4o v Moskave to?

  • 1 min lasīšanai
Mūsu brauciens uz Maskavu notika vilcienā, pirmais pārsteigums bija graņonkas ar "podstakaņnikiem", kas pieradušam cilvēkam ir ok., bet man -eksotika. Jau vilcienā apbruņojāmies ar stāstiem, kā Maskavā visur pārbauda dokumentus, jāmaksā sodi un nemitīgi mēģina apkrāpt un aptīrīt. Iebraucām "Galvaspilsētā", stacijā Rižskaja, kas kā izrādās ir viscivilizētākā, tur pat bija plazma un moderni "lokeri". Apmetāmies pie mana drauga, kas dzīvo Rīgai analogā PUrvciemā vai Pļavniekos, tikai, protams, milzīgākos gabarītos. Tā kā draugs dzīvoja divistabu dzīvoklī ar vēl diviem keksiem, tad iepazināmies arī ar tipiskiem labākas dzīves meklētājiem galvaspilsētā, kas ieradušeis no laukiem -ŅIžnij Novgorodas ar apm. tikai 5 miljoniem iedzīvotāju, kur atrodas GAZ rūpnīca, kas šķiet ir "nepiebeidzama" kā stabils iztikas avots. Pirmajās dienās Maskava šķita pelēka uz atsvešināta, bet protams, ar neizprotamām lietām, kas atdzīvina. Šķiet Maskavu spēj raksturot 2 mūsu piedzīvojumi. Pirmais bija metro, kad es 1.63 augumā, apkrāvusies ar visām ceļa somām gribēju iedot vietu tantiņai. nebiju vēl paspējusi piecelties, kad zem manis jau ieslīdēja 2metrīgs D&G džeks melnās saulesbrillēs. Uz necilo norādi, ka vajadzētu tanti palaist, saņēmu konkrētu atbildi- "jest ž' ješčo mesto". Otrs piedzīvojums bija izstāžu zāles bufetē. Stāvējām rindā, kad tante atnesa alumīnija griežamrīkus, bet tā kā tie vēl bija mitri, tad viņa tos rūpīgi at īkšķi noslaucīja. Stāvējām tālāk. Kad bija jāizvēlas starp zaļi dzeltenu sautējumu un dzelteni sarkanu plovu, bufetniecei aiz kabatas aizķērās pavārnīca un aizvilkās līdzi, nopļeckājot sānu. Štrunts, viņa ielika pavārnīcu atpakaļ sautējumā. Galvenais, jau ka sanitārā grāmatiņa ir:)) Kopumā visi grūstās, lamājas, spļaudās, staigā sporta kostīmos un nemaz nemēģina līdzināties tai glancei, ko rāda pa TV:) Vēl man patika reklāmas metro: boileriem- "Gorjačaja voda iz Ģermanii"un grāmata "Čem ženščina otličaetsya ot čeloveka". Bet ne reizi mūs nemēģināja apzagt vai pārbaudīt dokumentus, stāstīja, ka menti esot palikuši mazāk nekaunīgi. Bija arī skaistas vietas, līdz sirds dziļumiem satrieca "Sabor Hrista Spositeļa"- milzīga pareizticīgo katedrāle, kas nav vārdos aprakstāms skaistums un varenība. Arī sarkanais laukums ar katedrāli, ko drukā uz visām konfektēm ir gana baudām skats, ar visu ROLEX reklāmu sienas garunā pie vēstures muzeja, 50 metrus no Sarkanā laukuma:) Tā nu mēs atgriezāmies, saprotot, ka "Rossiju umom ņe poimjoš". Protams iespaido gabarīti, bet diemžēl neiedvesmo to pelēcība.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais