GVATY PARTY

  • 4 min lasīšanai
  • 31 foto

„Piedāvājums no kura nevar atteikties” – tā sākās ceļojums. Lidsabiedrība KLM akcijā par 333Ls piedāvāja iespēju nokļūt Mexikā (Mehico) un piedāvājums tika pieņemts. Viss jau būtu jauki, bet tieši tad kad jāsāk plānot ceļojums – Mexikā sākās cūku gripa (2009. gada maijs).Divas iespējas – pazaudēt naudu, bīties „mirt”, atteikties no piedzīvojumiem vaicerēt, ka ar tevi nekas nenotiks un doties pēc piedzīvojumiem pasaulē. Izvēlējāmies 1.

Ielidojam Mexico – 12h zem koncicioniera lidmašīnā, augstkalnes klimats (Mexico atrodas 2200m virs jūras līmeņa), strauja klimata maiņa un laika joslas – tikai izspiests citrons jūtās sliktāk.

Par mexiku šeit nerakstīšu vien to pieminēšu...ja esiet Mexico tad aizdodieties uz kādu no arēnām un izbaudiet Lucha libre priekšnesumu (amīšiem ir wrestligs, bet mekšiem cīkstoņi maskās) – ļoti jautrs, krāsains un nereāli populārs laika pavadīšanas veids Mexikā.

Ceļojums uz Gvatemalu tā īsti nemaz nebija plānots, jo nebija informācija par šo valsti un palasoties forumos varēja ietekmēties no sliktas ceļotāju pieredzes?! Bet vilinājums redzēt Tikal brīnumu nekurienes vidū bija lielāks.

No Palenque (Mexika)-ciemats kur atrodas maiju civilizācijas viens no iespaidīgākajiem arhitektūras ansambļiem sākām plānot kā tikt uz TIKAL.Ir 2 varianti - vai no Karību jūras piekrastes caur Belīzi (moru valsts, bijusī angļu kolonija) vai caur džungļiem. Caur džungļiem 13h pārbrauciens, šķita daudzsološāx! To izdarīt var nopērkot tūrisma kompānijas pakalpojumu. Savādāk tas nav iespējams, jo sabiedriskais transports turp nebrauc. No rīta 5:00 mums pakaļ atbrauc mikroautobuss un izbraukājot vēl vairākus hoteļus savāc pilnu busu ar ceļotājiem. Gvatemalu no Mexikas atdala upe, pa kuru laivinieks mūs ved ~20 km pret straumi. Sajūta ~kā filmā Rambo 4:) Gvatemalas pusē upes krastā sagaida sieviete, pie kuras jāmaina nauda lai samaksātu robežsargam par ielaišanu valstī-lieki piebilst ka kurss nebija izdevīgs:) Pārsēžamies autobusā kurš atsūtīts mums pakaļ un kādas 5h brauc par ceļu kurš ir vienās bedrēs un kad nokļūsti beidzot galā (Flores) – esi izvibrējies kā centrifūgā. Sākumā grūti bija saprast kko no gvatemaliešiem, vietējo viesmīlību, noskaņojumu un vispār ko viņi tev saka:) Lai nokļūtu uz Tikal ir nākas izmantot tūrisma kompāniju karteļa pakalpojumus, jo savādāk tur nenokļūt. Vispār neieteiktu nodarboties šajā valstī ar pašdarbību, jo gvatemalieši nav nemaz tik lielā sajūsmā par baltajiem. Viens no šādas attieksmes iemesliem, ko man pastāstīja, ir tāds, ka baltie esot zaguši bērnus šajā zemē un neviens netaisās to aizmirst, pat ja tas bijis cits gadsimts.:) Neieteiktu arī šī paša iemesla dēļ bildēt bērnus. Gvatemalā cilvēkiir skaistāki par mexikāniešiem, kaut abas nācija no tiem pašiem Maijiem vien nākuši...laikam pie vainas spāniešu kolonizētāji kas....:).

TIKAL ruins- iespaidīgākās no visām Maiju civilizācijas liecībām! Esmu redzējis Mexikā esošas – neviena nelīdzinās tām!!! Lai apskatītu šo 3000 gadus seno kompleksu iesaku dotiesagrā rītā un būt tur 1majam - tad būs tā retā iespēja redzēt visu ansambli bez T-kreklos ģērbtiem tūristiem un fotogrāfijas sanāks vienkārši lieliskas, kā arī iespaidu paspilgtinās džungļu trokšņi, migla-mērkaķi :). Lai visu apskatītu – nepieciešams min. 2l ūdens līdz, vēlams arī kas ēdams enerģijai jo ja rāpsieties visās piramīdās ~ 5, tas prasa daudz enerģijas un min. 4h laika lai visu izstaigātu.

Par prieku sev, ka esmu nokļuvis kur gribēju un nebiju vīlies – sadzēros alu kā pieklājās:) Nākamajā dienā devāmies ceļā uz Belīzi (moru valstiņa pie Karību jūras) ar mikroautobusu kurš stājās tikpat bieži kā sabiedriskais transports Rīgā un veda tik daudz ļaužu, cik busa ražotājs nemaz negribētu lai ved:)

Pēc 3 dienām atgriežamies Gvatemalā un dodamies uz vulkānu, kurš ir aktīvs un kur iespējams uz lavas cept pat desas. Pavisam viņiem ir 5 vulkāni, no kuriem 3 ir aktīvi. Ierodoties Gvatemala City – neglīta pilsēta, fantastisks smogs ko sataisījis 30 gadīgs amerikānu„schoolbus” autobusu parks. Tie tur krāsaini kā papagaiļi – izskatījās ļoti atraktīvi:). Baltiem domāta pilsēta ANTIQUA kas atrodas 30km no Gvatemala City-bijusī galvaspilsēta, kura ir spāņu kolonizatoru 16gs. arhitektūras stilā - ļoti glīta, sakārtota, sakopta. Nopērkam ceļojumu uz PACAL vulkānu – ir divas iespējas doties pa dienas gaismu vai doties pēcpusdienā un tumsā atgriezties. Ieteikums ir doties pēcpusdienā, jo tad redzēsiet tumsā lavu kas būs labāk redzama kā dienas gaismā. Un ņemiet līdzi lukturīti.

Brauciens uz vulkānu arī ir interesants-braucot cauri mežam skaidri var redzēt sašautas ceļazīmes- vietējo izklaide laikam. Lieta tāda, ka ierocis mājsaimniecībā ir normāla parādība jo pēc pilsoņu kara visi ar savām plintēm gāja uz mājām nevis nodeva tos. Lai tiktu pie vulkāna-nāksies 1h rāpties pa meža taku-ļoti savdabīga pastaiga. Neieteiktu iet bez gida, jo nostāsti par to, ka bruņoti ļautiņi laupa tūristus uz tās takas nav tikai mīts ko Lonely Planet izdomājis, bet man kāds paziņa no LV uz savas ādas šo stāstu bija izbaudījis. Bruņotas apsardzes pavadībā un 16 pasaules pilsoņu kompānijā sasniedzām melnu kalnu. Melns tāpēc ka lava šeit jau 15 gadus lēnām nāk ārā no krātera, atdziest un veido tādu kā melnu tuksnesi-iespaidīgi. Vēl viens iemesls lai bez gida tur nedotos ir tas ka lava maina virzienu un kam vajag lieku piedzīvojumu. Lija lietus un kamēr sasniedzām virsotni bijām izlijuši, bet te...tavu laimi-lavas tuvumā drēbes no karstuma sāka žūt un varēja sasildīties. Redzētais nelīdzinājās nekam ko līdz šim biju redzējis-TV ekrānā to nevar saprast. No virsotnes nāca lava akmeņu veidā un kāds adrenalīna mednieks starp ripojošiem lavas akmeņiem izaicināja savu likteni. Joki mazi, bet nenosodu tādu rīcību, jo saprotams man viņa domu gājiensJ Uz kāda blakus paugura varēja cept desas uz lavas- pa mazu atvērumu varēja ieskatīties iekšā minivulkāna dzīlēs. Vēl atlicis bija norāpties no tā kalna pa dubļainu taku tumsā – no piedzīvotiem iespaidiem, tādas grūtības bija mazsvarīgas. Prāts turpināja priecāties par šo piedzīvojumu.

Nākamā dienā grasījāmies pamest Gvatemalu un doties uz okeānu Mexikā lai atpūstos no trakā skrējiena. Tūrisma kartelis piedāvāja līdz Mexikai aizvest pa 50USD, bet izdomājām ka ar sabiedrisko transportu varētu būt lētāk un izvēlējāmies doties ceļā. Jā lētāk gan sanāca 3x bet tas prasīja krietni iespringt, jo lai liktu līdz robežai bijām 7 transpotrus nomainījuši. Lieta tāda ka neviens autobuss tālāk par 50km nebrauca. Visai savdabīgs piedzīvojums sanāca- kontrolēt vai braucam pareizi nebija iespējams valodas dēļ un steigas, bet vismaz bija iespēja apskatīties kā dzīvo tauta, kas notiek ārpus tūrisma takas. Robežpunkts Gvatemala/Mexika izskatījās pēc tirgus laukuma un mēs tā steidzāmies lai pa gaismu nokļūtu mexikas pusē ka nepamanījām kur ir pēc zīmoga par izbraukšanu jāiegriežas. Ierodoties mexikāņu pusē mēs ne bez pūlēm pārliecinājām muitnieku ka viss ir kārtībā un lai laiž mūs iekšā. Izdevās bet ne uz ilgu laiku. Kad jau naktī devāmies uz San Cristobal de la Casas pilsētu, mūs sagaidīja nepatīkams pārsteigums kad kādā militārā postenī mūs izsēdināja no autobusa un sāka spāņu valodā taujāt, kāpēc nelegāli šķērsota robeža. Situācija nav vienkārša, jo no Gvatemalas nāk narkotiku tranzīts un pēdējo gadu laikā valdība nopietni pieiet tai problēmai. Pēc ilgas un primitīvas izskaidrošanās viņi zvanīja uz Mehiko un pēc tam ka noskaidroja ka pēc 3 dienām lidojam uz Eiropu – barga policista attieksme mainījās pa 180 grādiem un mēs jau šķīrāmies kā draugi.

Tiem kas meklē neaizmirstamus iespaidus – GVATEMALA jums patix!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais