Indijas mirkļi
|
Ieva Gailuma
|
Lidmašīnas biļetes uz Deli tika iegādātas jau oktobrī Stockmann Trakajās Dienās, laiks ātri paskrēja un 13. Februārī 3 latviešu meitenes ar mugursomām plecos uz 3 nedēļām devās meklēt piedzīvojumus un sirdsmieru Indijā.
Bijām salasījušās dažādus brīdinoša rakstura rakstus par Indijas ‘briesmām’ – netīrību, problēmām ar ēdienu, kultūršoku, vietējo cilvēku uzmācību tūristiem utt.. tāpēc bijām nodrošinājušās ar pamatīga izmēra aptieciņu, kas aizņēma gandrīz pusi no visas līdzpaņemtās mantības, un ar apņēmību izbaudīt atvaļinājumu, neskatoties uz visu. Tas izdevās par visiem 100% (vai varbūt 101% :) ). Indijā tiešām var iemīlēties. Nebija ne problēmu ar ēdienu, nesajutām nekādu diskomfortu komunikācijā ar vietējiem cilvēkiem un netīrība netraucēja nevienā brīdī.. nu, varbūt vienīgi tad, kad izlietnē parādījās liela izmēra tarakāns. Bet arī tas nesabojāja mūsu iespaidu par Indiju. Skaista, krāsaina, bagāta, interesanta, draudzīga, saulaina, valdzinoša, saistoša.. tāda, kur gribas atgriezties varbut nu jau uz ilgāku laiku.
Lidojām Rīga – Helsinki – Deli un vienīgais plāns bija uzreiz braukt tālāk uz Dienvidiem, lai nav jāpaliek Deli. Bijām jau iepriekš nopirkušas lidojumu uz Bangalori un tas arī bija vienīgais, kas bija saplānots. Iepriekš nebija rezervēta ne viesnīca ne izstrādāts tālākais ceļojuma maršruts. Tā teikt, braucām tur, kur acis rādīja
Deli ieradāmies 14. februārī agrā rītā plkst. 6:00 un pēc pāris stundām, kas pavadītas lidostā, sēdāmies SpiceJet lidmašīnā uz Bangalori. Tālākais maršruts Bangalore – Mysore – Ooty – Coonoor – Coimbatore – Ernakulam – Varkala – Allepey – Ernakulam – Palolem (Goa) – Delhi – Varanasi – Delhi – Riga
Ceļojumā izbaudījām visus iespējamos transporta veidus un noteikti jāatzīst, ka vilciens ir vislabākais pārvietošanās līdzeklis Indijā. Protams, ņemot vērā milzīgos attālumus, lidošana ļoti atvieglo nokļūšanu no punkta A un punktu B, bet tas ir salīdzinoši dārgs prieks. Mūsu spilgtākie pārbraucienu momenti bija:
* autobuss no Mysore uz Ooty. Izbraucam plkst. 11os vakarā un plānojam ierasties Ooty jau ap 4iem rītā, jo brauciens ilgst 5h, taču mūs aizmirsa pabrīdināt, ka autobuss ap 1iem naktī apstāsies un visi kādas 4 stundas vienkārši draudzīgo autobusā guļ. Mēs bijām neizpratnē, jo īsti nesapratām, kas notiek. No rīta, ir skaidrs, ka autobuss stāvēja 4 stundas, jo braucam pa ļoti šauriem kalnu celiņiem (serpentīns ar ļoti stāvām nogāzēm) un pa tumsu tur būtu neiespējami izbraukt. Līdz ar to Ooty ieradāmies tikai 10os no rīta un ceļā pavadījām ap 11h! Pateicoties šim ‘jaukajam’ pārbraucienam, pilsēta Ooty uz ilgu laiku būs mūsu atmiņā.
* vilciens no no Ernakulam uz Varkala. Sākotnēji brauciens bija plānots līdz pat pašam D punktam Cape Comorin, taču diena vilcienā lika mums pārdomāt un kāpt laukā jau agrāk – pludmalē Varkala pēc vilcienā pavadītām apmēram 7h. Vilciena pārbraucieni ir ļoti ’ok’, ja to dara naktī, bet pa dienu Indijā vilcienā ilgak par 3-4h labāk neuzturēties. Karstums, urīna aromāts gaisā, nepārtrauktie ēdiena tirgotāji, kas ar savu skaļo balsi neļauj ne uz brīdi iesnausties.
* brauciens ar mašīnu no Fort Kochin (Ernakulam) uz Palolem Goa. Iepazīstoties ar jaukiem vietējiem puišiem un pieņemot viņu piedāvājumu uz Goa dodies ar mašīnu kopā ar viņiem, izmetam vilciena biļetes un sēžamies mašīnā. Distance 700km. Plānoto 10h vietā ceļā pavadam ap 18h, pa vidam 5h guļam viesnīcā. Iepazīstam Indijas ceļu ’spēles noteikumus’ līdz pilnībai. Govs, riteņbraucējs vai motobraucējs uz ceļa ir noteicējs. Tie var izgriezties no jebkuras šķērsielas jebkurā vietā un jebkurā laikā. Modrību nedrīkst zaudēt ne mirkli. Bet arī uztraukties nav vērts. Ja nu vienīgi par to, ka maksimālais iespējamais vidējais ātrums ir 60km/h un tāpēc garu ceļa gabalu pārvarēšana prasa daudz laika.
Ceļojumā mazliet ilgāk par vienu nakti uzturējāmies tikai pludmalēs. Varkala pašos Indijas Dienvidos un Palolem – Goa.
Abas vietas bija ļoti jaukas un izbaudījām Indijas tusiņu atmosfēru, kā arī baudījām sauli. Īpaši iemīlējām Palolem pludmali, kas Goa vēl nav pārāk populāra un līdz ar to nav pārāk daudz krievu tūristu. Palikām bungalo ”Dreamcatchers” ko noteikti varam ieteikt ikvienam, kas plāno doties uz Palolem. Tik romantiska vieta, ka gribas atgriezties vēl un vēl. Visa pludmale bija valdzinoša. Garšīgais ēdiens restorāniņos, kas vakarā izliek savus galdiņus pašā pludmalē un ātri vāc tos nost, kad sākas paisums. Tīrais gaiss, skaistā apkārtne ar kalniem un palmām. Noteikti mūsu mīļākā vieta no ceļojuma.
Atceroties romantisko Indijas pasauli, noteikti jāpiemin brauciens ar houseboat Allepey. Tā teikt viesnīca uz laivas, ar visu aprīkojumu, kur bijām tikai mēs un 3 apkalpotāji. Braucot ar houseboat var baudīt neticamo mieru visapkārt, fantastiskos dabas skatus, baudīt lielisku ēdienu un sapņot par to, ka šādi varētu braukt vēl un vēl. Brauciens ilgst ap 10h, bet tas noteikti ir par maz.
Ceļojuma noslēgumā es vienatnē apmeklēju Varanasi, svēto pilsētu. Grūti aprakstit emocijas, kas pārņem tur esot, bet vieta ir ļoti īpaša un laiks paskrien nemanot, vērojot dzīvi pie upes. Kur no saullēkta līdz pat saulrietam cilvēki godina Gangas upi, mazgājas, mazgā savas drēbes, skaita lūgšanas, ved savus bifeļus atvēsināties upē ... un ber sadedzināto līķu pelnus. Vakarā skatīties Gangas Aarti ceremoniju ir bauda un var tikai apbrīnot indiešu ticību. Spēcīgi un iespaidīgi.
Indijas ēdienu - garšīgs – tas pat nav īstais vārds. Tāpat kā viss cits Indijā, arī ēdiens ir tik krāsains un bagātīgs, ka Latvijā viss tagad liekas negaršīgs un pliekans. Mūsu favorīts bija banānu lassi dzēriens un protams Naan maize. Nam, ņam
Indijas cilvēki – krāsaini. Īpaši Indijas vispārējā apkārtējā netīrībā izceļas sievietes ar saviem krāsainajiem sari. Viņas izskatās fantastiski. Jāiemanās, ko īsti indietis Tev vēlas pateikt, jo bieži angļu valoda ir diezgan nesaprotama, kā arī viņu galvas kratīšana, atbildot uz jautājumiem, ir ļoti savdabīga. Tas var nozīmēt gan ‘jā’, gan ‘nē’. Japierod arī pie tā, ka indietis var jebkurā brīdī iejaukties Tavā sarunā ar piemēram biļešu pārdevēju.
Indijas ikdiena – birokrātija, kur pilnīgi viss tiek pierakstīts un visiem ‘dokumentiem’ tiek veidotas kopijas ar kopapīra palīdzību. Tāpat arī birokrātija, piereģistrējot ārzemniekus viesnīcās, ir apbrīnas vērta, bet noteikti saprotama, ņemot vērā sprādzienus tūristu vietās. Mēs bijām labi sagatvojušās un nēsājām līdzi pases kopijas, kas bieži tika prasītas.
Nepārtrauktā kaulēšanās iedzen azartā un mēs kaulējamies ar autorikšām par katriem 5 santīmiem. Dažreiz mums izdevās ļoti labi. Arī iepērkoties dažkārt izdodas cenu nosist pat no 1000 Rs līdz pat 200 Rs.
Pirms braucām uz Indiju šaubījāmies, vai mums patiks, jo bija dzirdēti ļoti pretrunīgi iespaidi. Bet patika un ļoti un grūti pat pateikt, kas tieši. Tas viss, kas tika redzēts Indijā, bija tik harmoniski un vienkārši, ka pat vistrakākās lietas likās pašsaprotamas. Noteikti gribas atgriezties...
