Kašmira

  • 1 min lasīšanai

Dzīve iegrozās tā, ka dažkārt par īsti nezini ko tas katrs pagrieziens sola. Līdzīgi man bija ar braucienu uz Kašmiru, Indijas un Pakistānas strīdīgo apgabalu, kura dēļ 20. gs 90-tajos gandrīz izcēlās pirmais īstais kodolkarš. Es pats esmu mierīgā tipa cilvēkus un viss līdz šim par Kašmiru dzirdētais bija tādā urbāno leģendu līmenī – galvenokārt no pasaules medijiem. Tas iepakojums vienmēr bija dramatisks un intuīcija teica – labāk nē. Taču ir tāda laba lieta kā draugi, kas bija pieņēmuši lēmumu vēl pirms manis turp doties, tāpēc galu galā – draugu iedrošināts – piekritu. Un jāsaka – labi, ka piekritu. Jo šis izrādījās līdz šim labākais ceļojums manā mūžā. Kāpēc tas tāds izrādījās – par to es tad šeit nedaudz pastāstīšu.

Viss sākās Ziemassvētkos, kad man bija reti draņķīgs garastāvoklis, jo biju izšķīries no draudzenes. Tieši Ziemassvētku vakarā mani ķēra tā apziņa, ka viss vairs nebūs pa vecam. Un jāsaka godīgi – tas nu galīgi neiedvesmoja. Bet labi, ka draugi nepameta mani novārtā un tajā pat dienā es nopirku aviobiļeti uz Deli. Ls 466 – Rīga -Helsinki – Deli – Helsinki – Rīga.

Viena no niansēm, ko var pieminēt ir tas, ka soma braukšanai tikai sakrāmēta 15 minūtēs – tieši pirms izbraukšanas uz lidostu, jo dēļ lielā darba un dzīves apjoma iepriekš gluži vienkārši nebija laika (parasti cenšos somu salikt dienu iepriekš). Līdz ar steigu šis un tas tika aizmirsts – piemēram, ieplānotais tualetes papīra apjoms (biju dzirdējis, ka Indijā tualetes ir savādākas kā pie mums), tāpat arī aizmirsu mazo mugursomu lāpstai, probei un visādiem citādiem dzīves sīkumiem. Krāmējot somu, domāju arī par svaru – Finnair ierobežoja somas svaru līdz 20 kg. Man tas nebija grūts uzdevums, jo viss ekipējums kopā ar somu sver 17 kg.

Lidostā ierados laicīgi un ceļojums varēja sākties. Kopā kā izrādījās mēs bijām paliela grupa – 18 cilvēki, kurā apmēram līdzīgi bija sadalījušies slēpotāji un dēļotāji. Mani šajā situācijā biedēja vien tas, ka iepriekš tik lielā grupā nebiju ceļojis. Un pēc nostāstiem/pieredzes zināju, ka svarīgi ir ceļot ar tādiem cilvēkiem ar kuriem ir izveidojusies psiholoģiskā saderība. Ceļojuma laikā noskaidrojās, ka visiem mums ir viens mērķis – kalns, tāpēc nekādu īpašu domstarpību nebija. Turpinājums ar bildēm šeit http://sniegaklubs.lv/2010/03/07/kashmir-powder/



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais