Ar velosipēdu,telti,prīmusu cauri Eiropai līdz Spānijai!

16.03.2010
29 min lasīšanai
26 foto

Šis ceļojums jau pavasarī tika publicēts.Varbūt kāds neizlasīja,tapēc ielieku vēlreiz! Pavasarī ar draugu iešāvās doma pabraukāt ar velosipēdu pa Eiropu.Kopīgi izdomājām ceļojuma maršrutu līdz Spānijai.Vasarā sākām gatavoties.Nopirkām labus velosipēdus caur pazīstamiem cilvēkiem.Dabūjām nelielu atlaidi.Bet visu pārējo ceļojumam nepieciešamo sapirkām tikai pēdējās dienās.No Rīgas līdz Lietuvas robežai mūs aizveda ar mašīnu,jo nebija vēlēšanās vienu dienu braukt pa Latviju.Pa ceļam paņēmām divas igauņu stopētājas,kas ar stopiem brauc uz Slovākiju. Tā mēs visi devāmies līdz robežai.Nav pati labākā diena,kad sākt ceļojumu,jo ārā līst lietus.Līdz deviņiem vakarā esam pie robežas. Atvadamies gan no igaunietēm,kas iet pāri robežai,gan no šoferīša,kas brauc atpakaļ uz Rīgu.Cik sapratu,vinš tā īsti netic,ka mēs tik tālu aizbrauksim ar velosipēdu.Pa nati paliekam turpat pie robežas 200m. Tur stāv veca pamesta māja,kur arī blakus ceļam telti. 11.jūlijs.Ceļamies ap astoņiem.Pa nakti ir pamatīgi lijis.Savācam mantas un telti,saliekam velosomās un dodamies uz robežpārejas punktu.Robežsargs noprasīja,kur mēs tādā sliktā laikā sataisījušies. Mēs atbildam,ka uz Spāniju,kautgan pie sevis prātoju,ka pat īsti nezinu,kur tā atrodas un ka tas ir tik tālu.Robežsargs tikai nobrīnījās un palaida mūs pāri.Sākām mīties. Pirmie kilometri tādi jocīgi. Nevaru iebraukt,ko es daru.Tikai zinu,ka jākust uz priekšu. Lidz šim pa dienu maksimums biju nobraucis 20km tikai.Bet tagad sanāks braukt katru dienu daudzreiz vairāk km.Ik pēc kādiem 10km autobusu pieturā piestājam uz 5min atpūsties. Mīties nav grūti,tik sēžamvieta sāk sāpēt. Tas nekas,ka velošorti kājās.Pusdienas ieturam vienā lauku sādžā,kur atrodam nelielu veikaliņu.Te var redzēt,ka pagrimums un bezdarbs.Vecuks sēž pie veikala un dzer aliņu. Paiet garām vienu krietni iereibusi sieviete.Paēduši pusdienas,dodamies tālāk.Plāns tikt lidz Lietuvas viducim,lai rit varam līdz Polijas robežai tikt.Pret vakaru tur arī tiekam,bet nogurums arī milzīgs.Pat neticās,ka esmu tik daudz km nobraucis.Braucam no ceļa nost un ceļam telti garajā,slapjajā zālē. Nekas patīkams.Esam izsalkuši,tapēc vāru vakariņas uz līdzpaņemtā prīmusa,kas izrādās nemaz nav prīmuss,bet gan lampa,ko sapratāam tikai Francijā.Bet par to vēlāk.Arī odi ir izsalkuši,visas kājas un rokas niezēja.Dodamies gulēt. Nobrauktie km:139;Braukšanas laiks 7h 27min.;Vidējais ātrums 18,6km/h; Max.atrums 44,4km/h 12.jūlijs.Celamies no rīta astoņos. Var just,ka vakar ir mīti pedāļi.It sevišķi sēžamvieta.Sakrāmējam mantas,ko ir nežēlīgi daudz un dodamies ceļā. Brokastis neēdam,jo nav ko ēst.Veikalu arī nekur nemana.Līdz Kauņai 40km. Ātrāk izskatās veikalu nebūs.Pusdienlaikā esam Kauņā ,atrodam Maximu,sapērkamies ko ēst pusdienās un vakariņās.Nobraucam vēl 10km un ceļa malā pie tilta taisam pusdienlaiku.Uz vakarpusi satiekam vēl divus velotūristus no Čehijas,kas it kā braucot uz Poliju.Ar viņiem kopā nebraucam,jo šie brauc nedaudz lēnāk.Ja līdz šim bija līdzens ceļs,tad tagad sākas mazi kāpumi. Un tajos uzreiz jūtami grūtāk braut.Ap astoņiem vakarā beidzot esam tikuši līdz Polijas robežai.Pāri nebraucam,bet uzprasam vienam onkulim pie viņa pagalmā uzcelt telti. Nobrauktie km:132,4;Braukšanas laiks 8h 17min.;Vidējais ātrums 15,9km/h; Max.atrums 48,4km/h 13.jūlijs.Šodien jau ēdam brokastis,jo vakar atcerējos nopirkt ko ēdamu.Paēdam un dodamies uz Polijas robežu.Uzkāpjot uz velosipēda var just,ka sāp sēžamvieta.Robežpunktā samainam naudu uz zlotiem tā lai apmēram pietiktu visai Polijas šķērsošanai.Ceļš pa kuru braucam līkumains un kalnains.Pēc 40km ceļš paliek taisnāks un līdzenāks. Var labi pamīties.Pret pusdienlaiku iebraucam Augustovā un piestājam pie veikala. Te nolemjam taisīt pusdienlaiku. Sāk stipri līt. Tālāk nebraucam,līdz pāriet.Līdz šim braucot pa ceļu,vienmēr bija baltā nepārtrauktā līnija aiz kuras mīties. Bet aiz Augustovas baltā līnija beidzās un ceļš palika šaurāks.Sanāca braukt pa braucamo daļu. Bijām dzirdējuši iepriekš,ka Polijā riteņbraucējus braukt nost,tapēc,kad no aizmugures tuvojā fūre,mukām no ceļa nost,ja gribējām dzīvot. Bŗīnums,ka riepas palika veselas no šitādas lēkāšanas.Teikšu godīgi,otrreiz vairs negribētu braukt pa šo ceļu ar velosipēdu.Tā vairs nav braukšana,kad visulaik jāskatās uz aizmuguri,vaktējot smagās mašīnas.Vienā no autobusu pieturām pazaudēju braukšanas plānu,cik katru dienu jānobrauc.To secinu tikai vēlāk.30km no Belistokas nolemjam palikt,jo vakars klāt. Nobrauktie km:130;Braukšanas laiks 7h 87min.;Vidējais ātrums 17,7km/h; Max.atrums 46,7km/h 14.jūlijs.Ceļamies no rīta ap astoņiem,paēdam brokastis un braucam uz Belostoku.Atkal jāuzmanās no smagajiem,jo riteņbraucējiem vietas,kur braukt nav.Tā visu laiku grozot kaklu atpakaļ,man kakls ir stīvs un savilkts.Pēc 2h esam pilsētā un sākam meklēt staciju,jo līdz Wloclavai brauksim ar vilcienu.To jau bijām izlēmuši pirms ceļojuma,un arī pa Polijas ceļiem palika bīstami braukt.Stacijā satiekam vienu večuku,kas mums palīdz nopirkt vilciena biļetes gan mums,gan speciāli velosipēdiem. Viņš izrādās arī brauks ar to pašu vilcienu,tikai līdz Varšavai.Mums tālāk sanāk braukt.Tā mēs kopā braucam līdz Varšavai.Viņš piedāvā vienu dienu palikt Varšavā pie viņa kā ekskursijā. Mēs atsakam,jo gribas ātrāk prom no Polijas. Atvadamies,viņš mums novēl patīkamu ceļojumu un tālāk braucam vieni paši.Esam galā ap desmitiem vakarā.Ar vilcienu nobraucām 600km.Ārā tumšs jau,bet mēs pat nezinām,kur telti taisīt.Paskatamies kartē,kur mums rīt būs tālāk jābrauc un dodamies ārā no pilsētas.Izbraucot no apgaismotās pilsētas,paliek tumšs,un tādā laikā neko neredzot jādomā,kurā grāvī līst iekšā un sliet telti.Uz aklo braucam nost no ceļa,bet izrādās,ka te nātris līdz viduklim.Nē,šeit nepaliksim,ātrāk atpakaļ uz ceļa.otrā pusē sataustam kartupeļu lauku un pie lauka malā arī neko neredzot ceļam telti.Velosipēdus pieslēdzam pie koka.Nu ir gan šodien piedzīvojumi. Nobrauktie km:40;Braukšanas laiks 2h 48min.;Vidējais ātrums 14,0km/h; Max.atrums 31,7km/h 15.jūlijs.Ceļamies septiņos augšā!Jābrauc,kamer nav palicis pavisam karsts.Ieraugam pirmos nopietnos kalnus,pa kuriem dabūjām mīties augšā,bet lejā jau forši ripot lielā ātrumā.Tik jāuzmanās no mašīnām un asiem līkumiem.Līdz Čehijas robežai tiekam pēc pusdienlaika. Robežpunktā ilgi pēta manu pasi. Man vēl vecā tipa pase,tapēc neticīgi skatās uz manu pases bildi,vai neesmu pats ielīmējis.Vēl pajautā vai uz Pŗāgu braucam. Atbildu,ka jā un mūs pārlaiž pāri.Šis ir pēdējais robežpunkts,kur prasa pasi.Turpinās kalni,visa Čehija vienos kalnos.Kājām gan slodze,pa kalniem braukāt.Pa nakti paliekam netālu no ceļa pie kviešu lauka,tā lai no ceļa mašīnas mūs nevar pamanīt.Vāru rīsus vakariņās un aprunājam pie vīna dienas notikumus. Nobrauktie km:111;Braukšanas laiks 7h 28min.;Vidējais ātrums 14,8km/h; Max.atrums 55,4km/h 16.jūlijs.Šodien turpinam braukt pa kalniem. Visapkārt skaistas dabas ainavas. To nevar aprakstīt,to ir jāizbauda.Ripojot no kalna lejā,ātrums pārsniedz 50km/h. Ap pusdienlaiku gaisa temperatūra sasniedz 30grādus pēc Celsija.Pusdienlaikā pāris stundas atpūšamies pilsētiņā.Šeit beidzot nopērkam normāli Eiropas karti grāmatas veidā ar sīku ceļa sazarojumu. Līdz šim mums bija tikai simboliska karte,kur atzīmēti tikai lielie ceļi un lielās pilsētas.Vairāk orientējāmies pēc norādēm un intuīcijas.Šodien minamies līdz pat tumsai,jo vakarā nav tik karsts kā pa dienu. Kād vairs nevar redzēt ceļu,lienam nost no ceļa un paliekam tādā kā mežiņā. Nobrauktie km:127,5;Braukšanas laiks 7h 27min.;Vidējais ātrums 17,0km/h; Max.atrums 53,9km/h 17.jūlijs.Pa nakti dzirdēju,ka kāds tuvojas mūsu teltij.Nevarēja saprast cilvēks vai zvērs.Gulējs rāms un nekustējos.Izvilku tikai gāzes ieroci no somas,ko bij paņēmis no Latvijas.Noņēmu drošinātāju un gaidīju,kas notiks.Pie telts soļi apstājās un kādu brīdi bija klusums. Tad lēnām aizgāja prom. Tā arī nesapratu,kas tas bija.Labi,ka nelīda teltī iekšā,tad būtu norāvies no manis.No rīta piecēlos tāds neizgulējies ar ieroci rokās.Saule jau diezgan augstu uzkāpusi un sāk cepināt.Līdz Prāgai tiekam pa 2stundām un sākam pilsētas apskati.Pilsēta smuka,bet reljefs gan kalnains.Pāris stundas tā blandamies pa pilsētu uz dullo.Iebraucam vecpilsētā.Tur viens melnais prasa angliski,vai tiesām mēs no Latvijas ar velosipēdu atbraukuši?Un kad vēl pasakām uz kurieni dodamies,tad vispar sāk brīnīties,no kurienes mums tāda apņēmība.Braucot ārā no pilsētas nevaram atrast īsto ceļu pēc kartes,pa kuru gribējām braukt. Nejauši uzbraucās uz autobāņa un pēc dažām minūtēm policija klāt ar ieslēgtām bākugunīm. Sapratu,ka nebūs labi,jo biju iepriekš dzirdējis,ka nedrīkst braukt pa autobāņiem ar velosipēdu.Mums tomēr paveicās,ka nelika maksāt sodu,lika griezties atpakaļ.Beigās tomēr atradām īsto ceļu pa kuru jābrauc.Līdz vakaram nobraucam līdz vienai upei un izdomājam palikt kempingā teltī.Neviens neko neliek maksāt par teltsvietu,tapēc uzceļam telti,paēdam vakariņas un ejam gulēt nopriecājušies,ka esam kempingā na haļavu tikuši. Nobrauktie km:86,6;Braukšanas laiks 6h 26min.;Vidējais ātrums 13,4km/h; Max.atrums 51,9km/h 18.jūlijs.Pēkšņi jūtu,ka kāds gar mūsu telti staigā ar lukturīti un spīdina iekšā.Tad es sapratu,ka sveikā neizspruksim bez maksāšanas.Uz mūsu telts nebija numuriņš uzlikts,ko iedod,kad samaksā par teltsvietu. Teica,lai ātri ejot samaksāt.Naudas mums nebija,tapēc nācās atstāt vienu no mūsu pasi kā ķīlu.Kad dabūsim naudu,tad atdod pasi.No rīta deviņos cēlos augšā un braucu uz tuvējo pilsētu no automāta izņemt naudu.Samaksājām par teltsvietu,atdeva pasi un varējām lidz vakaram palikt šeit kempingā.Tomēr tik ilgi nepalikām-līdz diviem dienā pasauļojāmies,uzlādējām mobilos telefonus,nomazgājāmies un braucām tālāk.Uz vakarpusi ceļa malā atrodam saldo ķiršu kokus.Tā pieēdāmies čerešņas,ka pat vakariņās neko negribējās ēst.Nakšņojām pie viena ezera,kur daudz pīļu peldēja. Nobrauktie km:83,3;Braukšanas laiks 5h 25min.;Vidējais ātrums 15,3km/h; Max.atrums 58,7km/h 19.jūlijs.Šodien pēc kartes izvēlamies braukt pa mazākas nozīmes ceļiem,lai ivairītos no mašīnām.Te reti,ka kāds brauc.Patīkami,ka visi ceļi noasfaltēti,nav nevienas gruntenes.Ik pa laikam kāds ciemats parādās,bet tā vispār apkārt klusums.Visi lauki apstrādāti,nav aizauguši,kā pie mums. Prieks skatīties.Šodien pēcpusdienā sanāk kādi 10km braukt pa ceļu,kas ved tikai uz augšu. Visu gabalu protams nav reāli uzmīties augšā ar piekrautiem velosipēdiem,ik pa laiciņam tomēr jāpastumjas. Un kad esam augšā,tad tik uz leju arī apmēram 10km.Foršas sajūtas. Tā nemanot esam pie Vācijas robežas.Šeit nekādu robežpārejas punktu nav un droši braucam uz Vāciju.Pamanam,kad esam citā valstī tikai pēc uzrakstiem vāciski.Par Čehiju varu teikt,ka smuka zema ar ļoti nelīdzenu reljefu. Nebija ne dienas,kad nevajadzēja pa kalniem braukāt.Arī sakopta zeme,no kā mums latviešiem derētu pamācīties.Vakarā sasniedzam pilsētiņu. Šeit izrādās šodien pilsētas svētki.Ilgi meklējam pārtikas veikalu,paprasam vietējiem,bet katrs norāda citu virzienu.Tā sanāk izbraukāties krustu šķērsu,lidz atrodam veikalu,kas vēl vaļā.Kamēr es pa veikalu,draugs ar vienu krievu runājās. Arī es aprunājos beidzot saprotamā valodā.Šis saka,ka vakar atbraucis no Portugāles,tur lietus līstot.Protams izbrīnīts,ka tik tālu atbraukuši ar velosipēdu un,ka tik tālu vēl braucam.Līdz vakaram nobraucam vēl kādu gabaliņu un paliekam pie upītes,netālu no ceļa. Nobrauktie km:121,3;Braukšanas laiks 7h 21min.;Vidējais ātrums 16,5km/h; Max.atrums 61,4km/h 20.jūlijs.Pa nakti uznāk negaiss ar pērkonu.Tādu pērkona bāzienu sen nebiju dzirdējis.Likās,ka tulīt nospers mūs.Pieceļoties no rīta,no lietus ne miņas un atkal spīd saulīte.Jau no paša rīta sanāk mīties kalnā.Nav nekas patīkams.Uzbraucot kalnā,kas prasa kādu stundu, sākas nežēlīgs nobrauciens vairāku km garumā.Atļautais ātrums te redzēju pēc zīmes bija 60km/h,bet man jau velosipēds uz 70km/h ripo.Liekas,ka neierakstīšos kādā no līkumiem,tapēc reizēm nedaudz piebremzēju.Veiksmīgi tieku līdz lejai,bet var teikt uz riska robežas braucu.Sajūtas neaprakstāmas.Esam pārbraukuši kalniem pāri un paliek līdzenāks.Pēc kartes dodamies virzienā uz Minheni.Līdz vakaram tiekam gandrīz līdz Minhenei-30km pirms.Šodien sazvanos ar mājām. Pa nakti atkal uzlīst lietus. Nobrauktie km:135;Braukšanas laiks 7h 16min.;Vidējais ātrums 18,5km/h; Max.atrums 72,4km/h 21.jūnijs.Šorīt doma bija ātrāk celties,jo esam palikuši privātīpašumā.Bet nāca miegs un pagulējām līdz deviņiem.Līdz Minhenei tiekam pa divām stundām.Pēc kartes braucam uz centru,kautgan nav viegli svešā pilsētā.Jāvadās pēc intuīcijas vairāk.Par Minheni varu teikt,ka tā ir paradīze priekš riteņbraucējiem.Visur ir veloceliņi,mašīnas šeit nav prioritāte.Velosipēdu uz ielām vairāk kā mašīnu.Apskatījuši pilsētu meklējam ceļu tālāk.Doma līdz vakaram aizmīties pie viena ezera.Ap astoņiem esam klāt,jo mīties viegli,nav kalnu.Tikai nekur nevar atrast vietu,kur pārnakšņot.Visur ezers ir ar sētu.Sāk pamazām līt.Beidzot atrodam vietiņu nost no ezera,kur ātri ceļam telti,jo lietus pieņemas spēkā.Beigās sanāk arī nedaudz salīt,bet kad iemūkam teltī,sāk tā līt un tāds vējš parādās,ka liekas koki uzkritīs uz telts un mūs nositīs. Tajā mirklī biju nedaudz nobijies,gribēju jau skriet no telts ārā,jo koki bija tā noliekušies,ka likās lūzīs tulīt.Un plus vēl spēcīgs lietus.Nav jau Latvijas klimats,šeit Vācijā nezināju kādas vētras ir.Bet ātri pārgāja negaiss.Dodamies gulēt. Nobrauktie km:81,4;Braukšanas laiks 5h 48min.;Vidējais ātrums 14,0km/h; Max.atrums 33,7km/h 22.jūlijs.No rīta pieceļoties secinu,ka visapkārt teltij mētājas visādi koku zari.tas no vakardienas vētras.Paēdam brokastis un un braucam jau uz Austrijas pusi.Priekšā ieraugam Alpus.Kalni iespaidīgi,pirmajā mirklī liekas,ka būs baigās problēmas ar braukšanu pa kalniem.Tomēr tik traki nav,kājas jau pieradušas pie kalniem.Kur kāds stāvāks kāpums,tur nedaudz pastumjos,lai kājas atpūšas kādu laiciņu.Tā mums tā diena paiet braukājot pa kalniem.Ļoti iespaidīgi skati paveras braucot. Robežas šeit nav un tā nemanot iebraucam Austrijā.No sākuma domājām palikt pirms Insbrukas kādus 20km,bet šeit nevarēja atrast normalu vietiņu un ceļš arī veda uz leju. Tā noripojām līdz pat Insbrukai.Vienā nobraucienā sasniedzu savu ātruma rekordu 73,5km/h.Pat mašīnas šeit tik ātri nebrauc,jo grib dzīvot.Es vienā no līkumiem neierakstījos,bet man paveicās,ka tajā vietā bija uztaisīts tā lai var aizbraukt arī taisni,ja nevar izņemt līkumu.Daudz netrūka,un es būtu nosities šeit Alpos.Bremzes arī nodilušas.Insbrukā meklējam,kur telti uzcelt.Vakars klat,jau sāk palikt tumšs,bet nekādīgi nevar atrast vietiņu,kur palikt.Jau riktīgā tumsā atrodam vienus krūmus pie vilciena sliedēm.Neko darīt,jāpaliek te vien būs. Nobrauktie km:123,7;Braukšanas laiks 7h 38min.;Vidējais ātrums 16,2km/h; Max.atrums 73,5km/h 23.jūlijs.No rīta pamostoties,izdomāju aiziet paskriet rīta rosmi.Bet skrienot sāk sāpēt kāja. Trauma ko dabūju Latvijā sacensībās vēl nav pilnībā sadzijusi, tapēc pēc paris kilometriem beidzu mocīties.Izrādās,ka esam palikuši pie liela kalna pakājes.Te blakus ir veikals un es eju iepirkt pārtiku brokastīm un pusdienām.Veikalā ieraugu mazu radio un nolemju nopirkt,lai var paklausīties mūziku,kas līdz šim man ir ļoti pietrūkusi.Paēdam brokastis,neliela ekskursija pa pilsētu,atvadamies no Insbrukas un sākam meklēt ceļu tālāk.Ceļš sāk vest pret kalnu,paliek arvien grūtāk mīties un mēs pamazām paceļamies virs Insbrukas.Grūti,bet minos.Labi,ka kājas jau pieradušas panest tādu slodzi.Tā braucot satiekam 3 vāciešus,kas apskata Austriju.Ar viņiem pabraucam kādu gabalu.Viens no viņiem tāds švaks,visu laiku atpaliek.Ar vienu vācieti uztaisu sacenes,kurš ātrak uzmīs vienā stāvā kalnā apmēram kilometru garumā!Beigās es vinnēju,kaut gan viņš pa kalniem ir vairāk pieredzējis.Viņš parāda man,ka esmu diezgan stiprs!Kalna augšā papļāpājam ar vācieti,gaidot pārejos.Ar vācieti nobraucam līdz Itālijai,kur atvadamies un laižām tālāk.Izdomājam,ka šodien nebrauksim līdz tumsai kā vakar,kad pa tumsu vajadzēja meklēt,kur palikt.Laicīgi beidzam braukt un paliekam pie straujas kalnu upītes.Ejam mazgāties,bet ūdens ir ledus auksts!Apkopju velosipēdu,paēdam vakariņas un taisamies gulēt. Iemēģinu savu jauno rādžiņu.Skan labi. Nobrauktie km:76;Braukšanas laiks 5h 27min.;Vidējais ātrums 13,9km/h; Max.atrums 60,7km/h 24.jūlijs.Šodien turpinam virzīties pāri Alpiem.Dienas sākumā ceļš visu laiku ved nedaudz uz leju,tapēc viegli mīties.Sanāk starp kalniem braukt,pa ieleju.Līdz pusdienlaikam nominam jau 70km.Kalni gan iespaidīgi visapkārt.Pēkšņi uznāk spēcīgs negaiss.10min atpakaļ spīdēja saulīte un pēkšņi negaiss klāt.Paspējam palīst zem tilta.Tomēr tas nelīdz,jo spēcīgais vējš pūš lietu cauri tiltam.Un kas pa pērkona spērieniem.Latvijā tādu negaisu neatceros.Bet ātri viss pāriet un spīd saulīte,kas ātri izžāvē slapjās drēbes.Gaisa temperatūra no 28 grādiem negaisa laikā nokrīt līdz 18 grādiem.pēc tam atkal 28 uzkāpj.Šodien pirmo reizi aizbraucam katrs pa savu ceļu nejauši un pazaudējam viens otru. Zvanu uz mobilo,bet draugam laikam baterija tukša,jo telefons izslēgts.Tā nu braukāju viens pats,līdz beidzot saņemu ziņu no viņa,ka tiekamies tuvējā pilsētā.Beidzot satiekamies.Veikali jau ciet,tapēc nākas iztikt bez vakariņām.Braucam ārā no Trento pilsētas un paliekam kalnos. Nobrauktie km:145;Braukšanas laiks 7h 38min.;Vidējais ātrums 19,0km/h; Max.atrums 59,3km/h. 25.jūlijs.;Šorīt jāiztiek arī bez brokastīm,jo nav nekā.Braucam līdz atrodam veikalu pēc 20km. Sapērkamies un braucam tālāk.Braucam gar ezera malu,gar klintīm.Sākas tuneļi,kas ved cauri klintīm.Brīžiem paliek tik tumšs tuneļos,ka nevar īsti redzēt ceļu. Un jāuzmanās no mašīnām papildus.Veiksmīgi tiekam galā ar tuneļiem,citi pat kilometru gari.Šodien notiek tas,no kā visu laiku pa mata tiesa izvairījos ar savu ātro braukšanu.KRITIENS!Visus Alpus izbraucu bez kritiena,kaut gan daudz netrūka.Braucot no viena kalna lejā pēkšņi ieraugu,ka ass līkums. Mēģinu bremzēt,bet bremzes jau nodilušas un īsti nestrādā.Pagriez stūri arī vairs nepaspēju,tapēc ātrumā nolēmu braukt taisni.Bet izrādās, ka tur nostiepta trose,ko pamanu tik pēdējā brīdī,kad neko vairs nevar paspēt izdarīt. Tā es aizķēros aiz troses un lidoju pāri riteņa stūrei,gaisā apmetot salto.Tā trose nāca vaļā un vēl man pa muguru pāri pārgāja.Attapos vīnogu laukā!!!Velosipēds nav cietis,ko nevar teikt par mani.Mugura noberzta,sāp.Uz kājām arī asins redzamas.Tomēr nav tik traki,lai neturpinātu braukt.Mans radio arī cieta,jo bija pie stūres piestiprināts.Nolauzu antenu uz pazaudēju vienu bateriju.Aizvakar tik biju nopircis. Nobintēju kājas uz braucam tālāk.Braucam līdz tumsai un paliekam pie kukurūzu lauka.Ne visai ērta gulēšana sanāk,jo apakšā akmeņi spiež muguru. Nobrauktie km:130;Braukšanas laiks 6h 50min.;Vidējais ātrums 19,0km/h; Max.atrums 57,7km/h 26.jūlijs.Šodien ieplānots līdz pusdienlaikam tikt līdz Milānai. Nav tālu apmēram 60km.Vēl pa ceļam iebraucam veikalā pēc ēdamā un dzeramā.Viens itālis pie veikala mašīnas mūzikas iespaidā domāja ,ka diskotēkā atrodas. Laikam kautko salietojies.Šodien vairs nav kalnu,esam tikuši pāri Alpiem.Milānā esam laicīgi. Te gan visi brauc kā grib.Ja Minhenē bija daudz velosipēdistu,tad šeit motorolleru,kas lavierē starp mašīnām.Atrodam parku ar basketbola laukumu. Uzspēlējam ar vietējiem , un melnajiem basketbolu. Vakarā satiekamies ar latvieti Santu,kas Milānā dzīvo jau kādu laiciņu.Latvijā jau bijām sarunājuši,ka brauksim cauri Milānai un iebrauksim ciemos.Pa nakti paliekam pie viņas.Beidzot varējām ar kādu latviski parunāties.Ēdam īstās itāļu picas.Paldies Santai par silto uzņemšanu! Nobrauktie km:93;Braukšanas laiks 6h 22min.;Vidējais ātrums 14,7km/h; Max.atrums 33,4km/h 27.jūlijs.Ceļamies septiņos augšā,jo Santai uz darbiņu jātaisās.Atvadamies un dodamies apskatīt pilsētu.No sākuma aizbraucam uz San Siro futbola stadionu uzmest aci vismaz no ārpuses.Tad atpakaļ uz centru. Ārā baigi karstais,tapēc pāris stundas paliekam pilsētas parkā.Negribas neko apskatīt tādā karstumā.Beigās vēl pabraukājam pa centru,atrodam Ferrari veikalu,kur protams iegriežamies.Veikalā stāv īsta Ferrari F1 mašīna,ar ko Massa brauca pagājušogad.Līdz vakaram izbraucam no pilsētas,meklējam kur palikt pa nakti. Atrodam parku un paliekam. Odi uzbrūk.Labi,ka ir ko uzpūst pret odiem.Vāru zupu,kas beigās izrādās ēdama. Nobrauktie km:40;Braukšanas laiks 3h 38min.;Vidējais ātrums 11,0km/h; Max.atrums 39,7km/h 28.jūlijs.Šodien ceļqmies tā vēlāk,jo gribējās ilgāk pagulēt.Brokastīs apēdu pusarbūzu,ko vakar vakarā nebiju piebeidzis.Nevedīs taču lieku smagumu ar velosipēdu!Lidz pusdienām ilgi jagadia,jo pa ceļam nevar nevienu veikalu pamanītSak gribeties ēst,bet var izturēt.Kad atrodam veikalu,sapērkamies ēdamo arī svetdienai,jo Itālijā veikali svētdienās ciet!To visu uzkraujam uz velosipēa un laižam tālāk uz Turīnas pusi!Pa ceļam nekas ievērības cienīgs netiek pamanīts! Pret vakaru sanāk pameklēt nakšņošanas vietu,lidz beigās atrodam nomaļus vietu pie kokiem.Vā’ru vakariņaas rīsus! Nobr.km 137 vid 18,7 km/h Brauks laiks 7h:16min max 34,4km/h 29.jūlijs.Pieceļamies,paēdam brokastis un dodamies uz Turīnas centru aplūkot vecpilsētu.Karstums jau no paša rīta valda!Ap vieniem dienā termometrs uz 36 gradiem pakāpjas.Nolienam uz soliņa ēnā,jo nevar turēt vairs karstumu.Pilsēta kā izslaucīta,nemana gandrīz neviena cilvēka. Visi no karstuma paslēpušies. Ilgi nesēžam un dodamies tālāk,meklējam ceļu tālāk jau uz Francijas pusi!Izbraucot no pilsētas,atrodam kokos persikus.Nelaižam garām iespēju un pieplūcam pilnus maisiņus ar augļiem.Braucam tālāk lidz vakarā sasniedzam upi Po,pie kuras arī paliekam. Ejam nopeldēties,jo pa visu dienu kārtīgi iesvīduši.Neesam pie upes vienīgie,bariņš vietējo arī bauda ūdens priekus.vakarā visi pazūd un mēs slejam telti augšā.Pa nakti pavēss,spīd apaļš menestiņš! Nobr,km 52,5 vid 13,1km/h Brauks laiks 4h max 35,6km/h 30.jūlijs.Pa nakti zaķi bļaustījās.Pabrokastojam,novācam telti un braucam uz Francijas pusi.Mērķis tikt līdz robežai sodien.No karstuma dzeramais ūdens uzsilis. Pa ceļam pacienājamies ar persikiem. Ieraugam arī persiku plantāciju,bet vēl negatavi,cieti.Ap pusdienlaiku sasniedzam Cuneo pilsētu.Meklējam veikalu,bet visi ciet. Atrodam vienu,kurš tikai no 14:00 veras vaļā. Sanāk kādu stundu pagaidīt.Gaiam arī,jo ēst gribas ļoti.Pēc veikala apmeklējuma seko pusdienlaiks.Pēcpusdienā sākas ceļš pret kalnu.Esam atkal Alpos.Apmēram 10km tikai uz augšu jāminas! Tad vēl 3km garš tunelis.Tad sākas pats patīkamākais,ceļš lejā no kalna,šoreiz apmēram 30km garumā. Mīties prakstiski nevajag.Esam jau Francijā,bet nolemjam tikt līdz Vidusjūrai.Līdz šim nebiju Vidusjūru redzējis,līdz vakarā ieraudzīju!Sajūtas neapraktāmas!Vakariņas vāram pie jūras,bet iztruacē vietējie,kuri uzbāžas ar visādiem jautājumiem.Viņi tādi aizdomīgi un mēs neizvārījuši vakariņas pie jūras nepaliekam. Meklējam kur pārnakšņot,jo tumsa nāk virsū.Neko prātigu atrast nevar,jo pilsēta.Paliekam pie tilta riktīgos džungļos,kur normāls cilvēks kāju nespertu.Pat telti grūti uzcelt. Sodien aizlidināju krūmos savu pannu,jo līdz šim nebijām neko cepuši uz viņas,un es nolēmu ka nav ko lieku smagumu vadāt līdzi! Nobr km 162 vid 19,5km/h Brauks laiks 8h:18min max 56,3km/h 31.jūlijs Pēdējā mēneša diena.Sodien grūtāk laicīgi piecelties pēc vakardienas lielās kilometrāžas. Izrādās pilna telts ar skudrām pa nakti pielīdušas,ko pa guļot nejutu,jo liels nogumums.Gulēju kā nosists. No rīta pamanot skudras,ātri vien no telts līdu laikā.Esam gulējuši uz oglēm.Vakar pa tumsu arī to nemanījāmVisa telts apakša melna.Lokot telti arī rokas paliek melnas. Tikuši ārā no džungļiem sākam meklēt veikalu,gribās iekost kautko. Atrodam netālu un eju iekšā ar melnām rokām,nebija kur nomazgāties.Pie kases cenšos rokas īpaši nerādit,jo tik netiras sen nav bijušas. Pēc veikala apmeklējuma gan uzreiz uz Vidudjuru mazgāties braucam. Udens diezgan sāļš,bet silts! Tālāk ceļš ved uz pundurvalstiņu Monako,ko driz vien sasniedzam.Pašā Monako gadījās kuriozs,no somas izkrita kurpe,ko pēc kadiem 100m tik pamanīju.Nometu riteni malā un skrēju meklēt.Viss beidzās veiksmigi,atradu.Nebija aiztaisita velosoma ciet,tapēc izkrita. Pabraukājam pa ieliņām,kur katru gadu notiek F1 sacīkstes.Tālak dodamies uz Francijas pilsētu Nici gar jūru! Pludmalē pilns ar cilvēkiem,visi bauda vasaru!Sākam meklēt,kur palikt pa nakti,nav tik viegli palikt,jo viss apdzīvots.Atrodam pie lielceļa vietiņu tālāk no jūras un tur arī paliekam. 01.augusts.Jau augusts. Paēdam brokastis un gar jūru turpinam virzīties uz priekšu!Ik pa laikam ejam nopeldēties,jo karsts.Netrukst ne cilvēku ne pludmaļu. Liwkas,ka visa Eiropa atbraukusi atpūsties.Ap pusdienlaiku aizminamies līdz Kannām.Šeit gar jūras krastu cenas veikaliņos diezgan augstas.Jāpērk to ko var nopirkt par saprātigu cenu,nevis to ko gribās.Uz gaļu vispār var neskatīties,nežēlīgi dārga.Minamies līdz septiņiem vakarā,tad atrodam kur apmesties,nomainu velosipēdam bremzes,slienam telti,vakariņas un gulēt. Nobr.km 78 02.augusts.No rīta patīk labi pagulēt,tapēc guļam arī.Grafiku esam apsteiguši vairākas dienas,tapēc steigties nav kur.Kad beidzot sākam braukt,pēc kāda laiciņa izdomājam iet nopeldēties,kamēr vēl jūra tepatās.Tad veikals un dodamies no jūras nedaudz tālāk,jo gar jūru grūtāk braukt daudzo mašīnu dēļ.Pie karstuma jau pierasts,ka 30 grādi neliekas nekas īpašs,nepanesams.Pēcpusdienā ieraugu kārdinošu vīnogu lauku.Nenociešos un speros iekšā.sazogos veselu maisiņu,ko vēlāk notiesāju.Paliek diezgan slikti,laikam pa daudz saēdos!Bet braucam tālāk.Līdz vakarma esam pirms Tulonas.Sameklējam vietu kur pārnakšņot,vakariņas,pasēžam un gulēt! Nobr.km 90 03.augusts. Pa nakti nevarēja normāli gulēt.Mūsu telti bija sudras ieņēmušas,visu laiku jutu,ka kautkas rāpo pa kājām.Uz rīta pusi, iemigu,bija vienalga.No rīta aizgāju paskriet pāris km rīta rosmei.Brokastis un braucam tālāk cauri Tulonai.Gar jūru nebraucam,ērtāk braukt nostāk.Atkal ielienam vīnogās pusdienlaikā.Kamēr redzam,tikmēr jāizmanto izdevība.Pēc tam jāminās pret kalnu,viegli nav,karstums un smags kalns. Vakarpusē sasniedzam Marseļu. Gluži iekšā pilsētā nebraucam,jo tad nebūtu kur telti uzcelt. Atrodamivietiņu pie upītes. Nav tā pati labākāa vieta,kur palikt,bet neko labāku atrast nevar.Šeit visādi asi augi aug. Vakarā caur wap uzzinu kā musējie noskrējuši Latvijas čempī Valmierā!Malači. Aizrakstu Jānim Razgalim sms apsveikumu ar labo rez.šis atbild lai es arī turos! Mēģinam mazajā upītē noķert kādu zivi,neizdodas,ar akmeņiem nosist arī nevar.Beidzot varu nomazgāties,bārdu nedzenu nost,audzēju!:D nobr km 68 04 augusts.No rīta aizeju paskriet,brkastis un braucam tālāk iekšā Marseļā.Tā pāris stundas pa pilsētu un sākam meklēt ceļu,kā tikt ārā no lielās pilsētas.Nav viegli atast pareizo ceļu,jo visapkārt autobāņi,pa kuriem nedrīkst ar velosipēdu pārvietoties.Tā pamaldamies līdz izbraucam apmēram uz pareizā ceļa.Kā jau pēdeējā laikā pierasts,temperatūra turās virs +30 grādiem.Lietu neesmu redzējis kādas divas nedēļas.Un izskatās,ka te nav lijis vēl senāk.Bet atpakaļceļa nav,jāminās tik uz priekšu.Ar Latviju saikni uztur mob. Telefons ko ik pa laiciņam kādā interneta kafe uzlādēju. Kad nelietoju,izslēdzu ārā,lai ilgāk baterija turētos.Vakarpusē griežam no lielā ceļa nost un paliekam turpat pie ceļa. Nobr km 70 05 augusts.No rīta vēl sanāk pabraukt pa kalniem,bet tad pa līdzenumu jau mīties krietni vieglāk.Braucam netālu no jūras,bet vēlāk nedaudz attālinamies,jo tā ved ceļš.Sodien braucam pa autobāni,bet kā ap brīnumu neviens nost nedzen.Es vēl ielienu nektarīnu plantācijā,kas pie ceļa aug, un pielasu pilnu lielo maisiņu ar šiem sulīgajiem augļiem.Tas nekas ,ka kādi 6kg lieki jāved līdzi.Tā pa autobāni kādis 15km noripinam,tad griežam malā atpūsties un ieēst kādu nektarīnu.Garšigi gan.Strautiņā izmazgāju maiku,kas mugurā.kura jau pēc 10min sausa uzvelkot mugurā.Turpinam braukt pa mazākas nozīmes ceļu,kur drīkst braukt ar veļikiem.Līdz vakaram tiekam līdz rīsu plantācijām,kurus gan nemēģināju aiztikt.Izdomājām palikt pārnakšņot pie rīsiem.Seit gan odu ka biezs.Kamēr saulīte vēl spīd,tikmēr odi mierīgi,kaa saule norietēja tā šie mums virsū. Ātri uzslējām telti,visas mantas iekšā un paši arī, kasoties no odu dzelumiem.Seit teltī esam drošībā. Nobr km 94 06.augusts.Pat no rīta odi ir nežēlīgi pret mums un metas virsū,bet vairs nav tik lielā daudzumā.Uz zāles liela rasa.Izdomājam uz mana velosipēda piesiet lielo Latvijas karogu,ko visu ceļu bijām veduši somā.Atrodu daudzmaz taisnu koku un piesienu karogu.Braucot pa ceļu,visi skatās virsū,jo skats iesapidīgs. Daudzas mašīnas uztaurē un pasveicina.Tā mēs aizminamies līdz Montpellerai.Uz ielām daudz cilēku,pilsēta diezgan smuka.Braucam tālāk. Pēkšņi dzirdu,ka viens večuks ar bārdu bļauj: ’’Stāt ‘’Tā mēs apstājamies,no sākuma domājju,ka pārklausījies,nesapratu ko vins grib no mums. Izrādas tiešām latvietis,kurš ieraudzījis mūsu Latvijas karogu.Latvietis Andrejs,kurs Latvijā nav bijis jau 2 gadus,jo problēmas ar policiju.Negribot sēdēt cietumā,tapēc nebrauks vairs atpakaļ uz Latviju.Seit pie veikala sēž un ubago ar suni.Agrāk esot Spānijā strādājis,bet tur saimnieks neesot maksāji un tapēc uz Franciju atbraucis.Drīz pie viņa piebrauc polis,kas vinu paņem mašinā un aizved uz mājām.Dzīvo latvietis teltī,no tā veikala apmēram 15km. Viņš mums piedāvā pa nakti palikt vina teritorijā. Nu mēs sakam ka padomāsim.Braucam tālāk un pēc 15km jau mums večuks gaida un aicina uz savu villu.Visādus lūžņus pievilcis uz mājām,audzē daudz suņus-mazus vēl.Uzslienam savu telti . Vāram vakariņas,tad parunājam ar večuku,skatamies pat krievu filmu caur DVD. Tā jau neslikti Andrejs dzīvo,viss ko vajag ir,izsalcis nav nekad laikam.Mums vēl visādus cepumus sadod līdzi.Viņš saka,ka rekords esot 150eiro pa dienu ubagojot nopelnijis,mazākais 3eiro,bet tā vidēji ap 15 eiro dienā.Savu daļu jādod polim,jo pie viņa katru svētdienu brauc mazgāties.Ziemas siltas,tapēc cauru gadu var te krūmos dzīvot.Normāls večuks,nav nolaidies kā mūsu bomži. Nobr km 90 07.augusts.Uzcelos astoņos augšā un eju paskriet nedaudz.Ipasi daudz skriet neļauj sāpošā kāja,ko Latvijā biju notraumējis.Atskrienot dzirdu,ka visi muzikas aparāti latvietim saslēgti uz pilno klapi.Pats viņš taisās prom,saka ka iet pēc gaļas suņiem,otrdienās vedot. Tā jau būtu ar mums vēl palicis,bet tad suņi bez gaļas paliktu.Mēs vēl kadas 2 stundas paliekam večuka mājasvietā. Mierīgi paēdam brokastis,visu kārtigi apskatam,kā musējais šeit dzīvo.Andrejs bija sadevis sīpolus un kartupeļus līdzi,bet beigās mēs atstājām,jo tomēr smagi būtu vest uz velosipēda un arī nekādi svaigie vairs nebija.Sodien braucam uz Bezē pilsētiņu,kur iekšā gan nebraucam,jo līkums lieks jāmet.Laiks ārā nav tik karsts,brīžiem lietus pat pilina.Pūš spēcīgs pretvējš,grūti pamīties brīžiemNaktsmītnes atradām vienā laukā netālu no vīnogām,kuram protams vakarā gāju palasīties.Sodien tik daudz km nenobraucām,ir jūtams,ka 4 nedēļas jau ir mīti pedāļi. Nobr km 71 08.augusts.Šorīt skrienot rīta rosmi,sajutu ka kāja vairs tik traki nesāp.Drīz atkal varēs skriet kā agrāk.Šī diena nebija pati veiksmīgākā,jo aizbraucām pa nepareizo ceļu.Rezultātā nobraukti lieki 50km un piedevām visi pret spēcīgu pretvēju.Tanī rajonā vēja ģeneratori bija uzstādīti,vējains apgabals.Tāds besis,visu laiku cīnīties pret vēju,tik daudz spēkus atņēma.Bet ar visu to gandrīz 130km pa dienu nomināmies. Pēcpusdienā,kad jau bijām uz pareizā ceļa redzējām tālumā meža ugunsgrēku.Sanāca arī mazliet pa kalniem pabraukt.Vakarā sajūtu spēcīgu nogurumu,smaga dieniņa.Viena no smagākajām pagaidām.Pārnakšņojam netālu no ceļa niedru biezoknī. Nobr km 129 09.augusts.No rīta krosiņš,brokastis.No rīta nomainījām koka garoga kātu pret jaunu izturīgāku metāla,ko atradu turpatās niedru krūmos.Vienam ceļmalas tirgotājam uzprasu pareizo ceļu un braucam uz Spānijas pusi.Laiks skaidrs,tālumā var manīt lietus mākoņus.Mašinas pīpina un sveicina vēl biežāk.Pusdeinlaikā esam sasnieguši Spanijas robežu.Arī te neprasa neko parādīt un esam jau Spānijā.Ripo labi,jo pa vējam un nobrauciens no kalna.Uzreiz var pamanīt ka cita valsts.Vismaz ceļi savādāki,patīkamāk braukt,platāks ceļš.Līdz vakaram noripinam 100km.Sāk smidzināt lietus.Palienam zem tilta un uz prīmusa vāram makaronus.Sākam sveicināt visus garāmbraucošos,tā teikt lai jautrāk. Daudzi paveicina atpakal vai uztaurē.Vislabāk sanāk lielajām fūrēm notaurēt.Kād paēdam,lietus beidz līt.Braucam tālāk.Meklējam,kur uzsliet telti.Nav ilgi jāmeklē,lienam mazā mežiņā, krūmos pie ceļa. Seit es iznīcinu savu veloķiveri,tāpat neesmu licis galvā nevienu dienu.Atdauzu pret koku,ka nekas pāri nepaliek. Nobr km 102,8 10.augusts.Šodien doma līdz Barselonai aizmīties.Nieka 100km.Matīsam pa nakti riepa velosipēdam tāda pamīkstāka palikusi.Uzpumpē un braucam.Ceļa remonts,laikam autobāni taisa.Un tomēr viņam tā riepa atkal mīkstāka paliek.Skaidrs,ka mazs caurumiņš.Braucam no ceļa nost,lai paskatītos to riepu. Es kā nobraucu no asfalta nost,tā man abās kamerās asi dzeloņi sadurās.Priekšējai riepai protektors nav tik nodilis,tapēc tā paliek vesela,bet aizmugurējā gandrīz plika un kādi 5 caurumi. Nebūtu braukuši nost no ceļa,nekas tāds nebūtu. Tagad arī man jāmaina kamera.Labi ka rezerves līdzi.Matīsam jau rezerves kamera izmantota,tapēc jālīmē. Noņēmāmes diezgan pamatīgi,un laiku arī diezgan zaudējām.Braucam tālāk,tomēr Matīsam tā riepa atkal kļūst mīkstāka. Sākam meklēt veloveikalu,kur jaunu kameru viņam nopirkt.Atrodam vienu veloveikalu,kas veras vaļā 17:00 vakarā,jagaida 1,5h. Pa to laiku aizejam nopeldēties jūrā,kas tepat netālu.tad Matīss nopērk sev kameru un jaunus apvalkus.es neko nepērku,taupos.Līdz vakaram līdz Barselonai netiekam.,jo daudz laika zaudējām ņemoties ar remontiem.Paliekam ap 30km no Barselonas.Vakarā iedzeram vīnu.Visādi melnie vazājas gar mūsu apmešanās vietu. Nobr km 63,4 11.augusts.No rīta sakravājamies un uz Barselonu laižam.Daudzi sveicina,jo mums latvijas karogs.Piebraucam pie veikala pēc brokastīm. Matiss ieiet pirmais veikalā,es palieku sargāt riteņus.Sēžu pie veikala,nāk 3 cilvēki un skatās uz mani,lidz sāk runāt latviski.Divi tālbraucēji un viena meitene.Viņi izbrīnīti,ka mēs tik tālu atminušies. Viņi no sākuma redzējuši Latvijas karogu un nevarējuši saprast,ko karogs te Spānijā dara.Pēc tam ieraudzījuši velosipēdu un mani.Aprunājos ar latviešiem,tad veiklā un braucam tālāk.Pašā Barselonā iebraucam pusdienlaikā,cilvēku un mašīnu uz ielām maz,laikam karstums visus piebeidzis,tikai ne mūs!Satiekam vēl divas latvietes sodien pa Barselonu braukājot. Viņas mūs ieraudzīja no daudzstāvu mājas pēdējā stāva.Nesen atbraukušas uz Barselonu pie puišiem ciemos.Karogs labi piesaista cilvēkus,vēlāk vēl vienu latvieti satiekam.Kopā pa dienu sešus latviešus esam satikuši.Pilsēta liela,tapēc pa pusdienu nevar izbraukāt visu pilsētu.Vakarā paliekam pilsētā,tur kur mazāk cilvēku,nomaļā parciņā pie atobāņa uzceļam telti.Uzlienu kalnos paskriet 5km.Tur atrodu pamestas vīnogas un ieēdu. Turpinajums sekos... Nobr.km 52,6 12.augusts.No rīta atkal uzlienu kalnos paskriet.Šodien tāds nomācies,bet sutīgs.Pabraukājam pa pilsētu.Maz mašīnu,jo svētdienas rīts.Var droši pa ceļa vidu braukt.Izbraucot no Barselonas,man atkla piemeklē problēmas ar velosipēdu.Priekšējā riepa mīksta.Ik pa laikam jāpiestāj malā,lai uzpumpētu.Ilgi tā neizturu,un izdodas salīmēt.Šodiena īpaša ar to,ka sastrīdamies un izdomājam braukt tālāk atsevišķi,katrs par sevi!Sastrīdamies par sīkumiem.Man nav ne pumpja,ne Spānijas karte.Tālak virzos bez kartes,skatoties pēc ceļa norādēm!Ejot veikalā velosipēdu ar visām mantām atstāju,paņemu līdzi tikai naudu,pasi un dokumentus.Pārējais mazsvarīgi.Kad braucām abi kopā,otrs pieskatīja mantas,kamēr viens veikalā.Tagad mantas nav kas pieskata.Vakarpusē atduros Tarragonā.Atrodu informācijas punktu,man iedod pilsētas karti un Katanonijas karti.Visas Spānijas kartes viņiem nav.Nolemju palikt šajā pilsētā,kur nomaļāka vieta. Atrodu upes gultni,kur ūdens izžuvis.Vakarā uznāk pērkona negaiss,zibeņo nežēlīgi.Visu laiku domāju,lai mana telts iztur,pārsedzu pāri teltij brezenta gabalu,lai tik daudz ūdeni nelaiž cauri. Nobr km 111,3 13.augusts.Pieceļoties no rīta secinu,ka priekšējā riepa tukša.Nav ne pumpja ne kā cita ar ko salabot.Labi,ka vakarā noskaidroju,kur atrodas veloveikals,tapēc stumjos uz turieni.Līdz 10:00 jāgaida,kamēr atvērsies,kautgan rakstīts ka strādā no 09:00.Iestumjos ar visu velosipēdu veikalā,nopērku jaunu kameru,pumpi un pie reizes nopērku jaunu ķēdi.Turpatās vēl ieeju pārtikas veikalā un ap 12:00 varu doties tālāk uz Madrides pusi.Tik karti neatrodu,braucu bez tās.Gaisa temperatūra jau pāri 30 grādiem,cepina!Mīties nav viegli,karstums,smagas somas un kalni.Kad priekšā ieraugu upi,piestāju,lai nomazgātos un izmazgātu drēbes.Vienam pašam vieglāk mīties,kad gribas var piestāt un var braukt,cik ātri vēlas.Tomēr garlaicīgāk,nav ar ko parunāties.Minos līdz 20:00 vakarā,lienu privātīpašumā kalnos aiz vienas mazas pilsētiņas.Te izskatās ka saimnieks audzē persikus,vismaz pēc kokiem izskatijās.Tik raža sen beigusies!Vakariņās vāru zupu,kura ne visai labi garšoja. Nobr km 109,2 14.augusts.Ceļos uagšā jau septiņos,gribas ātrāk izbraukt,kamēr nav tik karsts.Bet tāpat ātrāk pa deviņiem nesanāk izbraukt.Šodien kalni turpinās.Lejā jau labi ripo,tik augšā tā pagrūtāk.Aizminos līdz pirmajai pilsētai( 35km ),nopērku pārtiku un laižu tālāk.Karstums labs.Prātīgs cilvēks nelīstu saulē cepināties.Pēcpusdienā mani noķer viens profesionāls riteņbraucējs.Sākam runāties,prasu viņam cik grādu varētu būt,šis saka,ka apmēram 37-38 gradi ēnā.Pastāstu no kurienes atminies,un kur braucu.Tad viņs sak ka brauc prom,vajagot ātrāk viņam.Saku,ka mēģināsu noturēt aiz viņa.Pēc 1km nolemju,ka pa ātru,ka nevaru turēt ar savu riteni un mantām līdziBet viņš prom nemūk,saka lai mēģina ar viņu pabraukt kādus 10km.Tad viņš aizbrauc pa citu ceļu tālāk,es turpinu tālāk viens pats.Labi iemaucu kopā ar viņu.Riktīgs treniņš sanāca.Līdz vakaram nominos 140km,palieku pie strautiņa,kur vēl ūdens nav izžuvis.Vismaz var nomazgaties.Sodien izdzēru kopā 8litri ūdens. Nobr km 141,2 15.augusts.Ceļos atkal septiņos,paskrienu 4km,nomazgājos stautiņā un deviņos izbraucu.Laiks skaidrs,pa nakti diezgan pavēss bija,Šodienas karstumam klāt nāca spēcīgs pretvējš,ļoti grūti mīties.Iebraucot tuvākajā pilsētiņā scinu ka visi pārtikas veikali ciet pa dienu,strādā tikai no rīta un vakarā.Praktiski ēst vairs nav ko,ūdens arī uz beigām iet.Jāizvēlas,vai nu gaidīt līdz sešiem vakarā,akd veikali sāk strādāt,vai nu mīties līdz nākamajai pilsētiņai 60km tālāk.Nolemju braukt tālak.Ja’nepūstu pretvējš pa kādām 3 stundām var aizmīties,bet reāli braucu kādas 5 stundas.Udens beidzes,meklēju pa gravjiem kādu pudeli,kur vēl varētu būt ūdens palicis.Vienu atrodu,bet ūdens tik karsts no saules,ka nevaru iedzet tādu.Sateiku večuku,prasu vai nav tuvumā kāds veikals,kur ūdeni dabūt,šis saka ka nav,bet vinam mājās ir ūdens,vienu pudeli iedod.Taupu dzerot pa bišķim,jo nevar zināt,kad dabūšu nakamreiz ūdeni.Pat no kalna braucot jāpieminās lai uz priekšu kustētos,tāds pretvējš.Pārguris tieku līdz tai pilsētai un atrodu veikalu.Visu dienu gandrīz neko neesmu ēdis,spēki ir galā.Tālāk braucu pa lielo autoceļu,jo sīkas kartas man nav.Menti itkā netura mani,nezinu vai drīkst braukt pa šo autobāni.Nobraucu pāris km un meklēju kur palikt pa nakti.Atkal ielienu privātīpašumā.Bet tur suņi skrien virsū,labi ka aizmuku.Tā jau neēdis,nedzēris ar vēju,karstumu visu dienu cīnoties.Un tagad vēl tie suņi.Palieku pie paša autobāņa dzeloņu krūmu ielokā.Pagaidām smagākā diena ceļojumā,viennozīmīgi. Nobr km 146,4 16.augusts.Pamostoties jūtu vakardienas lielās mocibas,visas maliņas sāp.Bet nav laika žēloties,sakravāju mantas un dodos Madrides virzienā pa lielo autovia! Kad ieraugu zīmi 120 paliek bail,jo nezinu vai drīkst pa šito ceļu braukt. Izdomāju,ja noturēs policija,teikšu,ka nav kartes un ka dodos uz Madridi.Par laimi mentus nemana,nogurums arī pēc 10km pāriet,sodien jau cita mīšanās,jo vējš pūš no aizmugures. Pa 4 stundām nobraucu 100km.Arī kalni beigušies.Pusdienlaikā pieturu Guadalaharā,mazā pilsētiņā 20km no Madrides.Veikalā nopērku franču garo maizi un uz soliņa paēdu kopā ar zirņiem.Pēc tam izdomāju,ka Madride ir liela pilsēta un ka vajadzētu sīkāku karti dabūt.Sameklēju info centru,tur man iedod gan Madrides karti,gan visas Spānijas karti.Beidzot esmu ticis pie kartes,nevajag uz dullo braukt.Turpinu braukt tālāk,bet nekur tālu nebraucu vairs kādi 20km tikai,jo negribās vakarā iebraukt Madrides centrā un meklēt ,kur pārnakšņot.Stājos nost ceļa malā un te arī palieku,netālu no lidostas Barajas.Virs galvas ik pa laikam lidmašinas lidinās.Vāru makaronus vakariņās,iespējams daudzi garāmbraucošie redz,bet man vienalga!Kad paliek tumšs,uzceļu arī telti ceļa malā.Šodienas bauciena laikā divas reizes bija problēmas ar velosipēda riepām,stājos malā un līmēju.Līdz Spānijai nekādu problēmu nebija,iebraucot Spānijā sākās visas ķibeles.Atceros,ka iepriekšējā dienā satiktais riteņbraucējs brīdināja,ka es ar saviem nodilušajiem riteņu apvalkiem līdz Madridei netikšu,jāmaina jauni. Bet es to izdarīju,izturēja.Pa nakti spēcīgs vējš pūta,nevarēja normāli pagulēt.Domāju,ka telti sapluinīs.Bet izturēja mana mazā 3ls vērtā telts,ko Rimi nopirku. Nobr km 119.5 17.augusts.No rīta pamazām minos uz Madrides centru.Nav viegli ar visām kartēm,jo vispakārt Madridei autobāņi,ar pirmo reizi nesanāk iebraukt centrā,jo mašīnas neļauj pārkārtoties uz otro braukšanas joslu.Jāuzmanās baigi,visi nesās kā traki. Ar otro reizi sanāk aizbraukt tā kā vajag.Daudz laika patērēju,meklējot ,kur uzlādēt mobilo telefonu,līdz beigās vienā mobilo telefonu veikaliņā tas izdodas.Aizbraucu apskatīt arī slaveno futbola stadionu Bernabeo,kur spēlē Madrides Real.Sēžot parkā uz soliņa un ēdot pusdienas,skatos,ka man velosipēdam riepa atkal mīksta.Tā uz neviem sāka krist tās mīkstās riepas.Mēģinu salāpīt,bet reāli nekas nesanāk,jāmeklē veloveikals.Atkal atrodu info centru,un tur pajautāju par pilsētas veloveikaliem.Tante iedod adreses un es sāku meklēšanu.Vienu atrodu,kurš pēc stundas veras vaļā,sagaidu un speros iekšā.No sākuma vecis man iesmērē nepareizā izmēra kameras,saka ka Michelin baigi labās,beigās sūds vien ir- pa mazu un baigi plānās.Pats pa to laiku saka,ka uz piecām minūtēm aizbrauks un veselu stundu pazūd.Es savu velisopēdu izjaucis ap visu trotuāru un besos ārā,kur šis pazudis.Viens blakus bodīšu tirgotājs pienāk klāt un prasa kā palīdzēs,es viņu gribēju pei velna aizsūtīt.Tā jau šķrobe,vēl šitais piesienas.Saka ka viss normāli,lai tinās.Kad atgriežas veikala īpašnieks,gribas sākt lamāties.Noturos,jo savādak vēl neļaus samainīt tās kameras.Vienu jau esmu saplēsis un ielicis atpakaļ kastītē.Šis nepamana,nepārbauda.Beigās izdodas veiksmīgi atrast piemērotas kameras,divas rezervē paņemu līdzi.Uz šito veloveikalu laikam vairs nekad nebraukšu.Piezvanu otram Jānim un prasu,kur viņš atrodas. Saka,ka vakarpusē būs Madridē,nolemjam satikties.Vakarā beizot tiekamies pie lielā stadiona.Sākam domāt par nakšņošanu,jo vakrs klāt.Es jau pa dienu biju vienu aprciņu noskatījis,braucam uz turieni.Diezgan normāli,jo nav slēgtais parks un maz cilvēku staigā.Pastāstam viens otram kā gājis pa šitām dienām. Jānis caur Zaragosu braucis uz Madridi,es pa citu maršrutu. Nobr km 65.9 18.augusts.Turpinam apskatīt pilsētu.Ieejam arī interneta kafe,diezgan dārgs prieks,par pusstundu 1.95 eiro jamaksā.Pa deinu atkal pašķiramies,jo draugs grib azibraukt līdz Atlantijas okeānam Portugālē,es savukārt gribu uz kalniem braukt ,kas no Madrides uz ziemeļiem. Mums lidmašīnas biļetes jau Latvijā nopirktas uz 18. septembri,reāli mēnesi ātrāk esam atbraukuši kā plānojām.Es izdomāju ka labāk mēnesi apdzīvošu kalnos teltī.Tā es viens pats braucu uz kalniem,ko redzu tālumā.Vakarpusē skatos ka man atkla riepa paliek mīkstāka,laikam nav izturējusi mana janā Mischelin kamera,ko man iesmērēja tas dullais.Stumjos uz tuvāko veiklau,labika turpat blakus un kā par brīnumu viņiem pārdodas velosipēdu kameras,jo diezgan lielas tirdzniecības veiklals.Nezinu īsto izmēru,uz dullo nopērku kameru,kas izrādās der. Netālu no tā veikala arī palieku,krūmos pie dzelzsceļa. Nav pati labākā vieta,kur palikt,bet man neskādē.Sataisu velosipēdu,eju gulēt. Nobr km 44,1 19.augusts.Pieceļos,ieēdu kautko un pošos ceļā.ilgi nesanāk braukt,jo menti aptur un saka,ka pa šo ceļu nedrīkst braukt.Tas esot autobānis.Prasa uz kurieni brauc.Parāda kartē tuvāko pilsētu.Viņi saka,ak lai vairs nebrauc pa šito ceļu,lai griež nost un tālāk mēģina pa citu ceļu.Tā arī daru,mēģinu meklēt citus ceļus.Virzienu kontrolēju pēc priekšā esošjiem kalniem,kas ir mans mērķis.Tā kā ir svētdiena,mašīnu un cilvēku apkārt maz.Pusdienlaikā esmu Guadarramā.kur dzīvošu turpmāko mēnesi.Pārtika jau sapirkta sestdien,jo svētdienās veikali ciet. Somas tik smagas ar mantām un ūdeni.Braucu augšā kalnos,apmēram 7km no pilsētiņas.Te gan ar stumšanos jāstumjas,jo pamīt pret kalnu grūti.uzbraucu apmēram 1300metri virs jūras līmeņa.Apkārt tikai koki un izkaltusi zāle.Uzceļu telti,bet vēlāk pārlieku citā vietā,jo pārāk liels vējš. 20augusts-15 septembris. Tā es te kalnos nodzīvoju līdz 16.septembrim,gaidot savu reisu uz Latviju.Katru dienu skaitīju dienas cik palikušas līdz mājām.Vienam pašam palika garlaicīgi jau pēc kādas trešās dienas.Domāju,ka neizturēšu.Mācijos spānu valodu no vārdnīcas un klausījos spāņu radiostacijas ar savu mazo radio.Katru trešo dienu braucu no klana lejā uz pilsētiņu pēc pārtikas. Telti ar visām mantām uz to brīdi atstāju turpar kalnos. Paņēmu tikai dokumentus,naudu un kartes.Pārējais viss palika teltī.Nodomāju,pa kalniem jau zagļi nestaigā,tikai tūristi.Gandrīz visu šo mēnesi dzivoju pa 2 eiro dienā,jo nezināju cik naudas man uz konta palicis.Brokastīs ēdu cepumus ar ūdeni,ko kalnos no avotiņa dabūju.Pudienās vāriju makaronus pārsvarā,arī vakariņās tas pats.No rīta gāju skriet 6km ,arī vakarā skrēju,apmēram 10km.Pa dienu sauļojos,vai braucu uz ezeru mazgāt drēbes.Ja ar mani kas slikts notiktu,tad gan slikti būtu,jo nebiju ne apdrošinājies,ne pirmā palīdzība līdzi.Nositu divas čūskas,ko atradu netālu no savas teltsvietas.Viena tāda diezgan paliela,iespējams ka indīga.Ļoi liels mīnuss vienam dzīvojot,ka nav ar ko aprunāties latviešu valodā.Var prātā sajukt. Kad uzzināju cik man nauda kontā,varēju jau augļus nopirkt tirgū,jo šeit sausumā kalnos nevienas plantācijas nebija.Bankā sanāca kuriozs.Gribēju māsai uz Latviju naudu pārskaitīt,lai samaksā rēķinu par telefonu.Viņa prasa manu dzīvesvietas adresi. Es taču nevarēju teikt,ka dzīvoju teltī kalnos.Domās ,ka jucis.Ātri apskatījos kartē un nosaucu pirmo ielu ko redzēju.Nostrādāja.Vienu dienu nevarēdams izdomāt,ko darīt,nolēmu pa kalniem pavazāties.Uzrāpos gandrīz līdz 1800m augstumam.Skats pasakains. Varēja pat saredzēt Madrides debeskrāpjus no 60km attāluma.Pie teltsvietas atradu govs izkārnījmus,apmēram mēnesi vecus.Cerēju ,ka govis neatnāks,kamēr es dzīvoju,jo tad mana telts būtu briesmās.2007.gada septembrī Madridē notika Eiropas čempionāts basketbolā,kur spēlēja arī Latvija.Es domāju,ja mūsējie tiks līdz otrajai kārtai,aizbraukšu uz kādu spēli,bet mūsējie zaudēja un nebija jēgas nekur braukt.Klausījos pa spāņu radio spēlu tiešraides,iemācījos spānu valodu tik daudz,lai varētu saprast kas vinnē,un kāds rezultāts. Pa nakti guļot .bieži dzirdēju savādas dzīvnikeu skaņas,kādas Latvijā nevar dzirdēt.Iestāstiju sev,ka teltī esmu drošībā.Ieroci pielietot nevajadzēja,braucot uz Madridi 16 .septembrī apraku zem viena tilta.Uzzināju,ka ieroci lidmašīnā vest nevarēs,tapēc nācās tā darīt. Varbūt kādreiz sanāks tai pusē gadīties,aiziešu un paņemšu savu ieroci.Draugs atlidoja uz Latviju jau 28.augustā.Viņš bija veiksmīgi ticis līdz Lisabonai. 16.septembris.Ilgi gaidītā diena ir klāt. Vēl no rīta aizeju paskriet 6km krosiņu pa kalniem pēdējo reizi un priecīgs dodos Madrides virzienā. Pa autobāni nebraucu,jo bail,ka atkal menti nepaņem pie dziesmas.Bet apmēram 20km no Madrides beidzas mans ceļš un sākas autobānis. Nekas cits neatliek,kā dragāt pa to.Braucu ātri,lai pēc iespējas ātrāk tiktu uz pilsētu,kamēr menti nav mani pamanījuši.Izdodas.Mēģināju pārdot savu velosipēdu,jo dzirdēju,ka papildus jāmaksā par velosipēdu vešanu ar lidmašīnu.neviens negribēja pirkt,cenu laidu arviren zemāk.mazāk par 200 eiro arī negribējās atdot.Nolēmu mēģināt izjaukt pirms lidošanas.Madridē esmu iebraucis īstajā dienā,jo vakarā šeit notiks Eiropas čempionāts basketbolā fināls starp Spānijas un Krievijas izlasēm. Spāņi aizslēguši ciet ceļu pie karaļa pils.Es arī nolemju šeit palikt un noskatīties uz lielā ekrāna spēli.Finālā spāņi zaudē krieviem,par ko visi ir sašutuši.Es ātri laižos prom no tā laukuma uz savu zināmo parku,kur iepriekšējo reizi biju palicis.Likās,ka mani varētu par krievu uzskatīt,un tad man cauri būtu.Uz ielas varēja sastapt dažus lietuviešus ar Lietuvas maikām,arī viņu līdzjutēji bija atbraukuši savējos atbalstīt. 17.septembris.No rīta meklēju veloveikalu,kur varētu izjaukt velosipēdu un ielikt kartona kastē kā bagāžu. Atrodu,eju iekšā un pastāstu situāciju. Man ļoti laipni ierāda vietu,kur drīkstu vest savu velosipēdu,iedot dažāda lieluma kastes un instrumentus.Izjaucu līdz rāmim,savādāk neliek kastē iekšā.Tagad sākās problēmas ar mantām,jo nav vairs kur uzkrāmēt,velosipēds izjaukts un kastē iekšā.Knapi izeju no veikala ārā ar visām mantām.Līdz parkam,kur jāpaliek pēdējo nakti apmēram 10km ko iet.Nevar vairs uzsēsties uz velosipēda un aizmīties.Sāku lidināt ārā mantas pa druskai.Paeju gabaliņu,kādu mantu izmetu ārā,lai vieglāk.Pat pildspalvas sāku mest ārā,kas neko nesver.Nogājis kādus 2km saprotu,ka vairs nevaru panest to velosipēdu un mantas.Nostājos autobusa pieturā un gaidu autobusu. Autobuss piebrauc,gribu kāpt iekšā,šoferis krata galvu,nekā nebija,iekšā nemaz nemēģini kāpt ar šitādu bagāžu.Citi cilvēki to redz un saka,lai mēģinot ar metro braukt,iedod vēl metro karti,pasaka ar kurējo jabrauc. Viens pat palīdz aizstiept kasti līdz metro stacijai.Nekad agrāk nebiju braucis ar metro,tapēc noejot pazemē apjūku.prasu padomu ar kuru metro man jābrauc uz to parku. Pēc 20minūtēm esmu savā pieturā.Ietaupīju gandrīz pusdienu ko būtu gājis ar kājām.Knapi aizvekos līdz parkam un tur palieku līdz nākamajai dienai.Ar velosipēdu biju izbraukājis visu Madridi krustu šķērsām, zinu diezgan labi tagad.No rīta izmetu visas pārējās mantas,arī telti.Atstāju tikai velosipēdi kastē un vienu somu,kur iekšā tikai dokumenti,nauda,ceļojuma piezīmes un daži suvenīri no Madrides.Ar metro braucu uz lidosu.Nekad nebiju lidojis ar lidmašīnu. Lidosta arī ļoti milzīga,ka apmaldīties viegli. Es pat nezināju ka lidojot no sākuma jāiet chek-in. Labi ka laicīgi lidostā ierados.Izdevās velosipēdu nodot kā bagāzu,nepārsniedz atļauto svaru. Kad beidzot biju ticis lidmašīnā iekšā,man bija viss vienalga,kad tik mājās braucu. Biju noilgojies pēc Latvijas.Pirmo reizi lidot bija jocīgi.Laikam jau pirmajā reizē visinteresantāk lidot.Bail nebija,jo mājās nebiju bijis 70.dienas.Vajadzēja lidot ar pārsēšanos Romā.Tur gandrīz lidostā paliku,jo gandrīz nokavēju savu reisu,vazādamies pa lidostas veikaliņiem.Bet ne jau mana vaina.kad biju pircis biļeti Latvijā pirms 3 mēnešiem,laiks bija cits.Pēc kāda laika izlidošanas laiks bija pārcelts divas stundas ātrāk,ko es nezināju.Labi,ka es paskatījos,ka viens reiss lido ātrāk uz Rigu.Iekāpjot lidmašīnā,ieraudzīju Latvijas avīzi.Uzreiz paķēru,un lidojot izlasīju no A līdz Z.Sen nebiju neko latviski lasījis.Lasīju par to ka Āzijā lidmašīna sliktos laika apstākļos avarējusi. Paskatos pa lidmašīnas lodziņu,apakšā zibeņo.Bail nebija,jo drīz jau mājas. Pats atlidoju,bet velosipēds ne. Tas bija palicis Romā,nebija paspējuši pārkraut uz airBaltic lidmašīnu.Solīja piegādāt uz mājām,kad atvedīs.Man bija vienalga,galvenais,ka pats atlidoju.Iznākot no lidostas vēlu vakarā, sajutu vēsumu.Kā nekā Latvija un septembra beigas.Spānijā vēl ap to laiku bija +30 grādi ap dienu.Pa nakti paliku pie tantes,jo braucot ceļojumā no ieprekšējās dzīvesvietas biju aizgajis,lai nav jāmaksā par īri un kumunālajiem. Baigā ekstra bija gulta,jo gultā nebiju gulējis 70 dienas,tikai teltī.Iekritu gultā un tik labi bija. Atbraucot no Spānijas uzzināju,ka vienam labāk pa ārzemēm nevazāties,jo Turcijā kalnos atraduši kādu jaunu vīrieti ar izņemtiem orgāniem.Bet tas tā! Pirms ceļojuma ar velosipēdu biju uz Jūs, 10km max dienā biju nominies.Un no Eiropas arī neko nebiju redzējis,tagad zinu daudzko.Paldies ka izturējāt un izlasījāt!

Ar velosipēdu,telti,prīmusu cauri Eiropai līdz Spānijai!

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem