Kurzems smeķis
|
Laila Liepiņa
|
Vakar atvēru skapja durvis. Pilnīgi negaidot no augšēja plaukta, kur no acīm paslēptas iepriekšējās vasaras lietas, izkrita mana vecā draudzene - zilā mugursoma. Droši vien gribēja atgādināt, ka vasara vairs nav tālu. Pietiek snaust putekļainā kaktā!
Par aizvadītā gada lielāko piedzīvojumu man izvērsās pārgājiens, ko varētu saukt par ceļojumu uz zemi viņpus Mordangas. Romantiski, vai ne? Prātā palikušas rīta migliņas, kailpeldes meža ezeros, sasilis sils, ainavas, smaržas un gandrīz fiziski izjūtams dabas pieskāriens. Jāatzīst, ka nemaz tik viegli nebija. Visa iedzīve uz muguras. Arī katliņi,ūdenspudele, produkti un pārnestā nozīmē pat gulta. Toties kāda brīvība, dodies ar visu māju, kur deguns rāda. Un rādīja arī - Sūnu, Gulbīša, Mežkunga, Ziloņa, Mordamgas ezerus. 300 gadu vecu klētiņu meža vidū un kokā cirsto Usmas baznīcu. Noslēgumā - pats fantastiskākais - čigānu pirts, kas dod tādu kaifu... Pat nezinu ar ko salīdzināt!
Tici, mugursoma, šavasar nesēdēsim mājās!
Meklēju ceļabiedrus šovasar izstaigāt Kurzemes skaistākās vietas! Pievienojies!
