Pavasara nedēļa Ēģiptē (1)
|
Aija Jurevica
|
Tā kā gan drusku par vēlu rakstīt 2 gadus vecu Lieldienu ceļojuma aprakstu. Tomēr- tas, kas palicis atmiņā vēl tagad, varētu būt tiešām atcerēšanās (un padalīšanās) vērts. Tāpēc- ne hronoloģiski, bet tematiski. -Cilvēki- =Gidi= Šarmelšeihas lidostas uzgaidāmā telpā nāk pretī tumšbrūns, melnmatains vīrs un saka labdien skaidrā latviešu valodā. Gids Muhameds, izrādās, 3 gadus darbojies Rīgā, TezTour, tagad izstrādājis savu maršrutu pa Ēģipti. Mēs būsim viņam pirmie testa trusīši. Nu, vismaz sarunāties varēs- latviski gan tikai dažos vārdos, bet krieviski visai brīvi. Drīzāk varbūt kādam no mūsējiem tās krievu valodas zināšanas varētu būt švakākas... Vēlāk iepazīstamies arī ar otru mūsu aprūpētāju- Ahmedu. Viņš runā angliski, bet praksē visu- par vēsturi, dabu utt.- arābiski stāsta Muhamedam, kurš mums tulko krieviski. Vēlāk abi atzina, ka bijuši ļoti uztraukušies, jo centušies maršrutā iekļaut visu viņuprāt interesantāko, tomēr nav varējuši paredzēt, vai sagatavotais piedāvājums iepatiksies. Iepatikās jau gan. Muhameds mūs apčubina no rīta līdz vakaram, Ahmeds- varbūt valodas barjeras dēļ- ir drusku atturīgāks, bet pamazām vien novērtējam, ko visu viņš zin un pamana. Gājenā pa Šauro kanjonu viņš mums parāda gan vietējos augus- un pastāsta, kā tos izmanto, gan ķirzakas pēdas smiltīs. Nu, tas nu reiz nav objekts, par kuru var iepriekš paredzēt, ka tas noteiktā vietā būs. To tak vēl vajag pamanīt!
=Informācija= Muhameds daudz stāsta par vēsturi. Sešu dienu karš ar Izraēlu viņa interpretācijā: "mēs uzvarējām. Mēs zaudējām ļoti daudz kritušo, bet Izraēlas zaudējumi proporcionāli pret armijas lielumu bija vēl lielāki. Mūsu prezidents bija tik drosmīgs, ka pirmo reizi vēsturē pats devās vizītē uz Izraēlu vienoties par miera noteikumiem", "man nav nekas pret ebrejiem kā cilvēkiem, es varu ar viņiem sastrādāties, bet katrs bērns pie mums zina, ka nav ļaunāka ienadnieka par Izraēlu". Pie reizes- ceļojuma beigās ekskursija uz Izraēlu. Sešu dienu kara vēsture vietējā gida (Ukrainas ebrejiete) interpretācijā: "Mēs uzvarējām. Sešu dienu laikā okupējām visu Sinaja pusssalu, Jordānijai atņēmām šo, Sīrijai atņēmām to. Sinaja pussalu pēc ANO lēmuma nācās atdot, bet Jordānijai ar Sīriju neatdosim neko, viņi arī neprasa."
=Apkalpotāji, tirgotāji= Viesnīcās, restorānos apkalpo tikai vīrieši. Viesnīcā pat "istabenes" ir puiši. Jauni, apsviedīgi, uzmanīgi džeki- ēdot jāuzmanās, lai šķivi nenorauj no priekšas pirms vēl izēsts... Muhameds: "nē, sievietes mums arī strādā, ministres var būt. Re, kur skolas bērni dodas ar savām skolotājām [ar uzsvaru] ar skolotā-jām." Jā, OK, Kairā veikalos redzējām pāris meitenes- pārdevējas, kasieres. Uzmanība, labvēlība no visām pusēm- ne bez zemteksta, protams. Tiesa, visai drīz apnīk katram atbildēt, no kurienes tu esi un kā tevi sauc. Aleksandrijas cietoksnī uz trepēm nāk pretī skolas ekskursija- visas trepes pilnas, jāgaida, kamēr paies garām. Nemitīgs "hello, hello, what's your name?" Gandrīz katrs bērnelis paprasīja. Interešu lobēšana: "Kad izkāpsim no autobusa, tur būs tādi un tādi tirgotāji- viņi teiks, ka viņiem ir vislabākās cenas. Viņiem jūs neticiet! Mēs aiziesim tur pie tā tirgotāja, tam būs vislētāk un vislabākā prece!" Ne jau nu vislētāk, nekā. Bet, no otras puses- neviens maku no rokām nerāva. Negribi- nepērc. Tāpat uzsmaidīs un roku paspiedīs. Tikai tā latvieša mentalitāte- liekas- ja jau ielaidies sarunā, tad kaut kas arī jānopērk.
=Policija, armija, robežsardze= Uz ceļiem biežas armijas patruļas. Reizēm tikai autobusa šoferis iedod kaut kādu papīru- caurlaidi, vai? Reizēm kareivis izstaigā autobusu un pārbauda, vai pasē ir vīza. Pases bilde neinteresē- ka tik vīza. Visos šādos kontrolpunktos ceļmalā var redzēt vairogu uz ritentiņiem ar lodziņu šaušanai. Nu labi, tagad aiz tā uz krēsla atgāzies sēž vīrelis un lasa avīzi, bet šaujamais viņam pa rokai- ja nu kas... Muhameds: "kontrolpunktos fotografēt nedrīkst!!! Tas pie mums stingri." "Policijai liela vara- var aizturēt jebkuru uz aizdomu pamata. Ja ēģiptietis atgriežas no Izraēlas, viņu uz robežas var arestēt un pratināt- ar ko ticies, par ko runājis". Visur, visur, visur- muzejos, viesnīcās metāla detektori un pekeļu rentgeni kā lidostās. Dažam kauc jostas sprādze, citam kurpes... Robežu šķērsot iznāca vairākas reizes- iebraucot lidostā, uz Jordāniju, no Jordānijas, uz Izraēlu, no Izraēlas, izbraucot no lidostas. Katru reizi jāizpilda kartīte- vai nu rozā vai sarkana, atkarībā no virziena. Tad jāstāv rindā, lai to kartīti atdotu un pasē zīmogu dabūtu. Likās jau, ka beigās pietrūks vietas, kur to štempeli iespiest... Vai tagad viss? Nē, robežpunkta ārpusē uz krēsla sēž vīrelis un pārliecinās, vai zīmogs tiešām iespiests. Tāds omulīgs vīrelis, mums pat iepatikās. Jordānijā, no kuģa nokāpjot, savāc pases un neatdod. Izrādās- pēc karaļa rīkojuma- tūristiem, kas iebrauc uz vienu dienu, pases patur uz robežas, lēnā garā saštempelē un vīzas ielīmē (smuka vīza- kā pastmarka ar Petras attēlu), lai nav ilgi jāgaida. Vakarā atdod atpakaļ. Laikam jau nevajadzētu riskēt un aizķerties Jordānijā uz pāris dienām... Robežpārejā uz Izraēlu- nakts vidū- baisas rindas. Te laiž cauri tūristus, te noštopē un laiž tikai vietējos. Rindas uzturētājs tūristiem aiz mums: "no kurienes? Ak briti! Man patīk Klifs Ričards!" Gribējās jau paprasīt, vai Ābrams Kleckins viņam nepatīk... "Vai vedat līdzi ieročus, narkotikas?" Tā jau nu kāds teiks... "Vai visas mantas pakojāt jūs pats?". Nu, īstenībā nē- sauso brokastu kārbu pakoja viesnīca. Ēģiptiešu vīrelis uz krēsla sāk iepatikties aizvien vairāk... Aizbraucot lidostā pēdējais pases kontrolētājs man pat dziesmiņu nodziedāja.
=Reliģija= Sievietes vienmēr lakatos. Vairāk vai mazāk notinušās acīmredzot atkarībā no reliģiozitātes pakāpes- citām tikai ap galvu, citām arī sejai priekšā. Muhameds daudz stāsta par islamu, par tradīcijām. Viņa interpretācijā islams izklausās labs un cilvēcisks... par fanātiķiem nerunāsim. Piecas lūgšanas dienā. Mūsu zēni gan autobusā uz grīdas nemetās, bet beduīnus oāzē redzējām- laiks pienācis, vīrs nomazgājas, paklāj savu deķīti un savā nodabā klanās. Kairā ēstuvē- blakus vīriešu tualetei neliela telpa ar paklāju, pāris oficianti "vingro". pārējie gan tai pašā laikā strādāja, lai gan no stāstītā mums bija radies iespaids, ka lūgšanām jānotiek stingri noteiktos laikos. Nu, var jau gadīties, ka pārējie tur nebija tik ticīgi.
=Attieksme kopumā= Labvēlības atmosfēra. Var jau uzskatīt, ka aiz tīri merkantiliem iemesliem, un tomēr... Izraēlas izbraucienā sajutām īstu kontrastu- ļooti skaidri varēja manīt, ka tai firmiņai tas ir tikai naudas raušamais pasākums- uz robežas savākt tūristus, sasēdināt autobusos, aizvest uz Jeruzālemi, parādīt, atvest atpakaļ. Nē, nu- gide jau zinoša, daudz stāstīja, bet tomēr- kopiespaids ka- ķeksīša dēļ. Laikam gan pirmo reizi jutos tik ļoti aizkustināta- ka žēl šķirties, ne tik daudz no grupas kā tieši no gidiem. Nu kaut vai- atgriezāmies no Izraēlas brauciena ap pusdiviem naktī. Viesnīcā mūs sagaidīja abi- Muhameds un Ahmeds, kaut gan būtu tak pieticis arī ar vienu- un vispār, neviens varēja neatnākt- vai tad mēs savas istabiņas neatrastu! Tai pašā laikā lidostā atvadoties- kārtīga atsveicināšanās ar apskaušanos un roku spiešanu notika tikai no grupas vīriešiem. Tā nu tur ir... -Miers- Otrās dienas pēcpusdiena, beduīnu apmetne oāzē. Neviens jau vairs neatceras, ka tikai vakar šurp atbraucis- varētu būt pat nedēļa pagājusi- kāda starpība... Gaidām pusdienas. Vēl nenes. Ak, kāda starpība- pagaidīsim vēl... Iedomājieties jebkurā Eiropas braucienā- ja grupa būtu ieradusies uz grafikā paredzētām pusdienām, bet galdi vēl nebūtu saklāti!