Steļļu muiža un ne tikai

  • 1 min lasīšanai
... būdams visnotaļ marginālas dabas cilvēks, visnotaļ varu atļauties interesēties par nomalēm. Un ja nu man tagad kāds teiks, ka leišos jārauga Kauņa, Viļņa, Trāķi, Kuršu kāpas utt., tad tur jau visur ir būts. Smuki, interesanti un visādi citādi tur ira! Bet! Lietuvas pierobežas - tā - apmēram no Zarasai līdz Jodupei. Zarasai ir būts, tur nekā vēlreiz raugāma nerādās, kamdēļ par pirmo pieturas punktu tiek izvēlēts tāds miests kā Stelmuže. Vistaisnāk līdz turienei ir cauru Raudu. Līdz Raudai - pa Daugavpils apvedceļu un tad cauri mežiņam... Svente ir labi pazīstama vieta, un uz turieni pat sapņos varētu aizbraukt. Bet tad ir jārod ceļš, kas iet pa taisno līdz Šiškovai un tālāk Raudai. Protams - metāla un krāsas taupības apstākļos norādes nekādas. Attālums no Sventes rāda, ka celiņš varētu būt īstais. Brauciens pa to gan šo pārliecību deldē, bet tad visai deldēšanai tiek atmests ar roku, jo ceļš draud palikt visnotaļ nebraucams. Izredzes sadabūt traktoru arī nekādas - atliek vien paļauties uz brāli Likteni, kas varbūt kādā eglē posta dzeguzes izskatā tup... ... virziens šķietami ir... ... nākošais orientieris varētu būt Šiškova. Smuki - ceļiem vajadzētu iet uz visām četrām debesu pusēm. Tas - pēc kartes. Kaut kāds krustojums ir, kaut kādas mājas arī. Tikai ne ceļa vajadzīgajā virzienā. Beigumā izrādās, ka īstais tālākceļš noslēpies aiz mājas pakša. Toties nu viss līdz Raudai iet bez aizķeršanās. Aiz Raudas atkal jābūt tā - pa kreisi uz Daugavpili, pa labi - uz sacerēto Steļļu muižu. Uz Daugavpili ir gan, uz leišu pusi toties pļava ar tādu kā pusaizaugušu taku. Un otrā pusē pļavai svešu zemju karogi plīv. Lietus, smiedamies par visu un visiem, līst nepārtraukti, un tiek braukts pāri pļavai. Vagoniņš gluži kā Tautas frontes laikos. Barjeras. Iesākumā izskatās, ka pašapkalpošanās. Bet nē - atrodas arī leišu robežsargi, un, izrādās, robežu var šķērsot pavisam legāli. Leišu pusē toties asfalts. Stelmužes baznīca pilna mazas gaismas, tā siltuma, kas tikai kokam, un fantastiskiem kokgriezumiem. Jā, jā - līdzīgiem kā Subatē, Vecpilī Liepājas pusē. Līdzīgiem, kā viņreiz esot bijis arī Červonkā, bet tur pirms gadiem simts viss ticis modernizēts, un "baroka draza"; izsviesta... Leiši baznīciņu paglābuši, ietaisot tur muzeju, kas faktiski ir nesapurgāta baznīca. Vecais ozols. Cik nu tur tie tūkstoši gadu. Tas viss kaut kā rīmējas, radot sajūtu pavisam ārpus laika un telpas. Sajūtu, kas varētu saukties "aiz". Aiz kūtspakaļas, aiz tām kļūmīgi zemajām debesīm, aiz... Ceļš uz Rokišķiem. Tur vēriens cits. Liepājas "ķieģeļnieka" Berči celtā katedrāle. Sarakanais ķieģelis, protams. Berči vienīgā lielā atkāpe no tā ir tikai Cesvainē. Līdzās krodziņš ar dikti garšīgiem kartupeļiem. Un lietus, lietus... Pils un platais ceļš no baznīcas. Miests kā nometies ceļos tā malās - vai nu Dieva lūdzot, vai kāda graša ubagojot. Atceļš caur Jodupi un Aknīsti ir tikai bērnu spēle... Beigās vēl pret Neretu atspīd saule, un tu neviļus atceries Jaunsudrabiņa ar viņa obažām un Baltās grāmatas bildēm...


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais