Tiz n Tichka, Marrakech, Safi VI

  • 5 min lasīšanai
  • 281 foto
Iepriekšējais ieraksts atrodams te: http://www.draugiem.lv/travel/travel.php?tid=7827 Ouarzazate nebija problēmas atrast kolektīvo taksi līdz Marakešai, jo autobusu streiks vēl nebija beidzies. Sliktākais bija tas, ka arī Grand Taxi gatavojās pievienoties šim streikam. Kā mūsu taksists teica, tad līdz pusdienas laikam vēl varēs braukt, bet pēc tam arī Grand Taxi vairs nekursēs. Tas būtu tikai loģiski, jo kāda jēga no autobusu streika, ja ar taksometru pāris simts km var mierīgi pārvietoties starp pilsētām. Un cenu starpība arī nav pārāk liela. Tā kā brauciens bija patāls un pāri kalniem, tad tika iekasēti arī 10 dirhami par bagāžu. Brauciens bija patīkams – saspiesti starp 5 vietējiem marokāņiem 3 stundu garumā ar vienu pīppauzi un skriešanu uz krūmiem. Skats pa logu Tiz n Tichka kalnu pārejā fantastisks. Kalnos redzams sniegs, bet ielejā ziedoši rozā ķirši un citi augļu koki. Es vēl tagad nožēloju, ka mums nebija individuālais taksis, jo tad varētu to neticamo skatu iemūžināt fotogrāfijās. Ar autobusu arī jums tas neizdotos, jo redzēju autobusus apstājamies tikai speciālās stāvvietās, kur bija speciālas suvenīru tirgošanas bodītes un daļēji skats arī uz kalniem. Pārbraucot kalnus sākās līdzenums un turpat ne pārāk tālu arī sākās apelsīnu dārzi un Marakeša. Tāds ne visai patīkams iespaids par šo lielpilsētu. Un diemžēl visā ceļojuma laikā (3 reizes apmeklējot šo pilsētu) iespaids neuzlabojās. Galīgi nesaprotu par ko tūristi jūsmo šajā pilsētā. Nu labi, par to kas man pašam tur patika, uzrakstīšu vēlāk. Pirmajā apmeklējuma reizē mēs īsti neko neredzējām. Iebraucām pie pilsētas mūriem, noķērām mazo Petit Taxi un devāmies uz staciju. Tā kā vēl bija samērā daudz laika, tad nolēmām aizbraukt kaut kur, kur kursē vilciens, jo tie nedomāja streikot – vismaz tādas baumas nebija. Marakešai ziedot nedēļu galīgi negribējās. Stacijā nopirkām, aiz savas muļķības, biļetes uz 19:00, jo ātrāk nebija un vēlāk izrādījās, ka varējām kaut kādu Grand Taxi vai autobusu uz turieni vēl noķert. Tā mēs pusdienu pavadījām Marakešā neko nedarot, jo tur pat mantas glabātavas nebija. Iepriekš pat mazajās pilsētiņās bija mantas glabātavas, bet tādā lielā Marakešā tas laikam nav vajadzīgs. Samainīju naudu vietējā bankā, kaut ko pa ielām pafotografēju (vietējo transportu un ziedus) un vakarā devāmies Safi virzienā. Vilcienā man beidzot pieleca kādēļ sievietes nēsā tos lakatus, jo Maroka ir viena no tām demokrātiskajām valstīm, kur karalis ir ļoti eiropeisks un atļāva sievietēm pašām izvēlēties – nēsāt vai nenēsāt tos lakatus. Tad nu lauku rajonos vēl daudzas izvēlas nēsāt lakatus, jo tam par iemeslu var būt vīrs vai senās tradīcijas, bet lielpilsētās tas vairāk domāts kā aizsegs no saules. Protams, lielākā daļa pilsētās izvēlējušās nenēsāt lakatus. Bet visa ceļojuma laikā pēc maniem novērojumiem, nonācu pie šāda secinājuma – ja meitene aizsedz seju pilnībā, tad tur vispār nekā skaista nav, ja atstāj acis, tad tās ir skaistas, bet ja atstāj arī degunu, tad tas nav peļams. Ja nenēsā lakatu vispār, tad viņa izskatās pietiekami labi un reizēm viņa ir pat seksīgāk uzcirtusies nekā tepat pie mums Latvijā esošās meitenes. Fotografēties gan daudzas nemīlēja tā vai tā, un lika pat roku priekšā, pat ja jums fotoaparāts bija tikai kaklā un jūs ar viņu nemaz nefotografējat ;-). Jaunā paaudze gan ar saviem mobilajiem telefoniem fotografējās pa labi un pa kreisi. Tas arī laikam sakarā ar to ticību. Daudzās vietās man jaunietes pat māja, lai viņas nofotografēju vai varbūt biju baltais un labi izskatījos uz to melnādaino fona ;-). Bet problēma ir tāda, ka mute tiek taisīta ar lakatu ciet dēļ sliktajiem zobiem. Viņi dzer ļoti saldu tēju un lauku rajonos par zobu tīrīšanu neko nezin vai vienkārši nav tādas iespējas. Uz ielām redzēsiet daudzus marokāņus ar sliktiem zobiem. Tad, lūk, šajā vilcienā uz Safi es ieraudzīju simpātisku meiteni ar šādiem beigtiem zobiem un pie sevis padomāju, ka labāk būtu tomēr to lakatu nēsājusi. Tā kā kupejā nebija nevienu vietējo, tikai mēs divi baltie un meitene ar savu draudzeni, tad attiecīgi lakatu noņēma. Tādēļ arī nonācu pie secinājuma par tiem līmeņiem kādā tiek segta ciet seja. Meitenēm tas ir ļoti izdevīgi. Par Safi palikušas tikai tās labākās atmiņas – maza jauka pilsētiņa okeāna krastā. Nav pārbāzta ar tūristiem un tā. Stacijā vilcienu sagaidīja paliels bars ar Petit Taxi un vietējie žigli pa komandām sadalījušies, pazuda šajos taksometros. Mēs pat nezinājām pie kā lai piemetas par līdzbraucējiem. Skatāmies, viens taksometrs vēl nav aizņemts un ejam runāties. Jā, var aizvest un līdzi vēl tiek paņemta viena marokāniete ar bērnu. Mantas uzliekam uz jumta un pēc īsa brauciena cauri pilsētai, jau esam izvēlētajā viesnīcā. Tur bija ļoti draudzīgs viesnīcnieks, kas mums pastāstīja, cik forši ir lietot datoru un ka viņam tāds mājās esot atšķirībā no daudziem citiem. Divvietīgo numuriņu dabūjam ar skatu uz okeānu pa 110 dirhamiem (11 EUR uz diviem). Vēl mums tiek piedāvāts padzert tēju ar viņu, bet tā kā bija ļoti vēls un jau bijām noguruši, tad atteicāmies. Ja jums piedāvā padzert tēju, tad zināt, ka tas ir draudzības apliecinājums un neko viņš no jums papildus negrib. Tas ir tik mīļi. Šajā viesnīcā palikām 2 naktis un tas sanāk 1 pilna diena. Safi ir maza ostas pilsētiņa, kas ir pazīstama ar savām podnieku darbnīcām. Tie labākie tajine (tažīna) trauki nāk tieši no šejienes. Šajā pilsētā ir divi portugāļu cietokšņi, no kuriem viens ir mums aiz loga pie paša okeāna. Otrajā cietoksnī, kas ir pilsētas augstākajā vietā ir ierīkots keramikas muzejs. Ja ir laiks, tad varat to apmeklēt, kaut gan lielas tūristu grupas tur neredzējām – bijām laikam vienīgie kas interesējās par vēsturi un viņu kultūras mantojumu ;-). No tā cietokšņa augšas ir visai skaists skats uz pilsētu. Ja ir laiks, tad varat pastaigāt pa tām ieliņām, kur viņi tos podus gatavo. Tur var par labām cenām iegādāties arī ļoti skaistus tajine traukus. Tajine ir marokāņu nacionālais ēdiens, ko jūs tur noteikti dabūsiet nobaudīt. Šajā dienā streikoja arī Grand Taxi, tādēļ nolēmām pārbaudīt ko viņi saka par rītdienu. Atrodam pieturu un tur mums lepni paziņo, ka viņi streikojot. Tā baigi smieklīgi izskatījās. Īstenībā bija tā, ka autobusu vadītāji bija nolēmuši bloķēt benzīntankus un pieteica Grand Taxi ultimātu, ka arī vieņiem vismaz viena diena jāstreiko par ko Grand Taxi šoferi nebija īpaši apmierināti. Tad nu sapratām, ka nākošajā dienā Grand Taxi atkal kursēšot. Noskaidrojām, ka CTM autobusi arī kursēs un pirmais autobuss uz Essaouira būs 9:30. Biļetes iepriekš nav jāpērkot, par ko mēs pēc tam bijām rittīgi dusmīgi – stundu pirms autobusa atiešanas biļetes jau bija izpārdotas un tā arī mēs visā ekskursijas laikā ar CTM autobusu nedabūjām izbraukt. Vakarā pilsēta atdzīvojas un sākās rosība. Galvenā iela, kas pa dienu bija tukša, pārvērtās par tirgus laukumu un visur mudžēja cilvēki. Nejauši izgājām pa tādu mazu ieliņu, kas skaitījās zivju iela. Tur viss bija saistībā ar zivīm. Jau bijām nopirkuši svaigi ceptu un siltu maizi, tad uz šīs ielas pa lēto vēl nopirkām svaigi ceptas zivis, kādas es īstenībā nebiju ēdis - pirkstus varēja noēst. Kaut kāda zivs, kurai arī asaku varēja ēst ja bija vēlēšanās – tāda mīksta tā asaka bija kā cīpslas, bet nu loti garšīga zivtiņa. Vēl uz šīs ielas nopirkām jau gatavu maizīti, kas pildīta ar svaigi ceptu zivi un dārzeņiem. Arī pirkstus varēja apēst. Tas pārdevējs bija tik priecīgs, ka tūristi arī pie viņa pērk ēdamo. To bija patīkami izjust, atšķirībā no Marakešas, kur tevi vēl mēģina kaut kā apšmaukt un visiem tie tūristi jau apnikuši. Bet par Marakešas iespaidiem vēlāk. Ja apmeklēsiet tikai Marakešu un tamlīdzīgas tūristu pilsētas, tad jūs neredzēsiet īsto Maroku un tās viesmīlību. Vēl tajā vakarā iepirkām apelsīnus, svaigas zemenes un saldumus. Lieliskas vakariņas ;-). Starp citu tā pildītā maizīte ar svaigi cepto zivtiņu un dārzeņiem maksāja 3 dirhamus (0,3 EUR) un tā bija garšīgākā maizīte, ko ēdām Marokā. Vēl iepirkām bez kaulēšanās īsto ādas jostu par 50 dirhamiem, jo sievai bikses sāka krist nost nepiedienīgi zemu ;-). Ja jums interesē suvenīri, tad mēģiniet tos pirkt šādās netūristu pilsētās, jo tad jūs noteikti pat bez kaulēšanās dabūsiet preces par daudz labākām cenām (pirmajā rakstā par Maroku varējāt lasīt kādēļ nekur nesanāca kaulēties). Nākošā rītā izlemjam doties uz Essaouira un ceram, ka Grand Taxi vairs nestreikos, jo tur vilciens nekursē un palikt Marokā mums īsti negribējās. CTM, kā jau minēju, mūs piešņāca, tādēļ ar Grand Taxi mierīgi devāmies Essaouira virzienā. Turpinājumā Essaouira VII: http://www.draugiem.lv/travel/travel.php?tid=7951


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais