Feel Yourself Russian!

  • 2 min lasīšanai
Ja parauj sentiments pēc senām dienām, tad īstais laiks doties uz Krieviju! Izmantoju man doto iespēju un devos īsā, taču iespaidiem bagātā braucienā uz Krievzemi, šoreiz uz skaisto St.Pēterburgu! Noteikti iesaku braukt ar vilcienu – tā ir sava veida priekšspēle visam, kas sekos pēc tam. Kad nakts vidū jau 2 reizes esi pamodināta, lai bargs robežsargs pārbaudītu tavu pasi, apskatītu somas saturu un palūrētu zem gultas, kad agri no rīta radio sāk skanēt krievu romances, ir pilnīgi skaidrs – esi Krievijā! Brīdinu – 1 melnās tējas glāze ir iekļauta brauciena cenā, bet ja gribi citrona šķēlīti pie savas tējas, tad par to jāpiemaksā Ls 0,20!!! Par zaļās tējas esamību nav vērts pat jautāt, brauciena stjuartes par tādu dzird pirmo reizi! Lai brauciens neliktos pārāk garš, iesaku līdzi ņemt labu kompāniju, kaut ko iedzeramu un kārtis. Pārbaudīta recepte! Iebraucam St.Pēterburgā agrā sestdienas rītā, taču pilsēta jau ir pamodusies, vismaz stacijas rajonā noteikti. Jau pirmie uzraksti uz kioskiem - “Bulochnaja”, “Pirazhki” – riktīgi uzjundī agras bērnības atmiņas. Smeldzīgi. Labi, ka mūs jau gaida šoferis, citādi uznāktu izmisums no asociāciju gūzmas. Turpmāko 2 dienu programma ir piesātināta, jo gribas redzēt visu to skaistumu, kas ir sastopams tikai šeit. Pirmais ievērības cienīgais objekts, protams, ir Ermitāža. Tur pavadītās stundas paskrien nemanot – iespēja apskatīt tik daudzu pasaules slavenu mākslinieku oriģināldarbus pat mani iepriecina – Van Gogs, Monē, Leonardo da Vinči, Rembrants, Ticiāns…. Mums arī paveicas, jo šajā laikā Ermitāžā ir atvērta papildus ekspozīcija – Romanovu ģimenes 11 Faberžē olas, kuras tagad nopircis kāds krievu miljonārs un tagad cēli izrāda tautai. Pēc sātīgām pusdienām dodamies apskates ekskursijā pa pilsētu un pēc tam uz “Carskoe Selo” – Ekaterinas pili – Krievu caru vasaras rezidenci. Kaut ziemas laikā nevar apskatīt krāšņo parku ar skulptūru un strūklaku asambleju. Arī pils iekšpuse ir iespaidīga – pils zelta un dzintara zāles atstāšu bez komentāriem. Tādu krāšņumu ir jāredz pašiem, lai saprastu par ko ir runa. Pirms vakariņām mūs laipni aizved uz “Russia Traditional Evening”, kas katru vakaru notiek Nikolajevskij Palace. Ieskanoties “kaķušas” taktīm mani pārņem šausmas, bet šova beigās pat esmu apmierināta – ar tādu atdevi māksliniekus strādājam esmu redzējusi ļoti reti. Un krāšņie tērpi arī ir ko vērti, nemaz nerunājot par japāņu tūristu sejas izteiksmēm… Pēc bagātīgām krievu tradicionālajām vakariņām – boršķs, pankūkas ar sēnēm (dievīgas) un kreptīga saldā – manas domas ir tikai par miegu… Otrā diena paiet gandrīz skriešus, jo apmeklējam - Īsaka katedrāli, Petropavlovskas pili un baznīcu, Spas na kravi baznīcu, izbraukājam pilsētu krustu šķērsu un vēl atrodam laiku, lai ar kājām izstaigātu Ņevskij prospekt – lai izbaudītu vietējo kolorītu un nopirktu kādu cienastu mājās palikušajiem. St.Pēterburgā biju neilgi pirms Jaungada un riktīgi nopriecājos par svētku dekorējumiem – lampiņu virtenes, karodziņi, lieli uzraksti “S novim godom”, milzīgi kartona dedi marozi, snegurochkas… nu riktīgas bērnību dienu atmiņas. Atkal nedaudz parauj uz sentimentu… Ak jā – St.Pēterburgas priekšpilsētas ir tieši tādas kā filmā “likteņa ironija jeb vieglu garu” – milzīgi vienādu māju masīvi garās rindās. Ar 2 dienām noteikti ir par maz, lai apskatītu šo pilsētu, bet pirmais iespaids ir. Un viens ir skaidrs - uz St.Pēterburgu noteikti braukšu vēlreiz – vasarā, jo gribu piedzīvot baltās naktis un redzēt paceļamos tiltus, kad tiem cauri brauc kuģīši…


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais