Sharm El Sheikh 2010. 3. daļa. Ras Mohamed
|
Velga Barisa
|
Solīju turpinājumu, tāpēc par spīti hroniskam laika trūkumam, jāraksta vien būs...Un tā, atgriežamies saulainajās zemēs, kur februāra beigās gaiss dienā iesila līdz +28 grādiem.
Tā kā iepriekšējos gadus jau ir pabūts gan Kairā, gan Luksorā, šogad domājām par ekskursijām naudu lieki netērēt, tā teikt, ekonomiskais režīms. Baudīsim silto laiku un laiski priecāsimies, ka ir izdevies izrauties no daudzo pienākumu gūsta un nemitīgās steigas. Patiesībā jau arī viesnīcas Tropicana Grand Oasis teritorijā ir radīta vide, no kuras tā īsti nav nepieciešamības kaut kur doties- vismaz tiem atpūtniekiem, kuri brauc baudīt mieru un lielo Nekānedarīšanas prieku.
Protams, pirmās dienas papriecājušies par jauko laiku un paspējuši piemirst darbu, steigu, galu galā Ljas dižķibeli, sākām domāt, kur vēl varētu aizbraukt. Izvēlējāmies Ras Mohamed rezervāta apmeklējumu.
Tā kā arī Intourist gidam bijām aizveduši suvenīru no Ljas, viņš mums bez jabkādas kaulēšanās piešķīra atlaidi (dēlam sanāca maksāt "bērna" biļeti). Maksa par braucienu pieaugušajam 40USD, bērnam 20USD. Cik sapratu, šeit "bērns" skaitījās līdz 10 vai 11 gadiem.
Uzreiz varu atklāt, ka tie, kuri šīs ekskursijas laikā vēlas ieraudzīt kaut ko grandiozu, piedzīvos vilšanos.
Plkst. 8 40 (nevis 8, kā tika solīts:) ) busiņš ir klāt, kāpsim iekšā, bet izrādās, ka visi citi braukt gribētāji (izņemot mūs) nav paņēmuši līdz pases. Nestāstīšu garo priekšvēsturi par Agapas vīzām utt, taču jāatceras, ka, izbraucot no Šarm El Šeihas līdzi jābūt pasēm, jo tiek pārbaudītas vīzas. Pārbaude dažreiz ir visai formāla, nezinu, kā no autobusa priekšējām durvīm var saskatīt vīzu aizmugurē sēdošā pasažiera pasē, bet, pieņemsim, ka militāristiem ir superredze.:D
Mūsu gidi šajā braucienā ir kārtējie Muhameds un Ahmeds. Pa ceļam tiekam informēti par svarīgākajām lietām Sinaja pussalā, tiek sniegts ieskats vēsturē, mūsdienu tradīcijās. Tā kā visi citi, izņemot mūs, ir no Krievijas, grupa tiek pie nosaukuma Naša Raša... Kad Muhameds pasaka teikumu, ka Ēģiptē degviela ir lētāka nekā Krievijā, briest konflikts. Varenās zemes pārstāvis ir gatavs cīnīties par savas zemes labo slavu! Mums Ljā naftas nav, mums nav par ko strīdēties! :D Brauciena laikā tomēr kaislības norimstas un uzvar tautu draudzība :)
Muhameds pastāsta arī Šarm El Šeihas īso vēsturi. Viņš nosauc arī pilsētas mūsdienu sadalījumu 5 rajonos, kas gan atšķiras no pieejamos avotos lasītā, tāpēc atļaušos uzskaitīt. Nepretendēju uz ortogrāfisku precizitāti nosaukumos, jo krievu valodā ar arābisku garšu un vēl latviskojot- paši saprotat.
1. rajons- Nabq- viesnīcas, tirdzniecības centri, promenāde.
2.Shark Bay- dārgākais rajons. Tur atrodas pati dārgākā viesnīca pilsētā- Four Seasons. Pēc brīža attopos, ka šī viesnīca taču atrodas blakus mūsējai, bet tā arī nesaprotu, kas tur tik īpašs...
3. Merino rajons- tur tika uzbūvēta pirmā viesnīca, tā teikt, sākums pilsētai.
4. Hall- augstākā vieta Šarmā. Tur tagad atrodas akvaparks, delfinārijs.
5. Old Town- vecpilsēta viņu izpratnē.
Sarunās ir aizritējuši 25 km no Šarmas robežas, iebraucam Ras Mohamed (tulkojumā Muhameda galva) teritorijā. Sākas- izkāpjam, nobildējamies, atpakaļ uz busiņu... Jau pirmajā pieturvietā dēls man velta niknus skatienus, jo es viņu biju pierunājusi nevilk mīļos šūzus, teicu, ka būs karsti visas dienas garumā. Nekas, iesaku paskatīties uz manām kurpītēm un paklusēt :D Var visur piekļūt arī augstpapēdenēs, tomēr šajā ekskursijā labāk no tām atteikties, tāpat arī no iešļūcenītēm... Nav jau asfaltēti celiņi, bet gan smiltis un akmeņi.
Pie Ras Mohamed ieejas atkal nopietna izskata vīri ar šautenēm, arī te var pārbaudīt vīzu. Vajag taču imitēt kādu nopietnu darbību!!! Pie ieejas tradicionālais foto, jo akmens bluķi, kas nezinātājam liekas vien kaut kādi krāvumi, patiesībā ir vārds "Allahs".
Tālāk ceļš paliek līkumots, bez asfalta, mazliet pakratamies, sajūsminoties par ceļa līkumiem. Nākamā pietura ir Skatu laukums, vieta, kur satiekas Agapas un Suecas līča ūdeņi. Kritiski novērtējusi klintis, pa kurām jebkurā mirklī var novelties kāds akmens, rāpjos augšā līdz tam Skatu laukumam, no kura caur tālskati varot saskatīt Āfrikas kontinentu. Kāpjot vairāk gan jāskatās zem kājām, jo šeit nav nekāda Eiropa ar n-tajām drošības prasībām. Tikusi līdz augšai, īsti neaptveru uz kuru pusi tā Āfrika ir, pūš negants vējš, tā kā cepuri visu laiku turu ar roku. Ir jau skaisti, ir! Kāpjot lejā, pārņem filozofiskas pārdomas... Nu kas gan tur īpašs- satiekas divu līču ūdeņi? Bet viņi to māk pārdot!!! Lūk, kur mūsu Latvijas tēla spodrinātāji var pamācīties!
Laimīgi tikuši līdz lejai, drīkstam sākt peldi Agapas līča ūdeņos. Sola, ka te ir tāāāda zivju daudzveidība. Ūdens pavēss, patiesībā arī zivju pie mūsu viesnīcas ir daudz vairāk:) Ak, jā, tiem/tām, kas ar skatienu meklē kaut kādas pārģērbšanās kabīnes, nākas vilties. Ja vajag pārģērbties, tad, lūdzu, bez kompleksiem:D Kautrīgākiem turp iesaku doties jau peldkostīmā! Vēl svarīga lieta- dvieļus jāpaņem līdzi no viesnīcas! Arī tad, ja par to jūs neviens nebrīdina, arī tad, ja saka, ka nevajag. Ja dvieļi nav līdzi, šeit tos nopirkt nevar!
Tie, kuri peldējušies, tādi paši slapji kāpj busiņā, lai jau nākamajā pieturvietā ienirtu Suecas ļīča ūdeņos. Mums līdzi brauc operators, kurš veic tādu kā klauna funkciju. No sākuma gribas viņu nolidināt no kāda klints bluķa, pēc tam jau "piespēlējam" un pajautrojamies līdzi. Viņš gan cenšas visus filmēt, bet beigās nekāds bizness nesanāk, paši esam apbruņojušies ar foto un video tehniku.
Suecas līča ūdeņi ir vēl vēsāki, krastā stāvošie toties var izbaudīt atrašanos tuksnesī- vējš nes smiltis pa gaisu, pilni mati, pilnas acis... Vīrs bija viens no retajiem, kurš tomēr izmantoja iespēju izpeldēties. Izbrienot krastā nokomentēja, ka vietāms ūdens ledaini auksts, vietāms patīkami silts, no zivīm ne vēsts.
Nākamā pieturvieta tā, kuras dēļ vispār gribēju šo ekskursiju- mangrovju audzes. Tās gan nevar mēroties ar National Geographic redzētajām mangrovju audzēm Austrālijā, tomēr apziņa, ka šie koki aug tikai 3 vietās pasaulē, sajūsmina. Mangrovju lapas izdala ar ūdeni uzņemto sāli, katra lapiņa, ko tūristu bari vēl nav nolaizījuši, ir pārklāta ar sāls kristāliņiem. Vienreizēji kociņi, kuri atraduši veidu, kā augt sālsūdenī!
Tālāk busiņš ved uz vietu, kur zemē savu liecību atstājusi zemestrīce. Pie plaisas top bildes, dažs pamanās pārlēkt tai pāri, ne brīdinājuma zīmju, ne iežogojumu. Tiek sniegta informācija, ka plaisas dziļums vietāms ir 5 m, vietāms 9. Ir iespēja apjaust varenos dabas spēkus.
Mazliet tālāk "Vēlēšanās ezers", jeb sāls ezers, jo sāls koncentrācija esot 80 grami uz 1 litru. Pie ezera citas tūristu grupas klausās savu gidu stāstījumā, bet mūsu grupa ar Muhamedu priekšgalā brien ezerā. Citi noskatās uz trakajiem! Jāpiebilst, ka ūdens līdz ceļiem vien:) Te seko jautrākā atrakcija, īpaši, no malas skatoties. Mēs ar dēlu pārstāvam reālistu nometni, bet, kā izrādās, pārsvarā visi ir optimisti:D Visa grupa tiek nostādīta ūdenī rindā, tad pēc komandas skrien dziļāk. Jāiedomājas vēlēšanās un tā piepildīsies, ja pabāzīsiet galvu zem ūdens :D Un tā trīs reizes pēc kārtas. Vīrs un meita aktīvi piedalās šajā atrakcijā:D:D:D Nezinu, kādas bija tās vēlēšanās, tāpēc nevarēšu pateikt, vai ir piepildījušās, bet meitas garie mati pēc tam bija pamatīgi "iesālīti".
Pēc sāļainās peldes kurkstošiem vēderiem slapju tūristu bars brien uz busiņu. Tad tiek paziņots, ka nākamais mērķis ir beduīnu restorāns. Dāmām satraukums, kur pārģērbsies, restorānā taču nevar ievelties slapjā peldkostīmā?! Gids mierina, ka pārģērbties varēs pie restorāna. Atkal manāma neapmierinātība- tur noteikti būs daudz cilvēku, vajag taču sakopties utt. Kad ieraugam "restorānu", saprotam, cik iepriekš apspriestie jautājumi bijuši smieklīgi! Pusdienosim teltīs uz grīdas no vienreizējiem šķīvīšiem :D Tā bija vai nebija kamieļu gaļa, kas to tagad pateiks... Bet ēst vareni gribējās...
Rokas mazgājām kā mācējām, WC atrašanās vieta tika norādīta aiz kalna. Par laimi, neviens nemeklēja mūsu izpratnes sirsniņmājiņu, citādi mēs viņu pašu vēl tagad meklētu tuksnesī:D
Pēc pusdienām nedaudz saguruši braucām atpakaļ uz pilsētu, priekšā vēl bija Old Market apmeklējums.
Old Market- nedaudz smilšu zem kājām, nedaudz austrumu tirgus smaržas, apputējuši augļu stendi, nebeidzami komplimenti manai meitai ( Madonna, skaistulīte utml, par ko mana meita jau dusmojas ne pa jokam ), mašīnu un cilvēku nesaprotamā kustība- jau sen esmu sapratusi, ka nepiederu pie šopingotāju sugas. Atkal tradicionālais gājiens- gids mūs ieved veikaliņā "ar labākajām cenām", lai pēc tam dabūtu komisijas naudu. Neesam pirmo reizi- neuzķeramies! Bērni nopērk dažus niekus un dodamies tālāk. Svaigas zemenes- 1USD iepakojumā. Atļaujamies nopirkt zemenes un kumkvatus, jo tie tiek pārdoti slēgtos iepakojumos. Lai cik kārdinoši uz mani nelūkotos mango, kad iedomājos, kāda netīrumu kārta viņu pārklāj, saprotu, ka savu vēderu mīlu vairāk. Ak, jā, pieejot pie stenda runājam, ka varētu nopirkt zemenes, te nāk klāt pārdevējs un skaidrā latviešu valodā jautā: "Zemenes?" Varu iedomāties, kāds izbrīns bija mūsu sejās! Viņš esot atpazinis latviešu valodu, latvieši te bieži staigājot (un kāds teica, ka Krīze esot?!).
Saulē izkarsuši, gaidām pārējos ar vienu vienīgu vēlēšanos tikt atpakaļ viesnīcā un nomazgāties. Ap pulkstens pieciem pēcpusdienā šī vēlēšanās piepildās!
Braucot šajā ekskursijā, vajadzētu ņemt līdzi:
- pasi (obligāti!!!),
- 5USD katram pieaugušajam ( par ieejas biļeti jāmaksā atsevišķi), pēc tam arī kādu dolāriņu, ar ko "pateikties" šoferītim,
- peldkostīmu, speciālos apavus bradāšanai,
- dvieļus,
- saulesbrilles, saules aizsargkrēmus,
- cepuri, kuru vējš tik viegli nevar aizpūst,
- slapjās salvetes, ar ko pirms "restorāna" apmeklējuma nomazgāt rokas,
- ūdeni, arī kāds cepumiņš noderēs,
- kājās velciet apavus, kurus nav žēl.
P.S. Šobrīd, kad rakstu, Šarmā ir + 29 grādi :):):)
Kādreiz būs arī turpinājums: 4.daļa- akvaparks un Naama Bay,
5. daļa- atgriešanās ar piedzīvojumiem!
-