Jūras brauciens uz Roņu salu

  • 2 min lasīšanai
  • 24 foto
Ir diezgan agrs un dzestrs 18. jūlija rīts, taču Mērsraga ostā nekas neliecina par laiskām brīvdienām. Skan kuģu dzinēju patīkamā dūkoņa, visapkārt lidinās kaijas - tās laikam sajaukušas mūsu "Palsu" ar kādu zvejas kuģi un tāpēc ir varen pārsteigtas, ka nevar atrast nevienu zivi uz kuģa klāja. Kuģa dzinēji mazliet itkā iespurdzas un "Palsa" , kā no prieka, ka jādodas jūrā, nedaudz nodreb ar visu savu korpusu un tad nemanāmi sāk slīdēt uz priekšu pa mierīgajiem ostas ūdeņiem. Uz klāja redzamas tikai dažas no manām pasažierēm - 15 jaunas un skaistas meitenes no kādas bankas filiāles. Pārējās vēl nesteidzoties bauda rīta kafiju kuģa salonā un skaisto apkārtni vēro pa iluminatoriem - jeb salona logiem. Mēs nemanāmi paslīdam garām eksporta ostai, tad ostas vārti, lielās kuģu ceļa bojas, kas kā milzīgi burkāni, šķiet, nevērīgi šūpojas mierīgajos viļņos...kuģa raidstacijas mierīgo šalkoņu pārtrauc robežsargu izsaukums, tad atvadu sveicieni un "Palsas" priekšgals jautri un draiski sāk šķelt viļņus, uzņemot kursu uz Roņu salu. Saulīte kāpj arvien augstāk, jūra šodien ārkārtīgi mierīga, pilna ar maziem, sīkiem, saulē ņirbošiem vilnīšiem. To atspīdumi sāk spēlēt rotaļu ar kuģi, to pārklājot ar simtiem mazu saules zaķēnu. Šo rotaļnieku izvilinātas, drīz jau gandrīz visas pasažieres ir iekārtojušās uz sauļošanās klāja,lai izbaudītu šo vienlaikus gan romantisko, gan uzjautrinošo dabas rotaļu, kur sastopas saule, jūra un vējš... Jūras brauciena četras stundas pagājušas gluži nemanot un jau esam Roņu salas ostas vārtos. Pie piestātnes mūs sagaida ostas kapteinis Priits, kurš vienmēr ir priecīgs padot roku pasažieriem (jo īpaši tādām pasažierēm, kā šajā reisā:))). Uz piestātnes meitenes jau gaida sarunātais busiņš ar šoferi un gidu un tā viņas aizbrauc... Manas pasažieres atgriežas uz pievakari. Diena bijusi gana interesanta un notikumiem piesātināta. Meitenes patīkami pārsteidza īpašā Roņu salas vide un vietējo dzīves veids, gida atraktīvais stāstījums, kopā ar tūrisma takām, kuras pilnas asprātību, kā piemēram, ceļazīmes ciematā: "Ar jahtu braukt aizliegts", vai "uzmanību, lācis". Ciematā tika nobaudīta arī vietējā virtuve, kā arī pelde izdaudzinātajā Limo pludmalē. Mazajā romantiskajā ostiņā nekas neliecina, ka tuvojas naktsmiers. Vietējie jau pamanījušies noskaidrot, ka daiļās svešinieces no Latvijas šonakt nekur prom doties negrasās, bet kuģīti "Palsa" izmantos kā "viesnīcu" un uz salas paliks vēl vienu dienu. Jau ap astoņiem vakarā tiek atvērta ostas kafejnīca. Tā atrodas turpat, rokas stiepiena attālumā no kuģiem. Tās otrajā stāvā ir plaša terase, no kuras var vērot arī garām braucošo kuģu ugunis un, protams, zvaigznes. Mūsu kuģītis, kaut arī lielākais, nav vienīgais peldlīdzeklis šajā ostiņā. Ir arī jahtas no Vācijas, Zviedrijas, Holandes, Latvijas un citām valstīm. Drīz ar velosipēdiem un dažādiem dīvainiem braucamrīkiem ostas kafejnīcā sarodas vietējie - līdzi ir bungas, ģitāras un citi mūzikas instrumenti un...jautrība var sākties! Ostas kapteinis Priits, nomanījis,kā attīstās situācija, saslēdz ostas laternas un pēkšņi mēs nonākam mazā pasaku valstībā...kādam pat epla aizraujas no skaistuma. No krodziņa puses nāk smieklu, dejas un mūzikas skaņas, līdz, ap pusnakti, iegrimstu dziļā miegā, savas pasažieres tā arī atpakaļ nesagaidījis... Nākošais rīts iesākas tikpat jauks un silts, kādas meitenes jau grasās doties uz netālo pludmali. Pa radiostaciju tiek saņemts vētras brīdinājums un, pēc īsas apspriedes, nolemjam doties atpakaļ uz mājām par dažām stundām ātrāk. Un tā, nedaudz pirms pusdienlaika, mēs atkal izejam par Roņu salas ostas vārtiem. Atvadām vēl miglas taures sauciens un mēs uzņemam kursu uz Mērsraga ostu. Pēc kāda brīža vējš sāk pieņemties spēkā un, pēc pāris studu kuģojuma "Palsa" sāk draiski lēkāt pa jau krietni izaugušo viļņu mugurām. Šajā brīdī esmu neapskaužamā situācijā. Kādas no manām pasažierēm vēlas padraiskoties ar jūru un, stāvot uz priekšgala tiltiņa, māj man uz stūres māju, lai pagriežu kuģi gandrīz vai pret katru lielāko vilni, kurš mūs apciemo no dienvidaustrumiem. Tā sagriežot kuģīti, tas vareni palecas, lai atkal ienirtu starp lielajiem viļņiem, gaisā uzmetot pamatīgas putu vērpetes un sajūsmas spiedzienus...Taču..."pratīgās" sēž man blakus stūres mājā un lūdzās, lai tieši to es nedarot... Lai nu kā, bet pēc četru stundu jautrības ienākam Mērsraga ostā un "Palsa" ieņem savu iersto vietu pie piestātnes. Meitenes vēl nesteidzas prom, kuģītis un varenais jūras brauciens ir atstājis nedzēšamu iespaidu. Tas uz atgriešanos. Arī kuģītis paliek kluss, itkā pat noskumst...un tā varēt būt taisnība, jo tam ļoti patīk iepriecināt cilvēkus un tā īstā vieta ir tur - jūrā.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais