Motor City

  • 6 min lasīšanai
  • 20 foto

Kad decembra beigās uzzināju, ka man janvārī būs jādodas komandējumā uz Detroitu, biju ļoti neapmierināta. Vienīgais, ko biju dzirdējusi par šo pilsētu Amerikā, bija informācija par augsto noziedzības līmeni, piesārņotu vidi un autobūves sagrāvi, kas nesa sev līdzi bezdarbu un nabadzību. Tas bija iemesls, kādēļ devos ceļā bez īpašas sajūsmas, neko īpašu negaidot. 19.01. kopā ar kolēģi ieradāmies Amsterdamā, kur mēs pavadījām pusi dienas, jo lidmašīna uz Detroitu bija tikai 20.01. Man par pārsteigumu, Amsterdamas centrs izrādījās ļoti maziņš. Apskatījām visas ierastās tūristu apmeklētās vietas - karaļa pili, ziedu tirgu un, protams, sarkano lukturu kvartālu. Sarkano lukturu kvartālā visvairāk pārsteidza atklātība ar kādu notiek pakalpojumu tirdzniecība - visi var visu aplūkot, izvēlēties. Bija daudz tūristu - tādi paši ziņkārīgie kā mēs. Tomēr vislabāk no Amsterdamas man palika atmiņā vecais krodziņš, kurā nokļuvām tīri nejauši. Bija ap desmitiem vakarā, kad lielākā daļa restorānu un bāru veras ciet. Iegājām vienā restorānā apjautāties, vai vēl varam dabūt glāzi vīna, ko mums atteica, bet norādīja, ka ap stūri esot kāds jauks krodziņš, kas strādā jau aptuveni 300 gadus un ka tajā mēs noteikti varam iegriezties. Krodziņš noteikti nelika sevī vilties. Atmosfēra bija ļoti jauka. Bija interesanti vērot, kā cilvēki apietas ar alu šajā vietā - katrai alus šķirnei ir sava veida glāze. Kad alus tajā tiek ieliets, vispirms to saskalina, pasmaržo un tikai tad liek pie lūpām. Izskatījās, ka apmeklētāji pārsvarā ir vietējie, kas piešķīra šai vietai vēl papildus šarmu.

Trešdienas vakarā ieradāmies Detroitā. Jāatzīst, ka šis ceļojums man pavēra acis uz pilnīgi citu pasauli, kas nebija saulainā San Francisko. Man jau vienu brīdi likās, ka ASV mani neielaidīs, jo jauno cilvēku pie pasu kontroles ne pa jokam samulsināja manas divas pases (viena pie tam vēl ar caurumiem :))) ) Pēc desmit minūšu garas skraidelēšanas un manis iztaujāšanas tomēr tiku ielaista visas pasaules teroristu iekārotākajā vietā. Detroitā sabiedriskais transports kursē tikai no lidostas līdz autonomai. Ir jāsaka godīgi, ka bez mašīnas šajā pilsētā iztikt nevar. Attālumi nav domāti kājām iešanai. Izpētot piedāvājumus internetā un iepriekš šurp braukušo kolēģu padomus, izvēlējāmies Hertz. Dzīvojām Dearbornā, kas ir Detroitas satelītpilsēta, un pirmajā vakarā aizgājām uz grill bāru netālajā supermārketā. Par pārsteigumu sev bijām tur gandrīz vienīgie baltie cilvēki. Pēc tam mūs kolēģi pabrīdināja, ka šajā vietā melnās tējas (black tea) pasūtīšana var beigties diezgan bēdīgi. Esot jāsaka brūnā tēja (brown tea). Lūk tā! No Detroitas iedzīvotājiem ~80% ir afroamerikāņi, tādēļ ar krāsām labāk nejokot.

Pēc smagas darba nedēļas pienāca ilgi gaidītā sestdiena, kad devāmies apskatīt Detroitas downtown un iegādāties biļetes uz hokeja spēli. Cerībā apskatīt pilsētu no augšas iegājām General Motors augstceltnē, kur diemžēl mūs sagaidīja vilšanās. Toties mēs dabūjām aplūkot GMC show room. Vislabāk man, protams, patika Chevrolet Corvette un Chevrolet Camara. Amerikāņu mašīnas ir ļoti interesanto aplūkot, jo tās ikdienā neredz Rīgas ielās. Vai es gribētu sev kādu iegādāties braukšanai Latvijā? - Diez vai. Detroitā vēl ir tāda interesanta lieta kā People Mover - tas ir gaisa tramvajs, kas par 0,50$ izmet nelielu loku pa pilsētas centru un ar to var nokļūt visās interesantākajās vietās - ātri un lēti. Kad meklējām materiālus par to, ko ir vērts apskatīt Detroitā, atradām ļoti daudz bilžu ar pamestām ēkām. No kurām pēc mūsu ieskatiem visiespaidīgākā bija Michigan Central Station, kas tika uzbūvēta 1913. gadā un pamesta 1988. gadā. Visai skumjš skats. Šoreiz izdomājām braukt atpakaļ uz Dearbornu nevis pa automaģistrāli, bet caur pilsētu, un mūsu acīm pavērās baisa aina. Visapkārt grausti, pa ielām staigā bezpajumtnieki, stumjot ratos savas mantas, un uz ielas stūriem stāv diedelētāji, kas pievērš sev uzmanību tiklīdz ir jāapstājas pie sarkanās gaismas. Katrā ziņā bija ļoti nedroša sajūta.

Svētdien izmantojām pēdējo iespēju apmeklēt Detroitas starptautisko auto izstādi, kas ir viena no lielākajām pasaulē. Jāatzīst, ka biju gaidījusi ko vairāk. Kā vienu no interesantākajām lietām, kuru redzēju šovā, bija automašīna, kas pati spēj noparkoties starp divām citām. Iepriekš biju tikai dzirdējusi par kaut ko tādu, tagad varēju arī paskatīties, kā tas izskatās dzīvē. Izstādē bija plaši pārstāvēta Amerikas autobūves industrija - Chevrolet, Cadillac, Dodge, Lincoln, Chrysler. Protams, bija arī mašīnas no Japānas un Eiropas. Pārsteigums bija mašīnu cenas, piemēram, Corvette maksāja ~ 55 tūkstošus USD, kas tur skaitījās dārgi. Latvijā pie šādām cenām katram būtu vismaz divi šādi braucamie ;)

Otrdien notika Red Wings spēle pret Phoenix Coyotes. "Mūsējie" zaudēja. Vēl divas minūtes pirms spēles beigām bija priekšā 4:2, bet beigās, papildlaikā zaudēja. Par hokeja detaļām rakstot, citēšu savu kolēģi Mārtiņu :) Būtiska hokeja sastāvdaļa ir ēšana. Uz lielā tablo ik pa laikam tiek rādīts, cik hotdogu ir apēsts un skaitītājs reālā laikā gāja uz priekšu. Pirms spēles beigām skaits bija starp 14 un 15 tūkstošiem apēstu hotdogu. Interesanti, ka hotdogs tur maksāja $1. Vienā starplaikā pa tribīnēm staigāja kaut kāds džeks un meta publikā picas. Daudzi skatītāji dzer alu, ēd hotdogus, picas, cukura vati, saldējumu utt. Tāpat kā pie mums, lielākā daļa līdzjutēju ģērbjas formas kreklus. Kreklu cenas: 155-220 $ par oriģinālo, kaut kādos veikalos esot ap $50 vērtas kopijas. Turpat uz vietas varēja pasūtīt un dabūt arī formas kreklu ar savu vārdu. Bez krekliem var dabūt arī ripas, slidas, nūjas utt. ar hokejistu parakstiem. Tie atribūti, protams, maksā vēl daudz vairāk. Interesanti, ka var nopirkt visu kaut ko, piemēram, palietotu ripu, kura ir bijusi spēlē (20-25$) Līdzjutēju fanošana - pirmais periods bija tik kluss kā teātrī, bet, palielinoties izdzertā alus daudzumam un uzlabojoties arī spēles kvalitātei, līdz trešā perioda beigām troksnis bija kā pie mums, t.i. liels. Tomēr visā visumā LV līdzjutēji noteikti ir labāki un skaļāki - tas gan 100% Spēles pārtraukumos visādas intervijas ar bijušajiem spēlētājiem un reklāmas. Bija arī kaut kāda izloze. Iztērētie $58 par biļeti bija tā vērti, lai arī godīgi jāatzīst, ka labākās KHL spēles līmeņa ziņā tālu neatpaliek. Tur ap to hokeju liels tusiņš un to ir vērts redzēt. Vēl viena lieta, kas jāpiemin par Detroitu, ir tas, ka automašīnas tur ir visiem. Cilvēki pat nepieļauj domu, ka kāds varētu būt ieradies kādā vietā bez automašīnas. Piemēram, ejot uz hokeju, ir aizliegts ienest fotoaparātus, kuru objektīvs pārsniedz 80 mm, tādēļ ir norādīts, ka tie jāatstāj automašīnā.

Piektdien mums izdevās nokļūt ekskursijā uz Rouge Steel, kas ir daļa no Ford River Rouge Complex. Šis komplekss ir vēsturiska vieta, kur Henrijs Fords īstenoja savu vīziju par to, kā jāstrādā uzņēmumam - pa vieniem vārtiem ieved dzelzsrūdu, pa otriem izripo gatavs automobilis. Šeit ilgu laiku tika ražoti tādi slaveni Ford modeļi kā Thunderbird un Mustang. Šobrīd Ford River Rouge Complex ir pārdots pa daļām dažādām kompānijām, kas joprojām tajā ražo savu produkciju. Attiecīgi Rouge Steel ir tā daļa, kurā tiek liets tērauds. Tēraudlietuve bija laikam iespaidīgākais, ko izdevās redzēt ceļojuma laikā. Cilvēkam, kas ikdienā ar ražošanu nesaskaras, tie mērogi liekas milzīgi. Izkausēts metāls no vienas rūpnīcas daļas uz otru tiek transportēts dzelzceļa vagonos. Milzīgi ceļamkrāni, kas pārcilā konteinerus ar šķidru tēraudu no viena telpas gala uz otru. Atliek vien, svinīgi klusējot, noskatīties un cerēt, ka troses izturēs :). Pēc tur strādājošo nostāstiem šajā rūpnīcā ir filmēts Robocop I. Jāpiekrīt, ka atmosfēra tiešām atgādina asa sižeta filmās redzēto - karsta metāla sarkanā atblāzma un smird pēc sēra.

Detroitā es beidzot ieraudzīju to, ka cilvēkiem ASV tiešām ir problēmas ar lieko svaru. Es teiktu, ka vismaz 50% cilvēki ir krietni apaļīgāki par vidējo latvieti. Par to nav jābrīnās, redzot kādu pārtiku ir iespējams iegādāties veikalā vai ēst ārpus mājas. Pārtikas veikalos visi iepakojumi ir milzīgos izmēros, bet ārpus mājas iespējams paēst praktiski tikai fast food. Ēdiens bija tas, ka lika ilgoties pēc mājām, jo gandrīz divas nedēļas pārtiekot no burgeriem, es arī sāku just, ka skapī ir iemeties rūķis - drēbju samazinātājs.

Sestdienas rītā devāmies uz Ņujorku, kur pavadījām divas dienas. To laikā vairāk centāmies atpūsties un izbaudīt Ņujorkas atmosfēru, nevis apskraidīt maksimāli daudzus apskates objektus. Jūs droši vien neticēsiet, bet Ņujorkas metro iet arī uz Pekinu :) Mūsu viesnīca atradās China Town, tādēļ pēc 1,5 stundām pavadītām metro, iznākot virszemē, mūs sagaidīja zivju smaka, milzīgs bars ar cilvēkiem, kas nerunā angliski, un visi uzraksti uz ielām hieroglifos. NY es pa īstam sajutu, ko nozīmē kļūt par šopaholiķi. Vispār iepirkties man nepatīk, bet NY bija ārkārtīgi grūti pretoties kārdinājumam. Tur var nopirkt jebko jebkādā krāsā un izmērā. Viena no interesantākajām lietām, ko izdevās redzēt, bija ugly toys - rotaļlietas ar 3 acīm, ilkņiem un ragiem. Tā jau smieklīgi, tikai grūti iztēloties bērnus, kas ar tādām gribētu spēlēties. Līdz aizbraukšanai paspējām apskatīt brīvības statuju, Wall Street (kas nebija nekas īpašs), vietu, kur kādreiz bija World Trade Center, Broadway, Empire State Building (un NY no augšas), pāriet ar kājām pār Bruklinas tiltu, patusēt pa Times Square, pastaigāt pa Centrālparku ieskatīties 5. avēnijas veikalu skatlogos un izdzert daudz, daudz Starbucks kafijas :) Esot NY, ir vienkārši jāiejūk pūlī un jāizbauda pilsēta, kas nekad neguļ. Tādēļ šis stāsts ir veltīts Detroitai. Es esmu pārliecināta, ka uz NY es kādreiz aizbraukšu atsevišķi.

Detroita nav vieta, uz kuru cilvēki dodas pavadīt savu atvaļinājumu, toties tā ir viena no ASV patiesajām sejām, kas nav uzposta tūristiem par prieku. Šis ceļojums bija pavisam atšķirīgs no tiem, kuros esmu bijusi iepriekš, tādēļ atmiņā tas noteikti paliks vēl ilgi.



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais