Ģimenes ceļojums uz BERLĪNI / 2009. gada 15. – 20. jūnijs (5 pilnas dienas)
|
Sanita Nikitenko
|
Pagājuši jau 8 mēneši kopš ceļojuma, tomēr mēģināšu to „atrestaurēt”. Tātad ...
Sagatavošanās (aviobiļetes, viesnīca, apdrošināšana)
Pēc 2008. gada brauciena uz Dānijas Legolandi (aprakstu var izlasīt draugos), kad aviobiļetes un viesnīcu rezervējām caur firmu, pie tam tikai mēnesi pirms brauciena, secināju, ka tas ir padārgi. Šoreiz nolēmu ceļojumu no A līdz Z noorganizēt pati un pie tam jau laicīgi.
Tā kā Berlīnē caurbraucot esmu bijusi divas reizes (1. reizē dažas nedēļas pirms mūra nojaukšanas), zināju, ka pilsētā viegli orientēties gan staigājot ar kājām, gan braucot ar sabiedrisko transportu.
2008. gada beigās (apm. 7-8 mēnešus pirms brauciena, jo cerēju, ka tā būs lētāk) internetā www.airBaltic.lv rezervēju aviobiļetes. Ieplānoju, ka no Rīgas izlidojam pirmdien (15.06.) pulksten 13.10, bet atgriežamies sestdien (20.06.) pulksten 08.15. Kad Vācijā biju pirms 20 gadiem, atceros, ka sestdienās un svētdienās viss bija kā pamiris, jo nekas, ieskaitot veikalus, nestrādāja. Toreiz man tas šķita dīvaini, jo Latvijā sestdienās vismaz līdz pulksten 13.00 pārtikas veikali bija vaļā. Lai arī dzīve Vācijā ir mainījusies, tomēr piesardzības nolūkos nevēlējos iekļaut braucienā sestdienu un svētdienu.
Paldies Patērētāju tiesību aizsardzības centram, kurš pēc vairāku valstu pretenzijām 2009. gada nogalē uzstājis, ka „Air Baltic” prettiesiski internetā informē par biļešu cenām. Ar šo aviosabiedrības viltību saskāros arī es, kad 2008. gada nogalē rezervēju četras biļetes. Pirmajā izvēltnē tika piedāvāts, ka diviem pieaugušajiem biļete turp atpakaļ maksā 24.00 Ls, bet diviem bērniem – 18.00 Ls. Lēti gan – nodomāju. Taču nākamā izvēltne sagādāja pārsteigumu, jo nodokļi visiem četriem izmaksāja 89.48 Ls un piemaksas (kas tās tādas? par ko?) – 168.64 Ls. Transakcijas maksa (par bagāžu) 24 Ls. Rezultātā četru vislētāko biļešu cena: 336.12 Ls. Uzskatu, ka aviosabiedrība mājas lapas pirmajā rezervācijas izvēltnē maldina pircēju par patieso biļetes cenu. Dienu pirms lidojuma, rezervētās biļetes uz printera izdrukāju. Tas gan ir parocīgi. Lai arī strīpu kodi uz biļetēm izskatījās dīvaini, pirms iekāpšanas lidmašīnā kodu nolasītājs tos akceptēja.
Nākamais solis - internetā www.booking.com meklēju viesnīcu 5 naktīm. Vispirms izdomāju vairākus nosacījumus:
1)netālu no Berlīnes Zoodārza (Zoo), jo tur ir būtiski virszemes vilciena un apakšzemes metro krustpunkti, kā arī daudzu autobusu galapunkti; uz turieni kursē autobuss no lidostas „Tegel”;
2)līdz viesnīcai no lidostas „Tegel” var aizbraukt ar autobusu;
3)istaba 4 cilvēkiem (ļoti daudzas viesnīcas automātiski atkrita, jo pārsvarā piedāvā 1, 2 un 3 vietīgās istabiņas);
4)istabiņā duša un tualete;
5)brokastis, kas iekļautas cenā (daudzās viesnīcās brokastis nemaz nedod vai par tām jāmaksā atsevišķi);
6)cena līdz 500 EUR (pa nakti 100 EUR);
7)vēlams, lai personāls saprastu krievu valodu.
Izvēle krita uz ** zvaigžņu viesnīcu „Eden am Zoo” (Uhlandstrasse 184). Kā atklājās vēlāk – viesnīcas īpašnieki ir krievi un personāls perfekti pārvalda krievu valodu. Viesnīca atrodas 7 minūšu gājienā no Berlīnes Zoo. Cik nopratu, katrā ēkas stāvā izvietojusies cita viesnīca. Mūsējā, ja atmiņa neviļ, 3. stāvā. Istaba diezgan plaša un pie tam ar balkonu. Bērniem ļoti patika uz balkona skatīties, kā pa sliedēm apmēram 100 m attālumā traucas virszemes vilciens. Vilciena troksni sevišķi neizjutām, kaut arī balkonu pa nakti turējām vaļā. Arī pilsētas transporta smakas nejutām, jo viesnīca neatrodas uz centrālās ielas. Istabā augstie griesti, 4 gultas, galdiņš, 2 krēsli, TV (to laikam ieslēdzām vienu reizi), duša ar tualeti vienā telpā. Vienīgais, ka kanalizācijas vai ventilācijas (īsti nesapratu) sistēma tualetes telpā diezgan skaļi darbojās. Bet tas jau nav visu laiku. Arī troksnis gaitenī dzirdams. To gan mēs no piecām naktīm izjutām tikai vienu reizi, kad iedzēruši ārzemju tūristi naktī kursēja no viena gaiteņa gala uz otru. Visumā mums viesnīca patika un arī cena pieņemama – ar atlaidēm 375.00 EUR. Tātad 75 EUR pa nakti. Atceros, kā vienu reizi Ventspils „Dzintarjūrā” par nakti vajadzēja maksāt 60 Ls (!) un nācās visiem četriem dzīvoties mazā, tumšā istabiņā ar šauru tualeti un dušu, kas ierīkota bijušā drēbju skapja vietā (brrr).
Ja aviosabiedrības rezervētās biļetes bija jāapmaksā uzreiz, tad par viesnīcas rezervēšanu nebija jāmaksā nekas. Vienīgais nosacījums, ka rezervācijas pēdējais anulēšanas termiņš – iebraukšanas diena līdz pulksten 18.00. Pretējā gadījumā no konta (jo rezervācijā jāuzrāda konta numurs) noņem 80% no pirmās nakts summas. Tātad par viesnīcu maksājām tad, kad tur reāli ieradāmies. Dažas dienas iepriekš uz viesnīcu, visādam gadījumam, piezvanīju un viņi apliecināja rezervāciju.
Apmēram mēnesi pirms ceļojuma internetā www.balta.lv nopirku ceļojuma apdrošināšanas polisi 4 cilvēkiem pa 18.60 EUR. Izvēlējos šādus apdrošinātos riskus:
1)medicīna, repatriācija;
2)palīdzības apdrošināšana;
3)ceļojuma apdrošināšana;
4)nelaimes gadījumu apdrošināšana;
5)bagāžas apdrošināšana;
6)civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.
Uz polises ar maziem burtiņiem izdrukājas arī tālruņa numurs, kur zvanīt, ja notikusi nelaime.
Lidojums uz Berlīni
Uz Rīgas lidostu braucām ar savu mašīnu. To novietojām „Park & Flay” zemo cenu autostāvvietā, kas atrodas uzreiz pa labi aiz K.Ulmaņa gatves tilta. Pirmo reizi šķērsieliņai pabraucām garām, tāpēc nācās mest riņķi un braukt vēlreiz. Iepriekš uz autostāvvietu piezvanīju(t. 67456724) un rezervēju vietu. Ja mašīnu atstāj 1-10 dienas, tad diennakts maksa - 2.50 Ls. Tā bija visizdevīgākā maksa, jo stāvvietās P2 un P3 prasīja vairāk. No „Park & Flay” stāvvietas uz lidostu mūs aizveda ar busiņu (3–4 min. brauciens). Arī tad, kad atlidojām atpakaļ, vajadzēja firmai piezvanīt un 5 minūšu laikā mums pakaļ atbrauca busiņš. Ērti!
Lidojums ilga vairāk kā stundu. Berlīnes lidostā „Tegel” ieradāmies pulksten 13.45 (pēc Vācijas laika). Bija grūti noorientēties, kur izeja, jo lidosta liela. Gājām tur, kur devās lielākā cilvēku plūsma. Ejot cauri garam gaitenim, pa logu redzējām autobusus. Tie ir kā orientieris, jo autobusu pieturas izvietotas pie lidostas ieejas.
Biļete par braucienu sabiedriskajā transportā Berlīnē maksā 2 EUR, tāpēc izdevīgāka šķita braukšanas kartes iegāde (tiek piedāvāti vairāki veidi www.berlin-welcomecard.de), kas paredz arī atlaides 140 tūrisma objektos. Braukšanas kartes „Welcome Card 2009 + Potsdam: 5 days” iegādājāmies lidostas kioskā, kas atrodas pa kreisi no ieejas. Vienas kartes cena 34.50 EUR. Vienu karti var izmanto viens pieaugušais ar trīs bērniem, kas jaunāki par 15 gadiem. Tātad mums bija jāpērk 2 kartes (kopā: 69 EUR). Līdz ar braukšanas kartēm iedeva grāmatiņas un bukletus par Berlīni, kā arī transporta shēmas.
Gaidījām 109. autobusu, jo tas brauc uz Zoo pusi. Man patīk, ka katrā gan autobusa, gan metro pieturā tablo uzrāda, pēc cik minūtēm pienāks transports. Parasti transports jāgaida tikai dažas minūtes. Iekāpjot autobusā, nokompostrējām savas „Welcome Card”. Turpmākos braucienos kartes nav jākompostrē. Tās tikai jāuzrāda šoferim, iekāpjot autobusā. Strapcitu, visu piecu dienu laikā, kaut arī braukājām krustu šķērsu gan ar autobusiem, gan metro, nesatikām nevienu biļešu kontrolieri. Šajā pilsētā laikam uzticas cilvēkiem, jo, ieejot metro, arī nav jāšķērso biļešu kontrolēšanas aparāti, kā piemēram, Parīzē. Iespējams tas tāpēc, ka ļoti dārgi sodi un cilvēki negrib riskēt.
Bija dienas vidus un 109. autobuss stāvēja „korķos”. 23 pieturas līdz pieturai Uhlandstrasse braucām apmēram 40 minūtes. Tā kā biju izdrukājusi 109. autobusa maršrutu (www.berliner-verkehr.de/ebhaupt.htm), cītīgi ar pildspalvu vilku līdzi katrai pieturai (to nosaukumus rādīja autobusā uz tablo). Par bagāžu transportā nav jāmaksā.
Kad izkāpām pieturā Uhlandstrasse, pārgājām pāri ceļam (turpat ir arī tunelis uz metro pieturu Uhlandstrasse) un apmēram 100 m attālumā bija mūsu viesnīca. Pamanījām, ka uz šo viesnīcu kopā ar mums gāja divas kundzītes no Latvijas. Iepriekš redzēju viņas gan lidmašīnā, gan mūsu autobusā.
Vēlāk uzzināju, ka visbiežāk šajā viesnīcā apmetas šopingotājas, jo viesnīca atrodas netālu no galvenajiem iepirkšanās centriem.
1.dienas piedzīvojumi
Viesnīcas istabiņā uzēdām līdzi paņemtās maizītes, augļus un piedzērām Latvijas ūdeni. Tā kā punči bija nedaudz uzpildīti, devāmies izpētīt pilsētu. Pirmais mērķis – jāatrod autobusu galapunkts pie Berlīnes Zoologischer Garten, lai ar divstāvīgajiem 100. un 200. maršruta ekskursiju autobusiem „City Tour” izbrauktu cauri pilsētai un redzētu būtiskākos apskates objektus. Ar „Welcome Card” šis brauciens ir bez maksas.
Izejot no viesnīcas „Eden am Zoo”, jāpagriežas pa labi un pa Uhlandstrasse jāiet līdz krustojumam ar Kantstrasse. Krustojumā jāpagriežas pa labi un jānoiet divi kvartāli. Tad jāpagriežas pa kreisi, jāpāriet gājēju pārejai un jāiet uz Zoo pusi. Gājiens ilgst apmēram 7 minūtes, tāpēc uzskatu, ka viesnīca atrodas ļoti labā vietā.
Iesēdāmies 100. maršruta autobusā, protams, ka 2. stāvā, un braucām līdz galapunktam Aleksander Platz (29. pietura). Kad meklēju materiālus internetā, biju lasīju, ka Aleksander Platz jāuzmanās, jo te sastopami narkomāni, zagļi un jauniešu bari. Gandrīz atbilda taisnībai. No viena debeskrāpja kāds pārgalvis lēca lejā ar gumiju. Man šermuļi sametās. Aleksander Platz laukuma vidū, pretīm universālveikalam „Kaufhof”, ir strūklaka „Tautu draudzība”, bet nedaudz tālāk – pulkstenis, kas parāda laiku lielākajās pasaules pilsētās.
No laukuma tālāk gājām meklēt lielveikalu „Alex” (Grunerstrasse 20), jo šajā adresē atrodas miniatūrs Berlīnes dzelzceļš un kaut kādas bērnu atrakcijas (veikala augšējā stāvā). Tā kā pulkstenis rādīja pāri 18, tad atrakcijas bija slēgtas un dzelzceļa apskate arī nesanāca. Tur mēs ceļojuma laikā vairāk neatgriezāmies.
Vienā no lielveikala augšstāviem ir vairākas ātrās gatavošanas ēstuves (zivju ēdieni, picas, frī kartupeļi u.tml.). Tā kā mūsu ģimene nelieto šāda veida pārtiku, vakariņas atlikām uz vēlāku laiku.
No Aleksander Platz laukuma ar metro (U2) braucām uz Zoologischer Garten. Starpcitu, visu piecu dienu laikā Berlīnes centrā neredzējām vecākus ar bērniem (izņemot zooloģiskajā dārzā un Legolandes centrā), kaut arī bija sācies brīvlaiks. Arī metro bērnus neredzējām!!! Visu laiku šķita, ka mūsējie (meitai 10 gadi, bet dēlam – 6 gadi) ir vienīgie bērni šajā lielajā pilsētā.
Lielveikalā „Alex” puikam bijām nopirkuši maciņu un ielikām tajā santīmu. Vēlāk, kad puika sēdēja metro un garlaicībā kratīja jauno dāvanu, lai pārbaudītu, vai monēta no tā nav izkritusi, viņu vēroja večuks. Gandrīz pirms mūsu izkāpšanas Zoologischer Garten pieturā, lai maciņā vairāk grabētu, večuks manam puikam uzdāvināja 2 EUR. Tajā mirklī padomāju par Latvijas pensionāriem, kuriem knapi sanāk iztikai, nerunājot pat par dāvaniņām mazbērniem. Bet te lūk, pavisam svešs uzdāvina 2 EUR. Un pie tam – tāpat vien. Kopš tā laika šie 2 EUR ir mana dēla laimes naudiņa un tā glabājas viņa krājkasītē kā talismans.
Pie Zoologischer Garten atklājām lielu un ļoti labu pārtikas veikalu „Ullrich”. Turpmākos rītus un vakarus, ejot tam cauri (kases abās veikala pusēs), sapirkāmies nepieciešamo pārtiku.
Pie Zoologischer Garten, kur daudz iebraucēju, valda netīrība. Sastopami arī dzērāji un bomži. Berlīnē redzējām daudz peles!!! Meita teica, ka viņa savā dzīves laikā nav redzējusi tik daudz peļu, cik Berlīnes ceļojumā. Tās skraidīja pa netīro ielu (agri no rīta pirms pulksten 6, jo ielas slauka tikai rīta pusē), zoodārzā zaglīgi ēda no dzīvnieku trauciņiem un pats galvenais, ka lidostas kioskā es vienai pelei gandrīz uzkāpu virsū.
2.dienas piedzīvojumi
Jau no paša rīta devāmies uz Potsdamer Platz, kur atrodas Sony centrs un Legoland Discovery centrs (Potsdamer strasse 4), kā arī citas pēdējo gadu laikā uzceltās augstceltnes. No Zoologischer Garten ar metro (U2) jābrauc tikai dažas pieturas. Tā kā līdz Legolandes atvēršanai (darba dienās: 10.00 – 19.00) bija vēl krietns laiciņš, izpētījām tuvāko apkārtni. Sony centra celtne tiešām iespaidīga. Ir vērts redzēt.
Kamēr vēl Legolande bija ciet, nekādi nevarējām saprast, kā tādā mazā mājelē (veikalā) ievietojas centrs. Vēlāk izrādījās, ka centrs atrodas zem zemes. Lai arī tas nebija tāds, kā gaidījām, jo esam četras aizraujošas dienas pavadījuši Legolandes parkā Bilundā (Dānija), mums te patika. Berlīnes Legolandes centrs vairāk piemērots bērniem līdz 10 gadiem. Te no atrakcijām ir tikai vilcieniņš – pūķītis. Atsevišķā telpā bērni var pētīt no lego uzceltās celtnes, pa ūdeni vadīt lego kuģīti, taisīt lego mašīnas un vēlāk tās izmēģināt uz tramplīna. Centrā var izmēģināt, kā bērna uzmeistarotā lego celtne iztur zemestrīci (kratīšanu), skatīties 4D filmas (reāli jūtams vējš, lietus šļakatas, sniega putenis) un pabūt lego fabrikā (protams, ka ne īstā). Starpcitu, mans puika lego fabrikā varēja nospiest speciālas pogas ierīču iedarbināšanai un rezultātā, plastmasa ripiņām izejot cauri dažādiem aparātiem, tika ražoti lego klucīši. Un tad ar pompu uz sarkana samta spilventiņa no pēdējā aparāta izlēca viens lego klucītis. Protams, ka pieaugušajiem tas šķita labs joks, bet mans puika vēl joprojām tic, ka klucīti ir uzražojis viņš. Labi pārdomāta džungļu ekspedīcija, kur ejot pa lego džungļiem, reizē jāatmin pareiza atbilde uz jautājumiem par dažādiem dzīvniekiem. Arī džungļu ceļojuma noslēgums ir interesants. Legolandes centrā padomāts arī par meiteņu stūrīti.
Legolandes centrā ir kafejnīca. Tur gan tikai gardumi, tāpēc veselīgas pusdienas jāpaēd citur. Mēs panašķojāmies ar saldējumu. Kopā Legolandē pavadījām apmēram 3 stundas. Legolandes cena: pieaugušiem ~15 EUR, bet bērniem (3-11 gadi) ~12 EUR. Kasē iespējams nopirkt komplekso biļeti, kura ietver Legolandes, Aqua Dom & Sea Life, kā arī cilindriskā akvārija apskati. Neatceros, cik šāda biļete maksāja, bet sanāca izdevīgāka. Noteikti jāparāda arī „Welcome Card”. Varbūt iespēja dabūt atlaidi. Diemžēl to vairs neatceros, jo šīs kompleksās biļetes nav saglabājušās. Vēl jāuzzin, vai biļete jāizmanto tajā pašā dienā vai der arī nakamajā. Arī to neatceros.
Pēc Legolandes ar metro (U2) no Potsdamer Platz devāmies uz Aleksander Platz. No apakšas paskatījāmies TV torni. Augšā nebraucām, jo rindas ir garas un Berlīnes panorāmu bez maksas labi var redzēt arī no Reihstāga. Gandrīz blakus TV tornim atradām ēstuvi (pēc nosaukuma radās asociācija, ka pensionāru). Pasūtījām kartupeļus ar šniceli. Šnicele bija tik cieta kā zābaka pazole. Mūsu puikam vienīgajam tā garšoja. Vēlākās dienās, kad jautājām, kas vislabāk paticis Berlīnē, viņš, mūs kaitinot, atbildēja: „Šnicele.”
Tālāk gājām meklēt Aqua Dom & Sea Life (Spandauer strasse 3). Nedaudz pamaldījāmies, bet patiesībā viegli atrast. No TV torņa jātiek līdz galvenajai ielai (Karl-Liebknecht strasse) un jāiet tikai viens kvartāls uz Berlīnes centra pusi.
Aqua Dom & Sea Life (darba dienās: 10.00 – 19.00) iekārtoti dažādu jūras zivju un dzīvnieku akvāriji. Visvairāk te patika spoguļu labirints. Pirms izejas no akvārija iekārtots veikaliņš. Pretējā ceļa pusē atrodas viesnīca ar pasaulē lielāko cilindrisko akvāriju (25 m augsts, ~1500 zivju un 1 miljons litru ūdens). Tā apmeklēšana ietilpst kompleksajā biļetē. Divstāvīgs lifts, kas virzās uz augšu cilindriskā akvārija iekšpusē mums lika justies kā akvalangistiem okeānā starp krāsaino zivju bariņiem. Iespaidīgi!
Pēc akvārija apmeklēšanas pa Karl-Liebknecht strasse, kas pēc dažiem kvartāliem pāriet Unter den Linden ielā, pastaigādamies devāmies uz Branderburgas vārtu pusi. Kaut arī jūnija vidus, Berlīnē ziedēja liepas un pilsēta brīnišķīgi smaržoja. Te liepas nav tā apcirptas kā Latvijas lielpilsētu apstādījumos. Kad atgriezāmies mājās, pie mums liepas ziedēja aptuveni 5 nedēļas vēlāk.
Uz šīs ielas (nr. 74) izkārtojies slavenais vaska figūru muzejs „Madame Tussauds Berlin”. Mums šķita, ka bērniem te būtu garlaicīgi, jo viņi vaskā atveidotos cilvēkus nemaz nepazītu. Sevi mierinājām, ka dažādu vaska figūru izstādes redzētas gan Rīgā, gan mūsu pilsētā.
Dienas noslēgumā devāmies uz Reihstāgu (darba laiks: 8.00 - 22.00). Aptuveni 1 stundu nācās stāvēt rindā. Lai īsinātu laiku, bērni sēdēja uz kāpnēm un visiem tūristiem par prieku, vietējos zvirbuļus baroja ar cepumu drupačām. Zvirbuļi bija tik droši, ka ļāva sev pieskarties.
3.dienas piedzīvojumi
Visa diena veltīta Berlīnes Zoodārzam. Vispirms apmeklējām akvāriju, kurš atrodas nedaudz nostāk no Zoo ieejas (Aquarium; Budapester strasse 32; darba laiks: 9.00-18.00). Akvārija kasē nopirkām komplekso dienas biļeti (large family ticket: 2 pieaugušie un 3 bērni jaunāki par 16) Zoo & Aquarium. Tā maksā 45 EUR, bet ar „Welcome Card” sanāca krietni lētāk - 27 EUR. Šo akvāriju biju apmeklējusi pirms 3 gadiem un tieši tad nolēmu, ka kādreiz savus bērnus noteikti atvedīšu. Te var ieraudzīt medūzas, haizivis, rajas, astoņkājus, jūras zvaigznes, lielāko Amazones saldūdens zivi Arapaimu, jūraszirdziņus un daudz ko citu. Mans vīrs, kaut arī vasarās mīl pamakšķerēt, interesējas par zivīm. Arī bērniem daudz ko stāstījis, tāpēc akvārijs viņiem ļoti patika. 2. stāvā iekārtota tropu māja. Tā kā Rīgā arī ir daudz redzēts, te pārāk ilgi neuzkavējāmies.
No akvārija iespējams nokļūt Berlīnes Zoodārza teritorijā. Pa milzīgo Zoodārza teritoriju pastaigājāmies visu dienu, līdz pat parka vēršanai ciet (pulksten 18.30). Te ir lieliski! Diemžēl Rīgas Zoo nobāl... Redzējām ziloņa mazuli, degunradžus, behemotus (caurspīdīgā akvārijā nevis melnā dubļu vannā kā pie mums), pingvīnus, pandu, skudrulāci, interesantus putnus, šimpanzes, gorillas u.c. Bērni visvairāk laika pavadīja pie kaziņām, kuras varēja barot un glāstīt. Populārais Berlīnes Zoodārza leduslācis Knuts jau izaudzis. Tā kā citi baltie lāči viņu ignorē, Knuts dzīvoja pie brūnajiem lāčiem. Izskatījās pavisam vientuļš un drūms. Viņa audžutēvs (kopējs) bija nesen nomiris.
Zoodārza teritorijā ir jauka atpūtas vieta bērniem. Līdzās ēstuve, kurā var labi papusdienot.
Pēc Zoodārza pastaigājāmies pa centru. Redzējām jau no 2. pasaules kara laika neatjaunoto pussagruvušo baznīcu, kas tautā tiek dēvēta par tukšo zobu. Netālu no baznīcas atrodas tirdzniecības centrs „KaDeWe” (darba laiks līdz 20.00), kas tiek uzskatīts par lielāko Eiropā. Man gan šķita, ka „Alfa” lielāka. Bet var jau būt, jo „KaDeWe” iekārtojies 6 stāvos. Tā kā nebijām ieplānojuši šo ceļojumu pārvērst par šopingu, uzgājām stāvā, kur pārdodas grāmatas un rotaļlietas. Bērni te uzturējās līdz pat veikala slēgšanai. Latvijas „Elkora” plašais rotaļlietu klāsts te sastādītu tikai daļu. Mūsu veikalu plauktos redzamie Ķīnas ražojumi te nepārdodas. Lielveikalā bija tikai ekskluzīvu firmu rotaļlietas. Protams, arī ļoti dārgas. Es nopirku bērnu grāmatu, kurai šķirot lappusi, attēls kustās, piem., zirgs kustina kājas un izskatās, ka skrien. Kaut ko tādu redzēju pirmo reizi.
4.dienas piedzīvojumi
Šī diena bija paredzēta pastaigai pa Sanssouci parku, tāpēc no Zoologischer Garten ar vilcienu (S7) braucām uz Potsdamu. Jābrauc aptuveni 40 minūtes. Urāāā! Beidzot vilcienā redzējām bērnus, kas skolotājas pavadībā devās ekskursijā.
Jāatzīmē, ka metro un vilcienā durvis veras vaļā pēc pasažiera pieprasījuma, kad tiek nospiesta speciāla poga. Vienā vagona daļā ir paceļami un nolaižami krēsli, lai vietas pietiktu ratiem vai riteņiem. Potsdamā, vilciena galapunktā, vagonus izmazgāja. Vai pie mums tā dara?...
Vispirms no Potsdamas stacijas izgājām pa nepareizo izeju. Te iespēja izīrēt riteņus, kā arī braukt ekskursijā pa pilsētu ar tūristu busiņiem. Viens ekskursijas vadītājs reklāmas nolūkos mums iedeva maršruta karti. Tā mēs tikām pie Potsdamas kartes. Gājām atkal iekšā stacijā un meklējām otro izeju. Tā bija pareizā.
Pie stacijas pietur 695. autobuss. Ar „Welcome Card” brauciens bez maksas. Jābrauc apmēram 15 - 20 minūtes. Izkāpām laukā autobusa pieturā, kur kreisajā pusē uz kalna bija redzama pils (Schloss Sanssouci).
Pa parku var pastaigāties bez maksas. Parks ir liels un pastaiga aizņēma vairākas stundas. Bija jauki, mierīgi un bez lieka stresa. Nekādi „action”. It kā no bērnu viedokļa varētu būt garlaicīgi, bet atpūta skaistā vidē arī nepieciešama. Apmeklējām rožu dārzu. Diemžēl daudzas rozes teju teju taisījās noziedēt. Pilīs iekšā negājām. Uztaisījām nelielu pikniku pie upītes. Ēdām paši un barojām vietējās pīles.
No parka izgājām pie celtnes Orangerie. Tā kā pilsētas autobuss brauc visapkārt parkam, turpat bija autobusa pietura. Pagaidījām apmēram 15 minūtes (te gan laika tablo nebija).
No Potsdamas atgriezāmies līdz Zoologischer Garten. Nākošais mērķis – Dabas muzejs Museum fur Naturkunde (Invalidenstrasse 43; metro pietura Zinnowitzer strasse). Uz to jābrauc ar vairākām pārsēšanās reizēm. Vispirms no Zoologischer Garten ar metro (U9) 1 pietura līdz Kurfurstendamm. Tālāk ar metro (U1) 6 pieturas līdz Hallesches Tor. Tad pārsēdāmies metro (U6) un braucām 5 pieturas līdz Zinnowitzer strasse.
Ļoti gribēju uz šejieni atvest bērnus, jo Berlīnes Dabas muzejs lepojas ar pasaulē lielāko dinozaura skeletu (brachiosaurus; 13,27 m garš). Muzejā bija apskatāma plaša fosīliju kolekcija. Uz griestiem rādīja filmu, kā radusies zeme. Skatoties filmu, varēja atgulties uz mīksta dīvāniņa. Interesantas bija arī akmeņu, zemes iežu un meteorītu kolekcijas. Bērniem patika dzīvnieku eksponāti, bet visvairāk – simtiem reižu palielinātas mušas, odi, ērces u.c. insekti. Tie bija tik lieli, ka varēja kārtīgi izpētīt, piem., kādas mušai acis un cik spalvainas viņai kājas.
Izstāžu zālē tajā laikā bija Darvina piederumu, pierakstu un eksponātu izstāde, kas bija iekārtota it kā viss atrastos uz kuģa klāja. Pat skaņas visapkārt līdzinājās viļņu šļakatām. Domāju, ka mums paveicās apmeklēt diezgan ekskluzīvu izstādi. Muzejā pavadījām laiku līdz pat tā slēgšanai ciet.
Muzeja darbalaiks: trešdien – piektdien (9.30-17.00); brīvdienās (10.00-18.00). Iespējams nopirkt ģimenes biļeti (2 pieaugušie un 3 bērni līdz 14 gadiem) pa 11 EUR. Tā kā mums bija „Welcome Card”, ieejas biļete izmaksāja 8.50 EUR. Muzejā atļauts fotografēt.
No muzeja pa Invalidenstrasse ielu nogājām dažus kvartālus ar kājām līdz pat lielākajai un modernākajai dzelzceļa stacijai Eiropā - Hauptbahnhof (uzcelta vecās stacijas vietā). Tā noteikti ir jāredz! Tik milzīga stacija zem stikla griestiem un vilcieni brauc divos stāvos. 1. stāvā – starppilsētu vilcieni, bet. 2. stāvā – piepilsētas vilcieni. Mēs no sākuma to nezinājām un nokāpām uz 1. stāvu. Apjukām, jo nekādi nevarējām saprast, ar kuru vilcienu braukt (te ir vairāki sliežu ceļi).
No Hauptbahnhof stacijas ar vilcienu (S7, S5 vai S9) aizbraucām 2 pieturas līdz Hackescher Markt. No turienes ar kājām aizgājām uz Muzeju salu (Museums Insel) un vēl paspējām uz pēdējo kuģīša braucienu (pulksten 19.15) pa Šprē (Spree) upi.
5.dienas piedzīvojumi
Pirmais apskates objekts – Tehnikas muzejs Deutsches Technikmuseum (Trebbiner strasse 9). Ir divas iespējas: no Uhlandstrasse ar metro (U1) 5 pieturas vai no Zoologischer Garten ar metro (U2) 4 pieturas līdz pieturai Gleisdreieck. Škiet, ka šis ir nepatīkams rajons - tāda nomaļa vieta.
Muzejs bagāts ar dažādām lokomotīvēm un vilcienu vagoniem (ļoti daudz!). Te ir lidaparāti un kuģu maketi. Iespējams redzēt dažus eksponātus darbībā. Ļoti interesantas ir foto un kino zāles. Tās noteikti bērniem jāredz. Pat pieaugušie ar azartu grieza ratu ar daudzām kartiņām, kas pāršķiroties radīja kustīgu animāciju. Te bija interesanti arī mūsdienu tehnikas brīnumi.
Izstāžu zālē tajā laikā bija matemātikai veltīta izstāde. Visu varēja izmēģināt praktiski. Piem., varbūtības teoriju, ka vairākums bumbiņu iekrīt tieši tajā un ne citā no 8 caurumiņiem. Tiešām ļoti pārdomāti un interesanti.
Muzejs tik liels, ka pēc vairākām stundām mēs piekusām. Visu šo bagāto informāciju pieaudzis cilvēks nevar aptvert vienas dienas laikā. Kur vēl bērns...
Muzejā ļoti laba ēstuve. Tur var papusdienot. Biļešu cena četriem cilvēkiem ar „Welcome Card” izmaksāja 9 EUR.
Pēc Tehnikas muzeja devāmies uz Muzeju salu. Kā pēdējo gribēju vīram un bērniem parādīt Pergamona muzeju. Lai līdz tam tiktu, vairākas reizes bija jāpārsēžas citā metro. No Gleisdreieck ar metro (U1) 2 pieturas līdz Hallesches Tor. Tad ar metro (U6) 4 pieturas līdz Friedrichstrasse. Pēc tam ar vilcienu (S7, S5 vai S9) 1 pietura līdz Hackescher Markt.
Pergamona muzejs slavens ar Pergamona altāri un vieniem no Babilonijas vārtiem, kas veltīti dievietei Ištarai. Muzejā redzami asīriešu mākslas darbi, kā arī dažādi kolonnu veidi. Mums paveicās, jo izstāžu zālē tobrīd bija Senās Grieķijas vāzes un skulptūras (oriģinālas!). Muzejs vaļā katru dienu no 10.00 līdz 18.00. Muzejā mēģinājām tikt 4. ceļojuma dienā, jo ceturtdienās tas strādā līdz 22.00. Kaut kas nesanāca – laikam vaļā nebija visas zāles. Tiešām neatceros. Ieeja muzejā 2 pieaugušajiem izmaksāja 20 EUR. Par bērniem nebija jāmaksā.
No Pergamona muzeja virzījāmies uz Unter den Linden ielas pusi. Netālu no tilta bija autobusa pietura. Sagaidījām 100. autobusu un aizbraucām līdz Reihstāgam. No Reihstāga aizgājām līdz Brandenburgas vārtiem. Bijām nolēmuši ar kājām veikt garo ceļu cauri parkam Tiergarten līdz Zoo. Gājām gandrīz divas stundas. Patika. Tajā dienā uz Strasse des 17. Juni iekārtoja skatuves un tirdzniecības vietas. (Tajā dienā 19. jūnijs, bet ielas nosaukums - 17. jūnijs. Varbūt kaut kāda saistība?)
Brauciens mājup
20. jūnijā lidmašīna no lidostas „Tegel” izlidoja 8.15. Lidostā vēlējamies nokļūt laikus, jo bija pieredzēts, ka 109. autobuss šo ceļu pievarēja 40 minūtēs. Šoreiz nolēmam braukt no Zoologischer Garten ar X9 autobusu, kas sestdienā kursēja jau ap pulksten 6 (iepriekšējā dienā apskatījāmies sarakstu). Mums par lielu pārsteigumu, tas bija ekspresis ar dažām pieturām un jau pēc apmēram 12 – 15 minūtēm mēs bijām lidostā. Tā kā par ātru. Bet labāk ātrāk nekā vēlāk.
Šajā rīta agrumā netālu no Zoo stacijas mēs uz ceļa redzējām peles, kas mielojās ar iepriekšējās dienas pārtikas atkritumiem. Un tas bija tas nelaimīgais rīts, kad es lidostā gandrīz nominu peli.
Tālāk nekā vairs interesanta nav. Tikai lidojums virs mākoņiem un beidzot mājās.
P.S. Lai sagatavotos šim ceļojumam, veltīju ļooooooti daudz laika. Domāju, ka bija to vērts. Bērni un vīrs priecājās, ka izdevies interesants ceļojums – bija gan izpriecas, gan izglītojoši pasākumi. Piekusām gan, jo katru dienu cēlāmies pirms 8, bet vakarā atgriezāmies viesnīcā pēc 21 un pēc dušas bezspēkā iekritām gultā.
Sanita Nikitenko