Īsās brīvdienas Itālijas Dolomītos 18.-23.02.2010., www.lindatravel.lv
|
Linda Balode
|
Piektdiena, 19.02. No rīta mani pamodina baznīcas zvani kaut kur tepar Bergamo ieliņās kā arī lietus lāšu pakšķēšana aiz loga. Pavērusi žalūzijas, secinu, ka laiks ir pilnībā apmācies un izskatās, ka līs visu dienu. Vienīgā cerība, ka kalnos būs labāki laika apstākļi.... Brokastis tiek pasniegtas ēdnīcas tipa plašā zālē un piedāvājumā ir kornflakes ar pienu, svaigas maizītes ar dažādu veidu džemiem, šokolādi, medu vai margarīnu, kā arī sulas, tēja un kafija. Ļoti vienkāršs piedāvājums, bet jūtamies paēduši. Dodoties atpakaļ pa hosteļa gaiteņiem uz savu istabiņu, secinām, ka, protams, šī nebūs piemērota naktsmītne romantiskai nedēļas nogalei, bet vienai naktij pirms vai pēc lidojuma, šis var būt pieņemams risinājums par salīdzinoši lētu cenu. Ap 11:00 izrakstāmies no hosteļa un uzsākam 350 km garo ceļu uz Merano, kur ierodamies ap 16:00 pēcpusdienā un novietojam savu Fiatiņu autostāvvietā pie Merano termālajiem baseiniem (2 eiro stundā). Tā kā diena ir apmākusies un lietaina, tad baseinu apmeklējums atlikušajā dienas daļā šķiet vislabākā izvēle. Šajos baseinos esam bijuši jau iepriekš un esam pārliecinājušies par to sniegto patieso baudījumu, ko nodrošina 13 iekštelpu baseini un 12 āra baseini, no kuriem daži ir atvērti publikai arī ziemas sezonā. Šeit ir 240 m² plašs peldbaseins, dažādi džakuzi baseiniņi un ūdens masāžas „gultas”, kā arī somu, tvaika, aroma un bio sauna, kā arī iespēja atvēsināties sniega „istabā”. Pilnīgai relaksācijai traucē vien tas, ka šoreiz- piektdienas pēcpusdienā, baseini ir ļoti pārpildīti. Atkal pārliecināmies, ka īpaši tos iecienījušas ģimenes ar bērniem. (Iepriekšējo reiz bijām te ar savu toreiz 1.5 gadīgo puiku un secinājām, ka baseini ir nudien ģimenēm draudzīgi). Ieeja baseinos+ saunu centrā izmaksā 18 eiro 1 personai par 3 stundu apmeklējumu.
Pēc pamatīgas izmērcēšanās un izsaunošanās ieturam nelielu maltīti baseinu kafejnīcā (3.50 eiro par siltu, ar sieru un tomātiem pildītu bagetes šķēli). Nemanot ir jau pienācis laiks doties uz savām šī vakara naktsmājām tepat Merano pilsētā. Tā kā šajā apkārtnē viesnīcas ir ļoti dārgas (ap 100 eiro par nakti), tad esam izvēlējušies nakti pavadīt pie kāda Couchsurfing pāra- Petera un Silvanas. Sakontaktējamies dažas dienas pirms brauciena un ar nepacietību gaidam šo tikšanos, jo pēc profilā atspoguļotās informācijas, mums izveidojas ļoti labs priekšstats par šo piecdesmitgadnieku- fizioterpapeita un medmāsas pāri.
Peters un Silvana savā Merano centra dzīvoklītī mūs sagaida ar platu smaidu un aicinājumu uz vakariņām, kurās top kāda no Silvanas īpašajām receptēm- tvaicētu rīsu, ķirbja un vēl kāda man nepazīstama dārzeņa sautējums, kas kūpošs tiek pārkaisīts ar rīvētu Parmezana sieru. Salikums visai neparasts, bet tādēļ jo interesantāks manām garšas kārpiņām. Saldajā savukārt tiekam cienāti ar Itāļu lepnumu- Pandoro, kas parasti tiek pasniegts Ziemassvētku laikā, bet Petera mājās saglabājies kādam īpašam notikumam un tieši šovakar esot īstais brīdis, lai, mūsu izpratnē- ar pūdercukuru pārkaisīto keksu, notiesātu. Paralēli itāļu gardumu baudīšanai, ar interesi iepazīstam viens otru- mēs pastāstām par savu www.lindatravel.lv ideju kas Peteram šķiet ļoti aizraujoša, jo ceļojumu organizēšana ir kas tāds, kas arī viņam pašam dažkārt tīk pat vairāk par pašu ceļošanu. Kā arī uzzinām par to, kā vācietis Peters un itāliete Silvana satikuši viens otru un uzsākuši kopdzīvi šeit Merano. Vakars paiet nemanot un mēs gandarīti par jauko tikšanos un sātīgajām vakariņām, pieņemam mājas saimnieku piedāvājumu doties pie miera mums ierādītajā viesu istabā.
Sestdiena, 20.02.No rīta omulīgi pabrokastojam kopā ar Peteru, risinādami sarunas par mums kopīgām tēmām- ceļošanu, cauchsurfingu, dažādiem ceļotājiem, ko esam uzņēmuši savās mājās, kā arī par to, kā aizsākušās mūsu ceļošanas gaitas. Ap 10:00 atvadāmies no Petera, jo ir laiks doties uz kalniem, lai vēl šodien paspētu izīrēt slēpes, kā arī iemēģinātu tās.
Pirms uzsākam ceļu uz Val di Fassa ieleju, piestājam kādā no Merano supermārketiem, kur sapērkam pārtiku 3 dienām (30 eiro), lai paši varētu gatavot savā norezervētajā dzīvoklītī Vigo di Fassa ciemā, kur pavadīsim 3 naktis.
Arī šī diena ir apmākusies un vienu brīdi atkal sāk līņāt lietus. Kad nogriezušies Val di Fassa virzienā sākam pa kalnu serpantīniem braukt arvien augstāk kalnos, vienā brīdī lietus pārtop slapjā sniegā. Saprotam, ka drīz būs jāizmanto sniega ķēdes. Un jā, kādā no ciemiem, mūs apstādina ceļu policija un norāda, ka tālāk bez sniega ķēdēm braukt nevarēsim. Turpat ceļa malā benzīntankā sastājušās citas tūristu mašīnas un to šoferīši izmisīgi mēģina tikt galā ar, kā izrādās, ne tik vieglo ķēžu uzlikšanas pasākumu. Arī mums sākumā diez ko neveicas, bet tad, palūgdami benzīntanka darbinieka padomu, veiksmīgi tiekam ar šo uzdevumu galā, un, uztankojuši pie viena pilnu Fiatiņa bāku (40 eiro), dodamies tālāk uz Fassa ieleju.
Šodien esam nolēmuši noīrēt slēpju ekipējumu visām 3 dienām (48 eiro 1 personai) un iesildīties paslēpojot pa zilajām trasēm. Iepriekš esmu jau izpētījusi, ka visvairāk zilo trašu šajā apkaimē ir Paso di Costalunga rajonā.Uz turieni arī dodamies. Nopērkam pēcpusdienas Ski Pass (22 eiro 1 personai). Tā ir pacēlāju karte, kas dod mums iespēju slēpot Paso Costalunga rajonā no plkst. 12:30 līdz 17:30. Sākumā slēpošana ir apgrūtināta, jo stipri snieg un mums nav slēpošanas aizsargbriļļu, tādēļ acis ik pa brīdim aizlipina sniegs. Taču ap 14:00 snigšana mazinās līdz pārstāj pavisam un uzspīd saulīte, kas liek iemirdzēties apsnigušajām eglēm un vizuļojošā baltā sniega laukiem. Tālumā vērojam no mākoņiem iznirstam Cattinaccio Rossengarten majestātiskās klinšu smailes.
Zilās trases ir vieglas, tās neprasa īpašu meistarību vai pārāk lielu fizisko slodzi. Piekam nobraucieni vietām ved caur apsnigušo egļu mežiem un kopējā noskaņa ir patiešām relaksējoša. Tomēr, tā kā šajā sezonā slēpojam pirmo reizi, tad pēc 3 stundu aktivitātēm nogurums kājās liek par sevi manīt, tādēļ nolemjam, ka šodienai slēpots gana un braucam uz savu dzīvoklīti „Paolo Apartamenti” Vigo di Fassa ciemā. Samaksājuši administratorei 150 eiro par 3 naktīm, iekārtojamies savās jaunajās naktsmājās. Dzīvoklītis ir mazs un vienkāršs, bet tajā ir viss nepieciešamais- guļamistaba, virtuve+ ēdamistaba, vannasistaba un pat balkons. Virtuvē ir viss, kas vajadzīgs ēst gatavošanai. Vien pietrūkst dzīvokļa sakopšanas piederumu un līdzekļu- tātad tos nāksies sagādāt pašiem, ja vien nevēlēsimies maksāt 60 eiro par beigu tīrīšanu (final cleaning). Arī tādu noderīgu lietiņu kā sāls, cukurs, eļļa, pipari u.t.t dzīvoklītī nav, bet šos sīkumus esam paņēmuši līdzi no mājām.
Pēc iekārtošanās, itāļu stila vakariņu pagatavošanas latviešu izpildījumā (spageti marinētu tomātu mērcē un tomātu salāti ar mocarellas sieru un svaigām bazilika lapiņām) un to notiesāšanas, jūtamies tik saguruši, ka atliekam ciematiņa apskati uz citu dienu un dodamies pie miera.
Svētdiena, 21.02.
Pamostamies jau ap 7:30 un bažīgi paveramies pa logu, cerībā beidzot ieraudzīt zilas debesis. Un te arī tās ir!!! Pie debesīm neviena mākonīša un tālumā saullēkta krāsās aicinoši vilina klinšu smailes. Jā, dien solās būs daudzsološa!
Izlemjam šodien pārbaudīt savus spēkus, izmēģinot slaveno Sella Ronda kalnu slēpošanas trašu apli, kas ieskauj Sella Gruppo klinšu masīvu. Esam dzirdējuši, ka apli iespējams veikt 1 dienas laikā arī ne pārāk pieredzējušiem slēpotājiem.
Ap 9:00 esam pie „Col Rodella” pacēlāja Campitello kūrortā. No šejienes plānojam pacelties kalnos un uzsākt ceļu ap Sella masīvu.
Apmierināti par iespēju novietot auto bezmaksas stāvlaukumā pie paša pacēlāja, dodamies iegādāt Dolomiti Super Ski karti 1 dienai (45 eiro par personu). Samērā ātri tiekam pie pacēlāju kartes, taču, kad dodamies ieņemt rindu, kas jāizstāv, lai tiktu pacēlājā, esam šokēti. Rinda stiepjas vairāku simtu metru garumā un lai to izstāvētu, paiet 40 minūtes. Lieki piebilst, ka mums kājās ir ne visai ērtie slaloma zābaki un rokās slēpes. – 10 grādu aukstajā rītā šīs nekļūst par mūsu tīkamākajām 40 minūtēm. Esam apnikuši, nosaluši un izbadējušies, stāvot garajā rindā, un, beidzot pacēlušies kalnos, ieturam nelielas otrās brokastis saules pielietā restorāniņā ar skatu uz sniegotajām klinšu virsotnēm visapkārt. Lai kaut nedaudz ekonomētu, esam paņēmuši līdzi paši savas maizītes un termosā- siltu buljona zupiņu. Mūsu brokastošanu pamana vietējie iemītnieki- melni, strazdiem līdzīgi, putni- Alpu kovārņi, kas ar saviem dzeltenajiem knābjiem eleganti un veikli prot noķert gaisām pamestos maizes gabaliņus.
Ieturējušies, ap 10:30 uzsākam šodien paredzētu garo ceļu, izvēloties slēpot pretēji pulksteņa rādītāja virzienam- no Campitello uz Canazei kūrortu u.t.t. Nobraucieni līdz Canazei ciemam šķiet samērā viegli un patīkami. Acis priecē spoži zilās debesis, klinšu grēdas un sniegotie meži to pakājē. Saulīte, tuvojoties pusdienas laikam, silda arvien intensīvāk un izjūtas ir pavisam pavasarīgas, lai gan ir tikai februāra otrā puse. Noskaņojums ir patiešām lielisks. Esam apņēmības pilni šodien veikt visu ceļu apkārt Sellai. Taču posmā no Canazei līdz Arrabai trases kļūst brīžiem daudz stāvākas un dienas gaitā- slēpotāju izdangātākas. Slēpot pa sadzītajiem sniega pampakiem vairs nav tik viegli, tādēļ pamazām sākam sagurt. Punktu mūsu apņēmībai pieliek daži nobraucieni posmā no Arrabas uz Corvaru, kur it kā sarkanās trases ir tik stāvas, ka knapi nokārpāmies pa tām lejup. Kaifa nekāda un kājas lupatās..... Paskatāmies pulkstenī- ir 15:00 pēcpusdienā. Tad ielūkojamies kartē un secinām, ka esam veikuši tikai 1/3 daļu no visa Sella Ronda trašu kopgaruma. Tad arī sākam nopietni bažīties, ka ar mūsu „svētdienas slēpotāju” tempiem un nepatiku pret stāvajām, pampakos sadzītajām sarkanajām trasēm, visticamāk līdz 17:30 (pacēlāju slēgšanai), visu apli nobraukt nepaspēsim. Noskaidrojam arī, ka no Sella grēdas otrā pusē esošajiem kūrortiem nav iespējas ar Ski Busu aizbraukt atpakaļ līdz Campitelo ciemam. Rezultātā pieņemam lēmumu slēpot atpakaļ uz Arraba ciemu un no turienes mēģināt ar Ski busu vai taksi tikt uz Campitello pie sava auto. Ap 16:00 beidzot esam noslēpojuši lejā līdz Arrabai un apņēmības pilni dodamies noskaidrot transporta iespējas. Izrādās, ka Ski Busu no Arrabas uz Canazei vai Campitello nav un vienīgā iespēja esot braukt ar taksobusiņu, kurā ir vieta 8 personām. Sapazīstamies ar vēl kādu kompāniju, kuriem jātiek uz Canazei- virziens mums viens, tādēļ visi sastājamies taksobusu pieturā un cerīgi gaidām taksi. Pēc aptuveni 20 minūšu gaidīšanas, busiņš piestāj pieturā. Tikai braucēju diemžēl ir vairām nekā vietu, un mēs ar Jāni paliekam aiz borta. Nekas cits neatliek kā gaidīt nākamo taksi. Pēc kāda laika nākamais busiņš pieripo stāvvietā, bet kāda cita kompānija pamānās šoferīti pierunāt braukt viņiem vēlamā virzienā, kas mums diemžēl nav pa ceļam. Vēl daži neveiksmīgi mēģinājumi pierunāt nākamos busiņus vest mūs Canazei virzienā, un mēs, slaloma zābaku, drēgnā vakara un bezcerīgās gaidīšanas nomocīti, jūtamies jau pavisam izmisuši. Mēģinu stopēt garām braucošās mašīnas, bet nesaņemu ne mazāko atsaucību. Tad pēc plkst. 17:00 beidzot piebrauc vēl viens taksobuss un es ar izmisumu sejā lūdzu šoferītim mūs aizvest līdz Canazei. Lai gan tiek prasīti arī citi virzieni, šoreiz izvēle ir mums labvēlīga- šoferītis piekrīt mūs un vēl sešus citus slēpotājus aizvest līdz Canazei kūrortam. Ālelūja!!! Brīnums ir noticis- mēs patiešām esam busiņā un ir cerība, ka šovakar tiksim līdz savām naktsmājām. Pēc pusstundu ilga brauciena pa sniegotajiem kalnu serpantīniem un saulrieta zeltā iezīmēto kalnu virsotņu vērošanas, iebraucam Canazei, par braucienu katrs samaksājot 10 eiro. Līdz Campitello gan šoferītis atsakās mūs vest, norādot uz priekšā stāvošo Ski Busu, kurš, kā izrādās, brauc mums vēlamajā virzienā un par 1 eiro ir gatavs aizvest mūs līdz Campitello centram, no kura mums atliek vien noiet atlikušos 500 metrus līdz Col Rodela pacēlāja autostāvvietā, kurā mūs vientulīgi gaida mūsu uzticamais Fiatiņš. Kāda svētlaime- beidzot novilkt spāņu (t.i.- slēpošanas) zābakus, kas visu dienu ir mocījuši mūsu kājas. Vēl tikai 10 km līdz Vigo di Fassa ciemam un tad ap 20:00 beidzot esam savā dzīvoklītī. Gribas teikt- „mājas, mīļās mājas” un iekrist gultā, ko arī darām....Pirmdiena, 22.02. Pēc vakardienas jūtamies kā salauzti, tādēļ nolemjam šo dienu veltīt relaksējošākiem pasākumiem- Wellness centra apmeklējumam, kādam restorāniņam un Canazei kūrorta iepazīšanai. Sava ciemata info centrā noskaidrojam, ka mūs interesējošais baseinu un saunu centrs Canazei ciemā (Eghes) pirmdienās ir slēgts, taču tepat Vigo di Fassa ciemā 4 zvaigžņu Spa viesnīcā „Hotel Renato” pēc plkst. 15:00 ir atvērts saunu un baseinu centrs, kur ieeja vienai personai izmaksā 15 eiro. Piedāvājums šķiet labs un pēcpusdienā ieplānojam sevi palutināt šajā Welness centrā. Savukārt līdz 15:00 vēlamies apskatīt Canazei un varbūt iepirkt kādus suvenīriņus, taču esam piemirsuši par itāļu siestu- no 12:30 līdz 15:30 visi veikaliņi ir slēgti un ielas ir pavisam tukšas. Brīdi apsveram, kā pavadīt laiku. Tad izlemjam doties pastaigā pa distanču slēpotājiem ierīkoto trasi no Canazei ciema līdz Campitello kūrortam. Trase ierīkota abpus burbuļojošai upītei un no viena kūrortā līdz otram tā izved mūs pa 2 km garu taku, kura brīžiem vijas caur egļu mežam, bet vietām pa piesnigušiem laukiem. Visapkārt slejas majestātiskās Dolomītu virsotnes un te nav ne miņas no lielajām ļaužu burzmām un trokšņa, kas valda pie slēpošanas pacēlājiem. Vien brīžiem mums garām aizslīd kāds distanču slēpotājs, zirgu pajūgs, kas, zvaniņu šķindoņas pavadījumā kamanās vizina tūristus, vai ģimenīte ar bērnu ratiņiem, kuriem šāda pastaigu taka arī izrādās ļoti piemērota. Pēc 4 km garā apļa nostaigāšanas, jūtamies nopelnījuši pusdienas kādā restorāniņā Canazei centrā. Atrodam jauku restorānu- picēriju, kas iekārtota velvēm greznotā plašā pagrabā, kurš pusdienas laikā ir čalojošu itāļu un citās valodās runājošu tūristu pilns. Jau pēc 15 minūtēm tiekam katrs pie milzīgas kūpošas picas (7.50 eiro gabalā), ko notiesāt nav mūsu spēkos pat pēc apetīti veicinošās pastaigas svaigā gaisā. Bet bagātīgi ar mocarellas sieru, šķiņķi un sēnēm pārklātās picas ir tiešām gardas un pilnībā atbilst mūsu priekšstatam par īstām itāļu milzu picām. Nu ir pienācis laiks nelielam šopingam- faktiski suvenīru veikaliņos mūs interesē tikai ledusskapja magnēts ar Dolomītu simboliku. Tā kā esam iesākuši magnētu krāšanu, tad šādu suvenīru atvedam sev no katra ceļojuma. Pēc pāris suvenīru veikaliņu izpētes, atrodam piemērotu magnētu (4.50 eiro) un nu esam gatavi doties uz Spa viesnīcu, lai palutinātu sevi pirms nākamajā dienā paredzētā garā mājupceļa. Viesnīca „Hotel Renato” ir patiešām smalka un Wellness centrs mūs sagaida ar relaksējošām 3 veidu saunām- Romiešu, Turku un Somu, kā arī ar atpūtas zviļņiem iekārtotu relaksācijas zonu, kurai īpaši nomierinošu noskaņu sniedz sveču gaisma un ūdens strūklaku burbuļošana. Baseina un džakuzi zona gan ir trokšņaina, jo tur atpūšas itāļu ģimenes ar saviem mazuļiem, kas, baudīdami ūdens priekus, ar savu spiegšanu un čalām, izjauc relaksējošo atmosfēru. Vēlāk noskaidroju, ka šī ir ģimenes Spa viesnīca- tad jau ir pašsaprotami, ka te tik daudz bērneļu. Lai gan viņu trokšņošana traucē relaksēties, tomēr ir interesanti vērot kā itāļu papucīši ar patiesu interesi un entuziasmu spēlējas ar saviem 1.5-6 gadus vecajiem mazuļiem. Ap 18:00 ģimenes baseinu pamazām atstāj un tad mēs varam mierīgi nodoties netraucētai atsvaidzinošai peldei pēc karsto saunu apmeklējuma. Vēl tikai iemalkojam zāļu tēju relaksācijas zonā un nu esam gatavi braukt uz savu dzīvoklīti, lai pagatavotu spageti ar tomātiem un baziliku un piekoptu savu naktsmītni, jo nākamajā rītā ap 9:00 mums tā jau jāatstāj.
Trešdiena, 23.02. Ceļamies jau ap 7:00, lai līdz 9:00 varam būt gatavi nodot dzīvokļa atslēgas saimniekiem. Mums šodien paredzams garš ceļš mājup- ap 350 km līdz Bergamo lidostai, tad 3 stundu lidojums uz Rīgu. Tā kā no Vigo di Fassa ciemata izbraucam jau ļoti laicīgi- ap 8:30, tad ap 12:30 jau esam pusstundas braucienā no lidostas, no kuras mums 17:00 paredzēts mājuplidojums. Lai atlikušo laiku nevajadzētu garlaikoties, nolemjam apskatīt Ospitaletto ciematā esošo Franciacorta Outlet ciematu, kas atrodas apmēram 40 km pirms Bergamo pie Venēcijas- Milānas šosejas un lai uz to nokļūtu, ir jānobrauc no A4 šosejas pa Ospitaletto nobrauktuvi un tad jāseko norādēm uz Outletu. Samērā veiksmīgi atrodam šo ciematu un tā kā iepriekš nevienā outletā neesam bijuši, ar interesi dodamies to izlūkot. Gaumīgi veidoto ciematu veido smilšu krāsas ēku galerijas, kurās vietu atraduši dažādu zīmolu veikaliņi- Timberland, Benetton, Calvin Klein, Levi’s, Motivi, Nike, Puma, Rifle, Sasch, Sisley, United Colours of Benetton un citi. Tā kā mūsu rīcībā ir vien 2 stundas, tad nekāda nopietnā iepirkšanās nesanāk un tas arī nav mūsu mērķis, taču priekšstatu par piedāvājumu un cenām gūstam. Secinu, ka šādā outletā es varētu iepirkties par līdzīgām cenām kā lielveikalu iepirkšanās centros. Jānis gan apgalvo, ka dizaineru apģērbiem te brīžiem esot ievērojamas atlaides. Piemēram, vējjaka, kas maksājusi 250 eiro, šeit tiek piedāvāta par 120 eiro. Taču, tā kā es jebkurā gadījumā, neskatos uz apģērbu, kas maksā 120 eiro, tad mani šādas atlaides dizaineru apģērbiem īpaši nesaista. Savukārt nekā ļoti lēta (robežās no 5-20 eiro par apģērba gabalu te nav). Secinu, ka es priekšroku dotu šopingam, piemēram, Vācijā sezonas preču izpārdošanas atlaižu laikā. Kad savu ziņkāri par dizaineru piedāvājumu esam apmierinājuši, kā arī nedaudz pabaudījuši pavasara saulīti pastaigās no viena veikaliņa uz otru, „iepirkšanos” noslēdzam ar pusdienām MacDonaldā turpat outletā (7.50 eiro par Mc Royal complektu). Un tad arī ir pēdējais brīdis doties uz lidostu. Ir mazliet žēl atstāt Itāliju, kura mūs šajā pēdējā ceļojuma dienā priecē ar īstu pavasari- zaļiem laukiem, zilām debesīm, putnu vīterošanu un pavasarīgajiem saules stariem. Bet mēs neskumstam, jo zinām, ka Bergamo lidosta arī turpmāk būs mums uzticams ceļojumu sabiedrotais, kas vienmēr paver iespēju arvien jauniem ceļojumu galamērķiem, iespaidiem un izjūtām. Kopējās ceļojuma izmaksas diviem: Aviobiļetes: 14 Ls Auto noma+ sniega ķēdes: 125 Ls Degviela: 50 Ls Naktsmītnes: 145 Ls Pacēlāju kartes: 94 Ls Slēpju ekipējums noma 3 dienām: 68 Ls Baseinu un saunu centri: 42 Ls Ceļu nodokļi: 21 Ls Maksas autostāvvietas: 7 Ls Krodziņos, kafejnīcās: 34 Ls Pārtika supermārketos: 28 Ls Publiskais transports: 15 Ls Suvenīri: 3 Ls Kopā: 646Ls diviem jeb 323 Ls katram ceļotājam.
