Stokholmas idille
|
Arta Veidmane - Strēle
|
Jūlija beigas.
Manam vīram oktobrī ir dzimšanas diena un tā kā nevarēju izdomāt nevienu oriģinālu lietu, ko uzdāvināt, izdomāju, ka kaut kur jābrauc... Saklausījusies un tepat draugos salasījusies par Ryanair lētajām biļetēm, nolēmu izmēģināt veiksmi un pirmo reizi mūžā man tiešām paveicās – dabūju biļetes pa 1ls gabalā. Tur nu vairs nebija ko domāt, par ja kaut kas atgadītos un mēs nekur netiktu, tad 4ls zaudēt nebūtu žēl. Nākamais – naktsmītnes. Protams, Stokholma ir Stokholma un tas, kas viņiem ir lēts, mums ir dārgs. Taču meklējot internetā informāciju uzdūros mājaslapai stockholm.lv, kur rezervējot viesnīcu tu saņem Stockholm a la carte, kas dod tev iespēju vizināties sabiedriskajā transportā bez maksas, kā arī iekļūt gandrīz visos muzejos bez maksas. Tā kā mēs abi esam lieli muzeju mīlētāji un rēķinājāmies arī ar to, ka oktobrī var būt slikts laiks, lai staigātu pa āru, tad mums tas bija ļoti svarīgi. Turklāt tā kā sabiedriskais arī bez maksas, tad viesnīca var atrasties ārpus centra, kas samazina izmaksas. Kad nu viss bija rezervēts, atlika tikai glabāt noslēpumu līdz dzimšanas dienai, kas arī bija visgrūtākais visā šajā procesā.
Vakars pirms lidojuma.
Es esmu ļoti bailīga, it sevišķi attiecībā uz visu, ko daru pirmo reizi. Ja rakstīts, ka rokas bagāža nevar pārsniegt 50cm garumu un 10kg, tad es pie tā stingri turos.Līdz ar to visu vakaru pavadu ar mērlenti rokās, nomērot somas pēc katras tur ieliktās lietas. 3dienas bez krēmiem iztikt var, zobu pasta speciāli nopirkta ceļojuma izmērā un, ja zobu birste izrādītos par asu, nu lai jau met ārā. Tagad pašai smiekli nāk par savu piesardzību un vēl vairāk par somu mērīšanu...
1.diena.
Tā kā es neciešu visur ierasties pēdējā un lidmašīna nav vilciens, kas pēc pusstundas nāks atkal, tad ceļā devāmies pat ļoti laicīgi.
Rīgā lija un bija pelēks, bet tas nekādi nespēja mūs apbēdināt. Ja cilvēks nekad nav lidojis, tad ierodoties lidostā var mazliet apmulst. Visi zina kur jāiet, kas jādara, bet tu nē. Par galīgi blondu ar negribas izrādīties un izgāzties, tāpēc man viss bija sīki jāizlasa. Dodot savu biļeti un pasi kungam, kurš tālāk laiž uz drošības pārbaudi, uznāk mistiskas bailes, ka kaut kas jau nu noteikti nebūs kārtībā... Protams, ka viss ir kārtībā. Tiekot pie drošības pārbaudes, es jau biju gatava uz to, ka pīkstēšu vai mani apčamdīs. Nekā, izeju ar klusumu. Sievietei pirms mani tiek pārbaudīta soma un es jau sagatavojusies uz paskaidrojumu kāpēc man tieši šīs lietas vajadzīgas, gaidu, kad vērs vaļā manējo... Atkal nekā, kungs aiz letes pieklājīgi aizrāda, ka varu savākt savu somu un nav ko te gaidīt... Nokļūstot pie vajadzīgās izejas, mani pārņem bailes un es jau domāju, ka varbūt jābrauc mājās. Rezultātā lidmašīnā mani ievilka vīrs un paldies viņam par to, jo man tā patīk lidot... Iekāpjot es apmulsu no tā, cik šaurs tur ir. Mazliet klaustrofobiski, filmās izskatās platāk.:)Pirmo reizi lidojot viss ir tik aizraujoši, ka tu kā tāds bērns pieploc pie loga un ik pa brīdim izdves – paskaties uz to, paskaties uz šito... un esi galīgā nesaprašanā, kā citi var mierīgi runāties un darīt savas lietas tālāk. Brīdī, kad lidmašīna griezās un sasvērās uz manu pusi, mani pārņēma sajūta, ka es tūlīt izkritīšu un es tā ieķēros vīram kājā, ka viņš tikai izdvesa – labi, ka tev nav garu nagu... Bet ja nopietni par lidošanu, tad pirmajā reizē ausis krīt ciet un arī līdzsvara izjūta ir mazliet savādāka, tāpēc tiešām var sūkāt kādu ledeni vai visu laiku rīt siekalas. Nolaidāmies saulainā un siltā Stokholmā, kas mūs sagaidīja ar brīnišķīgām krāsu bagātībām. No Skavstas lidostas uz pašu pilsētu kursē ērti autobusi, gan Ryanair, gan Flygbussarna. Spēj tik izvēlēties. Abiem biļetes ir nopērkamas internetā, taču es neieteiktu to darīt, ja vien nav kāda akcija, jo var gadīties, ka izkāpjot no lidmašīnas, tevi sagaida lieli plakāti ar uzrakstu 2 par 1 cenu. Par 2biļetēm turp atpakaļ mēs samaksājām 150sek (ja būtu pirkuši iepriekš internetā būtu apmēram 390sek). Autobuss brauc uz Centrālo staciju, kas to arī nozīmē, jo tā ir centrālā stacija visiem sabiedriskā transporta līdzekļiem. Tā kā to a la carte var dabūt viesnīcā, tad mums vajadzēja vispirms doties uz turieni. Vilciena biļetes lētāk ir pirkt Pressbiroen kioskos (kaut kas līdzīgs latviešu Narvesen) nekā pie kontroliera. Kontrolei tu izej cauri pirms vispār tiec pie vilciena (savādāk nav iespējams, vārtiņi vienkārši neverās vaļā), vilcienos kontroles nav. Vilcieni ir vienkārši burvīgi – ātri, klusi ar zemajām grīdām, lai ar ratiņiem var viegli iebraukt. Pēc 25min fanošanas par brīnišķīgajiem vilcieniem un dabu, izkāpjam savā pieturā. Iečekojamies viesnīcā „Quality Vinn Haninge Hotel”. Saņemam savu a la carte un arī grāmatiņu ar karti un visām apskates vietām. Tā kā mums jau sarakstīts viss, kas kurā dienā apmeklējams, tad izpētam karti un dodamies atpakaļ uz pilsētu. Ja iepriekš izpēta karti un sabiedrisko transportu shēmu, tad jau var justies kā mājās, kur visu zin, vienīgi lasa ielu nosaukumus. Iekāpjot autobusā mazliet izbijos, jo šoferis smaida un sveicina! Mēs sākām ar Vāsa muzeju – milzīgais kuģis, kuram apkārt var staigāt 6stāvos, tad kājām devāmies uz Modernās mākslas muzeju, kur tieši tobrīd bija izstādīts Salvadors Dalī. Kartē izskatījās, ka tuvu, rezultātā ātrā gaitā ejot 30min, toties apskatījām piestātni ar kuģīšiem un izbaudījām burvīgu novakaru. Pēc tam lēnām devāmies uz Vecpilsētu. Iepriekš biju arī atradusi lētas ēstuvītes, bet tā kā lapiņa palika viesnīcā un spēka meklēt vairs nebija, tad nolēmām meklēt kaut ko lētu turpat, kā sliktāko gadījumu ņemot veikalu. Gluži nejauši uzgājām mazu kafejnīcu “Café Cronan”(kas bija pilna ar vietējiem) par samērīgām cenām un milzīgām, jo milzīgām porcijām. Piemēram, liels makaronu šķīvis, pie kura par brīvu pienākas salāti, maize, ūdens un kafija izmaksāja 85sek. Vīrieša cilvēks var paēst atliku likām, daiļajam dzimumam var gadīties tikt tikai līdz pusei un jau laist vaļā bikšu pirmo pogu. Turklāt atrodas vecpilsētā, Stora Nygatan 37, ja nu kādam noder. Pieēdāmies un devāmies atpakaļ uz viesnīcu, jo bija jau vēls. Vēl tikai sastādījām plānu 2.dienai un izpētījām karti, kur un kā varam tikt.
2.diena.
Kā es mīlu viesnīcu brokastis! Pašam nav jātaisa un pieejama tāda bagātība, ka nezin ar ko sākt. Tiem, kam patīk brokastis un iespēja labi paēst, iesaku ierēķināt tām kādu stundu. Tad bez steigas vairākos piegājienos var nogaršot ko vien vēlas. Mums tā arī bija, brokastīm veltījām stundu.Pirmā pietura bija Skansen dabas parks. Laiks un daba vienkārši brīnišķīga, pats parks ir jāredz, to nevar aprakstīt. Vāveres tur ir daudz un bezbailīgas, vismaz no margām nost atlecu es, lai vāvere var netraucēti doties pa tām tālāk. Tā kā mums plānā vēl bija paredzēts daudz kas cits, tad sīki visu parku neizstaigājām, ar domu, ka atgriezīsimies un tad jau... Tad Ūdens muzejs turpat blakus ar haizivju barošanu. Bērni var paložņāt pa akvārijā iebūvētu stikla alu un paskatīties, kā virs viņiem haizivis peldas.Man ar gribējās, bet kauna pietika...:)) Tad sekoja Armijas muzejs, kas bija vienkārši brīnišķīgs ar tik dzīviem modeļiem, ka dzīvāki tie varēja būt vienīgi sākot elpot un sperošu zirgu. Tad Katarinas lifts un pastaiga pa pilsētu, jo meklējot kartē norādīto skaistāko skatu punktu aizmaldījāmies daudz tālāk. Pārguruši ievēlāmies tajā pat kafejnīciņā, kur
ēdām tik asu zupu, ka mute vēl ilgi stāvēja vaļā. Turklāt tur ir iespēja taisīt pašam savus salātus no dažnedažādām sastāvdaļām sākot no vistas filejas, beidzot ar garnelēm, dārzeņiem un smalkajiem sieriem. 3pamatsastāvdaļas jau ir iekļautas cenā un tev atliek vēl 5 izvēlēties. Viņiem nav žēl, katru izvēlēto sastāvdaļu piekrauj pamatīgi un vēl beigās paskatās, ko mazāk iekrāvuši, to pievienos vēl.Viesnīcā paskatījāmies zviedru Koru karus, saplānojām 3.dienu un konstatējām, ka tās plāni ir atkarīgi no manas piepampušās potītes stāvokļa.
3.diena.
Plānā ietilpa pastaiga pa Gājēju ielu un Tehnikas muzejs. Tehnikas muzejs ir vienkārši debešķīgs, tur ir simtiem lietu, kuras var izmēģināt, paeksperimentēt, pieskarties. Kā bērni ņēmāmies pa turieni kādas stundas trīs. Jāpiebilst, ka pārējie bija bērni vai arī vecāki, kas pieskatīja savus bērnus... Starp citu, vairākums apmeklētāju visos muzejos bija vietējie, jo zviedri savas brīvdienas izmanto ejot uz muzejiem (kas patiešām ir interesanti, turklāt visur ir padomāts par bērniem, mammām ar bērniem un cilvēkiem ratiņos), nevis sēžot pie TV. Pēc trim tik bagātām dienām, pēcpusdienā jau vairs nebija daudz spēka, tāpēc apmeklējām vēl turpat esošo Jūras muzeju un devāmies uz mīļo kafejnīcu, kur lietus
dēļ pavadījām atlikušās stundas. Tad ar autobusu uz lidostu, un esam atpakaļ.
Kopsavilkums:
Izmaksas – 4ls lidmašīnas biļetes, apmēram 230sek transportam (no- uz lidostu, vilciens līdz viesnīcai), 130Ls par viesnīcu (double numurs ar lielo gultu) 2naktīm, brokastīm un mūsu brīvlaišanas biļeti jeb
Stockholm a la carte, kādi 30ls ēšanai. Kopā apmēram 180ls abiem kopā.
Katram atļautā 10kg rokas bagāža ir vairāk nekā pietiekami3dienām un pat vairāk.
Tērēšanai paredzēto naudiņu (mums tā bija vajadzīga tikai ēšanai, jo visur citur gājām pa velti) sadalīt uz dienām, vai ēdienreizēm nevis visu pārrēķināt latos, jo savādāk var sirms palikt. Mēs rēķinājām sev 6 ēdienreizes, bet tā kā kārtīgi paēdām brokastis un pa dienu bijām aizņemti un pārņemti, tad ēst nevajadzēja. Līdz ar to arī varējām atļauties vakariņās mierīgi sēdēt kafejnīcā.
Sastādīt plānu, ko apmeklēt, jo muzeji slēdzas diezgan agri, parasti ap 16.00-17.00. Reti kurš strādā līdz 18.00. Un veras vaļā ne agrāk kā 10.00. Kā arī izpētīt karti jau iepriekš, jo tad jau pavisam droši zināsiet kur iet.
Visu informāciju latviešu valodā var atrast stockholm.lv
Centrālajā stacijā arī autobusiem ir „gate” jeb katram sava izeja. Tad nu iesaku vispirms atrast, kura izeja ir īstā un ierasties tur laiku iepriekš pirms atiešanas, jo ja nepietiks vietas, dabūsiet gaidīt nākamo autobusu.
Uz ielas ir iespējams izīrēt velosipēdus par papildus samaksu, ja nevēlas iet kājām un Skansen parkā ir iespēja arī izīrēt bērnu ratiņus nogurušām kājiņām.
Labāk samaksāt kādus 15ls vairāk par viesnīcu, bet rezervēt to caur sistēmu, kur līdzi nāk Stockholm a la carte, nekā rezervēt to piem., booking.com u.c, jo ieeja muzejā vien maksā ap 7ls no cilvēka, kur nu vēl sabiedriskais.
Mēs bijām daudz kur, taču neapskatījām pat pusi, tāpēc noteikti brauksim vēl. Jo tā ir pilsēta, kur gribas braukt, pat ja esi tur bijis.