Kāda kripata Latgales

  • 1 min lasīšanai
Kad brauc uz Latgali, vismaz daļa prāta un loģikas paliek šaipus Aiviekstes - ja no vakariem raugās. Zeme, kuru var mīlēt, zeme, kuru var nīst, bet prātam tā nepakļaujas - gluži kā šis un tas iz Boņuka pasaules. Gluži kā Kūkoja smaids - tas seni labsirdīgais... ... šis nebūs stāsts par Aglonu vai citām dikti zināmām vietām, kurām apzināti vai pat tīri instinktīvi cenšos mest līkumu jebšu šo vietu dvēsele ceļam iztirgota. Tāpat diezin vai jel reizi izdosies tikt pie tās sajūtas, kas kādreiz piedzīvota, Čertoka zaļganajos ūdeņos raugoties un pēcāk arī peldoties... Tas bija tajos laikos,kad ne tikai zirgiem galvas lielākas, bet arī aizlieguma ap ezeru nebija... ... un tas bija arī tajos laikos, kad Utānos vēl vecais krucifikss ceļu krustā bija - ne jau tāds kā tagad - spoži laķēts. Bet sens pēc traka, nošķiebies mazliet, puķēm vāzē, namiņu līko un sajūtu, kas pa taisno ved pāra dzīves atpakaļ. Domām pilna piedomāta pļava. Lielie koki arī... Un vai ta'; kādam bija par skādi, ka Pestītājs kaimiņam līdzīgs... ... kad nu visam par kreņķi Mākoņkalnā uztikts un Rāznas ezers raudzīts; varbūt vēl pamēģināts norāpties pa otru pusi lejā un līdz ar to kārtīgi pamaldīties, var doties uz Kaunatas pusi. Par Kaunatu ir cits stāsts, tāpat par Zasnu, kas viena smaida attālumā paliek... No Kaunatas pa Rundānu ceļu ir jānotiek līdz Rocevai - tikai nevajag iedomāties, ka katram no māju puduriem būs nosaukums klāt, un baltas vai zilas šiltes ceļa malā lepni sveiks ceļotāju. Te māsa izjūta talkā nāk, lai censtos ko rast. Nu ja - Rocevā pa mazu celiņu ir jātiek pa labi, un tad ij Bližņeva būs klāt. Vecticībnieki. Varbūt dažs iedomāsies to zeltā spīdošo kupolu Maskačkā, dažs ļaudis melnā un sīpolus. Vēl dažs, kas acis vairāk grāmatās niekojis, atminēsies Borisa Bērziņa. Zemenes lielas, mākoņi balti, zāles, zvans ieplīsis un ceļš bezmaz cauri baznīcai. Pats nams vienā pusē. Zvoņņica otrā - ar visu mazliet klibo zvanu un svētbildi tajā... Cik nu tur to kāpienu līdz augšai. Cilvēka neviena. Tik kāds melns stāvs viņpus kalna. Bližņeva - kaut kas ar tuvumu - debesu, Dieva, senuma... Ej nu zini...


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais