When you come to all inclusive you always look what’s included

Kaspars Cimerm@nis 26.02.2010 5 min lasīšanai 32 foto

Pēdējie pāris gadi noteikti daudziem no mums bija kā vāveres ritenī, kad darbs dzina darbu un laiska sauļošanas pludmalē nebija tuvākā no prioritātēm, gan tāpēc, ka vienkārši trūka laika, gan tāpēc, ka likās, vēl mazliet un tad jau varēs kaut visu pasauli 3 reiz apceļot. Tagad esam atgriezušies realitātē un šķita, ka ir tiešām īstais laiks beidzot realizēt uz pāris gadiem atlikto kāzu ceļojumu un vienkārši sadalīt ziemu uz pusēm, labi atpūšoties. Līdzi doties pierunājām arī draugus- lai jautrāk.

Jau sen bija izlemts par labu Dominikānas Republikai, perfektā maigā klimata, neesošo bīstamo slimību un mošķu, kā arī izslavētā kūrortu servisa dēļ. Taisnības labad jāsaka, ka mums bija arī ļoti labi konsultanti, kas Dom Rep ir apmeklējuši nu jau laikam 5 vai vairāk reižu un salīdzinājuši ar vairums eksotisko atpūtas zemju citviet. Atzinums ir viens- Dominikānā ir draudzīgākais klimats (tikai decembris- marts), labākais serviss pret cenu un perfektākās pludmales. Kaut pats pārsvarā ceļot izvēlos individuāli ar kemperiem vai nomas auto, un līdz šim biju pārliecināts kūrortu noliedzējs, tad tagad ir radies ar pieredzi pamatots apsvērums savu nostāju mainīt.

Mazliet par praktisko ceļojuma pusi, kas varbūt kādam LV ceļotājam var noderēt un ko noteikti vairums no jums meklē Web portālos. Ceļojumu pirkām caur Vācu tūraģentūrām, konkrēti www.neckermann.de kopā ar www.1-2-fly.de Cenas uz pusi lētākās nekā LV super piedāvājumi un serviss nevainojams no aģentūras puses. Milzīgo cenu dēļ, pat, smejoties, apspriedām domu atvērt savu aģentūru! Neckermann nedēļas laikā pēc apmaksas atsūtīja pa pastu visas biļetes, plašu informāciju par salu, info par nepieciešamajām formalitātēm un arī to bezmaksas iebraukšanas karti, par ko dažs labs te ir maksājis 10$. Meklējām „last minute” piedāvājumu un to atradām. Vislabākās cenas webā ir pirmdienas rītos un visdārgāk piektdien vai weekendos, jo tad laikam ir aktīvākā ceļojumu pirkšana. Katrā ziņā viesnīcu meklēt sakām janvāra vidū un izbraucām februāra sākumā; agrāk ko plānot nav vērts, jo lidojumi no Vācijas uz Dominikānu ir katru dienu vairākas reizes. Mēs konkrēti darījām tā: ar auto Rīga- Berlīne (auto paliek long stay parking par 56EUR uz 2 nedēļām)- Berlīne- Minhene- Punta Cana ar avio. Kopā viss sanāca patraki, jo bijām ceļā ap 40 stundām vienā virzienā, tāpēc nākamo reizi noteikti vai nu lidotu no Rīgas, vai izbrauktu ātrāk un paņemtu viesnīcu Berlīnē. Ar auto arī braucām tāpēc, lai mājupceļā uzrīkotu nelielu shoppingu Berlīnē un lieki netērētos avio vai viesnīcās.

Dominikānā kūrorti iedalās 3 apgabalos- Punta Cana, Puerto Plata un Santo Domingo). Cenas visur ir vienādas, tomēr pludmale un serviss vislabākais esot Punta Cana apgabalā, jo tur okeānu atdala rifi, kas aiztur dažādu jūras zāļu izskalošanu, kā arī visur ir tikai smalkas smiltis bez neviena akmentiņa. Kā pasakā! Mēs izvēlējāmies kūrortu Tropical Princess Beach Resort& Spa 4+ zvaigznes. Vispār viesnīcu piedāvājums bija ļoti plašs un izvēle ļoti grūta. Ļoti palīdzēja tā pati necermann.de viesnīcu vērtēšanas skala, kā arī, protams, www.tripadvisor.com Reālu, viesnīcā bijušu klientu atsauksmes ir ietekmējošs faktors, un ja vēl ar kādu pačato vai apskatās reālās nevis reklāmas bildes, tad nepatīkamu pārsteigumu būt nevajadzētu. Tādā pašā veidā jau mājās bijām izlēmuši kādās ekskursijās dosimies un cik par tām ir vērts maksāt.

Par viesnīcu. Sākot meklēt savu variantu bijām uzstādījuši pamat nostājas, lai vismaz atsijātu plašo piedāvājumu. Vēlējāmies vismaz 4 zvaigznes un obligāto „all inclusive 24h”, vismaz pāris baseinus un pāris restorānus, plašu vismaz 50ha teritoriju, vismaz 500 cilvēku apkārt jautrībai un iespējas pasportot. Negribējām „trāpīt” „biezo” snobu vai bagāto pensionāru viesnīcās, jo sevi nepieskaitām pie šās grupas. Visu vēlamo arī atradām un viss vajadzīgais arī bija! Ēst varēja ta gandrīz 24h katru dienu ko citu cik vien lien iekšā un sākotnēji lielās porcijas ar laiku nomainīja tikai dažas salātu lapas un jogurts. Niekoties ar kokteiļiem varēja arī 24h, bet nu kam tas ir pa spēkam tropos, ka miegs jau sāk nākt ap 10 vakarā! Cuba libre jeb kā vietēji saka „Mentiritta (tulkojumā –meli, jo Kuba tak nav brīva!)”, Planters punch, Coco loco, Cerveza un tādā garā....... kļuva par ikdienu un sākām jau uztraukties, ka tik nepierodam. Laipns smaidošs personāls, kas vienmēr sveicinās „hola” un padejo vai padzied ar tevi no sākuma mulsināja, tad ļoti patika un beigās jau pielipa pašiem.... Runātīgie un asprātīgie bārmeņi un latino mūzika bārā no sākuma likās sveša, bet pēc pāris dienām un dažiem nakts „piedzīvojumiem” visi bārmeņi kļuva draugi, sveicināja mums pa gabalu un apkalpoja pirmos....

Tie, kas ir pabijuši kūrortos, šajā viesnīcas aprakstā jau nekā jauna neatradīs, ja vien varbūt nebūs nevienu sūdzību. Viesnīcas istabas bija gan tīras, bet toties nolietojušās un nemodernas, daudz kas salūzis, bet to jau mēs zinājām no iepriekšējās izpētes webos un „last minute” piedāvājums, kā arī viesnīcas pārējais serviss atsvēra šīs mazās neērtības ar uzviju. Vispār jau istabā tikai gulējām un bija pilnīgi vienalga vai tajā būtu plazmas tv vai vienkāršā „kaste”; dizaina „new age” mēbeles vai 90 gadu stiķējums...... tas viss varbūt bija svarīgs pirmajās stundās ierodoties, bet kļuva mazsvarīgs pārējās 11 dienas.

Iegūtā atziņa- ekskursijas vajag pirkt uz vietas viesnīcā, droši to var darīt pie aģentiem pludmalē, jo būs lētāk, bet varbūt ne pirmajā dienā, pakaulējoties ilgāk un pamatīgāk. Mēs bijām safari un izbraucienā ar katamarānu.

Safari bija vairāk izglītojošs brauciens uz vietējo skolu, cukurniedru plantācijām, cigāru ražotāju- amatnieku, pilsētu Salvaleon de Higue ar vienu luksaforu tajā, nacionālo parku kalnos ar izjādēm un tādā garā. Viss interesanti, reāli un saistoši, vienīgais visu laiku kāds ko grib pārdot un tas traucē justies brīvi. Diena arī bija ļoti gara, karsta un putekļaina priekš tiem, kas iepriekšējās 4 dienas bija gulējuši, ēduši un dzēruši. Nebija pateikts, ka varēs peldēties, tāpēc nepaņēmām peldrīkus, tomēr aukstā ledus kaste ar cervezu un Rom Barcello to kompensēja. Par vietējo dzīvi uzzinājām gana daudz, bet nu ne jau pat to ir šis apraksts...

Katamarāns bija vairāk „relax” brauciens ar latino mūziku, izklaidētājiem un dejām uz katamarāna. Braucām uz neapdzīvotu salu ar burvīgu dabisku pludmali, tad uz dabisko baseinu, kur nirstot it kā varēja meklēt jūras zvaigznes un tad ar ātrumlaivām ar 2 dzinējiem 250hp katram atpakaļ! Šis brauciens ļoti patika. Bija jautra spāņu kompānija un vispār visa diena pagāja nemanot.

Kopējā atziņa par atpūtu kūrortos- noteikti jāizmanto, varbūt ne tik bieži lai nepierot, bet ne tik reti, lai neaizmirst. Ceļošanas veidam jābūt pakārtotam konkrētā perioda garstāvoklim, sajūtām un vēlmēm. Katrā ziņā tas ir kas pilnībā cits nekā ceļot, piemēram, ar auto, izzinot katras valsts kultūru, tradīcijas un apskatot katru vairāk vai mazāk ievērības cienīgu objektu. Kūrorti noteikti nav bezpersoniski primitīvo vajadzību apmierināšanas rezervāti slinkiem cilvēkiem. Manuprāt, atpūšoties sakārtotā, pašpietiekamā un pilna servisa vidē cilvēks ir spējīgs tik tiešām atpūsties, sakārtot domas un pat sākt ilgoties pēc darba. Nav to raižu un domu piesārņojuma, kādi rodas nepārtraukti ceļojot apkārt ar auto vai tūristu grupās. Utopiskie sapņi par nopelnīto miljonu un mūžīgu atpūtu tropu salās vairs nešķiet tik vilinoši, jo no atpūtas piekūst. Cilvēks ir personība un darbs ir viņa personības turpinājums, tāpēc atpūta bez nevajadzīgiem pārsteigumiem noteikti ir stimulējoša turpmākai personības attīstībai.