas draudu. Viņu uzdevums pārsvarā ir pārbaudīt noklīdušas lidmašīnas, nepieļaut to ielidošanu Baltijas gaisa telpā, vai arī identificēt pārkāpēju un noskaidrot viņa rīcības iemeslus. Un šajā ziņā franču pilotiem savās mājās darba bijis pat vairāk. Jo tur intensīvākas gaisa satiksmes dēļ lidaparāti noklīstot biežāk, nekā mūsu gaisa telpā. Tai pat laikā mūspusē frančus apgrūtinājusi zemā gaisa temperatūra, kas pie viņiem nav raksturīga.
Līdz Rīgai - 10 minūtēs
Mums bija iespēja arī mazliet pavērot iznīcinātāju treniņlidojumu un nosēšanos. "Mirage 2000" gaisā ceļas katru dienu. Vienmēr pāros, un treniņlidojumi ilgst divas stundas. Arī šajā laikā uz lidaparāta atrodas viss bruņojums šaušanas gatavībā. Pēc treniņlidojuma novērošanas, kad iznīcinātāji nolaidās uz skrejceļa, "Kurzemes Vārds" painteresējās, kāpēc kaujas mašīnas vispirms piestāj malā, un tik pēc tam ripo pie angāriem. Izrādās, ka tehniķituratslēdz ieročiem šaušanas režīmu.
"Mirage 2000"spēj lidot divreiz ātrāk par skaņas ātrumu, kas normālā atmosfērā ir 344 metri sekundē jeb 1238 kilometri stundā. Vai arī viens kilometrs trijās sekundēs. Pārvarot skaņas barjeru, cilvēki uz zemes dzird pamatīgu blīkšķi. Un ko šajā brīdi izjūt piloti? "Neko!"ar smaidu atbild S. Valets. Tikai filmās rāda, ka lidmašīna tiek purināta uz visām pusēm. Bet patiesībā pilots tikai pēc mēraparātiem redz, ka sasniedzis virsskaņas ātrumu. Tiesa, skaņas ātruma pārsniegšanai pilotam katrreiz jāprasa atļauja. Un to drīkst darīt tikai, kad lidaparāts ir vismaz 8000 metru augstumā. Ātrums tad ir iespaidīgs. S. Valets bez minstināšanās atbild uz jautājumu, cik daudz laika iznīcinātājam vajag, lai aizlidotu līdz Rīgai: "10 minūtes. Ne vairāk!"
Tāpat S. Valets tikai pasmaida par tiražētajiem mītiem, ka debesis čumot un mudžot no visādiem NLO, bet militāristi par tiem klusējot. Viņš savā 10 gadu praksē nedz pats ar tādiem sastapies, nedz citplanētiešu gaisa kuģus redzējis kāds no viņa kolēģiem.
Vaicāts, vai ir grūti kļūt par iznīcinātāju pilotu, S. Valets stāsta, ka pats par šo profesiju sapņojis kopš 10 gadus vecuma. Bet iznīcinātājā pilota kvalifikācijas iegūšanai viņam bija vajadzīgi četri gadi. Un atbildība pilotam ir liela kaut vai tādēļ, ka viena "Mirage 2000" kaujas mašīna ir ap 40 miljonu eiro vērta.
Lietuviešu aviācija - reāls spēks
Latviešu žurnālistus pie sevis ciemos laipni aicināja arī Audronis Navickas - Šauļu Gasa spēku bāzes komandieris.Tagad tā ir vienīgā Lietuvas Gaisa spēku bāze, taču to droši var saukt par lielāko Baltijas valstīs, jo, atšķirībā no Latvijas, lietuviešiem militārā aviācija ir skaitliski lielāka un daudzveidīgaka.
Paša Zokņu lidlauka vēsture aizsākusies 1931.gadā. Kad Kauņas militārajā lidlaukā sācis trūkt vietas, radās doma tādu veidot arī pie Šauļiem. Tur bāzējās izlūklidmašīnas un iznīcinātāji, arī pašu lietuviešu ražotās " ANBO", ko konstruējis Antans Gustaitis. Kad 1940. gadā ienāca krievi, lielākā daļa šīs tehnikas tika iznīcināta. Kara laikā lidlauku savām vajadzībām izmantojuši vācieši, pēc tam atkal atnākuši krievi.
Pēc neatkarības atgūšanas laika gaitā no trim aviācijas bāzēm izveidota viena, visa tehnika tagad koncentrēta tieši Zokņos, un visu tās teritoriju ir atpirkusi Lietuvas Aizsardzības ministrija. Lietuviešu rīcībā ir 10 helikopteri "Mi-8",vairāki čehu "L-410", vieglie iznīcinātāji "L-39ZA Albatross", ko izmanto kājnieku operāciju atbalstam. un AN-2izpletņlēcēju treniņiem. Lietuvas Gaisa spēku jaunums ir trīs jaunas transportlidmašīnas "C-27J Spartan", ko var uzskatīt par slavenā "Herkuless"mazāko brāli. Un lietuvieši jauno tehniku veiksmīgiizmanto, piemēram, paši transportējot uz Afganistānu savus karavīrus un nepieciešamo aprīkojumu.
Ar NATO spēkiem lietuvieši sadzīvojot draudzīgi. Zokņos sešu gadu laikā pabijusi amerikāņi, vācieši, rumāņi, poļi, franči, spāņi, beļģi u.c. ar dažādām kaujas mašīnām: sākot no pasaulē plaši pazīstamajiem amerikāņu "F-16" un beidzot ar modernizētiem rumāņu "Mig 21", kādus padomju režīms piegādāja komunistiem Vjetnamas karā.Tā kā par lidojumu intensitāti sūdzēties nevar,lidlaukā darbojas abi divi skrejceļi, un tie ir gatavi jebkuros laika apstākļos. Vaicāts, vai iedzīvotāji nesūdzas par trokšņiem, A. Navickas atzīst, ka no tā izbēgt nevar. Padomju laikā sūdzēties nevarēja, bet tagad katram ir tādas tiesības. Kādam vietējam iedzīvotājam, kurš visu mūžu nodzīvojis tieši pie dzelzceļa, kur regulāri dārd garām ripojošie vagoni, pēkšņi sāka traucēt lidmašīnu skaņa. Vēl kāds lūdza, lai viņa māju pārceļ divus kilometrus no lidlauka. "Pilotiem ir uzdots tūlīt pēc pacelšanās strauji uzņemt augstumu, lai skaņa pēcc iespējas mazāk traucētu iedzīvotājus. Taču pavisam no trokšņa neizbēgt,"norāda A. Navickas.
UZZIŅAI
*"Mirage 2000" ir ceturtās paaudzes iznīcinātājs.
*Lēmumu par šī modeļa izstrādi Francijas valdība pieņēma 1975. gadā. Pirmais izmēģinājuma lidojums notika 1978. gadā. Pirmais sērijvedā ražotais iznīcinātājs gaisā pacēlās 1982. gadā.
*Attīsta ātrumu līdz 2300 km stundā.
*Bez papildus degvielas uzpildīšanas spēj nolidot 3300 km.
