Blondā Āfrika 3

  • 4 min lasīšanai
Tā, 7.jūlijs. Šodien tā kā beidzot ir sācies atvaļinājums. Ar pūlēm vaļā atkabinātas acis samiegotas raugās nepielūdzamā laikrādī - vakardiena bija vienkārši briesmīga, miegs nekāds, bet pēc dažām stundām būšu nekurienē - Āfrikas ziemeļu valstiņā Tunisijā. Lai vai kā - atvaļinājums ir sācies, došos tālu, tālu projām, gan jau laiks un vietas maiņa ļaus uz vietējiem sirdsdēstiem paraudzīties no malas. Tā, starp citu, galvā pazib doma- EU! Soma vēl jāsakrāmē!!! Un tad sākas! Mērkaķa ātrumā tiek samestas mantiņas, ar šausmām nokonstatējot, ka soma sver teju tikpat, cik pati. Pa ceļam tiek iepirktas pāris paciņas sausās zupas, rupjmaize un cieti žāvētas desas (ko no turienes ēdmaņām var zināt - skauta sindroms, brauciot uz vienalga kurieni). Nodrošinos arī ar lubeni - ko ta pludmalē sadarīs? Vienkārši gulēt neprotu... Par laimi, pēdējā brīdī izdodas nopirkt arī tos šortus - izskatās gan tādi, kas mēnesi valkāti un vēl nav mazgāti (ar valkājuma efektu), taču īsi. Tā, valūta arī samainīta - daļa uz eiro, daļa uz dolāriem, jo domas par labāko valūtas veidu dalījās. (bet nav starpības - vairumā viesnīcu, lidostā un arī bankās maina abas ar aptuveno kursu 1 EUR = 1.600 TD (Turcijas dināri) vai 1 USD = 1.350 TD. Nemulstiet - Tunisijā 1 dinārā ir 1000 mazo naudas vienību miļu, tāpēc tā rēķināšana viena galvas jaukšana vien sanāk.) Un tad nu beidzt lidojums. "Latcharter" airbusā vienus bālus tūristus vien redz, jo uz Monastiru Tunisijas austrumu piekrastē dodas tikai tūristi. Ceļojumā jāpavada 3 h 20 min. Interesantākais - lidmašīnā jūs pabaros (par brīvu), tur bēdu nav,taču, ja vēlēsieties pačolēt kādu filmu televizorā, nāksies šķirties no 2 latiem par austiņām. Citādi iznāk mēmā filma... Tunisija mūs sagaida ar dūmaku. Lidmašīnas logā manāma sarkanīga zeme, plantācijas, kā izrādās - olīvu, un balsinātas mājeles. Taču, izkāpjot laukā, sajūta ir kā ieejot saulainā pirtī - gaiss no jūras ir mitrs, padarot drēbes vienā mirklī miklas un muguras - nosvīdušas. Karsts. Pavēlā pēcpusdienā joprojām pieturas + 34... Lidostā mūs sagaida pirmie arābu jociņi - bija kaut kur lasīts, ka ieceļotājiem jāaizpilda tādas kā deklarācijas - tikai ar tām var iziet pasu kontroli. Nav jau problēma, ja bijusi kaut viena pildspalva. Sākas drūzmēšanās un šūmēšanās, taču kā nebūt pa visiem aizpildām, nobrīnoties, kam šiem tik daudz datu vajadzīgs, tai skaitā jānorāda, kurā viesnīcā apmetīsies. Vēlāk izrādījās, ka šīs anketas kalpo kā precīzs statistikas materiāls par ieceļojušajiem tūristiem - cik, no kurienes, uz cik ilgu laiku, vecuma robeža, jomas, kurās strādā utt. Un tūlīt pēc tam izbaudu izdaudzināto tunisiešu vājību uz blondām sievietēm. Muitnieks, paņēmis manu pasi, ilgi un dikti mēģina noskaidrot, kur apmetīšos, cik ilgi palikšu, vai saprotu angliski un galu galā - vai nākšu uz randiņu tikos un tikos tai pašā vakarā. Smieklīgi un stulbi vienlaikus, jo, kamēr nebiju apsolījusi, ka mēģināšu būt, tikām pasi neatdeva. Netraucēja arguments, ka esmu precējusies, piedzīvojumus nemeklēju un neesmu dabonama - tas neesot nekas, viņš jau arī esot precēts... Laikam jau bija atnācijs un gaidījis, jo mājupceļā šo muitnieku satiku vēlreiz - bija reti kašķīgā omā un nobriedis kratīšanai vēl pirms pasu kontroles, taču tad jau es biju apradusi ar "tunisiešu šarmu" pietiekami, lai tikpat kašķīgi paziņotu, ka viņam nav tādu tiesību - aizturēt un pārbaudīt pirms pasu kontroles. Ceļā uz viesnīcu ceļojumu firmas menedžeris Jānis mūs laipni apgaismo par pamatlietām, kas jāievēro Tunisijas laikā, tai skaitā cieši nobrīdina, ka sargāt savas ādas no saules - te var apdegt burtiski minūšu laikā, dokumentus un naudu nenēsāt līdz un neglabāt viesnīcas istabā, bet glabāt seifā, tirgoties tikai ar kaulēšanos, nedzert un nenēsāt redzamā formā alkoholiskos dzērienus - var iekulties nopietnās nepatikšanās. Kaut gan - uz tūristiem daudzviet skatās caur pirktiem - tā galu galā ir staigājoša nauda... O, jā! Viesnīca patiesi ir pašā Susas centrā, pat jūrā iespļaut var, ja paliecas. Tiesa, no solītā TV istabiņā un interneta viesnīvā gan nav ne vēsts. Nelielu pārsteigumu sagādā arī pati istaba - nav skaidrs, vai tā ir vai nav tīrīta pirms mūsu atbraukšanas. Nolemjam - te tak ir Āfrika, ko gan vairāk gan te var cerēt, un iekārtojamies iespējami ērti. No balkona paveras jūra, ellīgi dzīvelīgs krustojums, kas īpaši atmostas vakarā pēc 23.00 un pretējais nams, kurā, kā izrādās, mito sabiedriskais novērotājs. Cik mēs, tik šamējs katrs uz sava balkona. Sākumā neērti, pēcāk tā pioeradām, ka beidzamajās dienās pat pietrūka. laikam bija devies atvaļinājumā... Nu ko, vakars gana vēls, bet vēl gaišs, tāpēc nolemjam doties Vidusjūras iekarojumā. Jā! Te nu tā ir! Jūra kā uzsildīts piens, saule, ir silti jo silti un smiltis kā zīda putekļi, tik mīkstas un irdenas. Taču pat prātā neienāca, ka Tunisijā kā jau Āfrikā saule noriet pēkšņi. Te liela diena, te piepeši iestājas nakts. Bet nakts... Tā par 99% pieder vietējiem. Tūristus pludmelē nemana, tāpēc vēl jo mazāk izbrīna fakts, ka esam uzmanības degpunktā: "veči, pludmalē svaiga, blonda gaļa!" Kā jau pirmajā vakarā, tas vēl likās uzjautrinoši, ka salīdzinoši nelielā laika sprīdī nācās uzklausīt komplimentus, aicinājumus uz sarunu un ne tikai, mīlestības apliecinājumus vismaz 4 valodās (tik es atšķīru, bet varbūt bija vēl). Taču, nesagaidot manu atsaucību, arābu puisis saskuma un neizpratnē grozīja galvu - par ko gan es šo nemīlot, par ko gan es šamējam neatbildot... Vēlāko dienu piedzīvojumi liecināja, ka šis tiešām vēl nebija sliktākais variants, gadījās neatbildētajiem komentāriem galā dzirdēt arī 3 stāvīgas rupjības no tēmas "Russia - Natasha". Par natašām tiek sauktas gaišādainās sievietes, īpaši krievvalodīgās, jo par tām izveidojies priekšstats kā par viegli dabonamām. No vienas puses nevajag baidīties runāt krieviski - tā var nokaulēt lētākas cenas, kaut ko pērkot, no otras - ir nepatīkami, ja tevi teju vai zākā par natašu. Un pie tā nu ir vainojamas pašas gaišās sievietes. Mēs, ziemeļnieki, esam atturīgāki pēc dabas uzmanības, sirsnības, pieķeršanās izrādīšanā, komplimentu teikšanā, tāpēc Tunisijā radās iespaids, ka gaišās sievietes vienkārši kā sausi sūkļi uzsūc pārbagāti izteiktos komplimentus un apbrīnu, izkūst tādā kā sievietes novērtējumā, kādu ziemeļu vīrieši reti kurš atļaujas pateikt savai izredzētai, kur nu vēl vispār svešai sievietei. Tāpēc nav brīnums, ka pludmales ir pilnas ar brīvdienu romānu pārīšiem, kur kaislīgā skūpstā viļņos plunčājas blondas cirtas ar mellām čirkām... Tā lūk arī natašas rodas... Un ir, kas tur arī paliek. Tad nu ierīkojamies zem paladziņiem, ar lūgšanos pierunājam darboties istabas kondicionieri, aizsūtām uz mājām mierinošas SMS, ka pagaidām neviens nav mūs ne apēdis ne pārdevis par 7 kamieļiem un pirmais vakars Tunisijā ir galā. Rīt palūkosim dienas gaismā, kas Āfrikai vēderā. ;)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais