Divu meiteņu realitātes šovs "Stopēšana Eiropā" 1.daļa

  • 2 min lasīšanai
  • 9 foto
Rīga. Latvija. Piektdiena.04.08.06. 5.30 no rīta. Izbraucām ar sabiedrisko autiņu Ziepniekkalna virzienā, kur vēlēk kā gliemeži aizvilkāmies līdz Bauskas šosejai.Kad bijām mājās mugursomas nešķita tik smagas, bet kad nācās to stundu no vietas nest, sapratām, ka ceļojums viennozīmīgi nebūs viegls un atpūtas pilns... Nostopējām pirmo vieglo mašīnu, kas mūs aizveda nedaudz tālāk par Bausku.Tālāk jau tikām līdz Statoil benzīntankam, kur smagie atpūšas.Lieliska vieta, kur sarunāt mašīnu tālāk. Kas to būtu domājis, ka sarunāsim latviešu tālbraucēju ar ko nobraucām kopā 1700 km līdz Dortmuntai Vācijā. Takā braucām ar fūrēm, robežu vienai no mums nācās šķērost kājām ejot.Tas bija visai jokains skats, kad viena vai divas meitenes grasās šķērsot robežu ejot.Galvenais, ka ceļiniecēm nav ne koferu ne smago somu...nekā!:D Muitnieki saprata, ka kaut kur mūs gaida fūre, lai vetu tālāk.Jautāsiet, kapēc vienai vai abām mums bija jāšķērso robeža ejot?!Tapēc, ka fūrē ir tikai 2 vietas šofera un 1 pasažiera vieta.Bet mēs kopumā bijām 3 braucēji!Takā viena no mums visu laiku brauca nelegāli.:)) Mūsu naktsmājas bija fūrē.Smagajiem ir speciāli parkingi, kur tie nakšņo.Parkingi ir labi iekārtoti ar visām labierīcībām, dušām, restorāniem un veikaliem.Bet kad tādā vietā jāpavada kādas 8 stundas ceļu aizliegumu dēļ, kas bija Polijā vasaras mēnešos karstā laika dēļ, parkings šķiet pavisam mazs un sen zināms. Iebraucot Polijā, tā mani vienkārši apžilbināja ar savām lielformāta reklāmām!:))Kā tuvojas pilsēta to uzreiz var pamanīt, jo sākās reklāmu plūsma tavu acu virzienā. Polijā protams arī bija labas lietas arī, bet tā man vienalga šķitīs kā Brīnumzeme, kur neko nevar zināt. Kad bijām jau nonākuši Poznanā, nācās gaidīt aptuveni kādas 12 stundas, jo ceļi smagajām fūrēm bija slēgti.Ar draudzeni nospriedām, ka derētu aizbraukt pa to laiku uz Berlīni Vācijā.No rīta izpētījām visu un devāmies ceļā.Mantas atstājām pie Ginta(latviešu šofera, kurš mūs atveda tālāk un solija aizvest vēl tālāk, ja laicīgi paspēsim atpakaļ pirms izbraukšanas 22.00 no Poznanas).Viņš jau īsti neticēja, ka paspēsim atgriezties, bet mēs teicām ka būsim vēl pirms laika! Tā nu mēs nostopējām vieglo un devāmies uz Vāciju.Berlīne ni Poznanas ir kādus 150 km tālu.Tikām veiksmīgi pāri muitai.Vēlāk kādā Berlīnes rajonā atvadījāmies no šofera un ar sabiedrisko aizbraucām uz Berlīnas centru. Pavadījām skaistu pēcpusdienu Berlīnē.Tā bija atpūta, kas bija godam pelnīta!:)Berlīne bija skaista, bet kā nobrauc nost no centra atklājas skats ne tūristu acīm. Kad jau pulkstens bija kādi 16.30 mēs sākām domāt par ceļu mājup(uz fūri). Atpakaļ vairs nebraucām ar stopiem jo nevēlējāmies lieki riskēt.Braucām ar vilcienuuz Poznanu. Paspējām atpakaļ laicīgi. 22.00 devāmies kopā ar Gintu tālāk. Uz robežas sapratām, kad no rīta braucot ar vieglo autiņu nepamanījām vienu...šeit robežu kājām pāriet nav iespējams.No Polijas līdz robežai bija parastais ceļš, bet no robežas uz Berlīni iet autobānis.Pa autobāņa malu iet nav iespējams...policija uzreiz aizturēs!!! Tā nu viena no mums brauca kopā ar Gintu, bet otra bija izmesta uz muitas!!Tumšs, 2 naktī...Inese bija viena uz robežas meklējot mašīnu uz Berlīni...muitnieki esot nosmējuši, kad viņa bija pienākusi klāt un devusi pasi.Muitnieki atteica, teiktdami, ka lai meklē autiņu kas pārvedīs pāri robežai. Šī pārpratuma beigās mēs satikāmies Vācijas pirmajā Parkingā, kurš bija 12km nost no robežas.Pirms tam nebija iespējas apstāties!!! 1. daļas beigas.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais