Hiumaa

  • 1 min lasīšanai
Divi dienas augusta sākumā - visnotaļ spontāni kādā vakarā radusies ideja, kas tūdaļ arī sākta piepildīt, metoties internetā meklēt naksmājas, prāmju sarakstu un vēl citas lietas, kas ne tikai atvieglo pašu ceļošanu, bet arī jau pulka iepriekš dod tās sajūtas, ka teju, teju jau būs... Pirms stāstīt paša ceļojuma būšanas, dažas pavisam nehronoloģiskas lietas - der atcerēties, ka prāmis uz Hiumaa iet retāk kā Muhu, līdz ar to, braucot uz dullo, var sanākt neliels aplauziens. Tieši tāds pat aplauziens var sanākt, ja turp sagudro doties sestdienā - svētdienā - jādomā, ka Rohakillas osta nav tā jaukākā vieta, kur vadīt pusi no tik jauki iecerētajām divi brīvdienām. Taču, ja laimīgi līdz salai ir tikts, der likt vērā vēl kādu lietu - igauņu kartes ir dikti labas, norāžu arī netrūkst, bet ik salas akmens tā smīnīgi smiesies par sēdinātajiem braucamajiem - zemes ceļi var gadīties pļavā iebrauktas divi sliedes ar akmeņiem pa vidu... ... uz salu neder doties, ja kārojas sastapt bāleliņu pūļus - šim nolūkam Sāremaa noteikti ir piemērotāka. Nav vērts uz Hiumaa doties arī, ja kārojas viduslaiku arhitektūra un Kuresāres mazpilsētnieciskā ņirboņa - tam visam ir domāta Sāremaa... Hiumaa ir miera pilna saliņa, kur gadās uzrāpties kādā bākā - Kopu vecais tornis mežā ar baznīcai jau nu vairāk piederīgajām trepēm būs pulka zināmāks kā Tahkunas bleķa tornis ar visu Estonia upuru pieminekli pakājē. Bet kāpt ir vērts abās... Kadiķi, jūrmalas dažādas, pavisam aušīgs krusta kalns, šķība baznīciņa... ...Saaretirp, kas pašam jātaisa aizvien garāks, veļot savu akmeni tieši jūrā. Senāk saveltie jau manās nozust kadiķos, bet akmeņus laikam jau naktī kāds pieveļ atkal klāt, lai katram ceļiniekam pietiktu... ... akmeņi mežā. Lieli un lielāki. Vai katram trepe klāt, jo akmenis jau uzkāpšanai tai mežā velts. Pa kādai klintij - arī tieši mežā... ... laikam augstākā kāpa Baltijā - gandrīz sešdesmit pieci metri. Pūsēnu kalns Jūrmalciema mežos krietni zemāks iegadījies. Uz tās kāpas augšā reiz baznīca bijusi, bet mācītājam tur pieriebies katru svētdienu uz dievvārdiem rāpties, kamdēļ šis pašrocīgi to padarīšanu nokurinājis... ... tās mazās vējenes - vienas pat vaļā ar visiem gaņģiem iekšā. Skalbes kaķīša gan tur grūti iedomāties maļam, tad jau drīzāk... Jā - kāds zvērs tur varētu būt? Miniatūrs lācis varbūt... ... krievu armijas būves - dažāda drūmuma. "Atbrīvotāju" pieminekļam nomontētas pāri galvas un viena roka. Džeki kaujas ar armatūras puļķiem galvu vietā - skats visnotaļ iespaidīgs... Pie jūras braukt var vai visur, ja vien spēj to izdarīt. Toties nemana nekādas drazas mētājamies. Beigumā vakara cilpojiens caur Hapsalu - lielā pils un jūras krasts - kaut kādā ziņā neesošā Jūrmala... ... arī salā nevienas gruntīgi biezas mājas... Šur tur bezmaz meža dziļumos zīmes "@", kas dod ziņu, ka var internetam pietikt. Nekārojas kaut kā...


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais