Leduskritumi Igaunijā

  • 2 min lasīšanai
  • 23 foto

Ja ne tagad- tad kad??? Izrādījās, ka ne es vienīgais tāds gudrītis. Vairs nevarēja tikt, kad gribējās, bet vajadzēja ņemt, ko dod. Tā nu Olimpiādes iesākums un Ledus skulptūru festivāls- pa kāju. Bet galu galā- skulptūras ir katru gadu, olimpiāde- reizi četros gados, toties ziema... Braucam!

Ainažu robežpunkts tukšs un kluss. Bet tas nenozīmē, ka robežsargi izmiruši kā šķira. Tagad viņi uzglūn tālāk ceļmalā no neuzkrītoša izskata busiņa un pārbauda pases. Tāds viņiem hobijs sestdienas rītā. Lai gan gids mūs jau bija brīdinājis, ka tā var notikt, vēlāk viņš atzinās, ka viņa praksē tas bijis pirmais gadījums, kad tas patiešām notiek.

Pirmie iespaidi- vai nu Igaunijā sniega vairāk vai vēja mazāk nekā Latvijā. Koki mežos apkrāvušies ar sniegu biezā slānī. Smuki.

Programmā minēts "nedaudz ekstremāls kāpiens pa glinta krauju". Jautājam, kā tas izpaudīsies. Tur esot trepītes. Cik apledojuši būs pakāpieni- to jau redzēs uz vietas. Tad arī katrs varēs pieņemt lēmumu- rāpties vai nerāpties. Nu, labi. Izbraucam caur Paldiskiem, pietuvojamies krastmalai un sākam klunkurēt pa taciņas nojausmu krasta virzienā. Sniegs irdens, drusku gurkst, brīžam liekas, ka jābrien līdz pusstilbam pa kartupeļu miltiem. Jūrā drusku ledus, drusku gulbji, pakrastē ieraugām mūsu pirmo leduskritumu. Smuki!
Kāpsim lejā- kur ir tās trepes? Gids rāda mieta galu kādus 5 centimetrus ārā no kupenas un saka- Tur! Nu jāāā...

Brīdis minstināšanās. Gids atgādina, ka visi esam apdrošināti. Nu, tad jau kādu pārīti varam upurēt! Labi, ka atrodas arī pāris varenu vīru, kas- gan ar šaubām vaigā- mēģina uztaustīt pirmo pakāpienu.

Kaut kā izdodas. Ķeramies viens pie otra un raušamies lejā. Galvenais- caur sniegiem nenokāpt garām baļķēnam, kas ir pakāpiens, jo tā nez kur var iesprūst. Ekstremālais kāpiens pārvarēts laimīgi un varam baudīt dabu.
Tagad tikai jāuzmanās neiekāpt jūrā. Jau redzami daži slapji pēdu nospiedumi. Piesardzīgi lavos tādiem garām. Pa galvu maisās vakar izlasītais Briesmīgais Brīdinājums (Parunāsim- Sports/Extreme). Nu labi- ne tie mīnusi un ne tie kilometri, bet tomēr. Cenšos enerģiski kustināt kāju pirkstus :).

Nākamais objekts programmā ir Trepojas ledus kaskāde. Gids rāda nedaudz viļņainu apsnigušu "kaut ko". Nu jā- gluži visā Igaunijā sniegu notīrīt mēs tomēr nevaram. Braucam tālāk uz Keilu.

Arī šeit sniega tā kā mazliet par daudz, toties vienlaikus var baudīt ūdeni visādos agregātstāvokļos- cietā, šķidrā un birstošā.

Ziemas diena ir īsa un pie Jagalas nonākam jau krietnā tumsiņā. Žēl- tas ir visiespaidīgākais šodien. Kaut gan ložņāšana virs-, gar-, zem- un iekš- fotoaparātu zibšņu gaismā arī ir gana romantiska.

Otram rītam paliek vēl viens iespaidīgs kritums- Valaste. Kopš manas iepriekšējās vizītes šajā krastā piebūvētas ērtas trepes un tiltiņš. Un pat notīrītas! Te gan mēdzot būt vēl iespaidīgāki skati, ja sasalšanas laikā iegadoties jūras vējš, bet tas, kas ir, arī ir gana varens.
Mājupceļš gar Peipusu un caur Tartu. Tartu rātslaukumā uzbūvēta bērnu ziemas pilsētiņa ar šļūcamkalniņiem un lienamtrubām. Sasodīts- tāda ziema! Kāpēc pie mums neviens nav ko tādu iedomājies?? Bet varbūt kaut kur ir?
Un kā šodien sāp kāja! Viena. Brīnums- otra kāja arī gāja turpat, kāpēc tā nesāp?

Interesanti, kā izskatās mūsu pašu leduskritumi?



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais