Azilal, Cascades d Ouzoud VIII

  • 4 min lasīšanai
  • 283 foto
Iepriekšējais apraksts: http://www.draugiem.lv/travel/travel.php?tid=7951

Marakešā mēs jau bijām otro reizi, bet atkal nekas nepatika, jo sanāca tā, ka turpat Grand Taxi pieturā ķeram nākamo taksi uz Azilal un neko tādu īpašu nesaskatām. Autobusi joprojām nekursē un Marakeša joprojām nerullē ;-). Jau taksometru pieturā iepazīstamies ar kārtējo pļāpīgo marokāni, kurš izrādās bija gids lielām tūrisma grupām. Viņš mācēja arābu, franču, spāņu, angļu un berberu valodu. Tādejādi mums komunikācija gāja tīri labi. Daudz ko jaunu uzzinājām. Izrādās viņš bija pabijis Francijā Alpu kalnos un paslēpojis. Dikti lielījās ar svaigām bildēm fotoaparātā. Mēs sakām, ka viņš tak pats dzīvo pie sniegotiem kalniem un tā, bet Francijas Alpi viņam liekoties foršāki. Mēs tikai beigās uzzinājām no viena cita pļāpīga marokāņa kalnos, ka uz Eiropu nemaz nav tik viegli tikt, tādēļ nezinājām pajautāt par to kā viņam tas izdevās un nespējām novērtēt to viņa "sasniegumu" - paceļot pa Franciju. Domājām, ka ar EasyJet var taču jebkurš aizlidot pa lētu naudu uz brīvdienām pa Franciju paceļot. Bet viss nav tik vienkārši. Eiropieši var uz Maroku tā vienkārši braukt, bet marokāņiem ir stingri noteikumi, jo savādāk puse marokāņu jau būtu Eiropā un atpakaļ nedomātu atgriezties. Izrādās, lai izbrauktu no valsts, ir jāsamaksā valsts bankā 50.000 dirhamus (5.000 EUR). Tā ir liela nauda arī Eiropietim ja kas. Ja marokānis neatgriežas, tad viņš to naudu nesaņem atpakaļ, bet ja atgriežas, tad nauda tiek atdota atpakaļ. Domāju, ka arī Latvijā vajadzēja tādu nodokli/sistēmu ieviest un tad tik daudz darbaspēka neizceļotu. Tas ir ļoti slikti Latvijas ekonomikai, kad izceļo tieši jaunieši. Viņi ir ieguvuši bezmaksas izglītību un visu pārējo, bet kad nauda ir jāsāk atpelnīt atpakaļ, tad viņi aizbrauc citur strādāt. Tādēļ arī ASV ekonomika tā plaukst un zeļ – tieši uz imigrantu rēķina. Ja nemaldos, tad katru gadu viņi piešķir 20.000 cilvēkiem pilsonības un atļauju ieceļot. Arī Īrijas ekonomika plaukst un zeļ pateicoties ieceļojošam darbaspēkam. Pēc tam, kad viņi vairs nevarēs pastrādāt, tad atgriezīsies Latvijā un dzīvos uz vietējo kakla, lai atkal maksājam viņiem pensiju. Ai labi, aizfilozofējos par ekonomiku ;-).

Tātad pa ceļam uz Azilal priecājamies par kalnotajiem ceļiem, sniegotām Atlasa kalnu virsotnēm un pakājē ziedošiem magoņu laukiem (kurus atkal neizdevās nofotografēt). Azilal ir tāda neliela pilsētiņa, es pat teiktu miestiņš, kur nav īpaši ko darīt un skatīties. Toties tā ir lieliska vieta transporta savienojumam uz Cascades d'Ouzoud un Fēsu/Meknes. Mūsu mērķis bija apmeklēt skaistāko ūdenskritumu Marokā - Cascades d'Ouzoud. Ja to būsiet redzējuši, tad pārējos skatīties nebūs vērts. Paņēmām kārtējo lēto viesnīcu, kas izskatījās vairāk pēc padomju laiku kopmītnēm ar dzelzs gultām, tomēr bija dikti laba gulēšana. Izmetām līkumu pa pilsētu un paņēmām kārtējās garšīgās aknu maizītes pie vietējiem. Pavārs mums prasīja vai no tā katla mums arī likt klāt, bet tā kā redzējām, ka vietējam no tā katla kaut ko nogrieza un ielika, tad piekrītoši pamājām ar galvu. Viņš gan paņēma tikai buljoniņu no tā katla, bet mums radās ziņkāre – kas tas tāds bija. Tad kaut kā beigās sapratām, ka tās esot aitas iekšas – bet neko tā garšīgi ;-). Maizes ceptuvē nopirkām svaigi ceptu baltmaizi (viņiem ir tāda kā karašiņa apaļa), kas vēl bija silta un ļoti ātri apēdās. Latvijā praktiski siltu maizi vairs nenopirksi.

Nākošā rītā (svētdienā) no Grand Taxi pieturas elementāri dabūjām kolektīvo taksi uz Ouzoud , kur mūs interesēja Cascades d'Ouzoud. Pa ceļam piestājām kaut kādā tirgus laukumā. Tur bija tūkstošiem ēzeļu un es tā arī nesapratu ko viņi tur pirka un pārdeva. Bet izskatījās kā vecos laikos un dikti iespaidīgi. Pēc kāda 20km brauciena bijām uz vietas. Beigās gan secinājām, ka varēja dabūt teorētiski arī transportu pa tiešo no Marakešas uz Cascades d'Ouzoud, bet tas mūs īpaši neinteresēja, jo visu laiku mēģinājām kaut kur tērēt laiku un neatstāt nedēļu Marakešai. Kaut kā dikti ātri un bez aizķeršanās sanāca izbraukt visus tos punktus, ko bijām ieplānojuši, bet Marakešā palikt negribējās, jo tā nav tā pilsēta, kur būtu interesanti uzturēties. Tur pat viesnīcas bija dārgākas kā citur, tādēļ ceļojām pa tuvāko apkārtni un vairāk iepazinām kultūru un vietējos sirsnīgos cilvēkus.

Cascades d'Ouzoud ir skaistākais, ko Marokā redzēju. Principā vēl var domāt un salīdzināt to ar iespaidīgajām Sahāras sarkanajām kāpām uz zilo debess fona, bet laikam tas ūdenskritums tomēr ir iespaidīgāks – vismaz skatoties fotogrāfijas ;-). Arī šeit mēs neredzējām tūristus un tāpat kā Todra Gorge, šeit bija vairāk vietējo – pat pārāk daudz. Bija savesti skolēni ar autobusiem, jo laikam svētdiena un līdz ar to brīvdienas. No sākuma mēs nesapratām kur jāmeklē tas ūdenskritums, jo ceļvedī bija rakstīts, ka pa ceļu uz leju vai kaut kā tā. Skatījāmies, ka ceļš izmet līkumu un varēja nogriezt pa taisno, kur cauri olīvdārzam vijās taciņas. Izdomāju, ka ceļam ir jāšķērso tā upe un tādēļ noteikti pa upi uz leju ejot, mēs atradīsim ūdenskritumu. Tā arī bija un mums atkal paveicās (kā jau visā ceļojuma laikā), jo piegājām no "netūristu" puses tam ūdenskritumam. Sanāca, ka bijām pašā augšā pie ūdenskrituma un uz leju skatoties pavērās fantastisks skats. It kā ūdenskrituma augstums ir 100m, bet tur tālāk vēl ir mazie ūdenskritumi, tā ka tur var staigāt un priecāties par visu to kādu pusi dienas noteikti. Vismaz man sanāca vairāk, jo gaidīju piemērotu saulīti, lai var nofotografēt visu tā kā gribās. Pa labo malu nokāpām caur olīvdārziem lejā un arī no lejas tas viss izskatījās ļoti iespaidīgi. Tā, kā man nebija piemērots apgaismojums (saules leņķis), tad paņēmām saldo tēju kādā no vietējām kafejnīcām un priecājāmies par skaisto skatu. Starp citu, tur kafejnīcā ir ļoti sakarīgas cenas, kas nebūtu tipiski līdzīgiem tūrisma objektiem citur Eiropā. Tā mēs tur pavadījām gandrīz visu dienu (līdz kādiem 16:00, jo vēlāk esot grūti noķert taksometru atpakaļ, kas izrādījās nav taisnība). Cascades d'Ouzoud ir Marokas "must see" no dabas objektiem. Par to ceļvežos nekur īpaši neraksta un tūrisma grupām nepiedāvā, jo tur ir grūti nokļūt un viesnīcas apkārtnē arī īsti nav augstā līmenī. Es biju redzējis dažas amatierfotogrāfijas, piemēram, šī: http://lexicorient.com/morocco/cascades_ouzoud.htm un sapratu, ka man tas ir jāredz. Intuīcija kārtējo reizi nepievīla ;-).


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais