CUBA "LIBRE"
|
Una ☺ PALDIES mīļie!!
|
CUBA „LIBRE”
Mēs uz Kubu devāmies divatā ar vīru tūdaļ pēc kāzu ceremonijas, tā teikt Kubu izvēlējāmies kā sava medusmēneša galamērķi.
Rīga – Londona
Ceļojumu uzsākām 13. septembra vakarā – 22.40 ar Ryanair izlidojām uz Londonu. Ceļā izlēmām doties kāzu tērpos un pat vienu no dāvinātajiem ziedu pušķiem paņēmām līdzi (jo tik ļoti, ļoti žēl bija to skaistumu ”kalnu” atstāt svinību vietā... vēl tagad pārdzīvoju par sadāvinātajiem ziediem, kurus baudīju tik kādas 3-4 stundas..). Pat nobrīnījos, ka Rīgas lidostā pie mantu pārbaudes ziedus ļāva ienest, jo vēlāk tas pats neizdevās, kad čekojāmies ar Havanas reisu.
Kā jaunajam pārim nekādu ekstru mums lidmašīnā nebiju, jo – atkārtošu – lidojām ar Ryanair, savukārt, ja būtu lidojuši ar Airbaltic, tad automātiski nokļūtu Business klases sēdvietās ar visām tās ekstrām :)
No Rīgas devāmies uz Londonas Stansted lidostu, kurai galīgi nav nekādas vainas – ar tiešo metro Stansted Express pusstundas laikā nokļuvām Londonas centrā, kur bija arīmūsu viesnīca.
Viesnīcā bijām pavēlāk – ap plkst. 3.00 – 4.00... mūs kā jauno pāri sagaidīja ar sarkanvīna pudeli, ko iztukšojām numuriņā...
Londonā nakšņojām 3 naktis un 16.septembī uzsākām ceļu uz Kubu!
Havana
Uz Havanu devāmies ar Virgin Atlantic. Tik tālā ceļā devos pirmo reizi un iespējams tāpēc biju tik ļoti izbrīnīta par komfortu, ko sajutu lidojot uz Kubu, bet iespējams, ka Virgin Atlantic tiešām ir pats labākais, ko izvēlēties dodoties tajā virzienā – bez 5reizējas ēdināšanas, kurā ietilpa pat saldējums - šokolādes, zemeņu vai vaniļasJ, bija arī zobu pastas ar zobu birstēm, mugursoma, maciņš, pildspalvas, zeķītes – sīkumi, bet patīkami un katram pasažierim sega ar spilvenu un protams austiņas, ar kā palīdzību skatīties kādu no 8 filmām vai vienkārši paklausīties radio.
Havanā ieradāmies 16. septembrī plkst. 16.00. Izgājām kontroli bez aizķeršanās jāsaka gan, ka kādas 7-8 kontrolpunktus... un vēl!!! Kas svarīgi – mēs Londonā bijām uztaisījuši (nopirkuši Kubas vēstniecībā) vīzas!! Zinu, ka to iespējams izdarīt arī Latvijā kādā no tūrisma aģentūrām, bet atšķirība ir naudā, ko samaksā – Rīgā mums to piedāvāja pa 35Ls, Bet Londonā viena vīza – 15 mārciņas (jāpiemin vēl tā brīža superzemais mārciņas kurss) un vēl jau mums tas viss bija jāpareizina ar 4, jo ceļojuma vidū devāmies prom no Kubas uz Dominikānas republiku un pēc tam atpakaļ uz Kubu, tātad 2 personām 2x iebraukšana Kubā un par katru iebraukšanu 1 vīza! Līdz ar to 4 vīzas - Latvijā mums tas izmaksātu 4 x 35Ls =140 LATI, savukārt Londonā: 4 x 15£=60 MĀRCIŅAS, vienvārdsakot +/- 100Ls ietaupījums!!
Lidosta Havanā atrodas ~ ½ stundas attālumā no centra (Vecpilsētas) un nokļūšana ar taksi mums izmaksāja 20 CUC – tūristu naudiņas – Kubas Konvertējamie Peso un tikai tos arī mēs izmantojām visa ceļojuma laikā. Otra nauda - Kubas Nacionālie peso - saīsinājumā ir CUP, ar kuriem norēķinās vietējie. Atšķirība 1 CUC = 24 CUP. Vienvārdsakot, ja esi tūrists, tad arī maksā pēc „pilnas programmas”! Cenas Havanā (veikalos un kafejnīcās) aptuveni kā Latvijā, protams ir vietas un cilvēki, ar kuriem tu vari sarunāt saldējumu par ½ santīmu arī sīrupūdeni Universitātes kafejnīcā mēs nopirkām par ½ santīmu – tā teikt par vietējo cenām. Bet citādi ūdens jāpērk par 1€, tāpat arī maksā visi burbuļūdeņi..
Kubā mēs bijām nesezonā, kas skaitās no aprīļa līdz novembrim, un par neseszonu to sauc tādēļ, ka mitrs un karsts, pa dienu sajūta, ka būtu +40, vakarpusē ap +30 grādiem un pilsētu šādā temp. bija diezgan grūti baudīt. Staigājām tikai pa ēnaino ielas pusi, cik nu tās ēnas tur ir, jo dienas vidū saule praktiski visu laiku ir tieši virs tevis, neveidojot ēnu, mūsu pārvietošanās temps bijaneredzēts – noejot 2 kvartālus ļāvāmies 10 minūšu pauzei uz kāda soliņa, koka saknes, kāpnītēm vai kafejnīcā.
Taksometri – pat jaunāka gadagājuma – ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, reti kuram kondicionieris darbojas, tādēļ gandrīz visi braukā ar nolaistiem visiem 4 logiem. Tiem, kas dodas uz Kubu, noteikti iesaku (ja nezināt spāņu valodu) iemācīties vismaz pāris jautājumus un vārdus spāniski!
Vēlams iemācīties spāniski:
Kur atrodas?
Cik maksā?
Skaitļus līdz 100!!
Pieklājības frāzes
Pa labi, pa kreisi, taisni
Es ar savām pamatzināšanām kaut kā „izdzīvoju”, bet nedēļas laikā bija kādas 15 situācijas, kad bez savām (niecīgajām) zināšanām, būtu daudz, daudz vairāk laika pavadījusi sazinoties ar vietējiem žestu un vispāreju skaņu formātā, jo angļu valodu tiešām zina reti kurais/ā!!
Havanā dzīvojām vienā no lielākajām vecpilsētas viesnīcām – Inglaterra, kurai bija 4****, bet protams viesnīca pēc mūsu standartiem atbilda 2 – 3 zvaigznēm. Viesnīcas darbinieki lepni uzsvēra, ka viņu viesnīca ir vecākā no tām, kas šobrīd darbojas Havanā... lūk tas arī visu izskaidro... Par diennakti maksājām 55€ (brokastis – omlete un tēja iekļauta cenā). Viesnīcas pluss – tā atradās pašā Havanas „sirdī” – uz galvenās ielas, apkārt viesnīcai atradās galvenie vēsturiskie apskates objekti, arī krastmala netālu...
Ja gribas uzzināt kaut ko vairāk par Havanas vēsturi, bet nav sanācis pārāk sagatavoties pirms ceļojuma un līdzi nav paņēmies labs ceļvedis, tad iesaku pa 15 CUC izbraukt zirga pajūgā cauri pilsētai, jo Kubietis-pavadonis izstāsta galvenos faktus par apkārtni. Brauciens ilgst aptuvenis 1 stundu.
Otrajā dienā devāmies ar kājām uz jauno pilsētas centru Vedado mērķis nopirkt avio biļetes uz Dominikānas republiku, tikai Internetu izmantojot, to nevar paveikt). Vedado atrodas visi tūrismu biroji, vēstniecības, aviokompāniju biroji un citu iestādes. Pastaiga lēnā solī daļēji gar krastmalu – Malecon, daļēji pa pilsētas mazajām ieliņām ilga 1 – 1,5 stundas. Ievērojām, ka mazajās „netūristu” ieliņās ir pilnīgi citas cenas, tur pat var dažu labu preci iegādāties pēc vietējā tarifa...
Naudu Kubā maina valsts bankās jeb valsts bankas maiņas punktos, līdz ar to praktiski visur valūtas kurss ir vienāds. Uz Kubu dodoties noteikti iesaku līdzi ņemt eiro nevis dolārus, jo kā jau zināms – pret jebko, kas ir no ASV, kubieši izturas nedraudzīgi – arī naudu – kurss daudz neizdevīgāks salīdzinot ar eiro kursu!
No Vedado atpakaļ uz Vecpilsētu devāmies motorolleri-trīsriteni – dzelteno COCO, samaksājām 4 CUC. Visi taksisti, arī coco šoferīši (pārsvarā gan coco vada sievietes) saka, ka cena par konkrēto maršrutu ir valsts noteikta – fiksēta, tomēr noteikti iesaku kaulēties, jo jebkuru summu var nokaulēt! Ar coco aizbraudzām līdz vienam vecpilsētas tirdziņam (iepretim Jēzus statujai), kur neko nenopirkām, jo izdomājām, ka citur Kubā (nevis Havanas vecpilsēta) noteikti dāvaniņas varēsim iegādāties lētāk... kā vēlāk izrādījās - mums bija taisnība! Tirdziņā pārsvarā pārdeva – krelles, gleznas, koka grebumus, tradicionālo apģērbu utt.
Turpat aiz stūra ir viens no 2 Havanas bāriem, kuru bija iecienījis Ernests Hemingvejs – vienā viņš radīja pasailslaveno mojito, otrā – daquiri!Izdzērām pa 10 CUC vienu mojito un vīlāmies... paši mēģinājām garšu uzlabot ar papildus cukura devu... nezinu, kā Hemingvejs varēja tādus 7 dienā izdzert!?! Otrā vieta jau tāda šikāka – plašāka, krāšņāka, ar dzīvo mūziku un Hemingvejs ar’ pret leti atspiedies un visus vēro.. Daquiri – 10CUC.
Aizgājām līdz cigāru rūpnīcai, diemžēl tā jau bija slēgta, jo apmeklētājiem tā pieejama laika posmā9.00-13.30 (ar pārtraukumu no 11.00 līdz 12.00) ! Apskatījām cigāru veikalu, papētījām cenas, lai labāk orientētos cigāru tirgū (arī „melnajā”).
Trinidada
Trešajā dienā devāmies uz Trinidadu - pilsētu Kubas dienvidos. Pilsēta, kuru UNESCO ir iekļāvusi pasaules kultūras mantojuma pieminekļu sarakstā, viena no pirmajām septiņām pilsētām, kuru Kubā dibināja (1514) spāņu konkistadors Djego Velaskess.
7.00 izbraucam ar taksi (5CUC) uz autoostu, ceļā pavadam aptuveni 15 min. Autoostā vēlams ierasties 40 min. iepriekš (īpaši tūrisma sezonas laikā), lai nopirktu biļetes, nodotu bagāžu (kā lidostā) un noorientētos, kas notiek.
8.15 – 14.45 braucam ar Viazul autobusu (25CUC/pers.). Pa ceļam viena pauze – 15 min. pie kafejnīcas un veikaliņa. Autobuss ļoti labā stāvoklī - ērts, ar kondicionieri, stjuarts cienā ar koņčiņām un prot angļu valodu!
Pirmais iespaids par Trinidadu – Vāks!!!! Šausmas!! - Nevis par pašu pilsētu, bet tās iedzīvotājiem.. Jau autobusā sēžot, caur stiklu manu, kā cilvēki man māj un rāda kaut kādus mistiskus kartonus ar bildītēm... Paveroties busa durvīm, ašākie tūdaļ ielec iekšā, lai pirmie tiktu kontaktā ar bālģīmjiem... Tā teikt – nepārprotami tas, ar ko esi ieradies, ir lielais tūristu autobuss, kuru ik dienu gaida visi trinidadieši. Kad izkāpām, tad vispār sākās īstākais murdziņš – visi ķer aiz rokām, kājām un cenšas tevi pārliecināt izvēlēties viņa dzīvokli savām naktsmājām, nepalīdz pat spāņu valodā teiktais, ka mēs jaurezervējuši sev viesnīcu un par to samaksājuši! Konkurence milzīga, jo „izdot” istabu ir praktiski vienīgais legālais privātbiznesa paveids, ar ko Kuba saviem pilsoņiem atļauj nodarboties!Cīņu par katru tūristu īpaši spēcīgi izjutām arī tāpēc, ka bijām nesezonā un tūrisms ir vienīgais, no kā pilsēta dzīvo...
Ļoti priecājāmies, kad beidzot sadabūjām taksi un noskaidrojām, ka mūsu naktsmītne ir ārpus pilsētas – pie jūras!!!!!!!!! Uz pussalas, 10 km no centra – Hotel Ancon Club, juuhuuu!! Jūra, jūra, jūra – tirkizzila un silta kā piens!! Beidzot esam patiesi laimīgi, nevaram iziet no jūras... sākam baudīt medusmēnesi!! Kad esam apēduši picu zem palmas, iedzēruši sangriu, pagulējuši, tad aizbraucam vēlreiz uz centru! Protams uzmanība no apkārtējiem joprojām netrūkst, jo bez mums nevienu citu tūristu ap plkst 19.00 nemanu! Aizejam līdz galvenajam kulturas centram Trinidadā – Casa de la Musika, tur viss izmiris, varbūt esam ieradušies par agru... nopērkam pāris CD ar tradicionālo kubiešu mūziku... 3 CD – 15 CUC.
Turpat lejā arī centrālais laukums, šķērsojam to un tālāk dodamies pa mazajām Trinidadas ieliņām prom no centra, kur mājas nodrupušākas un cilvēki nesamākslotāki!
Iepazīstamies ar vienu omulīgu dāmu, kas mūs aizved pie pilsētas galvenā cigāru tirgoņa, no kura nopērkam 2 kastes (kopā 9 cigārus) par 22 CUC. Kad ap 20.30 vēlējāmies nokļūt atpakaļ uz mūsu pussalu, sākās problēmas ar takša „noķeršanu” – pa ielām vienkārši neviena mašīna nepārvietojās... pāris cilvēku pustumsā un varbūt kāds riteņbraucējs... Pēc aptuveni 40-50 minūtēm tomēr ieraugām vienu mašīnu (šoferis+blakussēdētājs), ar kuru sarunājam, ka pa 7 CUC aizvedīs uz mūsu viesnīcu.
Nākamajā rītā 8.30 brokastis, pēc tam līdz 12.00 pa pludmali un 15.00 jau ar autobusu atgriežamies Havanā, jo nākamjā dienā agri no rīta jālido uz Domionikānas republiku. Otrreiz es noteikti nedotos tik tālu – 6,5 stundas no Havanas līdz Trinidadai un tikpat ilgi atpakaļ, lai pavadītu tur vienu nepilnu dienu.
Varadero
Dominikānas republikā pavadījām 1 nedēļu un pēc tam atgriezāmies Kubā. No Havanas lidostas ar TRANwaybusu(25CUC/pers.) izbraucām plkst. 17.15 un plkst. 20.00 ieradāmies Varadero. Buss pieveda pie pašas viesnīcas (all inclusive „Sol Melia”, 120 €/diennakts).
Nākamajā rītā tikāmies ar viesnīcas PR menedžeri, jo viņi vēlējās mūs iepazīstināt ar savu programmu, ko viņi ir sagatvojuši visiem viesiem, kas ierodas sava Honey Moon laikā. Tā nu mēs necerēti tikām pie ielūgumiem uz vakariņām Steak Housā nākamajā vakarā, kā arī no rīta mums tika pasniegtas brokastis numuriņā (protams paši izvēlējāmies, ko ēdīsim un dzersim un cikos pasniegt brokastis).
Pa dienu – peldēšana, sauļošanās, snurkulēšana, caipirinjas, grāmatu lasīšana zem saulessargiem, pastaigas un ap 16.00 uz numuriņu, kur mums tika sagatavots vēl viens pārsteigums... sārta roze starp „dvieļu gulbīšiem”, auksta šampanieša pudele un augļu plate...
Vakaros šeit nav jāgarlaikojas pat visgairlaicīgākajiem, jo katru vakaru var apmeklēt vērienīgu šovu uz lielās skatuves, ir arī piano bārs ar dzīvo mūziku, kazino, diskotēka, diennakts picērija, restorāni un protams 100tiem alkstošu iepazīties atpūtnieku – gan jauniešu bariņi, gan pārīši, gan vientuļnieki, gan ģimenes ar bērniem utt.
Uz dažiem restorāniem ejot ir jāģērbjas glauni – vīrieši nedrīkst vilkt šortus, sporta apavus, T-kreklus, sievietes – maiciņas uz lencītēm.
Pēdējā dienā 13.30 ar autobusu dodamies uz lidostu, kur ierodamies 3 stundas pirms izlidošanas. Nopērkam vēl pēdējos rumus un cigārus un 19.10 jau izlidojam uz Londonu. Atpakaļceļā pavadām 8 ½ stundas.
Izlidojot no Kubas, ikvienam ir jāsamaksā lidostas nodeva 25CUC apmērā. To maksā pēc bagāžas nodošanas Aerport Tax lodziņā. Kubas vīzu vēlams saglabāt līdz brīdim, kad esat izbraukuši no Kubas.
Pēcgarša nav visai pozitīva - ne jau tādēļ, ka bijām pirmo reizi kūrortos un vairāk ļāvāmies tūristu takām, nevis ložņājām pa krūmiem, bet tādēļ, ka aprunājoties ar vietējiem, rodas dusmas par valsts netaisnīgumu pret pamatiedzīvotāju... Pēc tādām sarunām grūti baudīt Kubiešu mūziku, fiestas un visur uzsvērto Cubu "libri", sašķebināja kontrastainās rietumnieku iespējas attiecībā pret kubiešu iespējām 21. gs. pasaulē... Domāju, ka ideāli to var novērot padzīvojot butaforiskajos kūrortos un paralēli izstaigājot rajonus ārpus tiem..
Pāris ieteikumi, ceļojot pa Kubu:
- Dzeramnaudas viesnīcā vēlams maksāt gan viesmīļiem, bārmeņiem, gan istabenēm – attieksme krasi mainīsies; - Uz Kubu vēlams līdzi ņemt eiro, nevis dolārus – dolāram krietni sliktāks kurss; - Pret „jineteros” jeb ubagiem un „spekulantiem” ;) vēlams būt laipniem, bet stingriem, citādi sekos pa pēdām n-tos kvartālus. Ja kaut ko vēlies pirkt, ieteicams būtu saprast kādu summu esi gatavs maksāt pirms uzsāc kaulēšanos, jo tiklīdz pircējs nosauc summu, par tādu visdrīzāk „nākas” arī pirkt; - Ielas pārdevēji dažkārt piedāvā 25 cigārus par 25CUC – jāsaka gandrīz droši, ka tie būs tālu no oriģinālā. Veikalā cigāri gabalā maksā no 3-4 CUC. Nereti gadās, ka prece „uz ielas” ir zagta no fabrikas; - Aprakstītais ceļojums bija piemērots medusmēnesim, citādi iesaku izvēlēties "skarbāku" un neklasiskāku maršrutu!
