Azilal, Cascades d Ouzoud VIII
Iepriekšējais apraksts:
http://www.draugiem.lv/travel/travel.php?tid=7951
Marakešā mēs jau bijām otro reizi, bet atkal nekas nepatika, jo sanāca tā, ka turpat Grand Taxi pieturā ķeram nākamo taksi uz Azilal un neko tādu īpašu nesaskatām. Autobusi joprojām nekursē un Marakeša joprojām nerullē ;-). Jau taksometru pieturā iepazīstamies ar kārtējo pļāpīgo marokāni, kurš izrādās bija gids lielām tūrisma grupām. Viņš mācēja arābu, franču, spāņu, angļu un berberu valodu. Tādejādi mums komunikācija gāja tīri labi. Daudz ko jaunu uzzinājām. Izrādās viņš bija pabijis Francijā Alpu kalnos un paslēpojis. Dikti lielījās ar svaigām bildēm fotoaparātā. Mēs sakām, ka viņš tak pats dzīvo pie sniegotiem kalniem un tā, bet Francijas Alpi viņam liekoties foršāki. Mēs tikai beigās uzzinājām no viena cita pļāpīga marokāņa kalnos, ka uz Eiropu nemaz nav tik viegli tikt, tādēļ nezinājām pajautāt par to kā viņam tas izdevās un nespējām novērtēt to viņa "sasniegumu" - paceļot pa Franciju. Domājām, ka ar EasyJet var taču jebkurš aizlidot pa lētu naudu uz brīvdienām pa Franciju paceļot. Bet viss nav tik vienkārši. Eiropieši var uz Maroku tā vienkārši braukt, bet marokāņiem ir stingri noteikumi, jo savādāk puse marokāņu jau būtu Eiropā un atpakaļ nedomātu atgriezties. Izrādās, lai izbrauktu no valsts, ir jāsamaksā valsts bankā 50.000 dirhamus (5.000 EUR). Tā ir liela nauda arī Eiropietim ja kas. Ja marokānis neatgriežas, tad viņš to naudu nesaņem atpakaļ, bet ja atgriežas, tad nauda tiek atdota atpakaļ. Domāju, ka arī Latvijā vajadzēja tādu nodokli/sistēmu ieviest un tad tik daudz darbaspēka neizceļotu. Tas ir ļoti slikti Latvijas ekonomikai, kad izceļo tieši jaunieši. Viņi ir ieguvuši bezmaksas izglītību un visu pārējo, bet kad nauda ir jāsāk atpelnīt atpakaļ, tad viņi aizbrauc citur strādāt. Tādēļ arī ASV ekonomika tā plaukst un zeļ – tieši uz imigrantu rēķina. Ja nemaldos, tad katru gadu viņi piešķir 20.000 cilvēkiem pilsonības un atļauju ieceļot. Arī Īrijas ekonomika plaukst un zeļ pateicoties ieceļojošam darbaspēkam. Pēc tam, kad viņi vairs nevarēs pastrādāt, tad atgriezīsies Latvijā un dzīvos uz vietējo kakla, lai atkal maksājam viņiem pensiju. Ai labi, aizfilozofējos par ekonomiku ;-).
Tātad pa ceļam uz Azilal priecājamies par kalnotajiem ceļiem, sniegotām Atlasa kalnu virsotnēm un pakājē ziedošiem magoņu laukiem (kurus atkal neizdevās nofotografēt). Azilal ir tāda neliela pilsētiņa, es pat teiktu miestiņš, kur nav īpaši ko darīt un skatīties. Toties tā ir lieliska vieta transporta savienojumam uz Cascades d'Ouzoud un Fēsu/Meknes. Mūsu mērķis bija apmeklēt skaistāko ūdenskritumu Marokā - Cascades d'Ouzoud . Ja to būsiet redzējuši, tad pārējos skatīties nebūs vērts. Paņēmām kārtējo lēto viesnīcu, kas izskatījās vairāk pēc padomju laiku kopmītnēm ar dzelzs gultām, tomēr bija dikti laba gulēšana. Izmetām līkumu pa pilsētu un paņēmām kārtējās garšīgās aknu maizītes pie vietējiem. Pavārs mums prasīja vai no tā katla mums arī likt klāt, bet tā kā redzējām, ka vietējam no tā katla kaut ko nogrieza un ielika, tad piekrītoši pamājām ar galvu. Viņš gan paņēma tikai buljoniņu no tā katla, bet mums radās ziņkāre – kas tas tāds bija. Tad kaut kā beigās sapratām, ka tās esot aitas iekšas – bet neko tā garšīgi ;-). Maizes ceptuvē nopirkām svaigi ceptu baltmaizi (viņiem ir tāda kā karašiņa apaļa), kas vēl bija silta un ļoti ātri apēdās. Latvijā praktiski siltu maizi vairs nenopirksi.
Nākošā rītā (svētdienā) no Grand Taxi pieturas elementāri dabūjām kolektīvo taksi uz Ouzoud , kur mūs interesēja Cascades d'Ouzoud. Pa ceļam piestājām kaut kādā tirgus laukumā. Tur bija tūkstošiem ēzeļu un es tā arī nesapratu ko viņi tur pirka un pārdeva. Bet izskatījās kā vecos laikos un dikti iespaidīgi. Pēc kāda 20km brauciena bijām uz vietas. Beigās gan secinājām, ka varēja dabūt teorētiski arī transportu pa tiešo no Marakešas uz Cascades d'Ouzoud, bet tas mūs īpaši neinteresēja, jo visu laiku mēģinājām kaut kur tērēt laiku un neatstāt nedēļu Marakešai. Kaut kā dikti ātri un bez aizķeršanās sanāca izbraukt visus tos punktus, ko bijām ieplānojuši, bet Marakešā palikt negribējās, jo tā nav tā pilsēta, kur būtu interesanti uzturēties. Tur pat viesnīcas bija dārgākas kā citur, tādēļ ceļojām pa tuvāko apkārtni un vairāk iepazinām kultūru un vietējos sirsnīgos cilvēkus.
Cascades d'Ouzoud ir skaistākais, ko Marokā redzēju. Principā vēl var domāt un salīdzināt to ar iespaidīgajām Sahāras sarkanajām kāpām uz zilo debess fona, bet laikam tas ūdenskritums tomēr ir iespaidīgāks – vismaz skatoties fotogrāfijas ;-). Arī šeit mēs neredzējām tūristus un tāpat kā Todra Gorge, šeit bija vairāk vietējo – pat pārāk daudz. Bija savesti skolēni ar autobusiem, jo laikam svētdiena un līdz ar to brīvdienas. No sākuma mēs nesapratām kur jāmeklē tas ūdenskritums, jo ceļvedī bija rakstīts, ka pa ceļu uz leju vai kaut kā tā. Skatījāmies, ka ceļš izmet līkumu un varēja nogriezt pa taisno, kur cauri olīvdārzam vijās taciņas. Izdomāju, ka ceļam ir jāšķērso tā upe un tādēļ noteikti pa upi uz leju ejot, mēs atradīsim ūdenskritumu. Tā arī bija un mums atkal paveicās (kā jau visā ceļojuma laikā), jo piegājām no "netūristu" puses tam ūdenskritumam. Sanāca, ka bijām pašā augšā pie ūdenskrituma un uz leju skatoties pavērās fantastisks skats. It kā ūdenskrituma augstums ir 100m, bet tur tālāk vēl ir mazie ūdenskritumi, tā ka tur var staigāt un priecāties par visu to kādu pusi dienas noteikti. Vismaz man sanāca vairāk, jo gaidīju piemērotu saulīti, lai var nofotografēt visu tā kā gribās. Pa labo malu nokāpām caur olīvdārziem lejā un arī no lejas tas viss izskatījās ļoti iespaidīgi. Tā, kā man nebija piemērots apgaismojums (saules leņķis), tad paņēmām saldo tēju kādā no vietējām kafejnīcām un priecājāmies par skaisto skatu. Starp citu, tur kafejnīcā ir ļoti sakarīgas cenas, kas nebūtu tipiski līdzīgiem tūrisma objektiem citur Eiropā. Tā mēs tur pavadījām gandrīz visu dienu (līdz kādiem 16:00, jo vēlāk esot grūti noķert taksometru atpakaļ, kas izrādījās nav taisnība). Cascades d'Ouzoud ir Marokas "must see" no dabas objektiem. Par to ceļvežos nekur īpaši neraksta un tūrisma grupām nepiedāvā, jo tur ir grūti nokļūt un viesnīcas apkārtnē arī īsti nav augstā līmenī. Es biju redzējis dažas amatierfotogrāfijas, piemēram, šī: http://lexicorient.com/morocco/cascades_ouzoud.htm un sapratu, ka man tas ir jāredz. Intuīcija kārtējo reizi nepievīla ;-).
Kasablanka, karaļa Hasana II mošeja. Principā no arhitektūras Marokā daudz nekā nav (ko cēluši vietējie), tad šī ir viena no jaunākajām būvēm ar ko karalis gribēja palikt vēsturē. Tā ir otrā augstākā pasaulē. Pārējo atradīsiet te:
http://en.wikipedia.org/wiki/Hassan_II_Mosque
Kasablanka, karaļa Hasana II mošeja. Principā no arhitektūras Marokā daudz nekā nav (ko cēluši vietējie), tad šī ir viena no jaunākajām būvēm ar ko karalis gribēja palikt vēsturē. Tā ir otrā augstākā pasaulē. Pārējo atradīsiet te:
http://en.wikipedia.org/wiki/Hassan_II_Mosque
UNESCO mantojumā iekļautais ūdenstornis: http://whc.unesco.org/en/list/1058
Pirmais saullēkts Marokā.
El Jadida cietoksnis
http://en.wikipedia.org/wiki/El_Jadida
UNESCO mantojumā iekļautais ūdenstornis: http://whc.unesco.org/en/list/1058
UNESCO mantojumā iekļautais ūdenstornis: http://whc.unesco.org/en/list/1058
UNESCO mantojumā iekļautais ūdenstornis: http://whc.unesco.org/en/list/1058
UNESCO mantojumā iekļautais ūdenstornis: http://whc.unesco.org/en/list/1058
Rabata. Ja nemaldos, tad Muhameda 6. rezidence ;-). Viņiem visi prezidenti bijuši Hasani vai Muhamedi, tā ka viegli atcerēties - jāliek beigās tikai attiecīgais cipars.
Cellah senās Romiešu pilsētas drupas Rabatā. Mūsu stārķi šo vietu izvēlējušies par savu mājvietu.
Cellah senās Romiešu pilsētas drupas Rabatā. Mūsu stārķi šo vietu izvēlējušies par savu mājvietu. Tas mazais nav stārķis, bet gārnītis ;-).
Cellah senās Romiešu pilsētas drupas Rabatā. Mūsu stārķi šo vietu izvēlējušies par savu mājvietu.
Cellah senās Romiešu pilsētas drupas Rabatā. Mūsu stārķi šo vietu izvēlējušies par savu mājvietu. Izskatās gandrīs kā komunalkā ;-).
Koks cauri mūrim
Stārķi parastie arī Marokā ir stārķi parastie, tikai bieži viņus neredz.
Cellah senās Romiešu pilsētas drupas Rabatā. Mūsu stārķi šo vietu izvēlējušies par savu mājvietu. Izskatās gandrīz kā komunalkā ;-).
Cellah senās Romiešu pilsētas drupas Rabatā.
Cellah senās Romiešu pilsētas drupas Rabatā.
Rabatas medīnas vakara šaurās ielas. Baidīties no melnajiem nav nepieciešams - visur ir samērā droši - pat drošāk nekā Rīgā (vismaz man tā likās).
Sale, kas ir maza pilsētiņa netālu no Rabatas. Uz ielas no rīta žāvējas aitas vilna.
Salē kapsēta. Viņi jūras krastu neizmanto kā pludmali.
Volubilis. Atkal senās Romiešu pilsdrupas ;-). Ja nemaldos, tad no Marka Aurēlija laikiem, jo vismaz vienā vietā viņš tika pieminēts (franciski gan daudz neko nesapratu ;-)). Iekļauts UNESCO mantojumā:
http://en.wikipedia.org/wiki/Volubilis
Atkal stārķīši un atkal uz senajām Romiešu pilsdrupām ;-).
Tie paši stārķīši, bet no cita skatu punkta ;-).
Volubilis. Atkal senās Romiešu pilsdrupas ;-). Iekļauts UNESCO mantojumā:
http://en.wikipedia.org/wiki/Volubilis
Volubilis. Atkal senās Romiešu pilsdrupas ;-). Iekļauts UNESCO mantojumā:
http://en.wikipedia.org/wiki/Volubilis
Nedaudz gribējās mākslu pabīdīt ;-).
Volubilis. Atkal senās Romiešu pilsdrupas ;-). Iekļauts UNESCO mantojumā:
http://en.wikipedia.org/wiki/Volubilis
Volubilis - senās Romiešu pilsdrupas. Iekļauts UNESCO mantojumā:
http://en.wikipedia.org/wiki/Volubilis
Volubilis - senās Romiešu pilsdrupas. Iekļauts UNESCO mantojumā:
http://en.wikipedia.org/wiki/Volubilis
Volubilis - senās Romiešu pilsdrupas. Iekļauts UNESCO mantojumā:
http://en.wikipedia.org/wiki/Volubilis
Volubilis - senās Romiešu pilsdrupas. Iekļauts UNESCO mantojumā:
http://en.wikipedia.org/wiki/Volubilis
Patīk man tos kukainīšus un ziediņus reizēm pafotografēt kaut gan citiem var likties banāli.
Volubilis - senās Romiešu pilsdrupas. Iekļauts UNESCO mantojumā:
http://en.wikipedia.org/wiki/Volubilis
Aitas arī ganās un ēd tās kliņģerītes.
Nopozēja ar bēā.
Meknes un zirga pajūgs.
Atkal tas karaļa mauzolejs tikai krāsains. Ja pameklēšu, tad atradīšu nosaukumu. Meknes.
Tāds izskatās Meknes galvenais laukums, bet īsti nezinu kam viņiem to laukumu tik lielu, jo pasākumus tur nemanīju.
Ceļvedī skatījos, ka jābūt kādam ievērības cienīgam objektam un biju pa 100% pārliecināts, ka stāvu īstajā vietā, bet neko neredzu. Tad nolēmu izlasīt, kas tas par objektu. Izrādījās nuts, species utt. Kā man smiekli sanāca, jo to var dabūt katrā Marokas vecpilsētā un nav speciāli jābrauc uz Meknes un jāmeklē kāda konkrēta vieta. Tad nu šo vietu nolēmu nofotografēt, ja viņa tik ievērības cienīga ;-).
Kāda Meknes mošeja no iekšpuses. Varbūt arī vēlāk nosaukumu atradīšu, jo man karte stāv galvā nofotografēta ;-).
Tā aptuveni izskatās vecpilsētā uz ielas - visapkārt it kā bardaks, bet tai pašā laikā ļoti cilvēcīgi un neviens virsū nebāžas kā tas ir Ēģiptē vai citās tūristu pārbāztās vietās.
Tipisks medinas skats - fonā mošeja, kas ir ik pēc 300m, šaura ieliņa, kur labā malā var redzēt kā tiek tirgotas olas, tad pa šo ielu traucās mopēdi, ēzeļi, tālumā redzams sīkais ar divriteni un pa vidu gājēji.
Galvenā ieeja Fesā.
Kaut kādas mošejas ieeja Fesā.
Īsti nezinu kas tas ir, jo neko nenopirku, bet liekas kaut kādi vietējie ievārījumi - tipa marinētas olīves utt.
Fesas medinā ar mašīnām neizbrauksi, tādēļ vissa transportēšana notiek ar ēzelīšiem. Te, piemēram, redzam kārtējo Coca-cola pievedumu.
Slavenās Fesas ādas krāsotavas.
Slavenās Fesas ādas krāsotavas.
Slavenās Fesas ādas krāsotavas.
Slavenās Fesas ādas krāsotavas.
Fesa. Interesanti ko viņi ar tiem satelītiem medī, jo tie bija pat vairāki uz katras mājas. Vislabāko kadru es nevarēju ar šo sižetu uztaisīt, bet ja atgriezīšos Marokā, tad noteikti izīrēšu mašīnu un aizbraukšu uz to vietu, kur tādas kartona būdiņas ar satelītšķīvjiem uz jumta. Tādu skatu ir jāredz, bet tā kā to redzēju pa vilciena logu, tad fotografēt neizdevās.
Kaut ko skaistu Fesā ieraudzīju.
Iepirkšanās process.
Fesā pie ādas krāsotavām jautāju kur viņi žāvē krāsainās ādas, jo tur bija tikai dzeltenās. Gids tā īsti nemācēja pateikt vai arī negribēja. Tad nu tika atklāts krāsaino ādu žāvēšanas noslēpums ;-).
Fesā pie ādas krāsotavām jautāju kur viņi žāvē krāsainās ādas, jo tur bija tikai dzeltenās. Gids tā īsti nemācēja pateikt vai arī negribēja. Tad nu tika atklāts krāsaino ādu žāvēšanas noslēpums ;-).
Kaut kādas alas Fesā. Nav domātas tūristiem, bet nu interesanti kaut kā likās.
Pavasaris Marokā.
Trīs brāļi vai 3 gidi uz pilsētas apmales.
Aptuveni tā izskatās gids Marokānis. Mēs parasti kontaktējāmies ar neizskatīgākiem, jo ar tiem labāk visu ko var sarunāt ;-).
Kāds bariņš musulmaņu Erfudā atraduši ielas malā ēnu.
Aptuveni 30 tautieši ar kādu 15 vietīgu busiņu devās tuksnesī. Var redzēt, ka pat šofera vietā sēž divi braucēji un tas kurš turās pie grieztiem nestūrē ;-). Mums vēl paveicās, jo ar mums kopā nebrauca dzīvnieki - tikai mēbeles bija sastumtas uz jumta.
Esmu tas garākais džigits ;-).
Šo kadru iegaumējiet. Tā izskatās smilšu vētrā. Pēc tam varēs redzēt kā izskatās saulainā laikā.
Pirmo reizi redzēju balto tuksneša sauli. Tā izrādās ir smilšu vētrās, kad saule riet.
Vēl kāds skats no baltās tuksneša saules Sahāras tuksnesī.
Kad saule norietēja.
Mūsu kamielīši aiziet tu tū ;-).
Ibrahims ir Berbers un spēlēja mums Berberu mūziku vai vismaz provizēja ;-).
Saullēkts Sahāras tuksnesī. Šobrīd esmu uzrāpies kādas 200m kāpas virsotnē. Tās izrādās ir augstākās dabīgās smilšu kāpas pasaulē. Turpat tālāk es uzrāpos kaut kur 300 m un tā arī likās bija visaugstākā virsotne. Lejā var redzēt mazu palmiņu un teltis kurās gulējām.
Tur tālumā var redzēt otru augstāko kāpu, bet kadram pa vidu ir tādi melni punktiņi ielejā - tās ir teltis un palmas ;-).
Sarkanās smiltis saullēktā izskatās vēl sarkanākas vai arī visdabīgākā krāsa.
Tur priekšā izskatās, ka ir ļoti zems, bet tā arī ir augstākā dabīgā kāpa pasaulē ;-)
Te arī var redzēt grūto ceļu kāpā. Esmu ļoti labi fiziski rūdīts un parastā Gaiziņā varu 10 reizes augšā un lejā noskriet bez apstāšanās, bet kāpjot kāpā nācās gan kādas 10 reizes apstāties un atpūsties ;-). Laikam vecums vai arī tas nemaz nav tik viegli.
Tās ir manas pēdiņas pēc kāpiena. Izskatās zemu un viegli uzkāpt, bet ticiet man, tas ir tikai maldīgs priekšstats ;-). Kad sāku kāpt, tad padoties negribēju un izstaigāju visu kāpu. Kā varat manīt, tad šādā tūrisma objektā esmu uzkāpis kā vienīgais - pēdu vairāk nav, kaut gan lejā tās bija kā mudž ;-).
Arī skats uz augstāko virsotni kur man vēl bija jākāpj ;-).
Nu jau skats no virsotnes lejā uz otru virsotni un pie horizonta varam redzēt jau Alžīriju ;-).
Smilšu vētra bija vēl nedaudz no rīta un patikās kā tās smiltiņas lido ;-).
Arī skats no virsotnes lejā uz otru virsotni un pie horizonta varam redzēt jau Alžīriju kā arī balto sauli, ka jau ir uzlēkusi ;-).
Taliban kaujinieki uzbrūk mierīgiem tūristiem ;-).
Tas kas paliek tuksnesī pāri pēc Taliban kaujiniekiem ;-).
Taliban kaujinieks Nr1
Taliban kaujinieks Nr2
Gribēju nofotografēt dabīgās krāsās tuksnesi un to ir nereāli izdarīt ar digitālo fotoaparātu, jo nav tik plaša krāsu gamma. Tādēļ īstās krāsas var redzēt tuksnesī un tās ir 2 reizes spilgtākas un krāsainākas. Es domāju, ka nofotografēšu un neviens neticēs, bet izrādās, ka to nevar nofotografēt. Tās oranžās smiltis pret zilajām debesīm vienkārši uz vietas dod vizuālo apmānu acīm un fotoaparātu nevar tik vienkārši apmānīt. Tādēļ dažās vietās man kaut cik izdevās tuvināties īstajām krāsām, bet nevienā bildē nebūs īstās krāsas.
Panēsājos pa tuksnesi un noķēru pāris putniņus.
Vēl viens noķertais putniņš Sahāras tuksnesī
Tā mēs vieglā solī devāmies pāri tuksnesim un kā pa brīnumu nepagāja ne diena, ka bijām pāri ;-)
Tā izskatās Nomadu māja no iekšpuses, kurai nav logu un īsti durvju arī nav, bet celta no māliem un salmiem.
Mani pasauca, lai paskatos ko viņš tur dara. Aizgāju un skatos, ka šis mums vakariņām maizīti svilina krāsnī. Tas viss tiek sagatavots ļoti sterili ar tām pašām rokām uz tām pašām smiltīm, kur mēs staigājām ;-). Skursteņa tai krāsniņai nebija, tādēļ abi asarām acīm tupējām un priecājāmies kā cepjas maizīte.
Nomadu māja, tuksnesis un tālumā viena no augstākajām kāpām. Skaisti dzīvo, ne ;-)?
Vienīgā ūdens ieguves vieta. Neticu, ka tur vasarā tajos 1,5 m būs ūdens. Viss ūdens katru dienu tiek stiepts līdz tai mājiņai tālumā ar rokām šādās burkās.
Ibrahims ar kaziņu, kuru iesaucām par "duriks" ;-). Man visu laiku tomēr šķiet, ka viņi labāk dzīvo nekā mēs, jo Latvijā tik dabīgi smaidīgas sejas es neredzu kā Marokā ;-).
Duriks dodas kaut ko pastrādāt.
Es arī durikam vienu buču iedevu ;-).
Kūts ar kaziņām.
Atkal kaziņas un kūts.
Duriks bija mans labākais fotomodelis ;-).
Šīs krāsas liekas ir ļoti tuvu tuksenša krāsai, bet nav tomēr īstās ;-). Pa labi no tā kalna var redzēt lejā teltis un daudz palmas ;-).
Kaut kādi tuksneša ziedi.
Tas lai redzētu cilvēku proporcijas pret tām gigantiskajām smilšu kāpām. Neko tādu dzīvē nebiju redzējis un ja esat Marokā, tad tas noteikti ir jāredz, jo nekur citur pasaulē kaut ko tādu neredzēsiet. Sākumā domāju, ka parastas kāpas un pat negribēju īsti to Sahāras tuksnesi, jo bija jau daudzi citi tuksneši redzēti un nekā interesanta, bet šis tiešām bija iespaidīgs.
Vēl kāds skats no tuksneša
Oāzē bija tikai viena palma ;-).
Pa labi lejā var redzēt to oāzi ar vienu palmu un pāris teltīm. Tā kāpa pa kreisi ir kādus 200 m augsta ;-).
Ja ieskatās, tad kadram pa vidu var redzēt vienu ar kamieli ;-).
Sastaptie ceļinieki Sahāras tuksnesī.
Vēl Sahāras ceļinieki. Es tikai īsti nesapratu uz kurieni viņi pārvietojās, jo tur tālāk nav apdzīvoto vietu - tikai Nomadi.
Lūk tas ir tas skats par ko iepriekš minēju, ka jāatceras. Tagad ir skaidra diena un redzama gan oāze, gan kāpas ;-).
Ar šiem snovbordiem un slēpēm viņi slēpo viscaur gadu ;-).
Rissani. Pirmā lielākā pilsēta izbraucot no tuksneša.
Aitas viņi audzē visur, bet te var redzēt ka tās ir arī mājas auģšstāvā ;-). Pašā apakšā ir restorāns, kur mēs ēdām garšīgas vakariņas un cerams mums nepagatavoja šo jauko aitiņu ;-).
Todra Gorge. Klintīm cauri izgrauzusies upīte, kas tagad ir izveidots kā dabas parks un vietējiem iedzīvotājiem ļoti patīk tur. Tādēļ tūristi un vietējie iedzīvotāji te bija puse uz pusi.
Todra Gorge ar mazu oāzīti un pāris baltiem mākonīšiem ;-).
Todra Gorge.
Todra Gorge.
Todra Gorge.
Todra Gorge saullēktā. Tādēļ tā gaisma tāda.
Todra Gorge saullēktā (ap 5 vai 6 rītā ;-)).
Essaouira galvenā iela ļoti agri no rīta
Tinerira
Tinerira
Aït Ben Haddou
Aït Ben Haddou
Aït Ben Haddou notiek regulāra filmēšana. Arī tagad var redzēt kino mašīnu un daļa bija slēgta filmēšanai.
Aït Ben Haddou
Aït Ben Haddou. Arī iekļauts UNSECO mantojumā http://en.wikipedia.org/wiki/A%C3%AFt_Benhaddou
Aït Ben Haddou. Arī iekļauts UNSECO mantojumā http://en.wikipedia.org/wiki/A%C3%AFt_Benhaddou
Aït Ben Haddou. Arī iekļauts UNSECO mantojumā http://en.wikipedia.org/wiki/A%C3%AFt_Benhaddou
Aït Ben Haddou. Arī iekļauts UNSECO mantojumā http://en.wikipedia.org/wiki/A%C3%AFt_Benhaddou
Skats uz Marokas plašumiem
Aït Ben Haddou pašā agušā. Arī iekļauts UNSECO mantojumā http://en.wikipedia.org/wiki/A%C3%AFt_Benhaddou
Aït Ben Haddou skats no augšas. Arī iekļauts UNSECO mantojumā http://en.wikipedia.org/wiki/A%C3%AFt_Benhaddou
Aït Ben Haddou. Arī iekļauts UNSECO mantojumā http://en.wikipedia.org/wiki/A%C3%AFt_Benhaddou
Aït Ben Haddou. Arī iekļauts UNSECO mantojumā http://en.wikipedia.org/wiki/A%C3%AFt_Benhaddou
Aït Ben Haddou. Arī iekļauts UNSECO mantojumā http://en.wikipedia.org/wiki/A%C3%AFt_Benhaddou
Speciāli būvēta kino pilsētiņa. Liekas šajā tika filmēts kaut kas no Asterixa, Kleopatras, Mūmijas un vēl kaut kas.
Kalnu pāreja
Ar mašīnu var braukt un runāt pa mobilo, bet kā tas izdodar ar mopēdu, to var redzēt Marokā ;-).
Safi mazās ieliņas
Safi ir slavena Marokā ar saviem podiem (māla izstrādājumiem un keramiku). Viņiem ir pat podu muzejs, kur var visādas interesantas lietiņas apskatīties.
Safi tirgojās svaigi tītari.
Olu piegādes transports
Safi pilsētā īsti nepapeldēsies, bet aiz Safi ir lieliska pludmale
Vietēju marokāņu atpūta
Safi iela
Mimoza
Safi keramikas muzejā
Safi
Tā tiek dedzināti podi Safi
Autobusu streiks - bloķēts benzīntanks. Tā mēs ar autobusiem vairs īsti nepabraucām - tikai ar takšiem un šur tur ar vilcieniem.
Tāda keramika top Safi.
Essaouira galvenā iela
Essaouira tūristu iela
Essaouira es martā peldējos. Bet vietējie staigāja mēteļos un uz mana fona fotografējās - nu tipa trakais peldās ;-).
Essaouira
Essaouira
Essaouira svaigo zivju tirgus
Essaouira zveinieku laivas
Essaouira kaijas
Essaouira kaijas
Essaouira
Essaouira tiek tirgotas zivis
Essaouira man iepatikās durvis, tādēļ uztaisīju sēriju ar durvīm. Daļu no tām te varat apskatīties.
Essaouira man iepatikās durvis, tādēļ uztaisīju sēriju ar durvīm. Daļu no tām te varat apskatīties.
Essaouira man iepatikās durvis, tādēļ uztaisīju sēriju ar durvīm. Daļu no tām te varat apskatīties.
Essaouira man iepatikās durvis, tādēļ uztaisīju sēriju ar durvīm. Daļu no tām te varat apskatīties.
Essaouira man iepatikās durvis, tādēļ uztaisīju sēriju ar durvīm. Daļu no tām te varat apskatīties.
Šādas krelles tur var iepirkt kvantumā. Skaisti un lēti
Essaouira
Essaouira
Essaouira vakarā
Essaouira okeāns
Essaouira okeāna piekraste
Essaouira cietoksnis vakarā
Essaouira 4 vai 5 no rīta. Cēlos, lai varu visu bez tūristiem normālā gaismiņā safotografēt.
Kaķīši viņiem nav cieņā
Essaouira
Essaouira pieparkotās laivas
Essaouira 4 vai 5 no rīta. Cēlos, lai varu visu bez tūristiem normālā gaismiņā safotografēt. Vietējie lasīja bēguma laikā kaut kādas tur krevetes ar spaiņiem, bet es fotografēju dabu un putniņus ;-).
Essaouira 4 vai 5 no rīta. Cēlos, lai varu visu bez tūristiem normālā gaismiņā safotografēt. Vietējie lasīja bēguma laikā kaut kādas tur krevetes ar spaiņiem, bet es fotografēju dabu un putniņus ;-).
Essaouira 4 vai 5 no rīta.
Essaouira 4 vai 5 no rīta. Cēlos, lai varu visu bez tūristiem normālā gaismiņā safotografēt. Vietējie lasīja bēguma laikā kaut kādas tur krevetes ar spaiņiem, bet es fotografēju dabu un putniņus ;-).
Essaouira 4 vai 5 no rīta. Cēlos, lai varu visu bez tūristiem normālā gaismiņā safotografēt. Vietējie lasīja bēguma laikā kaut kādas tur krevetes ar spaiņiem, bet es fotografēju dabu un putniņus ;-).
Šņibītis laikam
Gārnis
Baltais gārnis
Mūmijas pa ielām staigā reāli ;-)
Kaut kāds vietējais krabītis uz mani skatās. Varbūt šos tie vietējie zvejnieki lasīja
Essaouira pāri ūdeņiem
Essaouira
Essaouira vietējais marokānis
Essaouira krāsainās dzijas
Pēc skatītāju lūguma pievienoju arī mimzas koku pilnībā. Detaļas man patika labāk nekā viss kopumā, bet dabā izskatījās visai labi. Ja vēl būtu atbilstošs laiks fotografēšanai, tad arī viss koks būtu iespējams skaistāks sanācis ;-)
Man te biki aizkavējušās bildītes. Kaut ko no Marokas biju ielādējis, bet tagad papildināšu biki vēl un tad jau pietiks ;-).
Šeit redzami austrumu saldumi.
Azilal centrālā ēka (minarets ;-))
Pirmo reizi mūžā redzēju kā aita ar galvo kokā lec ;-)
Azilal galvenā iela
Tā izskatās taksis no iekšpuses
Te es karājos virs Cascades d'Ouzoud ūdenskrituma, tādēļ nesaprotams skats ;-).
Te atkal karājos virs ūdenskrituma, bet jau biki taisnāks un saprotamāks tas viss. Man bailes no augstuma un te ir savi 100m ;-).
Un tagad aizies Cascades d'Ouzoud ūdenskritums no apakšas lielā sērijā, jo pavadījām tur pāris stundas, lai noķertu labākos kadrus no labākām vietām un ar labākām gaismām ;-).
Cascades d'Ouzoud
Cascades d'Ouzoud
Cascades d'Ouzoud
Cascades d'Ouzoud
Cascades d'Ouzoud
Cascades d'Ouzoud
Cascades d'Ouzoud
Cascades d'Ouzoud
Cascades d'Ouzoud
Cascades d'Ouzoud
Skats uz sniegotajiem Atlasa kalniem
Marakeša
Marakešas muzejs
Marakešas muzejs
Tagad kolekcija no Marakešas durvīm
Tagad kolekcija no Marakešas durvīm
Tagad kolekcija no Marakešas durvīm
Marakešas benzīntanks
Marakešas Djemaa el-Fna laukums naktī no augšas
http://whc.unesco.org/en/list/331
Minarets
Rieksti, kaltēti un žāvēti augļi - vispār garšīgi ;-)
Gliemežu zupa
Suvenīri Marakešā
Krāsainās olīves, kuras es neēdu un labie konservi
Jardin Majorelle ieeja
Jardin Majorelle
Jardin Majorelle
Jardin Majorelle
Jardin Majorelle
Laikam biju ieskrējies ar tiem logiem un veselu kolekciju uztaisīju, bet nu patīk tas krāsu salikums dienvidos
Jardin Majorelle
Jardin Majorelle
Jardin Majorelle
Jardin Majorelle
Jardin Majorelle
Jardin Majorelle
Jardin Majorelle izeja, kas ir arī ieeja ;-)
Tās pašas kapenes, kur rindā jāstāv, lai pa durvīm pačolētu. Tūristu dikti daudz, bet nez vai tas ir tā vērts - spriediet paši.
Kapenes
Djemaa el-Fna laukums dienā. Turpinājums sekos vēlāk. Arī no šī laukuma būs dažas bildes dienā ;-).
Ievērojam kā viņi izskatās
Ciemats mākoņos
Un tagad skatamies kā izskatās. Vairāk par šo prikolu varēs lasīt ceļojumu aprakstā. ;-).
Toubkal - Ziemeļāfrikas augstākais kalns, kā arī augstākais kalns Atlasa kalnos ;-). 4.167 metri. Kā jau saprotat, tad esmu visai augstu uzrāpies un līdz virsotnei viens pūtiens ;-).
Uzminiet kurš ir šoferis šai vieglajai mašīnai (taksometram). Jā, un cik pasažieri ir mašīnā ;-)?
Marakešas vakars
Tā izskatās jauns pieaugošs vai dilstošs mēnesis (es viņus neatšķiru dienvidos ;-)).
Kobra
Kobra
Kobra
Kobra
Kutūbija mošeja/minorets (Koutoubia)
Kutūbija mošeja/minorets (Koutoubia)
Kutūbija mošeja/minorets (Koutoubia)
Skats no Marakešas uz sniegotajiem Atlasa kalniem
Laikam vietējie braucot pie stūres ideāli pārzin ceļu, ka var arī atpūsties ;-).
Arī vietējais ideāli pārzin ceļu
Slavenā Marokas piparmētru tēja
Tā izskatās skolnieces skolēnu formā
Vietējie ķerti uz sataļitkām. Tās var redzēt visur ;-).
Te jau mājupceļš ar Easy Jet. Martā Eiropā vēl sniegs bija uzkritis.