Pa Norvēģiju ar auto 16 dienās (+fotostāsts)
|
Mairita Vimba
|
Māsa tikko atbrauca no Norvēģijas un tas mani ir pamudināja paskatīties savas pus gadu vecās Norvēģijas ceļojuma bildes. Tik ļoti iedvesmojos skatoties tās bildes, ka nolēmu - noteikti ir jāpadalās!! Skatieties foto stāstu manā galerijā! Es domāju pēc tam jums galvenais būs skaidrs – uz Norvēģiju noteikti IR JĀBRAUC un ne vienu reizi vien!!!
Domāju, ka nav vērts rakstīt garus aprakstus, jo Norvēģijā skaistumu tiešām nav grūti atrast un arī informācijas ir daudz. Bet nu tomēr īsumā...
APSKATES OBJEKTI Iepriekš mums bija idejas, ko apmēram vēlamies redzēt, taču galveno visu plānojām uz vietas, tādejādi padarot to visu spontānāku un aizraujošāku.
Mēs bieži apstājāmies pie tādām mazām, baltām un kvadrātainām tūrisma objektus atzīmējošām zīmēm, uz kurām uzzīmēta tāda kā puķīte. Tas bija ļoti aizraujoši, jo nekad jau nevarēja zināt, kas tur īsti būs par objektu. Tas radīja tādu atklājēja prieku! Vienā no šādām vietām bija virkne ar ūdenskritumiem. Visu laiku devāmies nedaudz zemāk pa upi un nespējām noticēt, ka tik daudz skaistu ūdenskritumu var būt tik īsā posmā. Tiesa - lielākoties pie tām tūrisma zīmītēm arī bija ūdenskritumi. Ūdenskritumu Norvēģijā ir tik daudz, ka kādā pārbraucienā vienā pēcpusdienā mūsu mašīnā atskanēja teikums – ja kāds vēlreiz pateiks „skatieties, skatieties tur ir ūdenskritums, tad dabūsiet!”
Man vislabāk patika Jotunheimenas un Rondanes parki. Pēc kartes paši var saplānot vieglākus-grūtākus, īsākus-garākus pārgājienus. Takas ir labi iestaigātas un cilvēku visai daudz, jo norvēģi ir ļoti aktīvi – tā ka neapmaldīsieties!
Geirangera fjords, protams, ir ļoti skaists un tas noteikti jāapmeklē (gan jāizbrauc ar prāmi, gan jāuzbrauc apskatīties no augšas)! Augstākais punkts, no kurienes var apskatīt Geirangera fjordu ir Dalsnibas klints (1400m).
Jebkuram būs pa spēkam jauks īss pārgājiens uz Norvēģijas augstāko ūdenskritumu Vettifoss (366m). Pa ceļam tur ir vēl divi skaisti un iespaidīgi ūdenskritumi.
Daudz nopietnāks ir kāpiens uz Norvēģijas augstāko virsotni Galdhoppiggen (2469 m). Ceļā uz virsotni aiziet 4-5 st., taču nav arī pārāk jāsabīstas – virsotnē manīju gan kādus 4 gadus vecu meiteni, gan 70 gadīgu vīrieti. Jābrīdina, ka tā kā Norvēģi ir ļoti sportiski, tāpēc ceļojumu bukletos norādītās stundas maršruta veikšanai atbilst patiesībai.
Kad gājām pa Norvēģijas populārāko pārgājiena maršrutu (Bessiggenas kori), tad labi vien bija, ka sākumā aizbraucām uz tālāko punktu un tad mierīgi gājām savas 9 st atpakaļ pa augšu uz civilizāciju. Šis maršruts atrodas Jotunheimen nac. Parkā (ar kuģīti braucām pa Gjendes ezeru no Gjendesheim uz Memorubu un tad pa augšu atpakaļ). Augstākais punkts maršrutā bija 1743 m v.j. Par Troļļu sienu neko nevaru pateikt, jo bija tāda migla, ka braucot augšā bez sirdsapziņas pārmetumiem lasīju žurnālu. Taču daudz iespaidīgāk nekā ar 5-10km/h ātrumu ‘vilkties’ augšā pa Troļļu sienu, bija kādu 15-20 km nobrauciens pa Troļļu sienas otru pusi, kur brīžiem varēja pabraukt pat uz 90 km/h. Mūsu šoferītim tas bija aizraujošākais brīdis ceļojumā!! Ceļi ir ļoti labi, taču jārēķinās, ka dēļ kalniem bieži vien nemaz nevar ātri braukt. Turklāt lielākoties ir arī tikai 1 josla katrā virzienā.Viens tāds kopējs secinājums par Norvēģiju ir tāds, ka jo vairāk uz ziemeļiem, jo vairāk dabas un mazāk cilvēku :). Biju ļoti izbrīnīta, ka norvēģi ir tik ļoti noslēgti. Biju gaidījusi, ko citu, jo....... vairākus gadus atpakaļ tusiņā iepazinos ar kādu aktīvu norvēģieti. Viņa man stāstīja, ka norvēģi esot ļoti noslēgti tikai ziemās, vasarā tie aktīvi dodoties ārā un ballējoties.. :D Man tas bija tā iespiedies atmiņā, ka jutos ārkārtīgi pārsteigta, ka neviens norvēģis neuzsāka pat pieklājības sarunas... Pat kempinga administratori nē.. visa ceļojuma laikā neviens tā arī nepajautāja standarta ceļotāju jautājumus - vai pirmo reizi esmu Norvēģijā; vai man šeit patīk?
CEĻOJUMA PRAKTISKĀ DAĻA
Droši vien visi jau būs dzirdējuši, ka Norvēģijā ir ļoti liela dzīves dārdzība, tāpēc mēs ņēmām visu pārtiku no mājām. Uz vietas pirkām tikai augļus un nedaudz dārzeņus un dažas lietas, kas pietrūka. Tāpēc šādā ceļojumā izbraukāju tikai par 250 Ls. Jāņem gan vērā, ka es nepirku gandrīz neko uz vietas un mēs negājām nekādos muzejos utt. Iespējams, ka sanāktu lētāk, ja prāmja biļeti pirktu laicīgi.
Kopumā ceļojums aizņēma 16 dienas. Braucām 4 cilvēki ar savu auto ar prāmi līdz Stoholmai, tālāk līdz Lilihammerei.
Tā kā braucām ar auto, kuram ir gāze, tad bija iepriekš jānoskaidro gāzes uzpildes stacijas. Zviedrijā to ir ļoti, ļoti maz. Stokholmā laikam tikai 1-2, turklāt parastajos DUS neviens nevar pateikt to adresi. Norvēģijā vairāk, taču arī diezgan maz.
Vienmēr palikām kempingos. Tā kā ņēmām 1 auto + 1 telti un tikai dažas reizes namiņus, tad mums vidēji katram kempingi izmaksāja 4 Ls par nakti. Par duša gan tur ir atsevišķi jāmaksā. Cik atceros, tad bija kādi 0,80-1,50 Ls par 3-5 min. Tikai dažās vietās duša bija bez maksas.
Man ļoti patika, ka gandrīz visos Norvēģijas kempingos bija virtuve, kurā parasti neviens īpaši negatavoja (iespējams gan tas tāpēc, ka parasti mēs vēlu ieradāmies kempingā). Virtuvē bija siltais ūdens, elektriskā plītiņa, reizēm arī el. tējkanna (iesaku gan pašiem paņemt līdzi), reizēm arī kādi trauki, mazgājamie līdzekļi, reti arī ledusskapis. Tur arī vienmēr izmantojām iespēju uzlādēt telefonus un fotokameras.
Idejas, ko var ņemt līdzi no pārtikas:
-sausās brokastis, mannā putra, auzu pārslas, rīsi, griķi u.tml.;
-maizi (rupjmaizi liek auduma kulītēs, plēvē sapelēs!),
-sausās kartupeļu biezputras (tās LV ražotās, bez garšas piedevām);
-pasterizēto pienu vai sauso pienu;
-konservētas pupiņas un zirņus, gaļas konservus;
-žāvētas desas un sieru (godam turējās līdz ceļojuma beigām);
-no saldumiem labāk ņemt cietas lietas - kliju un auzu cepumi, šerbets, ledenes, žāvēti augļi;
-cieti āboli, nedaudz pazaļi banāni, greipfrūti (pēdējie ļoti ilgi turas);
-ievārījums, izrādās arī jogurti ilgi stāv bez ledusskapja (ja nemaldos Danone).
Ja kādam interesē varu nosūtīt pilnu savu saplānoto pārtikas sarakstu. Tā kā daudz gatavojām, tad katram iepirktā pārtika izmaksāja tikai 20 Ls.
Norvēģijā pirmo reizi ēdu un arī citiem iesaku pagaršot čipsus ar olīveļļas garšu... ņjam
Nobeigumam.. Neskatoties uz to, ka mēs divas nedēļas ļoti aktīvi braukājām apkārt un aktīvi gājām pārgājienos un apmeklējām objektus, taču palika sajūta, ka uz Norvēģiju būs jābrauc vēl vismaz 7 reizes, lai apskatītu visu skaistāko!!
P.S. Biju aizmirsusi piebilst, ka braucot uz Norvēģiju ar savu auto, ir ļoti svarīgi iepriekš pārliecināties, ka bremzes un dzesēšanas sistēma ir pilnīgā kārtībā (tas dēļ kalniem).
