Pierasti priecīgas brīvdienas... Luojangā
|
Uģis Paurs
|
Pierasti izdevušās brīvdienas
Maršruts: Jishan – Yuncheng – Sanmenxia – Luoyang(Baltā zirga templis, Jiguan alas, Alus festivāls) – Yuncheng – Jishan
Ceļo: Uģis
Tuvojoties vasarai un plānotajam mājupceļam uz Latvju zemi, katru nedēļas nogali esmu nolēmis vairāk vai mazāk ceļot, lai paspētu skatīt un pieredzēt pēc iespējas viarāk Ķīnas brīnumus.
Šoreiz ceļi ved uz 250 km attālo Luoyangu. Lielpilsēta, kas slavena ar Longmen budistu alu templi un Peonijas ziediem netika izvēlēta nejauši. Pāris nedēļas iepriekš tiku sazināts draugiem.lv. Kā izrādās netālu no manas mītnes Ķīnā garām brauks tūrisma grupa no Latvijas. Tad arī tika sakombinēts, ka tieši Luoyangā iespējama satikšanās ar tautiešiem.
3.04
Naktsmītnes Luoyangā sameklētas Couchsurfingā un sestdienas rītā, skolas ēdnīcā iepircis garšīgbulciņas dodos stopēt.
Laiks jau pierasti vasarīgs, tamdēļ t-krekls, uzrotītas džinsas un iešļūcenes ir viss, kas nepieciešams, lai justos silti.
Pirmais ceļa posms līdz Xinjiangai paiet ģimeniskā kompānijā ar angliskām sarunām. Arī abi pensionētie vecvecāki runā angliski.. tas ir visnotaļ netipiski šai apkaimē. Taču viss ir izskaidriojams.. kā izrādās biju trāpijies Angļu valodas skolotāju ģimenē.
Ātri vien ticis līdz tuvējam bānim, turpinu īkšķošanu Yunchengas virzienā. Dziesmas un rīmes vijas ar putnu dziesmām un trāpoties visbalti ziedošo krūmāju tuvumā garstāvoklis līksmo uz augstas stīgas.
Arī stopēšana sokas raiti un biznesmeņa mašīnā ap pusdiviem esmu Yunchengas dienvidu bāņa uzbrauktuvē.
Līdz Pinglu traucos policista busiņā, lai drīz vien, ar acīm tveru plašās Huanhē upes ainavas.
Nokļuvis Sanmenxia veikli kāpju pazīstamajā 9 autobusā, lai nokļūtu līdz stacijai. Šeit gadījās ļoti spēcīgs moments..
Tā kā autobusam tuvojos veiklā solī un daudz nepētot uzrakstus, biju iekāpis neīstajā busā. Taču pārsteidzošākais bija, kā es par savu neprecizitāti uzzināju pateicoties, knapi runājošam, mazam ķīniešu zēnam.
Kā jau ierasts vecāki grib, lai viņu bērni saka Hallo ārzemniekam, vai dajebko angliski. Arī autobusā sastaptais tētis kūda mazo sveicināt mani.. Mazais tā paskatās, padomā un smalkā balstiņā pavaicā Ni qu na li?(Kur tu dodies?) . Es nedaudz iepauzēju, jo nekad neko vairāk par Hallo arī negaidu, taču paskaidroju ka dodos uz Luoyangu. Ar vietējo ļaužu gādību tad arī sapratu, ka esmu neīstajā autobusā. Taču šķiet ka mazais kā zinādāms, ka ne tur esmu iekāpis, uzjatāja man šo jautājumu.
Visums darbojas visneiedomajāmākajos veidos, nodomāju es, un pateicies mazajam par norādi devos uz blakus rūcošo autobusu.
Arī ar šo autobusu saistās nedaudz notikumi...
Izkāpis pieturā ironiski pasmaidīju un devos kājām līdz autobusa galapunktam, lai saņemtu tur savu maku.. :)
Nauda, kartes.. viss vietā. Nopērku saldējumu, aliņu un ar 4 autobusu dodos uz pilsētas austrumkrastu. Arī šī uzbrauktuve zināma, kā nekā, savas reizes 8 šeit jau stopēts.. Veikli esmu uz bāņa un atsākam īkšķošanu.
Nostopēta ģimene, no Taiyuanas ceļā uz Louyangu ceļot. Tad arī atlikušos 150 km veicu runājoies, šaudoties un ēdot gardumus kompānijā ar 11gadīgo dēlēnu.
Ieradies Luoyangā sazinos ar CS hostu – Čenu. Sakombinēju pāris sabiedriskos transportus un līdz ar tumsu nozīmētajā autobusa pieturā satiekamies.
Kā izrādās 18 gadīgā meiča ar netipiski labu angļu valodu pēc pāris mēnešiem dodas studēt uz ASV(Tas arī izskaidro vai apliecina labās valodas zināšanas).
Smieklīgās sarunās iepazīstos ar Čenas, dzīvoki, mammu, onkuli, brālēnu.. utt..
Esmu patīkami pārsteigts redzot trīs Gužengus, un kaligrāfijas drabus pie sienas. Kā izrādās Čena ne tikai labi runā angliski, bet arī visnotaļ profesionāli spēlē šo seno ķīniešu stīgu instrumentu un pieprot kaligrāfiju. Visvairāk mani gan iepriecināja futbola plakāti pie sienas.. uzreiz ir skaidrs, ka labs cilvēks te dzīvo :)
Mums pievienojas arī tēvs, provincē slavens arhitekts, un nu kolektīvi varam doties svētku vakariņās.
Restorānā tiek galdā klāti visi vietējie gardumi, arī alus un tostiem skanot vakariņas aizrit labumlabā gaisotnē.
Atgriežoties mājoklī nedaudz nopūlamies, lai atšifrētu Ķīnas armijas piepūšamā matrača līetošanas instrukciju. Viss kārtībā. Izritinu guļammaisu un dodos miegā.
4.04
Rīts saulains un mostos no cāļa knabināšanās gar manu spilvenu.
Čenas mājdzīvnieks ir mazs mazs gailēns, kurš mīl ēst un gulēt.. :) čiepst un skraida pa māju apkārt. Visnotaļ smieklīgi, bet ir ar ko paamzēties.
Brokastīs dodamies ar Čenu un viņas mammu, kura mājsaimniece, taču kā vēlāk izrādijās ir saistīta ar Ķīnas armiju.
Turpinājums, ceļā uz Luojangas vecpilsētu. Šo apskatīt man ieteica arī Xinjiangā mītošais Austrālis Gajs... Ir vērts, būt un redzēt. Viduslaiku filmu atgādinošie karogi, senā koka apbūve un suvenīru veikali rada tūristisku noskaņu. Kā tūrists tur iederos, fotogrāfēju, filmēju un uzdodu muļķīgus jautājumus tirgotājiem :)
Uz divpadsmitiem ģimene ierasti Svētdienai tiekas vecvecāku mājā uz pusdienām. Šoreiz arī es pievienojos un atklāju tiešām labu, ķīniski tradcionālu, kabab tipa ēdienu, kad plānā pankūkā satin, pēc izvēles visus gardumus un sukā iekšā, gluži kā jau minēto kebabu. Perfekti paēdies un iepazinis jau pavisam daudz radiniekus esmu pierasti priecīgs.
Pēcpusdienā kopā ar Čenu un māsīcu, kurai devu angļu vārdu Vicky, izplānoju doties uz Baltā zirga templi.
Šis esot vecākais templis Ķīnā, vieta, līdz kurai, pirms savas miršanas, baltais zirgs spējis atvest no Indijas budisma gudrības. Tad nu te arī zirgs apglabāts un uzcelts templis. Šis stāsts ir tikai pa ausu galam dzirdēta informācija, varbūt, ka neprecīza.. nav jau arī svarīgi, laikam.
Templis izdevies un atšķirībā no daudziem citiem līdzīgiem objektiem Ķīnā, te ir visnotaļ daudz ko redzēt. Līdzās senajam Ķiniešu budistma tipa templim, slejas jaunuzcelts Indiešu tipa budisma templis un top celts arī Siāmas budisma templis. Tā veiksmīgi vienviet var novērtēt dažādāko budisma arhitektūru, mākslu un daudzejādos dievu veidolus.
Kādā, nu katrs, mēlē uzdziedam, ir jautri, un ap 7 vakarā esam atgriezušiem mītnē.
Drīz vien saņemu ziņu no ceļojošiem Latviešiem, kas ieradušies Louyangā. Sazīmēju tikšanos un drīz vien dzirdu savu valodu, še tālajā Luoyangā. Priecīgās runās saņemu rupjmaizi ar speķi, Lieldienu olu. Pozitīvisms un smaids pilda auru. Ir pat ļoti ok.
Vakars gan pavēls, un nav daudz laika, taču stunda, ko pavadīju tuvējā kafejnīcā latviski tērzējot, izrādijās sen nepieredzēti vieda saruna. Žēl, ka laiks bija cik bija. Paspēju arī pieņemt visnotaļ svarīgu lēmumu par savu tuvējo nākoti, par to gan citreiz..
Atvados un, veiksmi novēlējis, pirms desmitiem dodos atpakaļ uz savu naktsmāju. Mītnē izlemjam rītrīt doties uz 150 km attālajām Jiguan pazemes kaļķakemens alām. Sarunājam vienu no onkuļiem kā šoferi, un rītdiena solās būt izdevusies.
Gulēt gan vel nedodos, jo Čena cienā ar majas vīnu, un iemāca Ķīnā populāro kāršu spēli Dou Di Zhu.. Es šo spēli ātri vien nodēvēju par. „The Boss”. Jautri un smieklīgi, tai pašā kompānijā, kā apmeklējām Baltā Zirga tempi, līdz pusnaktij griezām kārtis.
Vel pāris joki un miegs..
5.04
Ceļamies agri, jo 7 paredzēts izbraukt uz alām. Brauks līdzi arī mamma. Visi gan nedaudz miegaini taču sakraujam paiku un dzeramos bagažniekā, paši mašīnā un dodamies ceļā.
Mēs, jaunā paaudze, esam īpaši miegaini, tamdēļ lielākā daļa ceļa tiek nogulēts un možums rodas tik tuvojoties pašām alām.
Laika apstākļi turpina priecēt, saule sildīt un visādi citādi brīvdienas turpina izdoties.
Šāda tipa alās reiz bēnībā biju bijis Vācijā, taču neko dižu neatceros, tik vien kā faktu, tapēc ir interese šoreiz papētīt vairāk. Kazi, varbūt uzaust kāda labi aizmirsta atmiņa.
Biļetes uz alām dabūnam bez maksas, jo Čenas tēva pazīšanās.. pozitīvi.
Noklausījies ķīniešu gides ievadrunu, kopā ar visiem pārejiem apmeklētājiem pazūdam ~ 12 grādu siltajās alās. Alu kompleksa kopgarums pazemē ir 1,8 km. Taka ved augstāk, lejāk, un vēl dažādākajos virzienos. Protams daudz sanāk bildēt.. pašam, pašu, citus, alas.. patīk!
Pa brīžiem pavīd doma, paslēpties un ielīst kādā aizliegtā teritorijā, taču sev saku, ka negribu taisīt ziepes Čenai un turpinu turēties takas robežās.
Skaistumu nevar īsti izstāstīt.. krāsaino prožektoru izgaizmotās alas apbur kā pasaku zemē. Gribas apsēsties un padomāt.. Ilgi gan nevar, jo grupas galā ar bateriju nāk gide-vērotāja un biksta, lai dodos līdzi grupai.
No alas pa garo tuneli iznākot gaismā, sajūt sauli.. sajūtās labi. Iekšā bija skaisti taču dzīvot tur negribētu. Mitrs un vēss, kāds Golums tur varētu mist.
Drīz jau pusdienslaiks un šoreiz sataisījām kārtīgu, klasisku pikniku. Blakus balti ziedošajiem krūmājiem pavasara zaļajā zālē izklājām ēdienus, dzērienus. Sēdāmies nost un ieturējām saulainas pusdienas.. :)
Perfekti!. Ni ceļš mājup, kur, ja laiks atļaus iespējams ar izpletni lēksim. Jāpiebilst, ka mūsu vedējs, onkulis ir profesionāls izpletņlēcējs. Pērn ieguvis 2. vietu Ķīnas meistarsacīkstēs un šogad piedalīsies pasaules čempionātā vai kaut kur tamlīdzīgā pasākumā.
Atpakaļceļā griežam kārtis. Nu jau esmu ar nelielu piredzi un spēle padodas pavisam labi..
Pusceļā gan miega vilnis pāršālc aizmugurējo sēdekli un tādējadi pusi ceļa noguļam.
Luoyanga sagaida bez saules un ir jau visnotaļ vēls, tamdēļ atceļam izpletņlēkšanu un izštukojam papētīt veikalus, lai vakarā dotos uz pilsētā notiekošo, ikgadējo, alus festivālu.
Iepērku supersmuku koškreklu, somu kamerai u.c. sīkumus. Mītnē pāraunu jaunu kārtu un dodamies svinēt..
Kā uzzinu, festivāla laikā pilsētā vairākās vietās ir atvērti alus dārzi. Vienā no tiem mums rezervēts galdiņš. Mūs ierodoties sagaida jau 3litrīgā alus krūka.. Būs jautri!
No gardumiem nobaudu mazos skorpionus, vel šo to tikpat kraukšķīgu.., friškas, cepta vista.. vis kā pienākas..
Vēlvakaram tuvojoties paliekam tik jaunieši, plus vel piebiedrojas Izpletņlēcējs ar sievu un pāris draugiem. Spēlējam spēles, dzeram alu, dziedam.. Perfekti.. un galvenais, ar mēru. :)
Ķīnā ir pavisam normāli ka, piemēram, 12 gadīgs puika kopā ar vecākiem dzer alu šādā pasākumā un ir manāmi iereibis.. nekādus ierobežojumus nemana, taču viss ir meirīgi, nav arī nekādu konfliktu.. draudzīga atmosfēra.
Mājās esam pirms pusnakts.. daudz nedomājot ejam gulēt.. Rīt jābrauc atpakaļ uz Jishanu mācīt.. ehh
6.04
Šorīt paguļu nedaudz ilgāk, un mostos īsi pirms 10tiem. Pamalkoju ūdeni un pēc dušas esmu žirgts un spirgts. Nedaudz žēl Vikijas, kura jau pusastoņos, pavisam negribīgi, tomēr devās uz skolu. Čenai visnotaļ manāma fūga..
Ieturam brokastis un plānoju atpakaļceļu.. Laiks turās jauks un izlemju stopēt. Šodien vēl jāpagūst Yunchengā nofotogrāfēties vīzas atjaunināšanai.
Sazvanu Džekiju skolā un atceļu šodienas stundas.. galīgi negribas mācīt šovakar. Perfektas brīvdienas pavadītas, nu jau ar labi jaukām paziņām.. Sarunājam obligāti vēl satikties. Ir doma uz dzimšansdienu iegriezties Luoyangā, izlekt ar izpletni.. redzēs..
Ar namatēva darbinieku gādību tieku nogādāts bāņa uzbrauktuvē. Atvados un dodos ceļā uz Yunchengu. Vēl nesācis stopēt redzu autobuss.. Luoyang – Yuncheng... uztveru to kā zīmi.. raušos iekšā un nododos Čenas dāvinātās grāmatas (Gulivers) lašīšanai.
Yunchengā nofotogrāfējos vīzai, ieturos ar nevisai gardu picu ātrās apkalpošanas restorānā un turpinājumā ierasti veiksmīgi aizstopēju līdz mītnei Jishanā..
Vakars, miers, nogurums, un miegs..
Nākamnedēļ došos vēl reizi uz Huashan..
Turās!
Bildes.. www.picasaweb.google.com/braaleens
www.braaleens.blogspot.com
